JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Esam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. 2012.gadā tika noslēgts līgums ar pašvaldību par būvniecības darbu izpildi. Pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem, kas pieņemti š.g. 7.februarī izriet, ka mūsu gadījumā nodoklis piemērojams vispārīgajā kārtībā (21%) nevis kā tika noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma sākotnējā versijā. Vai pareizi izprotu likuma grozījumus? Kādu nodokļa rēķinu ir jāizstāda mūsu apakšuzņēmējam, vai arī vispārējā kārtībā (PVN 21%)?   Atbildei sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” pārejas noteikumu 78.punktu (kas bija spēkā līdz 31.12.2012.) šā likuma 3.panta pirmās daļas 8.punktu, 8.1daļas 7.punktu, trīspadsmito un četrpadsmito daļu un 13.6pantu piemēro būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti 13.6panta trešajā daļā minētajām personām saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2013.gada 1.janvāri. Neskatoties uz to, ka šī pārejas noteikumu 78.punkta norma nav pārņemta jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, īpašā PVN piemērošanas kārtība būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti pašvaldībai, ir piemērojama saskaņā ar...

Jautājums. Kā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājai, pareizi rīkoties ar PVN aprēķinu un maksāšanu sekojošā situācijā: 2012. gada aprīļa mēnesī mainījās īpašnieks telpām, ko nomājām saimnieciskām vajadzībām, līdz tam bija SIA, PVN maksātājs, ar aprīļa mēnesi telpas iegādājās Krievijas pilsonis no Maskavas. Šis iznomātājs stājās VID uzskaitē kā saimnieciskās darbības veicējs un PVN maksātājs ar 2012. gada septembra mēnesi. Nomas maksu pārskaitījām uz viņa norādīto kontu bankā katru mēnesi, sākot ar 2012. gada aprīli. Ko mums darīt ar PVN par šo periodu līdz septembrim? Ja mēs aprēķināsim un samaksāsim PVN, vai to var skaitīt arī kā priekšnodokli? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Ņemot vērā, ka jautājums ir uzdots par 2012.gadu, atbilde tiek sniegta, pamatojoties uz likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim. Kā noprotams no uzdotā jautājuma, uzņēmums ir samaksājis Krievijas pilsonim nomas maksu sākot ar 2012.gada aprīli un atskaitījis priekšnodokli. Atbilstoši...

Jautājums. Vai var piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 47.panta nodokļa 0 procenta likmi Latvijā registrētos zvejas kuģus un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku kuģus uzpildot ar markēto dīzeļdegvielu? Kādi dokumenti būs par pierādījumu 0 procentu likmes piemērošanu? Uz šo jautājumuportālā atbildi jau sniedza eksperte nodokļu jautājumos Ņina Podvinska, taču esam saņēmuši arī Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likums) 47.panta pirmo daļu nodokļa 0 procentu likmi piemēro tādu kuģu piegādei un importam, kurus izmanto: 1) kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un kuri pārvadā pasažierus par atlīdzību vai kurus izmanto komercdarbībai, zvejniecībai vai rūpnieciskai darbībai; 2) glābšanas vai palīdzības darbiem jūrā; 3) piekrastes zvejai. Atbilstoši likuma 47.panta otrajai daļai nodokļa 0 procentu likmi piemēro šā panta pirmajā daļā minēto kuģu degvielas uzpildei. Ņemot vērā minēto, Latvijā reģistrēto zvejas kuģu uzpildei paredzētajai dīzeļdegvielas piegādei ir piemērojama pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) 0 procentu likme....

Jautājums. Uzņēmums 2010.gadā iegādājies nekustamo īpašumu - zemes gabalu un uz tā esošas ēkas - nepabeigtās celtniecības objektus. Darījumam netika piemērots PVN. 2010. gadā uzņēmums ēku celtniecībā ieguldīja līdzekļus, par ko tika atskaitīts priekšnodoklis (2011. un 2012.gadā nekustamais īpašums netika uzlabots). Tā kā pabeigt celtniecību ir nerentabli un saimnieciskajā darbībā šis ēkas izmantot uzņēmums nevēlas, ir pieņemts lēmums nekustamo īpašumu pārdot. Vai pie pārdošanas ar PVN jāapliek visa pārdošanas vērtība, vai tikai starpība starp iegādes un pārdošanas cenu? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta divpadsmitā daļa nosaka nelietota nekustamā īpašuma jēdzienu. Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 37.panta pirmo daļu, ar nodokli apliekamā vērtība nelietota nekustamā īpašuma un apbūves zemes piegādes darījumā ir atlīdzības par piegādāto nekustamo īpašumu. Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma Pārejas noteikumu 13.punkts nosaka, ka līdz 2015.gada 31.decembrim nodokli darījumos ar nekustamo īpašumu, kurš iegādāts līdz 2011.gada 27.jūlijam un uz kuru attiecas grozījumi likuma "Par...

Jautājums. Nevaru atrast viennozīmīgu atbildi jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā par biedru naudām, dalības maksām pasākumos, izdevumu kompensācijām - tātad par iepriekšējā PVN likuma 2.pantu. Vai saskaņā ar jauno PVN likumu šie būtu apliekami darījumi? Varbūt var atteikties no izdevumu kompensācijas un neorganizēt pasākumus ar dalības maksu, bet ko darīt ar biedru naudām? No tām atteikties nesanāks.   Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likums) 5.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi: 1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību; 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību; 3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību. Tādējādi biedru naudai, pasākumu dalības maksai un izdevumu kompensāciju maksai, kas nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, likuma normas nav piemērojamas.

Jautājums. SIA "A" plāno noslēgt līgumu ar Krievijā reģistrētu firmu par preču piegādi. Saskaņā ar līgumu ,SIA "A" prece no Latvijas pa dzelzceļu būs jānosūta Lietuvas uzņēmumam "B" (Lietuvas PVN maksātājam) - samaksu par nosūtīto preci SIA "A" saņems no Krievijas firmas, bet preci nosūtīs Lietuvas uzņēmumam. Kā PVN likuma izpratnē nosaukt iepriekšminēto piegādi? Kāda PVN likme jāpiemēro? Kā iepriekšminētais darījums jāatspoguļo PVN deklarācijā?   Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Preču piegāde — darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punkts). Preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču piegāde, ja preces no vienas dalībvalsts nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 21.punkts). Ja preces nosūta vai transportē, preču piegādes vieta (arī preču...

Jautājums. 2012.gadā esam piegādājuši preces un izrakstījuši rēķinus uzņēmumam Eiropas Savienības dalībvalstij. Nesaņemot samaksu par nosūtīto preci, internetā atradām informāciju par uzņēmuma bankrotu. Ja es izveidoju uzkrājumu šaubīgo debitoru parādiem, vai par šo summu jāpalielina apliekamais ienākums, ja darījuma partneris ir ES dalībvalsts? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Ņemot vērā to, ka vēstulē sniegtā informācija ir vispārīga un nav pietiekama konkrētās situācijas izvērtēšanai, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvalde sniedz informatīva rakstura atbildi. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 37.panta pirmo daļu debitoru un kreditoru parādu atlikumi bilancē jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances datumā. Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem. Debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem. Debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus. Gada...

Jautājums. Uzņēmums preču reklāmai izmanto Google pakalpojumus. Darījumu apliecinošs dokuments ir elektroniski saņemts dokuments "Maksājuma saņemšana", kur atspoguļots pakalpojuma sniedzējs: Google Ireland Ltd., PVN Nr. IE 6388047V, datums, maksājuma summa dolāros. Maksātājs ir juridiska persona, bet apmaksa veikta ar fiziskas personas (darbinieka) karti. Vai šis dokuments ir derīgs izdevumu apliecināšanai? Vai nav jāaprēķina "reversais PVN" par pakalpojumu no ES valsts? Atbildi uz jautājumusagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta normām. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir: 1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; 2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības...

Jautājums. Pamatlīdzeklim (PL) ir aprēķināts nolietojums pēc ģeometriski degresīvās metodes. Kā aprēķināt nolietojumu, ja PL vērtība palielināta par kapitālajām izmaksām? Piemērām, PL nopirkts 2009. gadā, vērtība 10000 LVL, 2012.gadā kapitālās izmaksas 3000 LVL. Vai obligāti rēķināt amortizācijas aizstāšanas izmaksas (tapāt kā pēc lineāras metodes) par 2009 -2011.gadiem? Vai drīkst rēķināt nolietojumu no atlikušās vērtības uz 31.12.11, pieskaitot kapitālās izmaksas? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.488) 54.punktu pēc sākotnējās vērtības noteikšanas pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts: palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku; samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja ir tās aprēķināšanai nepieciešamie grāmatvedības uzskaites dati. Ja šādu datu nav, pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa...

Jautājums. Vai uzņēmums var piemērot atlaides ziedojumiem par 2012. gadu saskaņā ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa 20.pantu, ja uzņēmumam uz 01.02.2012. ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds, bet citu nodokļu parādu nav? Adbildes uz portāla lasītāju iesūtītajiem jautājumiem sagatavojuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultanti. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.1panta ceturto daļu nodokļa atlaidi ziedotājiem nepiemēro maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem. Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2012.gadu, nodokļa atlaidi ziedotājiem piemēro, ja ziedotājam 2012.gada 1.februārī nav bijuši uzņēmumu ienākuma nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem. Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds neierobežo nodokļa maksātāja tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem, ievērojot likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.1panta nosacījumus.   Jautājums. Uzņēmums apmaksājis lidmašīnas biļeti vadītājam un citai personai, kas nav uzņēmuma darbinieks, bet ir nepieciešams līdzi, jo tuvākajā laikā būs nepieciešami viņa pakalpojumi-konsultācijas, tiks slēgts darba līgums. Vai šai gadījumā var atskaitīt izdevumus...

Jautājums. Kā pareizi izslēgt pamatlīdzekli (PL), ja tas pārdots zem bilances vērtības? Piemēram, PL vērtība uz gada sākumu Ls 4000 , pārdots par Ls 3000 , uzkrātais nolietojums Ls 167.   Uz jautājumu atbild Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre. Neatkarīgi no tā vai PL ir pārdots ar peļņu vai zaudējumiem, izslēgšanas grāmatojumi neatšķiras. Zemāk minētajos grāmatojumos uzrādu ne tikai konta nosaukumus, bet arī numurus, jo uzskatu, ka tā ir vieglāk izsekot uzrakstītajam, bet jūsu apstiprinātajā kontu plānā šie kontu numuri varētu būt arī citi. 1) PL izslēgšanas grāmatojumi: D 7441 – izslēgtā PL nenoamortizētā vērtība - Ls 3833 D 1292 – izslēgtā PL uzkrātais nolietojums - Ls 167 K 1220 – izslēgtā PL iegādes vērtība – Ls 4000 2) Pārdotā PL pavadzīmes grāmatojums : D 2310 – Norēķini ar debitoriem K 6551 – Ieņēmumi no PL pārdošanas bez PVN K...

Jautājums. Lūdzu paskaidrojiet, kā pareizi kontējams neatgūstamais debitoru parāds no iepriekšējos gados izveidotiem uzkrājumiem šaubīgiem debitoru parādiem?   Uz jautājumu atbild Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre. Ja iepriekšējos gados debitoru parādiem bija izveidoti uzkrājumi, tas nozīmē ka Jūsu uzņēmuma bilancē šis parāds ir iegrāmatots bilances konta debetā, kas varētu būt piem. 2320 - „Nedrošie debitoru parādi” un uzkrājumu konta kredītā , piem., - 4310 „ Uzkrājumi nedrošiem debitoru parādiem”. Jāatzīmē, ka šaubīgo debitoru kontam (2320) būtu vēlams kārtot uzskaiti par katru debitoru atsevišķi, tāpat kā parastajam debitoru kontam, lai vēlāk nebūtu problēmu ar parādu uzskaiti. Ja parāds, kam iepriekšējos gados bija izveidots uzkrājums tiek uzskatīts par neatgūstamu, summas iepriekšminētajos kontos pret konkrēto debitoru savstarpēji tiek dzēstas ar grāmatojumu : Debets – 4310 Uzkrājumi nedrošiem debitoru parādiem Kredīts - 2320 Nedrošie debitoru parādi.

Mūsu sadarbības partneris, portāla Ekspertu komandas dalībnieks zvērinātu advokātu birojs Sorainen atgādina, ka 2013.gadā stājās spēkā grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” , kuri ieviesa jaunas normas attiecībā uz darījumiem ar saistītajām personām. Ar grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” tika ieviesta arī prasība par transfertcenu dokumentu, kas kalpo kā pierādījums, ka darījumos ar saistītajām pusēm piemērotas tirgus cenas. Tomēr jau kopš 1995. gada likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir iekļauta transfertcenu prasība, ka apliekamais ienākums jāpalielina par neatzīto peļņu, kas radusies gadījumā, ja darījumā ar saistīto sabiedrību vai personu nav piemērota tirgus cena. Un jau kopš 2007.gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita laikā aktīvi pārbauda saistīto pušu darījumu cenu atbilstību tirgus līmenim. Sorainen dalās ar savu pieredzi par nereti pieļautām nodokļu maksātāju kļūdām, kas paaugstina risku, ka VID audita laikā var koriģēt saistīto pušu darījumu cenas nodokļu aprēķina vajadzībām. Zināšanās un pieredzē dalās vecākā nodokļu menedžere,transfertcenu speciāliste Ilze Berga, kura guvusi...

Jautājums. Vai ir likums, vai Ministru kabineta noteikumi par jautājumu, kurš ir tiesīgs parakstīt "Aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu" patlaban un 2008.gadā? Varbūt jānorāda Grāmatvedības politikā? Atbildi sagatavojusi Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Tiešu atbildi uz jautājumu likums nedod. Daļēji varam atrast atbildi Gada pārskatu likumā, l Elektronisko dokumentu likumā un citos. Mēģināsim izsekot paraksta tiesībām (fiziskai personai). Sāksim ar uzņēmuma reģistrāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Gatavojot dokumentus uzņēmuma reģistrācijai (dibināšanai), tos paraksta fiziskā persona - uzņēmuma dibinātājs vai īpašnieks. Tātad paraksta tiesības tiek nostiprinātas Uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to, visi svarigākie dokumenti paraksta tā persona, kurai ir paraksta tiesības. Nodibinot uzņēmumu, tās īpašnieks organizē uzņēmuma darbību. Uzņēmuma vadība izstrādā „ Iekšejās kontroles sistēmu”, ” Uzņēmuma iekšējās kārtības nolikums” un katram darbiniekam - „Darba dienesta instrukciju”, kuros apraksta darbinieku darba apjomu, atbildības loku un konkrētas tiesības. Tātad, nosakot darbinieka darba apjomu un atbildību, konkrēti jāuzrāda par ko tiek noteikta...

Jautājums. Vai var piemērot PVN likuma 47.pantā noteikto nodokļa 0 procenta likmi, Latvijā reģistrētos zvejas kuģus un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku kuģus uzpildot ar marķēto dīzeļdegvielu? Kādi dokumenti būs par pierādījumu 0 procentu likmes piemērošanai? Atbildi sagatavojusi Ņina Podvinska, serificēta nodokļu konsultante. Saskaņā ar PVN likuma 47.panta 1. un 2.daļu PVN 0 procentu likmi piemēro tādu kuģu, kurus izmanto kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un kurus izmanto komercdarbībai, zvejniecībai vai rūpnieciskai darbībai, kā arī kurus izmanto piekrastes zvejai, degvielas uzpildei. Piemērojot nodokļa 0 procentu likmi saskaņā ar minēto likuma normu, pakalpojumu sniedzēja rīcībā jābūt nepārprotamiem dokumentāriem pierādījumiem, ka kuģis, kuram tiek sniegts pakalpojums, atbilst likuma 47.panta 1. daļas nosacījumiem. Turklāt, domāju, ka jābūt dokumentiem par faktisku degvielas piegādi, piemēram, līgumam ar kuģa īpašnieku (kompāniju), transportēšanas dokumentiem, nodokļa rēķinam, samaksu apliecinošiem dokumentiem (PVN likuma 51.pants). Attiecībā uz jautājumu par PVN 0 procentu likmes piemērošanu degvielas uzpildei LR Nacionālo bruņoto spēku kuģiem būtu nepieciešama papildu...