JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Uz kādu pantu jāliek atsauce PVN rēķinā, ja Eiropas Savienības ietvaros notiek preču piegāde ar montāžu? Atbildi Bilances Akadēmijas seminārā sniedza sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle Ilze Birzniece. Saistībā ar PVN piemērošanu, parasti neskaidrības rodas pārrobežu darījumos. Ja prece tiek vienkārši piegādāta pārrobežu darījumā, tā ir preču piegāde, taču, ja preču piegāde ir kopā ar montāžu, tas jau klasificējams kā pakalpojums. Tas nozīmē, ka nodoklis netiek piemērots Latvijā, un darījuma partneris, kurš saņem montētās preces, savā valstī aprēķinās nodokli par saņemto pakalpojumu. Šādā situācijā nodokļa rēķinā ir jābūt atsaucei uz PVN likuma 12. panta trešo daļu (nevis uz 43. pantu, kā preču piegādes gadījumā), kas paredz, ka tad, ja preces, ko nosūtījis vai transportējis preču piegādātājs, preču saņēmējs vai trešā persona, montē vai uzstāda preču piegādātājs vai trešā persona viņa vārdā, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces montē vai uzstāda.

Jautājums: Likumā teikts, ka personāla ilgtspējas pasākumiem paredzamais izdevumu limits ir 5 procenti no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Kas notiek situācijā, ja uzņēmumam ir nodokļu parāds un visas sociālās iemaksas nav nomaksātas? Atbildi "Bilances Akadēmijas" seminārā sniegusi sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina: Jā, likuma norma paredz, ka sociālajām iemaksām jābūt veiktām. Tajos gadījumos, kad ir ticis noteikts nomaksas termiņa pagarinājums, piemēram, kādā atsevišķā mēnesī, iznāk, ka šī mēneša alga neietilptu kopējā bruto samaksas bāzē, jo sociālās iemaksas faktiski nav samaksātas. Taču situāciju jāskatās uz gada beigām, un līdz gada beigām iepriekš veidojušies parādi par atsevišķiem mēnešiem jau varētu būt samaksāti. Ja kāda daļa tomēr palikusi nesamaksāta arī uz nākamo gadu, tad uz šo sociālo iemaksu daļu attiecināmās algas neietilps kopējā summā, no kuras tiek rēķināts piecu procentu limits personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem.

Jautājums: Vai, pārdodot nekustamo īpašumu, tam ir jāpiemēro PVN? Atbildi Bilances Akadēmijas seminārā sniedza sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle Ilze Birzniece. Pārdodot nekustamo īpašumu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā ir svarīgi, vai tas ir jauns vai lietots nekustamais īpašums. Jauna nekustamā īpašuma gadījumā vienmēr būs jāmaksā arī PVN. Tāpat ar PVN vienmēr būs apliekama apbūves zeme, kurai ir derīga būvatļauja. Lietota nekustamā īpašuma gadījumā iespējami divi varianti. Pārsvarā gadījumu PVN netiks piemērots, jo var piemērot atvieglojumu saskaņā ar PVN likuma 52. panta 1. daļu. Taču likuma 144. pantā ir izņēmuma norma, kas paredz PVN piemērošanu arī lietotam nekustamajam īpašumam. Tas ir gadījums, kad gan pārdevējs, gan pircējs ir PVN maksātāji. Parasti tas ir saistīts ar neamortizējamu PVN. Piemēram, ir bijis jauns vai rekonstruēts nekustamais īpašums, kopš kura nodošanas ekspluatācijā vēl nav pagājuši desmit gadi - tātad nav pagājis laiks, kurā tiek amortizēts atskaitītais PVN. Ja šādu...

Jautājums: Vai ēdināšanas izdevumi tiek ieskaitīti pie ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām? Tēja, kafija, cukurs un viss pārējais, bez kā normāla biroja ikdienu grūti iedomāties? Atbildi "Bilances Akadēmijas" seminārā sniegusi Diāna Kļuškina: Ar darbinieku ēdināšanas izdevumiem iespējamas trīs dažādas situācijas. Pirmais gadījums - ja darbinieku ēdināšanas izdevumus ieraksta koplīgumā, tam limits ir 480 eiro gadā un to regulē Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 8. pants. Šādā gadījumā ēdināšanas izdevumi ir tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, tie nav jāierēķina ilgtspējas pasākumu izdevumos. Otrā situācija - ja koplīgumā ieraksta atsevišķas darbinieku ēdināšanas pozīcijas kā tēja, kafija, augļi, uzkodas un tamlīdzīgi. Arī šajā gadījumā tie būs nepersonificēti izdevumi, šoreiz tie gan būs attiecināmi uz personāla ilgtspējas pasākumiem un pieļaujamā apmērā tos varēs norakstīt izdevumos. Trešā situācija - kad uzņēmums piedāvā saviem darbiniekiem kādus ēdienus un dzērienus, kas nav ierakstīti koplīgumā. Šie izdevumi vairs nevar tikt iekļauti personāla ilgtspējas pasākumos. Ja galvenais mērķis šiem izdevumiem...