JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Uzņēmumam pieder reprezentatīvais vieglais auto. Automašīna tiek izmantota saimnieciskā darbībā. Tiek gatavotas maršruta lapas, kā arī tiek maksāts uzņēmuma vieglā transporta nodoklis. Vai izdevumiem par reprezentatīvās automašīnas ekspluatāciju ir jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) ar koeficentu 1,5? Vai izdevumi jāiekļauj tikai UIN apliekamā ienākuma palielināšanā? Vai ir korekti traktēt: ja reprezentatīvā automašīna: 1. tiek izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tad UIN deklarācijā ar to ekspluatāciju saistītie izdevumi ir jāiekļauj tikai apliekamā ienākuma palielināšanā 16.rinda - izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa ekspluatāciju un uzturēšanu; 2. netiek izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tad UIN deklarācijā ar to ekspluatāciju saistītie izdevumi jāiekļauj ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumos un jāpiemēro 1.5. Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātāja (turpmāk arī – maksātājs) – rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības – apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību...

Jautājums. Elektroniskā kases aparāta Z2 atskaitē mēneša beigās kopējā ieņēmumu summa ir sadalīta: skaidrā nauda, karte un dāvanu kartes (no cita uzņēmuma). Tiek veikts iegrāmatojums: D261 skaidra nauda K611 ieņēmumu D231 karte K611 ieņēmumi D235 dāvanu karte K611 ieņēmumi K5721 PVN. Saskaņā ar savstarpēju vienošanos dāvanu karšu izlaidējam pēc noteikta perioda tiek nosūtīts rēķins . Kā jāuzskaita (jāiegrāmato) grāmatvedībā šis rēķins par izmantotajām dāvanu kartēm? Vai vēlreiz jāuzskaita realizācija un PVN?   Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Likuma “Par grāmatvedību” 2.pantā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai...

Jautājums: Vai viens uzņēmums otram uzņēmumam var sniegt kravas transporta vadītāja pakalpojumus? Uzņēmumam A uz noteiktu laiku nepieciešams kravas transportlīdzekļa vadītājs kravu pārvadājumu veikšanai. Uzņēmumam B ir šādi darbinieki. Transporta vadītāji būs vairāki un tiks nodarbināti pēc vajadzības. Kādiem īpašiem nosacījumiem būtu jābūt līgumā, piemēram, jāuzskaita darbiniekus, norādot viņu vārdus un uzvārdus?   Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļu aprēķināšanu reglamentējošie normatīvie akti nenosaka kārtību, kādā tiek slēgti civiltiesiskie darījumi, taču likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir ietvertas īpašas normas, kuras jāņem vērā, ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai personāla iznomātājs, kas nav Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Šādos gadījumos iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas aprēķina personāla nomnieks, t.i., uzņēmums, kas izmanto otra uzņēmuma personālu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Iznomātā personāla ienākums, atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.1 panta trešajā, ceturtajā daļa un 17.2 panta trešajā...

Pilnveidojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto pakalpojumu kvalitāti un ņemot vērā fizisko personu lielo interesi par iespējām iesniegt Gada ienākumu deklarāciju, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem (apmaksātajiem izglītības un ārstniecības pakalpojumiem, iemaksām pensiju fondos, veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam u.c.), VID no 2013.gada 1.marta aicina fiziskās personas (iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājus) pieteikties uz semināriem – konsultācijām, kas tiks organizētas nelielās grupās, par Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu. Semināra-konsultācijas laikā klientu apkalpošanas centra darbinieks katram nodokļu maksātājam izsniegs iepriekš sagatavotu VID informāciju ar konkrētās personas datiem, kas nepieciešami Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanai, un soli pa solim izstāstīs, kāda informācija un kurās Gada ienākumu deklarācijas rindās jāieraksta, kuras summas jāsaskaita un kādi attaisnojuma dokumenti (čeki, kvītis u.c.) jāpievieno deklarācijai. VID vērš uzmanību, ka pēc Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas VID arī nodrošinās aizpildīto deklarāciju pieņemšanu. Lai iedzīvotājiem nevajadzētu stāvēt rindā klientu apkalpošanas centrā, lai konsultētos par Gada ienākumu...

Ņemot vērā, ka fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, no 2014.gada deklarāciju iesniegšana elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu ( EDS), būs obligāta, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādā jaunu Gada ienākumu deklarācijas formu EDS. Tā būs pieejama jau martā un ļaus iedzīvotājiem ievērojami ietaupīt laiku, jo deklarācijas aizpildīšana būs vienkāršāka un ātrāka. Lai varētu izmantot ērtāku un vienkāršāku Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu, VID aicina iedzīvotājus j reģistrēties par EDS lietotāju, noslēdzot ar VID līgumu par EDS lietošanu. Gada ienākumu deklarācijas elektroniskajā formā automātiski tiks atspoguļota VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju. Deklarācijā automātiski tiks atspoguļoti nodokļu maksātāja gūtie ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par veiktajām iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Jaunā Gada ienākumu deklarācijas forma ievērojami atvieglos deklarācijas aizpildīšanu iedzīvotājiem, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, piemēram, saimnieciskās darbības...

Jautājums. Vai, ievērojot to, ka 2012.gada sākumā fiziskai personai - nodokļu maksātājam ir bijis gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, gan pievienotās vērtības nodokļa parāds, gadījumā, ja 2012.gadā ziedos sabiedriskā labuma organizācijai, vai būs tiesības iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijā par 2012.gadu atskaitīt no gada apliekamo ienākumu apjoma ziedojuma summu kā attaisnotos izdevumus? Atbildi sniedz uzziņā Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 3.punktu pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi: summa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas sabiedriskā labuma...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis metodisko materiālu "Par eksporta, reeksporta un sniegto pakalpojumu uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā" I Vispārējie nosacījumi Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, kas nosaka izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 38.pielikumā ir noteikti kodi, kas jāizmanto atkarībā no eksporta darījuma veida muitas nozari reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 17.punktam preču eksports ir preču piegāde no Eiropas Savienības teritorijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka eksporta definējumu pievienotās vērtības nodokli reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 116.panta trešo daļu izdotie Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” nosaka eksporta darījumu pievienotās vērtības nodokli reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē atspoguļošanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā. Tādējādi tas, kāds eksporta darījuma kods ir lietots muitošanas procedūrā saskaņā ar muitas normatīvo aktu prasībām, nereglamentē darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības...

Jautājums. Kā pareizi atspoguļot grāmatvedības uzskaitē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu, kuru jāmaksā valsts budžetā, ja maksātājs tika izslēgts no apliekamo personu reģistra? Vai šī summa jāpievieno pamatlīdzekļu atlikušajai vērtībai un krājumu vērtībai, vai iekļauj taksācijas gada izmaksās? Atbildi uzziņā, ko publicējam saīsinātā variantā, sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 26.panta pirmo daļu ilgtermiņa ieguldījumi jānovērtē atbilstoši to sākotnējai vērtībai, tas ir iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai. Atbilstoši Gada pārskatu likuma 26.panta trešajai daļai ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materiālu izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīgā objekta izgatavošanu. Ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar objekta izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 48.1.apakšpunktam pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus un...

Jautājums. Vai nesaistītie uzņēmumi ir tiesīgi viens otram pārskaitīt naudas līdzekļus sakarā ar bezprocentu aizdevumu, kā rezultātā neveic procentu uzrēķinu? Ja uzņēmums veic finanšu ieguldījumus saistītajā uzņēmumā saimnieciskās darbības nodrošināšanai, vai tādam finanšu ieguldījumam ir jāuzrēķina aizdevuma procentus par finanšu līdzekļu lietošanu? Konkrētā situācijā SIA C ir mātes uzņēmums SIA K. SIA C pieder 100% daļas SIA K. SIA C saskaņā ar Aizdevuma Līguma aizdeva 30,00 LVL savas meitas uzņēmumam SIA K. Aizdevums tika piešķirts kā ieguldījums saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Aizdevuma līgumā ir atrunāts, ka tas ir bezprocentu aizdevums. Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Civillikuma 1935.pantā ir noteikts, ka līgums, ar ko viena puse apsola aizdevumu...

Valsts ieņēmumu dienests vērš nodokļu maksātāju uzmanību uz nepieciešamību savā darbībā lietot tikai tiesiski iegūtas datorprogrammas. Datorprogrammu aizsardzība ir noteikta normatīvajos aktos. Datorprogrammu aizsardzība izriet no Latvijas Republikas Satversmes 113.pantā noteiktās valsts aizsardzības autortiesību subjektiem, par kādiem uzskatāmi arī datorprogrammu ražotāji. Latvijas Autortiesību likumā ir paredzēta aizsardzība datorprogrammām kā vienam no autortiesību objektiem. Autortiesību īpašniekiem ir izņēmuma (ekskluzīvas) tiesības savus darbus (tai skaitā datorprogrammas) gan reproducēt, gan izplatīt, gan iznomāt, izīrēt vai patapināt. Tas nozīmē, ka iegādāties datorprogrammu var tikai un vienīgi pie personas, kurai šādas tiesības ir nodevuši datorprogrammu ražotāji. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 37.punktā noteikto grāmatvedības reģistru kārtošanai lieto tikai tādu grāmatvedības datorprogrammu, kuras izmantošanas tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu apliecina attiecīga licence vai licences līgums. Datorprogrammu iegādes veidi. Datorprogrammu izmantošanas tiesības (licenci) var iegūt vairākos veidos: 1) veikalā – nopirkt jaunu datoru kopā ar tajā iekļautu datorprogrammu (OEM licence)...

Jautājums. Ministru kabineta (MK) 2006. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi” nosaka: 77.2. Piemērojot likuma 9. panta normas, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu nesamazina par zaudētajā parādu summā iekļauto pievienotās vērtības nodokli. (MK 2010. gada 28. decembra noteikumu Nr. 1202 redakcijā). Vai šis nosacījums attiecas arī uz zaudētajiem debitoru parādiem, kuri radušies līdz 2009. gada 1. janvārim? (Pēc likuma par pievienotās vērtības nodokli (PVN) 10.1. panta PVN var sākt koriģēt zaudētiem parādiem PVN deklarācijā, kuri radušies pēc 2009. gada 1. janvāra). Vai šis nosacījums ir spēkā neatkarīgi no tā, vai PVN no zaudētā parāda ir atgūts vai nav atgūts (parādiem, kuri radušies pēc 2009. gada 1. janvāra)? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9. pantā ir noteikti nosacījumi, saskaņā ar kuriem nodokļu maksātāji ir tiesīgi samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”...

Vai Latvijā reģistrētam nodokļa maksātājam, saņemot samaksu avansā par precēm, kuras tiks piegādātas citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam Eiropas Savienības teritorijā, minētais darījums ir jāuzrāda PVN deklarācijas PVN 2 pielikumā un par saņemto avansa maksājumu ir jāizraksta nodokļa rēķins? Jautājums. Vai Latvijā reģistrētam nodokļa maksātājam, saņemot samaksu avansā par precēm, kuras tiks piegādātas citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam Eiropas Savienības teritorijā, minētais darījums ir jāuzrāda PVN deklarācijas PVN 2 pielikumā un par saņemto avansa maksājumu ir jāizraksta nodokļa rēķins? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Saņemot avansa apmaksu par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, PVN deklarācijas PVN 2 pielikumā darījums nav jāuzrāda, jo saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 120.panta trešo daļu nodokli par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad veikta faktiskā preču piegāde un izrakstīts nodokļa rēķins. Avansa saņemšana minētajos darījumos netiek uzskatīta par darījuma brīdi. Savukārt atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 127.panta pirmās daļas 2.punktai...

Jautājums. Pircējs-juridiska persona iegādājas preci, par kuru tiek noformēta pavadzīme. Samaksa tiek veikta ar norēķinu karti. Kādi dokumenti ir izsniedzami pircējam kā samaksu apstiprinoši, derīgi finanšu un nodokļu uzskaitei? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā noteikto grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti šajā pantā noteiktie dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585) 35.11punkts nosaka, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un kurā ir ietverti šajā punktā noteiktie dokumenta rekvizīti un informācija. Tādējādi, lai apliecinātu pārdoto preču izcelsmi un preču piederību preču izsniegšanas un saņemšanas vietā noformē preču piegādes...

Jautājums. Vai turpmāk drīkstēs atskaitīt priekšnodokli par nelielām dāvanām darbiniekiem? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 10.punktam mazas vērtības dāvana ir prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 10 latu. Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka par preču piegādi par atlīdzību neuzskata saimnieciskās darbības vajadzībām paredzēto preču izmantošanu paraugu vai mazas vērtības dāvanu veidā. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 8.punktam priekšnodoklis ir aprēķinātā vai samaksātā nodokļa summas par iegādātajām precēm, kas izsniegtas kā mazas vērtības dāvanas vai preču paraugi. Tātad nodokļa maksātājs drīkst veikt priekšnodokļa atskaitījumus par darbiniekiem uzdāvinātajām dāvanām, kuru vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 10 latu. Ievērojot to, ka priekšnodoklis ir atskaitāms tikai par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, priekšnodokļa atskaitījumi par mazas vērtības dāvanu iegādi jāveic, ievērojot...

Jautājums. Uzņēmumā ārštata eksperts (attiecīgās jomas speciālists) akreditācijas jautājumos strādā uz uzņēmuma līguma pamata (jo tas nav pamatdarbs un citā darba vietā ir noslēgts līgums par pilnu slodzi). Šis cilvēks nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji (SDV). Ņemot vērā to, ka likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (par IIN) ir iestrādāts, ka ar 01.01.2013. uzņēmuma līgumus varēs slēgt tikai ar tādām fiziskām personām, kuras ir reģistrētas VID par SDV. Vai šogad plāno pieņemt arī tādu normu, ka fiziskās personas varēs nereģistrēties VID par SDV, ja netiks piemēroti saimnieciskās darbības izdevumi? Vai 2013.gadā varēs slēgt uzņēmuma līgumu, ja fiziskā persona nebūs reģistrēta VID kā SDV, vai tiešām šos izdevumus nevar atzīt par saimnieciskās darbības izdevumiem? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Ar Saeimā 2012.gada 15.novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tika izslēgts šā likuma pārejas noteikumu 84.punkts, kas uzlika par pienākumu visām personām, kas noslēgušas uzņēmumu līgumus, līdz 2012.gada...