JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Situacija ir sekojoša: uzņēmums A pārdeva 2011.gadā divus (1 un 2) dzīvokļus uzņēmumam B, bet 2012.gadā septembrī tika sastādīts Atcēlējlīgums, ka dzīvoklis 1 tika nodots atpakaļ uzņēmumam A. Sakiet, kā būs pareizi atspoguļot grāmatvedībā datus? Kāds būs grāmatojums? Ar kuru datumu grāmatot? Kā arī 2011.gada atskaites, gada pārskati - vai ir jālabo? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Ņemot vērā, ka no jautājumā uzdotā nav skaidri un nepārprotami saprotama darījuma būtība attiecībā uz dzīvokļa nodošanu atpakaļ uzņēmumam A, sniedzam teorētiska rakstura atbildi, pieņemot, ka notikusi minētā dzīvokļa atpakaļ pārdošana uzņēmumam A. Gada pārskatu likuma 4.panta trešajā daļā ir noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Gada pārskatu likuma 15.pantā ir noteikts, ka līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi. Tādējādi, ņemot vērā to, kāds ir jautājumā minēto...

Jautājums. Vai uzņēmums ir tiesīgs neglabāt degvielas pirkuma čekus, ar noteikumu, ka atbilstoši normatīvo aktu prasībām tas glabā degvielas pārdevēja rēķinus un darbinieku ceļazīmes? Valsts ieņēmumu dienests sniedz atbildi uzziņā, ko publicējam saīsināti. Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā noteiktajam grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti šajā daļā noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 2.punktā noteikto, lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par darījumiem saņemto samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem (dāvanu kartes, čeki, taloni un tamlīdzīgi apliecinājumi par to, ka tiek veikts norēķins par darījumu) nodokļu maksātāji reģistrē, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas – kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas. Atbilstoši minēto...

Jautājums. Vai pašnodarbinātai personai jādeklāre privātajām vajadzībām skaidrās naudas izmaksas, ja summa pārsniedz Ls 3000?   Uz šo un pārējiem jautājumiem atbildes sagatavojusi Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Personiskajām vajadzībām izņemtā skaidrās naudas summa nav jādeklarē, tomēr iesaku, lai skaidras naudas izmaksa gadā nepārsniegtu Ls 5000 2013.gadā (Ls 10000 2012.gadā), jo skaidras naudas darījumu ierobežojumi attiecas arī uz visiem pašnodarbinātajiem. Jautājums. Vai pašnodarbinātā persona var slēgt nomas līgumu ar fizisku personu par telpu nomu? Vai izmaksājot var ieturēt 10%ie dzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) , ja līgums ir reģistrēts VID un kad ir jāsniedz atskaite VID par izmaksām, ieturot 10%IIN? Jā, var slēgt šādu nomas līgumu! Ja līgums ir reģistrēts VID, tad, izmaksājot nomas maksu, ietur IIN 10%, pārskaita to budžetā līdz nākamā mēneša 5.datumam un iesniedz VID paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām līdz nākamā mēneša 15.datumam pēc nomas maksas izmaksas.   Jautājums. Vai pašnodarbinātai personai pienākas...

Jautājums. Kā pareizi kontēt debitoru rēķinu ar 10% ieturējumu no summas? Tika veikts bruģešanas pakalpojums. Līgumā ar būvfirmu ir punkts par 10% ieturējumu garantijai par padarīto darbu līdz diviem gadiem. Vai varu šo 10% summu grāmatot uz nākamo periodu ieņēmumiem, jo, kad šī summa tiks samaksāta, nav skaidri zināms? Atbildi sniedz Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre Mans viedoklis šajā jautājumā ir tāds, ka uz nākamo periodu ieņēmumiem ieturētos 10% nevarēs attiecināt , jo 1) likums „Par Grāmatvedību” 2. pants nosaka, ka grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem; 2) MK noteikumos Nr. 488 „ Gada pārskata piemērošanas noteikumi”, sadaļā 7.4 „Ar būvlīgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu uzskaite un atspoguļošana”, 122.punkts nosaka, ka summu, kuru pasūtītājs ir parādā saistībā ar pabeigto līgumdarbu daļu, darbuzņēmējs savā bilancē norāda attiecīgā debitoru parādu postenī. Tas nozīmē, ka, ja par bruģēšanas pakalpojumu izmaksas tiek...

Pēc Lietišķās informācijas dienesta un žurnāla Bilance rīkotā e-semināra "Jauno nodokļu normatīvo aktu grozījumu ietekme uz darba samaksas un citas atlīdzības aprēķināšanu (IIN, VSOAI u.c. izmaiņas)" saņēmām vairākus jautājumus, kas saistīti ar atvaļinājuma kompensācijas aprēķināšanu. Uz tiem atbildes sagatavoja e-semināra vadītāja Mg. oec.Maija Grebenko, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, biedrības Kompetents grāmatvedis valdes priekšsēdētāja, vairāku grāmatvedības grāmatu autore Jautājums. Darbiniece no 2012.gada 16.janvāra līdz 2013.gada 15.janvārim slimoja ( B lapa) , 2013.gada 16.janvārī darbiniece iesniedz atlūgumu atbrīvošanai no darba (dabinieka un darba devēja savstarpējā vienošanās). Vai darba devējam ir jāmaksā atvaļinājuma kompensācija par periodu, kad viņa bija slima ( no 16.01.2012 līdz 15.01.2013)? Jā, jāmaksā. DL noteikti periodi, kas „pelna” atvaļinājumus: 152.pants. Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tas būti laiks, kad darbiniekam bijusi gan A, gan B darbnespējas lapa. Jautājums. Vai darba devējam ir jāmaksā atvaļinājuma kompensācija darbiniekam, kurš darba vietā ir nostrādājis tikai vienu darba dienu? Darba likumā...

Jautājums. Pašnodarbinātais, kurš gūst ienākumus tikai no saimnieciskās darbības un nevienā citā ienākumu gūšanas vietā (darbavietā) nav iesniedzis algas nodokļu grāmatiņu, nav arī nevienai citai personai apgādībā, noslēdzot gadu, ir konstatējis, ka gada izdevumi pārsniedz gada ieņēmumus- saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā izdevumu summa pārsniedz ieņēmumus no saimnieciskās darbības (saimnieciskās darbības nodrošināšanai tika ieguldīti personīgie naudas līdzekļi,grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ierakstu sistēmā). Viņam ir tiesības uz ar nodokli neapliekamo minimumu 45 Ls mēnesī. Tā kā gads ir noslēdzies ar zaudējumiem, kā pašnodarbinātam šajā gadījumā izmantot neapliekamo minimumu? Palielināt izdevuma daļu deklarācijā? Vai arī viņam ir kādas tiesības uz IIN atgriešanu? Kā to visu atspoguļot gada ieņēmumu deklarācijā? IIN avansa maksājumi gada laikā netika veikti. Atbildi sniedz Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Ja saimnieciskās darbības rezultāts ir zaudējumi un citu ienākumu nav, tad neapliekamo minimumu nav kam piemērot, jo IIN nav par ko aprēķināt. Neko no...

Jautājums: Elektroniskā kases aparāta Z2 atskaitē mēneša beigās kopējā ienēmumu summa ir sadalīta:skaidrā nauda, karte un dāvanu kartes (no cita uzņēmuma). Tiek veikts iegrāmatojums: D261 skaidra nauda K611 ieņēmumi D231 karte K611 ieņēmumi D235 dāvanu karte K611 ieņēmumi K5721 PVN Saskaņā ar savstarpēju vienošanos dāvanu karšu izlaidējam pēc noteikta perioda tiek nosūtīts rēķins . Kā jāuzskaita (jāiegrāmato) grāmatvedībā šis rēķins par izmantotajām dāvanu kartēm? Vai vēlreiz jāuzskaita realizācija un PVN? Atbildi sniedz Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre Veicot informācijas izpēti par uzdoto jautājumu, nekādu paskaidrojošo materiālu VID metodiskajos dokumentos par šo tēmu neatradu. Tāpēc šajā sakarā varu ieteikt vēlreiz uzmanīgi izlasīt savstarpējo vienošanos ar dāvanu karšu izlaidēju, atrast, kas tajā ir teikts par dokumentu noformēšanu uz kura pamata tiks samaksāts par dāvanu kartēm, kā arī atgādināt, ka dāvanu karšu uzskaite ir jāapraksta uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos. Jūsu piemērā ir redzams, ka precei,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarāciju par 2012.gadā gūto ienākumu VID jāsniedz no 2013.gada 1.marta. Individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, gada ienākumu deklarācijas VID ir jāiesniedz līdz 2013.gada 3.jūnijam,obligāti izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS), bet fiziskās personas (arī saimnieciskās darbības veicēji) gada ienākumu deklarāciju VID var iesniegt gan papīra formātā, gan elektroniski. VID atgādina, ka gada ienākumu deklarācijas par 2012.gadā gūtajiem ienākumiem ir obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: • veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), • guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa), • guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2012.gadā pārsniedza 2160 latus (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas), • guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram,...

Jautājums. Darbinieks 1.novembrī izbrauc plkst. 23:00 no dzīves vietas uz lidostu Rīgā, kur lidmašīnas izlidošanas laiks, piemēram, uz Zviedriju, ir plkst. 00:30 (attiecīgi 2.novembrī) un ierašanās 1:50 (2.novembra naktī). Darbinieks izlido no Zviedrijas 4.novembrī plkst. 22:00 un sakarā ar laika maiņu u.tml. ierodas Lietuvas (nevis Latvijas) lidostā plkst. 01:00 naktī (kas ir jau 5.novembra nakts), tālāk dodas ar automašīnu uz dzīves vietu Latvijā, kur ierodas attiecīgi 3:00 (5.novembra naktī). Kā šādā gadījumā aprēķināma dienas nauda un kādi nosacījumi (saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem) ir noteicošie šādam aprēķinam? Atbildi sagatavojusi Mg. oec.Maija Grebenko, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, biedrības Kompetents grāmatvedis valdes priekšsēdētāja. Izdevumus, kas saistīti ar komandējumiem, mums regulē Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" . Skatāmies, kas tur ir rakstīts par dienas naudu: 24. Ja darbinieks bijis komandējumā ārvalstīs, viņam atlīdzina izdevumus: 24.1. par laiku, kad, dodoties uz citu valsti, darbinieks atradies...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) informē, ka 2013.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā, kas nosaka vairākas izmaiņas attiecībā uz saimnieciskās darbības veicēju savstarpējiem skaidrā naudā veiktajiem darījumiem. Minētie grozījumi saimnieciskās darbības veicējiem samazina skaidrā naudā veikto darījumu pieļaujamo summu no 10 000 latu uz 5000 latu un nosaka deklarēt VID iepriekšējā mēnesī skaidrā naudā veiktos darījumus, ja to summa pārsniedz 1000 latus (līdzšinējais apjoms – 3000 latu). Minētie grozījumi nosaka, ka, sākot ar 2013.gada 1.janvāri, saimnieciskās darbības veicējiem (gan fiziskām personām, gan uzņēmumiem) līdz katra mēneša 15.datumam ir jādeklarē VID visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu (līdz šim bija jādeklarē visi iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedza 3000 latu). Tas nozīmē, ka līdz katra nākamā mēneša 15.datumam saimnieciskās darbības veicējam būs jāiesniedz VID...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2012.gada 29.novembrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 156.1pantā izdarīti grozījumi, kas stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī. 1. Būtiski palielināts piemērojamā naudas soda maksimālais apmērs par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanu. Saskaņā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 156.1panta otrajā daļā par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 100 līdz 500 latiem. Tādējādi, sākot ar 2013.gada 1.janvāri, maksimālais naudas soda apmērs par administratīvo pārkāpumu - normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanu, ir palielināts no piecdesmit uz piecsimt latiem. 2. Noteikti jauni administratīvo sodu veidi 156.1panta piektajā un sestajā daļā. Par kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas lietošanu, ja...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2012.gada 29.novembrī Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, kurš stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. Grozījumi, kas veikti Gada pārskatu likumā, piemērojami sagatavojot gada pārskatus par 2013.pārskata gadu. Gada pārskatu likumā veikti šādi grozījumi: 1. Noteikts, ka, sagatavojot gada pārskatu skaitļus noapaļo līdz veseliem skaitļiem (latiem). 2. Noteikti papildus atvieglojumi un atbrīvojumi gada pārskata sagatavošanā. sabiedrībām, kuras bilances datumā nepārsniedz divus no šādiem kritērijiem: bilances kopsumma – 35 000 latu neto apgrozījums – 70 000 latu vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 5 3. Minētie atvieglojumi ir šādi: 1) tiesības sagatavot saīsinātu bilanci, kurā netiek iekļauti šādi bilances posteņi: -bilances aktīvā – „Ieguldījuma īpašumi”, „Bioloģiskie aktīvi”, „Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi”, „Atvasinātie finanšu instrumenti”. -bilances pasīvā – „Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve”. Gada pārskata posteņi, kas netiek iekļauti saīsinātajā bilancē, tiek pārklasificēti un iekļauti citos saīsinātās bilances posteņos. Likumā noteikta kārtība, kā pārklasificējami gada pārskata posteņi, kas netiek iekļauti...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka ar 2011.gada 1.jūliju ir tieši piemērojama Padomes īstenošanas regula (ES) Nr.282/2011 (pieņemta 2011.gada 15.martā), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – regula). Regula saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir normatīvs akts, kuru iestāde un tiesa piemēro administratīvajā procesā, pie kam, ja tiek konstatēta pretruna starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu. Regulas ir tieši piemērojams tiesību akts. Regulas sakarā vēršam uzmanību uz atsevišķiem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanas principiem. 1. Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana 1.1. Saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta PVN maksātāja (Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē regulā lietotais termins „PVN maksātājs” ir piemērojams kā „reģistrēts nodokļa maksātājs”) saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta ir tās centrālās administrācijas darbības vieta. Lai noteiktu saimnieciskās darbības pastāvīgo vietu, jāņem vērā vieta, kur tiek pieņemti svarīgi lēmumi par saimnieciskās darbības vispārējo...

Jautājums. Uzņēmuma vadītājs ir pasūtījis picas darbiniekiem par labiem uzņēmuma rezultātiem. Vai šo čeku es varu attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem? Picu pasūtīšanas mērķis ir kā motivējošs pasākums, apbalvojums darbiniekiem par padarīto. Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātāja (turpmāk arī - maksātājs)- rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Izdevumu vai izdevumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2012.gada 18.decembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.907 „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi)”, kas stājas spēkā ar 2012.gada 29.decembri, izņemot noteikumu 89.7 un 89.8punktu, kuri stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. Noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums), kuri pieņemti Saeimā pēc 2010.gada 21.septembra. Informatīvajā materiālā tiks apskatīti būtiskākie grozījumi noteikumos. Par likuma 9.panta „Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi” piemērošanu Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumi. Šo izdevumu apmēru aprēķina saskaņā ar Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu normām. Minēto izdevumu normas ir noteiktas noteikumu 12.pielikumā (noteikumu 43.1punkts un noteikumu 12.pielikums). Noteikumi ir papildināti ar jaunu 52.1punktu, kurš precizē, kādos gadījumos likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktā minētais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma...