JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks var nebūt valdes loceklis un darbinieks savā uzņēmumā, ja par valdes locekli iecelta cita persona un piemērot nodokļu atvieglojumus par apgādājamām personām un neapliekamo minimumu citā darba vietā? Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzziņā sniedz atbildi, ko publicējam saīsinātā veidā. Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.panta 2.punktā noteikts, ka mikrouzņēmuma īpašnieks ir mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks, individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Tādējādi, mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieki ir mikrouzņēmuma īpašnieki. Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.panta 3.punktu mikrouzņēmuma darbinieks ir fiziskā persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists. Ņemot vērā minēto, mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošas SIA īpašnieki saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.panta 3.punktā noteikto ir mikrouzņēmuma darbinieki, un neatkarīgi no tā vai dalībnieks...

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests šogad, 27. februārī, atjaunojis metodisko materiālu "Personisko līdzekļu ieguldījuma un dividendēm pielīdzināma ienākuma uzskaite", kas sniedz metodisku palīdzību individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kas ir Gada pārskatu likuma subjekti un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, par to, kā grāmatvedībā veicama personisko līdzekļu ieguldījuma, ieguldīto personisko līdzekļu izņemšanas un dividendēm pielīdzināma ienākuma, kuru saņem fiziskas personas, uzskaite. Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru ieņēmumi iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu, sagatavojot gada pārskatu, sastāda bilanci atbilstoši Gada pārskatu likumā sniegtajai bilances shēmai. Arī tad, ja ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība var izvēlēties sagatavot gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu likuma noteikumiem, tādējādi kļūstot par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju. Saskaņā ar likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto dividendēm pielīdzināms ienākums ir individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, īpašnieka...

Jautājums. Latvijas rezidentam, reģistrētam kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsa pārmaksāto PVN summu. Grāmatvedības uzskaitē augstāk minētā summa atspoguļota 2012.gada citu izdevumu sastāvā. Vai dzēstā summa uzskatāma par saistītu ar saimniecisko darbību izdevumiem? Valsts ieņēmumu dienests sniedz atbildi uzziņā, ko publicējam saīsināti. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta devītajā daļā noteikts, ka saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību. Atbilstoši likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 2.panta otrajai daļai saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — nodoklis) apliekamie darījumi (turpmāk — apliekamie darījumi) ir: 1) preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš; 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš. Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 12.panta 12.2daļu pārmaksātā nodokļa summa ir maksāšanai valsts budžetā aprēķinātās nodokļa summas...

Uz portāla lasītāju iesūtītiem jautājumiemiem saistībā ar zemnieku saimniecību un lauksaimniecisko ražošanu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore.   Jautājums. Esmu zemnieku saimniecības (ZS) īpašniece. ZS ir kokapstrādes uzņēmums, kas savu produkciju realizē gan vietējā tirgū, gan eksportē. Viens no sadarbības partneriem ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kura īpašnieki ir mans vīrs (50%) un mans brālis (50%). Vai ZS un SIA ir saistītie uzņēmumi? ZS un SIA nav saistīti uzņēmumi. Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 1.p. 3.d. nosaka, ka saistīti uzņēmumi ir divas vai vairākas komercsabiedrības ...., bet ZS nav komercsabiedrība.   Jautājums. Zemnieku saimniecība (ZS) 2011.gadu un 2012.gadu nostrādāja ar peļņu. 2013.gadā ZS īpašnieks izņem skaidrā naudā, kā arī pārskaita no ZS bankas konta uz īpašnieka bankas kontu personīgām vajadzībām naudas līdzekļus. Vai dokumenta pamatojumā būtu jāraksta, ka tā ir peļņa par 2011.gadu, vai var norādīt tikai -personīgam patēriņam? Nav obligāti jānorāda, no kura gada...

Jautājums. Pēc kādiem kritērijiem zemnieku saimniecības var saņemt atbrīvojumu no vieglā transportlīdzekļa nodokļa? Atbildi var meklēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā metodiskajā materiālā Par grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (stājas spēkā 2012.gada 1.maijā). VID norāda, ka saskaņā ar grozījumiem likuma 10.pantā „Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa objekts” un 11.pantā „Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāji” no 2013.gada 1.janvāra par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem kļūst: - zemnieku saimniecības, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā; – ja konkrētajam transportlīdzeklim ir reģistrēts gan īpašnieks, gan turētājs, tad uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā transportlīdzekļa turētājs; – par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem kļūst komersanti un zemnieku saimniecības, kuras vieglo transportlīdzekli lieto uz darba līguma vai patapinājuma līguma pamata (kas noslēgts ar personu, kura nav komersants vai zemnieku saimniecība), taču nav reģistrētas kā attiecīgā transportlīdzekļa turētāji; – uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā, ja uz patapinājuma līguma pamata transportlīdzekli lieto vairāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gadījumā, ja kādā mēnesī fiziskas personas ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 200 lati1 vai lielāks un persona vienlaikus nav darba attiecībās ar autoratlīdzības izmaksātāju vai kādu citu darba devēju, nav I vai II grupas invalīds un nav arī pensionārs, tad personai līdz nākamā mēneša desmitajam datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas) atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai, kā arī jāsniedz VID ziņojums par veiktajām obligātajām iemaksām attiecīgajā ceturksnī. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot pasi. Obligātās iemaksas jāveic tikai par tiem ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākums no autoratlīdzības pārsniedz 200 latus. Obligāto iemaksu likme pašnodarbinātajam 2013.gadā ir 32,17%. Obligātās iemaksas tiek maksātas no brīvi izraudzītas ienākumu daļas, kas nav mazāka par 200 latiem. Obligāto iemaksu maksājumi valsts budžetā jāveic reizi ceturksnī - līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim Valsts...

Zvērinātu advokātu birojs SORAINEN atgādina, ka tuvojas termiņš gada pārskata iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Saskaņā ar Gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30.aprīlim) VID jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats. Izņēmums ir lielākas komercsabiedrības, kuras, ja tās atbilst Gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, gada pārskatu iesniedz ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Papildus gada pārskatam un revidenta atzinumam par gada pārskatu (tām sabiedrībām, kuras sasniedz Gada pārskatu likumā noteiktos kritērijus, kā arī sabiedrībām, kuru statūtos vai dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumā ir noteikts, ka gada pārskatu pārbauda revidents), saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem pirms gada pārskata apstiprināšanas ir nepieciešams sagatavot arī valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu (zaudējumu gadījumā – par finanšu stāvokļa uzlabošanu) un padomes ziņojumu par gada pārskatu...

Latvijā un daudzviet citur pasaulē 31.martā notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 31.martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst.03:00 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst.04:00. Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2013. gada 27.oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru Kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež...

Zvērinātu advokātu birojs SORAINEN atgādina, ka 2013.gads ir sācies ar grozījumiem Komerclikumā, kas galvenokārt attiecas uz kapitālsabiedrību darbības izbeigšanas procedūru, tomēr vienlaicīgi Komerclikumā tiek ieviesta arī jauna procedūra komersanta darbības apturēšanai uz laiku, kā arī precizēti ierobežojumi fiziskai personai veikt komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus, ja tas izriet no kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtiem nolēmumiem. Kapitālsabiedrību darbības izbeigšana Ar grozījumiem tiek būtiski paplašināts to subjektu loks, kas var ierosināt kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. Turpmāk šādas tiesības būs gan nodokļu administrācijai, gan ikvienai trešajai personai. Nodokļu administrācija varēs ierosināt kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu situācijās, kad kapitālsabiedrība ilgstoši neiesniedz gada pārskatus vai nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai kad kapitālsabiedrības darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu. Ikviena trešā persona varēs izmantot šīs tiesības, ja tās likumīgās intereses būs aizskartas ar to, ka kapitālsabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām vai ka kapitālsabiedrība neiesniedz Uzņēmumu reģistram likumā paredzētās ziņas vai dokumentus. Vienlaicīgi ar grozījumiem tiek atvieglota...

Iesniedzējs iesniegumā lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt uzziņu likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta 11.daļā paredzēto apliekamā ienākuma samazināšanas procedūru par zaudēto parādu summām. Iesnieguma faktu aprakstā norādīts, ka 2009. un 2010.taksācijas gadā Iesniedzējs piegādāja preces SIA “L” (Ienākumi no preču realizācijas tika iekļauti apliekamā ienākuma aprēķinā attiecīgi par 2009. un 2010.gadu) Tā kā SIA “L” neveica samaksu, tika izveidots uzkrājums nedrošajiem parādiem un uzsāktas ārpustiesas parādu atgūšanas darbības. Parādniekam tika sūtītas vēstules, veiktas pārrunas, apspriesti saistību izpildes nodrošinājumi ar parādnieka vadību. 2010.gada 30.jūlijā tika nosūtīts brīdinājums par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Ārpustiesas parāda piedziņas darbību laikā tika konstatētas SIA “L” maksātnespējas pazīmes, un tādēļ 2010.gada 15.oktobrī Iesniedzējs iesniedza tiesā pieteikumu par SIA “L” maksātnespējas procesa pasludināšanu. Maksātnespējas lieta ierosināta 2010.gada oktobrī, no kā izriet, ka maksātnespējas procesam piemērojamas 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likuma normas. 2010.gada 9.novembrī, pamatojoties uz 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likumu un 2010.gada 26.jūlija Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punktu, tika pasludināts SIA...

Jautājums. Vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta otrās daļas 1.punktā noteiktās priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības nav attiecināmas uz neapliekamiem finanšu un apdrošināšanas pakalpojumiem, kas sniegti trešās valsts personai, kura neveic saimniecisko darbību? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka priekšnodoklis ir arī tās šā panta pirmajā daļā noteiktās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas izmantotas tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kuri minēti šā likuma 52.panta pirmās daļas 20. un 21.punktā, ja pakalpojumu saņēmējs ir trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs. Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 169.panta c) punktā (oficiālajā tulkojumā latviešu valodā) ir noteikts, ka papildus 168.pantā minētajai atskaitīšanai nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt tajā minēto PVN, ciktāl preces un pakalpojumus izmanto darījumiem, kas saskaņā ar 135.panta 1.punkta a) līdz f) apakšpunktu ir atbrīvoti no nodokļa, ja pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas vai ja šie darījumi tieši attiecas uz...

Jautājums. Kādas ir atšķirības Pievienotās vērtības nodokļa likuma un likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” regulējumā attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldniekiem? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” paredzēja, ka nekustamā īpašuma pārvaldnieki, izmantojot minētā likuma 2.panta 21.2 un 21.3daļā noteiktās tiesības, var izvēlēties PVN piemērošanas kārtību veiktajiem darījumiem neatkarīgi no to ekonomiskā satura un būtības. Proti, attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesa ietvaros patērētājiem piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, tie varēja brīvi izvēlēties uzskatīt sevi par minēto preču un pakalpojumu piegādātāju (piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta trīspadsmito daļu) vai arī par starpniekiem (piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.2daļu). Izstrādājot Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tika īstenots mērķis redakcionāli uzlabot un pilnveidot minētā likuma normas, sakārtot likuma struktūru un precizēt likumā lietoto terminoloģiju, lai tā būtu saskaņota ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - Direktīva 2006/112/EK). Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa...

Jautājums. Vai procentu aprēķināšanai jāpiemēro likumu „Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 17.punkts, 8.panta 4.3daļa un pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā jānorāda kā neapliekamos ienākumus? Saskaņā ar 2012.gada 28.decembra līgumu uzņēmums izsniedz aizdevumu SIA „M” par summu 2200 latu. Līguma 3.punktā ir noteikts, ka par aizdevuma lietošanu tiek aprēķināti 2 procenti gadā no neatmaksātās summas un uzkrātie procenti tiek samaksāti reizē ar galējās aizdevumu summas atmaksu. Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Informējam, ka ar 2013.gada 1.janvāri spēkā stājies Pievienotās vērtības nodokļa likums, ar kura spēkā stāšanos zaudējis spēku likums „Par pievienotās vērtības nodokli”. Tādējādi ar 2013.gada 1.janvāri pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu reglamentē Pievienotās vērtības nodokļa likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 14.punktā ir noteikts, ka pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī: a) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošanu (nodošanu), b) saistības atturēties no kādas darbības vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2013.gada 1.martā stājās spēkā grozījumi likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.1pantā, kuri nosaka jaunu kārtību darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu precizēšanā. Minētie grozījumi paredz, ka darba devējs darba ņēmēja darba ienākumus var precizēt pārskata mēnesī par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša, tāpat kā līdz šim precizējumus (palielinājumu vai samazinājumu) norādot darba devēja ziņojuma 6.ailē un 7.ailē. Savukārt, ja darba devējs nav precizējis darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša, darba devējam ir tiesības tās precizēt triju gadu laikā. Tādējādi darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu precizējumus par periodu, kas ir senāks nekā pārskata mēnesī 6.ailē un 7.ailē norādāmais periods, t.i., par iepriekšējiem pārskata mēnešiem, izdara tā pārskata mēneša darba devēja ziņojuma 4.ailē un 5.ailē, kurā ir kļūdaini norādīta informācija. Precizēšanas rezultātā 4.ailē un 5.ailē iepriekš kļūdaini norādītie darba ienākumi un obligātās iemaksas nedrīkst samazināties. Piemērs: SIA „Osis”...

Jautājums. Vai par uzkrātajām neizmantoto atvaļinājumu izmaksām ir jāveic ar uzņēmumu ienākumu nodokli apliekamā ienākuma koriģēšana? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saistības attiecībā uz darbinieku neizmantoto atvaļinājumu izmaksām, sabiedrības grāmatvedībā atspoguļojamas uzkrājumu sastāvā vai īstermiņa kreditoru sastāvā postenī „Uzkrātās saistības”. Ja pārskata gada beigās ir precīzi zināma summa, kuru veido pārskata gada beigās neizmantotās atvaļinājuma dienas, kas pārrēķinātas naudas izteiksmē kopā ar paredzamo sociālo apdrošināšanas iemaksu summu katram sabiedrības darbiniekam, tās jāatspoguļo kā uzkrātās saistības. Tā kā likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” neparedz apliekamā ienākuma koriģēšanu par uzkrāto saistību summām, tad apliekamais ienākums netiek palielināts par izveidotajām uzkrāto saistību summām. Ja precīzi nav zināms katra darbinieka neizmantoto atvaļinājuma dienu skaits un laiks, kad darbinieki izmantos atvaļinājumus par iepriekšējo pārskata periodu, tad šiem atvaļinājumu izdevumiem paredzētās summas ir jāatspoguļo kā uzkrājumi, par kuru veidošanai paredzēto summu palielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. (Likuma „Par uzņēmumu nodokli” 6.panta trešā daļa, Gada pārskatu likuma...