JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Uzņēmums iegādājās apdrošināšanas pakalpojumus. Tālāk šis pats uzņēmums šo pašu apdrošināšanu ar savu "interesi", piemēram, 10%, pārdod saviem klientiem. Kā izrakstāms rēķins - ar PVN vai bez, un kādu PVN likuma pantu šeit var piemērot?   Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta panta pirmās daļas 20.punkts nosaka, ka ar nodokli neapliek apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības pakalpojumus saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu. Saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma 1.panta pirmās daļas 3.punktu apdrošināšanas starpnieki ir apdrošināšanas brokeri, apdrošināšanas aģenti vai piesaistītie apdrošināšanas aģenti, kas par atlīdzību nodarbojās ar apdrošināšanas starpniecību šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā minēto, personu, kuras nav uzskatāmas par apdrošinātājiem vai apdrošināšanas starpniekiem saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu, sniegtie pakalpojumi apliekami ar pievienotās vērtības nodokļa 21...

Jautājums. Uzņēmums pārdod ES dalībvlastī reģistrētam PVN maksātājam preces ar piegādes nosacījumu EXW (klients pats veic tranportēšanu, pašizvešana) un par preces realizāciju tiek izrakstīts Invoice, Delivery note un CMR. CMR par preču saņemšanu parakstās transporta kompānijas šoferis. Vai šāds CMR ir pietiekams, lai apliecinātu preces piegādi uz citu dalībvalsti, lai piemērotu 0% PVN? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa 43.panta ceturtajai daļai nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi: 1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru; 2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti. Ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtās daļas 2.punktā un Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvajā materiālā sniegta informācija attiecībā uz ārvalstu diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās Latvijā nodarbinātu fizisko personu – rezidentu – nodokļu piemērošanas kārtību ienākumam no algota darba. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Gadījumā, ja fizisko personu – Latvijas rezidentu – nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs, tad algas nodokli aprēķina un budžetā iemaksā, darba devējs vai pats maksātājs. Fiziskā persona pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to budžetā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs – ārvalstu diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība Latvijas Republikā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu). Fiziskās personas – rezidenti reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā persona ir stājusies darba attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijas Republikā. Reģistrējoties par algas nodokļa maksātāju, fiziskā persona uzrāda pasi un ar darba devēju noslēgto darba līgumu. Ja fiziskā persona – rezidents VID...

Jautājums. Darbiniece atradās bērna kopšanas atvaļinājumā no 03.01.2011. Par savu periodu no 01.03.2010 līdz 03.01.2011 ir izmantotas 9 atvaļinājuma dienas. Ko darīt ar neizmantotajām kārtējā atvaļinājuma dienām, kas darbiniecei pienācās par periodu pirms bērna kopšanas atvaļinājuma? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, biedrības Kompetents grāmatvedis valdes priekšsēdētāja. Ja ar 9 izmantotā atvaļinājuma dienām saprotam 9 kalendāra dienas, tad azotē palikušas vēl 19 kalendāra dienas. Tās var izmantot, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma vai saņemt kā kompensāciju naudā, izbeidzoties darba attiecībām. Cits jautājums ir, no kādas izpeļņas šīs summas tiks rēķinātas, ņemot vērā, ka viņa ilgstoši nesaņēma darba samaksu. Ja sievietei bija minimālā darba alga, tad tam nav nozīmes, jo 75. panta 3.daļa paredz veikt aprēķinu no minimālās mēneša darba algas. Ja darba alga bijusi "pieklājīga", tad ir jēga atgriezties darbā, nostrādāt līdz mēneša beigām un tikai tad pārtraukt darba attiecības. Tad spēkā būs 75. panta 7. daļa un aprēķins...

Jautājums. Lūdzu sniegt skaidrojumu par VID anotāciju grozījumiem MK noteikumos nr. 585 attiecībā uz brīvprātīgo darbu biedrībās un nodibinājumos. Vai brīvprātīgo darbs pielīdzināms bezatlīdzības darbam un vai pārbaudes laikā netiks piemērots sods saskaņā ar likuma par Valsts sociālo apdrošināšanu 16.1 pantu? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” nosaka grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības personām, kas ir likuma „Par grāmatvedību” subjekti. Minētajos noteikumos nav iekļauts regulējums par brīvprātīgo darbu biedrībās un nodibinājumos. Tādējādi lūdzam paskaidrot, par kādiem grozījumiem Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” jūs vēlaties saņemt Valsts ieņēmuma dienesta skaidrojumu. Latvijas normatīvajos aktos vispārīgs brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums ir noteikts Jaunatnes likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā. Jauniešu brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi , kā arī valsts un pašvaldību iestādes . Jauniešu brīvprātīgais darbs ir orientēts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina viņu...

Jautājums. Uzņēmums "A" vēlas nodot uzņēmumam "B" preces uz realizāciju. Kādi dokumenti ir jānoformē, kā tiek aprēķināts un maksāts PVN? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Tā kā no uzdotā jautājuma nav viennozīmīgi saprotams, kas domāts ar preces nodošanu realizācijai, tad sniedzam teorētiska rakstura atbildi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 35.11punktu, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un kurā ir ietverti šajā punktā noteiktie dokumenta rekvizīti un informācija. Tādējādi, nododot preces citam nodokļu maksātājam, ir jānoformē preču piegādes dokuments, lai apliecinātu preču piegādes un saņemšanas faktu. Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmo daļu grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti šajā pantā noteiktie rekvizīti un informācija par...

Jautājums. Uzņēmums realizē preci klientiem sadarbībā ar līzinga kompāniju un ir noslēgts līgums par atpakaļpirkšanas garantiju gadījumā, ja klients nespēj pildīt saistības. Iestājoties šim gadījumam, līzinga kompānija mums iesniedz cesijas līgumu ar apmaksājamo summu, ko uz to brīdi nav samaksājis klients par viņam izrakstītajiem rēķiniem un turpmākos rēķinus izraksta mums. Vai apmaksātās cesijas summas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumu ir ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi? Ja nē, tad vai tie jāuzrāda deklarācijas 3.rindā ar koeficientu 1,5 ?   Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests.   Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 7.punkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kuri attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šī maksātāja ar nodokli apliekamo darījumu rezultātā. Sniedzot konsultācijas, Valsts ieņēmumu dienests izvērtē konkrētā nodokļu maksātāja iesniegumā sniegto informāciju, izskata iesniegumam pievienotos dokumentus, kā arī izvērtē citu informāciju, kas ir būtiska atbildes sniegšanā. Izvērtējot iesniegumā sniegto informāciju, secinām,...

Jautājums. Ražošanas iekārtas pārdevējs apņemas piegādāt, samontēt un nodot ekspluatācijā iekārtu klientam. Pirms iekārtas montāžas ir nepieciešams izbūvēt iekārtu pamatu. Kā ir piemērojams PVN iekārtu pamatu izbūvei?   Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. PVN likuma 142.pantā ir noteikts īpašs pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem. Ja veicamie ražošanas iekārtas pamata izbūves darbi atbilst PVN likuma 142.panta pirmajā daļā minētajiem būvdarbiem, tad piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms. Gadījumā, ja neatbilst – PVN piemērojams PVN likumā noteiktajā vispārīgā kārtībā.

Jautājums. Mazumtirdzniecības uzņēmumā preces un pavadzīme-rēķins tiek saņemti 1.martā, bet pavadzīme-rēķins izrakstīts 28. februārī. Kurā mēnesī jāuzrāda PVN priekšnodoklī?   Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar PVN likuma 97.panta pirmajā daļā noteikto — priekšnodoklis par saņemtajām precēm no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču piegādi ir samaksāta pirms preču saņemšanas. Tādējādi uzņēmumam ir tiesības minēto darījumu atspoguļot PVN deklarācijā par martu, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” 8.punktam nodokļa maksātājam ir izvēles tiesības minēto darījumu uzrādīt PVN deklarācijā par februāru, jo rēķins ir saņemts līdz PVN likumā noteiktajam deklarācijas iesniegšanas un nodokļa iemaksāšanas brīdim t.i. 20.martam.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādas situācijas aprakstu, kuru publicējam saīsinātu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs saimnieciskās darbības ietvaros atbilstoši tā pamatdarbības veidam – „mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos” sistemātiski iepērk dažāda veida preces no piegādātājiem to tālākai pārdošanai gala patērētājam un/vai saimnieciskās darbības veicējiem tā struktūrvienībās – „veikals”. Līdz preču piegādei struktūrvienībām tās atsevišķos gadījumos tiek uzglabātas Iesniedzēja noliktavās. Iesniedzējs preces iepērk ar mērķi tās izmantot ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmajai daļai, līdz ar ko preču vērtībā iekļautais pievienotās vērtības nodoklis atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmajā daļā definētajam – „priekšnodoklis”. Iepērkot preces, Iesniedzējs atskaita priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 97.pantā noteikto, atkarībā no preču iepirkuma darījuma veida. Preču saglabāšanas un drošības nodrošināšanai, gan tās uzglabājot noliktavās, gan pēc piegādes veikaliem Iesniedzējs atbilstoši Apsardzes darbības likuma III nodaļai ir izveidojis iekšējās drošības...

Jautājums. Darbinieks strādā vienā firmā normālo darba laiku, bet papildus divās citās firmās vēl kādas stundas. Formāli - veidojas virsstundas (kopā, bet nevienā no firmām). Vai sekos kāda VID reakcija attiecībā uz šādu darbinieka noslodzi?   Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Darba likums nosaka, ka darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darbiniekam ir tiesības strādāt vairākās darba vietās. Šajā gadījumā darba laiks netiek summēts un darbiniekam darba laika uzskaite tiek veikta katrā darba vietā atsevišķi. Tātad, ja darbinieks strādā pie viena darba devēja normālo darba laiku un papildus vēl strādā pie diviem citiem darba devējiem, tad katrs darba devējs ziņojumā norādīs savā uzņēmumā darba ņēmēja nostrādāto stundu skaitu. Darba dēvēja ziņojumos norādīto informāciju par nostrādāto stundu skaitu mēnesī Valsts ieņēmumu dienests izmantos nozares vai profesijas vidējās darba algas aprēķināšanai.

Jautājums: Kā risināma situācija, ja atlīdzība par darbu tiek maksāta izpildinstitūcijas pārstāvim - valdes loceklim, bet darba līgums netiek slēgts. Kā praktiski to atspoguļot EDS, ja ir zināms, ka VSAOI uzrādamas "ziņojumā" (827. MK noteikumu 3. pielikums) un tajā jābūt uzrādītām "nostrādātām stundām". Savukārt pirms ziņojuma VID jāiesniedz "ziņas" (1. pielikums) par darba ņēmēju, kur jāuzrada profesijas kods. Kā šīs prasības īstenojamas saistībā ar valdes locekļa atalgojumu? Atbildei sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (turpmāk - likums) 1.panta 2.punkta "c" apakšpunktu, darba ņēmējs ir komercsabiedrības valdes, padomes loceklis, prokūrists, kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Tādējādi Jūsu jautājumā minētajā situācijā izpildinstitūcijas pārstāvis - valdes loceklis tiek uzskatīts par darba ņēmēju minētā likuma izpratne. Darba devējam ir jāreģistrē darba ņēmēji atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju...

Jautājums. Kā ziņojumā VID norādīt stundas, ja darbinieks ir atvaļinājumā vai uz darbnespējas A-lapas?   Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ja darbiniekam konkrētajā mēnesī sācies ikgadējais atvaļinājums vai darbinieks ir saslimis un viņam ir iestājusies darba nespēja, tad darba devēja ziņojumā darba devējs norāda tās nostrādātās stundas, kuras darbinieks ir nostrādājis līdz atvaļinājuma vai darba nespējas sākumam. Ja darbinieks ikgadējā atvaļinājumā vai darba nespējā atrodas visu kalendāro mēnesi, tad darba devējs ziņojumā nenorādīs informāciju par nostrādāto stundu skaitu mēnesī.   Atgādinām, ka VID sagatavojis Informatīvo materiālu par darba ņēmēju nostrādātajām stundām, jo no 2013.gada 1.jūlija darba devējam ir pienākums darba devēja ziņojumā norādīt informāciju par katra darba ņēmēja nostrādāto stundu skaitu mēnesī.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par to, vai preču piegādes dokumentos obligāti ir jānorāda informācija par pārvadātāju – transportlīdzekļa numurs, vadītāja vārds, uzvārds. Vai kāds no spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem to paredz? VID paskaidro, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585) 35.11punktu, lainoteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un kurā ir ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija: 1) preču nosūtītāja (izsniedzēja) nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā), bet, ja preču nosūtītājs (izsniedzējs) ir fiziska persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts); 2) preču izsniegšanas vietas adrese; 3) dokumenta veida nosaukums; 4) dokumenta reģistrācijas datums; 5) dokumenta reģistrācijas numurs; 6) preču saņēmēja nosaukums (firma), reģistrācijas...

Ņemot vērā saņemtos iedzīvotāju jautājumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atmaksas jeb t.s. "attaisnoto izdevumu" atmaksas gaitu un lai neradītu neērtības nodokļu maksātājiem, pāradresējot viņu zvanus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem dažādos klientu apkalpošanas centros, VID ir izveidojis īpaši šiem jautājumiem paredzētu e-pasta adresi [email protected] un noteicis divus tālruņa numurus, uz kuriem zvanot, iedzīvotāji saņems atbildes uz jautājumiem par iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijām, kurām ir kavēts likumā noteiktais atmaksas termiņš. Turpmāk VID aicina iedzīvotājus visus jautājumus, kas saistīti ar par iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijām, kurām ir kavēts likumā noteiktais atmaksas termiņš, sūtīt uz e-pasta adresi [email protected], obligāti norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu un tālruņa numuru, lai VID darbinieks varētu operatīvi noskaidrot situāciju un informēt par to jautājuma uzdevēju. Tāpat jautājumus saistībā ar kavētām IIN pārmaksas atmaksām iedzīvotāji var uzdot, zvanot uz tālruņa numuriem 67028895 un 67028832. VID atzīst, ka dažos lielākajos un noslogotākajos Rīgas klientu apkalpošanas centros tiek kavēts IIN pārmaksas...