JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Uz kādu pantu jāliek atsauce PVN rēķinā, ja Eiropas Savienības ietvaros notiek preču piegāde ar montāžu? Atbildi Bilances Akadēmijas seminārā sniedza sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle Ilze Birzniece. Saistībā ar PVN piemērošanu, parasti neskaidrības rodas pārrobežu darījumos. Ja prece tiek vienkārši piegādāta pārrobežu darījumā, tā ir preču piegāde, taču, ja preču piegāde ir kopā ar montāžu, tas jau klasificējams kā pakalpojums. Tas nozīmē, ka nodoklis netiek piemērots Latvijā, un darījuma partneris, kurš saņem montētās preces, savā valstī aprēķinās nodokli par saņemto pakalpojumu. Šādā situācijā nodokļa rēķinā ir jābūt atsaucei uz PVN likuma 12. panta trešo daļu (nevis uz 43. pantu, kā preču piegādes gadījumā), kas paredz, ka tad, ja preces, ko nosūtījis vai transportējis preču piegādātājs, preču saņēmējs vai trešā persona, montē vai uzstāda preču piegādātājs vai trešā persona viņa vārdā, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces montē vai uzstāda.

Jautājums: Likumā teikts, ka personāla ilgtspējas pasākumiem paredzamais izdevumu limits ir 5 procenti no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Kas notiek situācijā, ja uzņēmumam ir nodokļu parāds un visas sociālās iemaksas nav nomaksātas? Atbildi "Bilances Akadēmijas" seminārā sniegusi sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina: Jā, likuma norma paredz, ka sociālajām iemaksām jābūt veiktām. Tajos gadījumos, kad ir ticis noteikts nomaksas termiņa pagarinājums, piemēram, kādā atsevišķā mēnesī, iznāk, ka šī mēneša alga neietilptu kopējā bruto samaksas bāzē, jo sociālās iemaksas faktiski nav samaksātas. Taču situāciju jāskatās uz gada beigām, un līdz gada beigām iepriekš veidojušies parādi par atsevišķiem mēnešiem jau varētu būt samaksāti. Ja kāda daļa tomēr palikusi nesamaksāta arī uz nākamo gadu, tad uz šo sociālo iemaksu daļu attiecināmās algas neietilps kopējā summā, no kuras tiek rēķināts piecu procentu limits personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem.