JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Vai, pārdodot nekustamo īpašumu, tam ir jāpiemēro PVN? Atbildi Bilances Akadēmijas seminārā sniedza sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle Ilze Birzniece. Pārdodot nekustamo īpašumu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā ir svarīgi, vai tas ir jauns vai lietots nekustamais īpašums. Jauna nekustamā īpašuma gadījumā vienmēr būs jāmaksā arī PVN. Tāpat ar PVN vienmēr būs apliekama apbūves zeme, kurai ir derīga būvatļauja. Lietota nekustamā īpašuma gadījumā iespējami divi varianti. Pārsvarā gadījumu PVN netiks piemērots, jo var piemērot atvieglojumu saskaņā ar PVN likuma 52. panta 1. daļu. Taču likuma 144. pantā ir izņēmuma norma, kas paredz PVN piemērošanu arī lietotam nekustamajam īpašumam. Tas ir gadījums, kad gan pārdevējs, gan pircējs ir PVN maksātāji. Parasti tas ir saistīts ar neamortizējamu PVN. Piemēram, ir bijis jauns vai rekonstruēts nekustamais īpašums, kopš kura nodošanas ekspluatācijā vēl nav pagājuši desmit gadi - tātad nav pagājis laiks, kurā tiek amortizēts atskaitītais PVN. Ja šādu...

Jautājums: Vai ēdināšanas izdevumi tiek ieskaitīti pie ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām? Tēja, kafija, cukurs un viss pārējais, bez kā normāla biroja ikdienu grūti iedomāties? Atbildi "Bilances Akadēmijas" seminārā sniegusi Diāna Kļuškina: Ar darbinieku ēdināšanas izdevumiem iespējamas trīs dažādas situācijas. Pirmais gadījums - ja darbinieku ēdināšanas izdevumus ieraksta koplīgumā, tam limits ir 480 eiro gadā un to regulē Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 8. pants. Šādā gadījumā ēdināšanas izdevumi ir tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, tie nav jāierēķina ilgtspējas pasākumu izdevumos. Otrā situācija - ja koplīgumā ieraksta atsevišķas darbinieku ēdināšanas pozīcijas kā tēja, kafija, augļi, uzkodas un tamlīdzīgi. Arī šajā gadījumā tie būs nepersonificēti izdevumi, šoreiz tie gan būs attiecināmi uz personāla ilgtspējas pasākumiem un pieļaujamā apmērā tos varēs norakstīt izdevumos. Trešā situācija - kad uzņēmums piedāvā saviem darbiniekiem kādus ēdienus un dzērienus, kas nav ierakstīti koplīgumā. Šie izdevumi vairs nevar tikt iekļauti personāla ilgtspējas pasākumos. Ja galvenais mērķis šiem izdevumiem...

Jautājums: Likumā teikts, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem pieskaitāmi arī izdevumi par darbinieku nogādāšanu no darba uz mājām. Kas tiek saprasts ar jēdzienu "nogādāšana"? Vai tā ir transportēšana ar darba devēja transportu vai tajā ieskaita arī sabiedriskā transporta biļetes apmaksu? Atbilde sniegta nodokļu konsultantes Diānas Kļuškinas vadītā "Bilances Akadēmijas" seminārā: Likumā nav teikts, ka darbinieks nedrīkstētu braukt ar sabiedrisko transportu. Ja darba devējs kompensē darbiniekam sabiedriskā transporta biļeti, tā arī var būt pozīcija, ko ieskaita pie personāla ilgtspējas pasākumiem. Ar "nogādāšanu" nav saprasta tikai pārvadāšana, tā ir darbinieka tikšana uz darbu, kas var notikt arī ar sabiedrisko transportu vai darbinieka personīgo auto.

Jautājums: Vai PVN rēķinu var izrakstīt elektroniskā formā? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: PVN rēķinu reģistrēts PVN maksātājs ir tiesīgs noformēt elektroniskā formā, bet tikai tādā gadījumā, ja šā PVN rēķina saņēmējs atzīst šādu PVN rēķina formu. Par pircēja vai pakalpojuma saņēmēja apstiprinājumu elektroniska rēķina saņemšanai var būt oficiāls vai neoficiāls rakstisks apstiprinājums, vai piekrišana klusējot, kas izpaužas, piemēram, kā saņemtā PVN rēķina apstrāde vai apmaksa. Tādējādi pārdevējs ir tiesīgs mutiski vienoties ar pircēju par PVN rēķina izrakstīšanu elektroniskā formā. Elektroniska PVN rēķina elektroniskās formas autentiskumu (PVN rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu var nodrošināt, ja PVN rēķinam ir drošs elektroniskais paraksts Elektronisko dokumentu likuma izpratnē vai ja PVN rēķins ir nosūtīts, izmantojot elektronisko datu apmaiņu vai citu veidu, ko izvēlējies pats PVN maksātājs, garantējot darījumu izsekojamību, saistot savā starpā PVN rēķinu un veikto darījumu. Tātad elektronisko PVN...

Jautājums: Kā grāmatvedim rīkoties nestandarta situācijās ar rēķiniem - piemēram, saņemot elektroniski sagatavotu rēķinu, kurš ir jāsamaksā pirms preču piegādes, vai, ja rēķinam nav paraksta vai trūkst paša rēķina? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Par samaksas un preču piegādes termiņiem puses vienojas, un tas attiecīgi jāatspoguļo grāmatvedībā. Ja samaksa jāveic pirms elektroniski sagatavotā rēķina un preču saņemšanas, tas attiecīgi jāiegrāmato kā avansa maksājums, bet saņemot rēķinu – izdevumi vai preču krājumi (tas atkarīgs no tā, kāda krājumu uzskaites metode tiek piemērota). Ja rēķinam nav paraksta, jāpārliecinās, vai uz dokumentu attiecināma kāds no likuma 7.1 pantā minētajiem izņēmumiem. Ja attiecināms kāds no atbrīvojumiem – dokumentu izmanto ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros. Ja nav attiecināms – vienojas ar preču piegādātāju par korekta attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai noformē iekšējo attaisnojuma dokumentu ar visiem rekvizītiem. Ja rēķina vispār nav, grāmatvedības organizācijas dokumentos jānosaka, ka...

Jautājums: Kā tiek sadalīti pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja strādājošā darbinieka nodokļi? Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID), darba devējs, kuram ir piešķirts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statuss, mikrouzņēmumu nodokli maksā no mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījuma. Tādējādi mikrouzņēmuma darbinieks saņem tādu darba algu, kāda tā ir noteikta darba līgumā, jo no mikrouzņēmuma darbinieka algas netiek ieturēti nodokļi. Mikrouzņēmumu nodoklī ietilpst gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), gan uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, gan uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). VID vērš uzmanību, ka mikrouzņēmuma darbiniekam, salīdzinājumā ar cita uzņēmuma darbinieku, par kuru VSAOI tiek veiktas vispārējā kārtībā, var būt ievērojami mazāks saņemamo valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu, pensijas) apmērs. Mikrouzņēmuma darbiniekam nav arī tiesību piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus tajā periodā, kurā tas ir mikrouzņēmuma darbinieks. Ja nodokļa maksātājs ir mikrouzņēmuma darbinieks, nodokļu grāmatiņu nevar iesniegt nevienā citā ienākuma gūšanas vietā. Ja VID rīcībā...

Jautājums: Kādi ir kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas čekā obligāti norādāmie rekvizīti? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas čekā norāda šādu informāciju: kases aparāta, hibrīda kases aparāta vai kases sistēmas lietotāju identificējošos datus; dokumenta nosaukumu “čeks”, dokumenta kārtas numuru, fiskālās atmiņas moduļa unikālo identifikācijas kodu un elektroniski radītas informācijas izveidošanas datumu un laiku; preces (pakalpojuma) vai tās nodaļas nosaukumu un pievienotās vērtības nodokļa zīmi (ciparu, burtu vai citu pazīmi, kas norāda, ka attiecīgajai precei (pakalpojumam) vai tās nodaļai ir piemērojama konkrētā nodokļa likme vai nodoklis nav piemērojams), kā arī daudzumu (tai skaitā, ja daudzums ir “1”), cenu un piemērotās pievienotās vērtības nodokļa likmes; reģistrēto preču (pakalpojumu) summu naudas izteiksmē (atsevišķi pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm) bez pievienotās vērtības nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa summu (atsevišķi pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm), reģistrēto preču (pakalpojumu) kopsummu naudas izteiksmē; piešķirtās atlaides naudas...

Jautājums: Uzņēmumā kopā strādā četri darbinieki. Laiku pa laikam kāds saslimst, iet atvaļinājumā vai atrodas citā prombūtnē. Atkarībā no apstākļiem promesošo darbinieku aizvieto tie paši (palikušie) darbinieki. Tātad grafiks pastāvīgi tiek precizēts. Savukārt, ja saslimst „aizvietotais”, tad rodas jautājums: kā apmaksāt tam slimības naudu? Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. pantā teikts: aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore un grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore Juristi parasti saka, ka likumam ir burts un ir gars. Šajā situācijā garam ir „doma”, ka darbiniekam attiecīgajā periodā jāsaglabā tie paši apstākļi, kādi bija iepriekš. Lai būtu iespējams sasniegt šo mērķi, grāmatvedim jānosaka dienas vidējā izpeļņa (no kuras noteiks attiecīgos procentus). Ņemot vērā, ka jautājumā minētie darbinieki parasti nodarbināti ar summēto darba laika uzskaiti, bet brīžiem ar normālo darba laika uzskaiti, vienkāršā ceļā sešu mēnešu darba samaksas dalīšana ar nostrādāto dienu skaitu nedos...

Jautājums: Kādus attaisnojuma dokumentus (papīra vai elektroniskos, ar vai bez parakstiem) var izmantot grāmatvedības ierakstiem? Kuriem no tiem piemīt juridiskais spēks? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Lai papīra dokumentam (tas var būt sagatavots arī elektroniski un izdrukāts) būtu juridisks spēks, uz tā jābūt pašrocīgam parakstam, savukārt, lai, elektroniskajam attaisnojuma dokumentam būtu juridiskais spēks, tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu vai “vienkāršu” elektronisko parakstu. Ja papīra dokumentam vai elektroniskajam dokumentam nebūs parakstu, tiem nebūs juridiskais spēks, savukārt ierakstus grāmatvedības reģistros atļauts veikt arī pamatojoties uz dokumentu, kam nav juridiskā spēka. Likuma “Par grāmatvedību” 7.1 pantā minēti gadījumi, kad pieļaujams attaisnojuma dokumentā neiekļaut rekvizītu “paraksts”: par iekšēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts iekšējs elektroniskais dokuments bez paraksta, ja to autorizējusi par dokumenta sagatavošanu un saimniecisko darījumu atbildīgā persona vadītāja noteiktajā kārtībāpar ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī bankas konta izrakstu...

Jautājums: Vai klients drīkst atteikties pieņemt rēķinu ar elektronisko parakstu vai drošu elektronisko parakstu? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Klientam nav pamata atteikties pieņemt attaisnojuma dokumentu (rēķinu) ar elektronisko parakstu vai drošu elektronisko parakstu ar nosacījumu, ka tajā iekļauti arī visi pārējie attaisnojuma dokumenta rekvizīti.

Jautājums: Kā jāuzglabā elektroniski saņemtos (piemēram, skenētos) rēķinus? Vai tos drīkst uzglabāt tikai elektroniski vai tie noteikti jāizdrukā un jāglabā arī papīra formā? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 41.punktā noteikts, ka grāmatvedības organizācijas dokumentos nosaka arī to kārtību, kādā uzņēmums organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību. Turklāt minēto noteikumu 42.punktā noteikts, ka ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos attiecībā uz kādiem konkrētiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem nav noteikts citādi, grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs. Tātad elektroniski saņemtos rēķinus, piemēram, skenētos var glabāt gan elektroniski, gan izdrukāt un uzglabāt papīra veidā – atkarībā no tā, kāda attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas kārtība noteikta grāmatvedības organizācijas dokumentos. Bet neatkarīgi no tā, kādā formā dokumenti tiek uzglabāti, jāievēro likumā “Par grāmatvedību” noteiktais uzglabāšanas termiņš ārējiem attaisnojuma dokumentiem — līdz dienai, kad tie nepieciešami,...

Jautājums: Jaunajā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā kā ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas minēti arī "nesamērīgi līgumsodi". Kādi līgumsodi uzskatāmi par "nesamērīgiem"? Atbildi "Bilances Akadēmijas" seminārā 6. jūlijā sniedza Diāna Kļuškina: Pirmkārt, nesamērīgs nevar būt neviens naudas sods, kas saistīts ar nodokļiem. Nodokļu likumi neuzliek "nesamērīgus sodus", tāpēc to nomaksa ir saimnieciskās darbības izdevumi. Tāpat arī visu pārējo valsts institūciju uzliktie sodi ir samērīgi pēc noklusējuma - administratīvie naudas sodi, utml. Savukārt uzņēmumu savstarpējo līgumsodu samērīgums vai nesamērīgums būtu vērtējams kontekstā ar Civillikuma garu. Ja divas neatkarīgas puses ir vienojušās, līgumsods parasti ir samērīgs. Īpaša vērība šim aspektam tiek pievērsta tad, ja aizdomīgi liels līgumsods ir ierakstīts līgumā starp saistītajiem uzņēmumiem. Piemēram, ja kāds lielveikals visiem pārējiem piegādātājiem piemēro kādu vienu, standarta līgumsodu, bet vienam piegādātājam, kurš ir saistītais uzņēmums, piemēro pavisam citus līgumsoda procentus. Tādā gadījumā līgumsods, iespējams, iecerēts kā mehānisms naudas izņemšanai no uzņēmuma. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8. panta 2....

Jautājums: Kādos gadījumos drīkst nenoformēt preču pavadzīmi? Vai tas atkarīgs no preces vērtības? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Preču piegādes dokumentu (pavadzīmi) noformē, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu. Normatīvajos aktos ir noteikti izņēmumi, kad preču piegādes dokumentu var nenoformēt. Preču piegādes dokumentu var nesagatavot, ja samaksu apliecina kases čeks. Normatīvajos aktos nav noteikts summas ierobežojums, kuru pārsniedzot, papildus būtu jānoformē arī preču piegādes dokuments. Ja prece tiek pārvadāta un ir kases čeks, tad viss ir kārtībā.

Dažādu iemeslu dēļ vienam-otram darbiniekam uzkrājās vairāku gadu neizmantotie atvaļinājumi. Turklāt šāda parādība nebūt nav tik reti sastopama. MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore, skaidro, kas šādā gadījumā būtu jāievēro grāmatvežiem. Grozot Darba likumu (DL) 2015. gadā, viens no būtiskākiem (un ilgi gaidītajiem) momentiem bija 149. panta „Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums” piektās daļas papildinājums: Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Norma stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, un vienlaikus bija jāatbild uz jautājumu: vai atvaļinājuma neizmantošanas „periods” jāuzskaita no „pagājušā gadsimta”, vai tas sākās 2015. gadā? Sakara ar to, ka neviens likums nav uzrakstīts kā tieša atbilde uz mūsu jautājumu, apskatīsim šo problēmu, "pa plauktiņiem" sakārtojot normatīvajos aktos noteikto. DL 149. pants nosaka: ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (..); darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā...

Jautājums: Kādas ir izplatītākās kļūdas preču piegādes dokumentu noformēšanā? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Preču piegādes dokumentā netiek norādīta informācija par “saimniecisko darījumu vai darbības aprakstu” (MK noteikumu Nr.585 35.11apakšpunkts), vai arī tā ir vispārīga un ir norādīts, piemēram: “līgums (kurš netiek uzrādīts), preču bonusi …”Pavaddokumentos par alkoholisko dzērienu pārvadāšanu bieži netiek norādīts izmantotais transportlīdzeklis