JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Zvērinātu advokātu birojs SORAINEN vērš uzmanību uz pirmo gadījumu, kad Konkurences padome par dominējošu mazumtirgotāju atzīst sabiedrību, kas nedarbojas pārtikas preču mazumtirdzniecības jomā, tādējādi būtiski paplašinot dominējoša mazumtirgotāja jēdzienu. Sorainen sniedz nelielu ieskatu šajā lēmumā, kā arī ieteikumus līgumu ar ražotājiem un piegādātājiem sastādīšanai, lai maksimāli izvairītos no iespējamiem riskiem, kas liktu nokļūt Konkurences padomes redzeslokā. Konkurences padome 2012.gada 14.decembrī pieņēma lēmumu, ar ko konstatēja pārkāpumu kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīkla Drogas darbībās (Lēmums). Konkurences padome konstatēja, ka Drogas atrodas dominējošā stāvoklī šajā tirgū. Dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā (DSM) ir būtiski atšķirīgs jēdziens no klasiskā dominējošā stāvokļa. DSM raksturo mazumtirgotāja tirgus varu, ar ko tas var negatīvi ietekmēt konkurenci attiecībās ar piegādātājiem, vienlaicīgi nesasniedzot klasiskā dominējošā stāvokļa tirgus varas slieksni, kad būtu iespējams darboties neatkarīgi arī no patērētājiem un konkurentiem. Konkurences padome ir konstatējusi, ka Drogas ir pārkāpusi Konkurences likuma normas, kas aizliedz DSM esošam tirgus dalībniekam: atdot atpakaļ piegādātās preces,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Saeima 2012.gada 15.novembrī pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kura normas stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk - likums) noteiktas šādas būtiskākās izmaiņas: 1. Termiņi, līdz kuriem ir jāveic norēķini, lai skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi netiktu uzskatīti par algota darba ienākumu. Izsniegtie skaidras vai bezskaidras naudas avansi, ko darbiniekam, valdes loceklim, padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram piešķir komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, biedrības, nodibinājumi, individuālie uzņēmumi, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, organizācijas, individuālie komersanti vai fiziskās personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas, ir pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nav veikti norēķini 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža. Minētie nosacījumi par izsniegto avansa norēķinu attiecināšanu uz algota darba...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012.gada 2.oktobrī pieņēma noteikumus Nr.672 „Prasības maršruta kontroles sistēmām” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi), kuri stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Ministru kabineta noteikumi nosaka prasības maršruta kontroles sistēmām uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa administrēšanas vajadzībām. Šajos noteikumos noteikts, ka maršruta kontroles sistēma nodrošina šādu datu fiksēšanu un saglabāšanu: katru dienu faktiski nobrauktā maršruta uzskaiti (ar maršruta sākuma, beigu un pieturas punktiem) un tā koordinātas laikā; katru dienu faktiski nobrauktā maršruta grafisko attēlu; katru dienu faktiskajā maršrutā nobrauktos kilometrus; informāciju par to, cik bieži un cik ilgi nav saņemts signāls no globālās pozicionēšanas sistēmas. Ar saimniecisko darbību saistīto braucienu uzskaiti komersants vai zemnieku saimniecība var kārtot elektroniski vai papīra izdrukas formā. Tāpat noteikumos paredzēts, ka tikai maršruta kontroles sistēmu tirgotāji vai maršruta kontroles sistēmu nodrošinātāji drīkst uzstādīt, labot vai nomainīt maršruta kontroles sistēmas. Lai uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa administrēšanas vajadzībām izmantotu kvalitatīvas maršruta kontroles sistēmas, Ministru kabineta noteikumos...

Iepirkumu uzraudzības birojs ir sagatavojis skaidrojumu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, kurā sniedzis skaidrojumu par līguma noslēgšanu, ievērojot svētku dienas un brīvdienas. Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – Likums) 83.panta otrā daļa paredz: (2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt līdz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai šādos termiņos: 1) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 32.pantā vai 79.panta sestajā daļā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai nodota personiski; 2) 15 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 32.pantā vai 79.panta sestajā daļā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai pa pastu; 3) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 27.1 panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par jaunākajiem grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. VID informē, ka 2012.gada 15.novembrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. I. Grozījumi likumā attiecībā uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli Likuma pārejas noteikumu 9.punkts izteikts jaunā redakcijā, kas paredz, ka ar 2016.gada 1.janvāri tiek mainīta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtība. Proti, ja šobrīd transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek maksāts par visu kārtējo gadu, faktiski avansa veidā, tad izdarītie grozījumi paredz, ka ar 2016.gada 1.janvāri nodoklis būs jāmaksā par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu. II. Būtiskākie grozījumi likumā attiecībā uz uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli 1. Par grozījumiem likuma 11.pantā „Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāji”. No 2013.gada 1.janvāra par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem kļūst arī ārvalsts komersanta filiāles. 2. Par grozījumiem likuma 14.pantā „Atbrīvojumi no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas”. Saskaņā ar grozījumiem:...

Jautājums. Latvijas apliekamā persona (SIA), sniedzot būvniecības pakalpojumus (nekustamais īpašums atrodas Latvijā) Latvijas SIA, piesaista kā apakšuzņēmēju Lietuvas apliekamo personu. Vai Lietuvas apliekamajai personai pirms pakalpojuma sniegšanas ir jāreģistrējas Latvijā? Ja Lietuvas apliekamajai personai nav jāreģistrējas Latvijā, kādu PVN likmi piemēro Lietuvas apliekamā persona, piestādot rēķinu par sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem, un kā šis darījums jāatspoguļo PVN deklarācijā? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 4.1panta astoto daļu ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu, tai skaitā nekustamā īpašuma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitināšanas pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu, būvdarbu pakalpojumu, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojumu), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. Tā kā nekustamais īpašums atrodas Latvijā, tad būvniecības pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme. Līdz ar to Lietuvas apliekamai personai nav jāreģistrējas Latvijā pirms šī pakalpojuma sniegšanas, jo pakalpojuma saņēmējs ir Latvijas apliekamā persona, kurai ir pienākums aprēķināt...

Jautajums. Latvijas PVN maksātājs A izraksta avansa rēķinu par preci Igaunijas PVN maksātājam B. Firmai B adresēto rēķinu, firmai A nezinot, pēc savstarpējas vienošanās ar firmu B, apmaksā firma C no Honkongas. Prece tiks nosūtīta firmai B uz Igauniju. Vai šādu darījumu drīkst akceptēt Latvijas firma A? Kā to grāmatot? Atbildi sagatavoja Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Saskaņā ar likumu „Par grāmatvedību” 7.pantu grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu: 1) dokumenta autora nosaukums (firma), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — vārds un uzvārds; 2) dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — personas kods (ja personai tāds piešķirts); 3) ārējam attaisnojuma dokumentam — arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā...

Jautājums. Esmu privātpersona un man ir neskaidrības par 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas, kas rodas no kapitāla pieauguma. Pārdodu īpašumu- zemi un māju, kuru īpašnieks esmu no 1998. gada. Neesmu tur nekad deklarējies. Man VID pieprasa ieguldījumus īpašumā pamatot ar čekiem. Tā kā likums par 15% ir spēkā tikai no 2010.g., tad es saskatu pretrunas faktā, ka tiek prasīti čeki. Kā būtu pareizi rīkoties. Atbildi sagatavoja Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. No uzdota jautājuma nav skaidrs, kādā veidā tiek ieģūts īpašums un kad tās bija reģistrēts zemegrāmatā. Tātad, meģināsim izskatīt dažādus variantus. Kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokli reglamentē likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Ministru Kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 “ Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība”. Likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) izpratnē, nekustamais īpašums ir kapitāla aktīvs. Ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu...

Iepazīstinām ar Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoto skaidrojošo materiālu par "Par normatīvo aktu piemērošanu ar preču eksportu/importu un tranzīta pārvadājumiem saistītiem transporta pakalpojumiem". Administrējot pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu starptautiskajiem autotransporta pakalpojumiem, Valsts ieņēmumu dienests ir saskāries ar situācijām, kad apliekamās personas, kas sniedz minētos pakalpojumus, nav ievērojušas autopārvadājumus regulējošajos normatīvajos aktos noteikto autopārvadājumu organizēšanas kārtību. Preču transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu, preču importu un tranzīta pārvadājumiem, piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi, ja šos pakalpojumus Latvijas apliekamā persona sniedz citai Latvijas apliekamai personai un pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir nepieciešamie eksportu apliecinošie dokumenti vai dokumenti, kas apliecina pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu. Dokumenti, kas apliecina pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu preču eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumiem, ir šādi: 1) starptautiskais kravas transporta pavaddokuments vai tā kopija (tai skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme) vai; 2) muitas deklarācija ar atzīmi par preču ievešanu...

Jautājums. Kā pareizi iegrāmatot šādu darījumu: ir pārdota 1 (viena) Sabiedrības jauna daļa ar tās nominālvērtību Ls 1 (viens lats) un kopējo pārdošanas cenu Ls 40000 (četrdesmit tūkstoši lati). Pamatkapitāls palielinās par Ls 1, bet kontā no kapitāldaļas pircēja tiek ieskaitīti Ls 40000. Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteikto grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Gada pārskatu likuma 4.panta trešā daļa nosaka, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Atbilstoši Gada pārskatu likuma 9.panta...

Jautājums. Kā veicama kapitalizācija uzkrātiem procentiem par kredītu (10 gadus) saskaņā ar līgumu ( procenti jāmaksā līdz 2022.gadam). Kā jānotiek grāmatvedības uzskaitei? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4.panta trešo daļu gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Grāmatvedības principi, kas jāņem vērā, novērtējot gada pārskata posteņus, ir noteikti Gada pārskatu likuma 25.panta pirmajā daļā. Atbilstoši šīs daļas 4. un 8.punktam, peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos. Sabiedrības saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Gada pārskatu likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka ilgtermiņa ieguldījumi jānovērtē atbilstoši to sākotnējai vērtībai, tas ir, iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai. Iegādes izmaksas...

Jautājums. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tematiskajā pārbaudē saņemts ieteikums papildināt SIA darbības veidus. Kurā iestādē tas jādara - VID vai Uzņēmumu reģistrā un kādi dokumenti jāaizpilda, jāsagatavo un jāiesniedz? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienesta” 2.panta 1.punktam Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam. Saskaņā ar šā likuma 2.panta 6.punktu Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums ir likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim. Atsevišķu konkrēto nodokļu maksātāju reģistrācijas dokumentos (piemēram, iesniegumā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā) un nodokļu deklarācijās (piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarācijā) ir jānorāda uzņēmuma saimnieciskās darbības veids atbilstoši NACE 2 klasifikācijai. Ņemot vērā, ka,...

Jautājums. Vai uzņēmumam, kas ir transporta pakalpojumu sniedzējs un iepērk no ārzemēm iepakojumu un to izmanto klientu preču iepakošanai (kas nav maksas pakalpojums) un kas vairumā gadījumu tūlīt arī tiek izvestas no Latvijas (veicot šo preču transportēšanu), ir jāmaksā dabas resursu nodoklis (DRN) par šo iepirkto iepakojumu? Un vai jāmaksā DRN, ja šis pats uzņēmums iepērk no ārzemēm uzlīmes, kuras tiek līmētas uz iepakotām klientu precēm (uzlīmes satur dažādas norādes par preci, kas nepieciešamas transportēšanai), bet preces tiek izvestas no Latvijas? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta „a” apakšpunktā noteikto nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu) vai ogles, koksu un lignītu (brūnogles), kā arī pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu. Atbilstoši...

Jautājums. Latvijas uzņēmumam - SIA, kurš ir Latvijas nodokļu maksātājs, ir Mātes uzņēmums Dānijā, kurš tur ir reģistrēts kā Dānijas nodokļu maksātājs. Latvijas uzņēmums nodarbojas ar ražošanu, Mātes uzņēmums strādā Eiropas un citos tirgos kā SIA saražotās produkcijas izplatītājs. Mātes uzņēmums sniedz vadības un konsultatīvos pakalpojumus Latvijas SIA (ražošana, jaunās tehnoloģijas, investīcijas ). Katru mēnesi Mātes kompānija piestāda rēķinu par šo pakalpojumu. Jautājums - vai tas ir saistīts ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN)? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka, ja Latvijas sabiedrība saņem vadības un konsultatīvos pakalpojumus, kas nepieciešami tās saimnieciskās darbības veikšanai un nodrošināšanai, tad izmaksas saistībā ar šo pakalpojumu Latvijas sabiedrībai ir uzskatāmas par izdevumiem, kuri ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Vienlaikus informējam, ka attiecībā uz maksājumiem nerezidentam ir saistošs likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta ceturtās daļas 2.punkts, kas paredz ieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 10 procentu likmes no atlīdzības nerezidentam par vadības un...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sagatavojis jaunas Vadlīnijas sarunu procedūru piemērošanai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 62. un 63.pantam. Vadlīnijās sniegts skaidrojums par sarunu procedūras izvēles pamatojumiem atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un saskaņošanu ar Iepirkumu uzraudzības biroju, kā arī par sarunu procedūras norisi. Vadlīnijas neattiecas uz sarunu procedūru piemērošanu saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Ar Vadlīnijām var iepazīties šeit. Vēršam uzmanību, ka ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2012.gada 1.augustā, ieviestas normas, kas vērstas uz tādas pasūtītāja rīcības novēršanu, kas var negatīvi ietekmēt konkurenci iepirkuma procedūrā. Publisko iepirkumu likuma 54.pants papildināts ar otro un trešo daļu un 56.pants papildināts ar septīto un astoto daļu. Publisko iepirkumu likuma 56.panta septītās un astotās daļas regulējums nosaka pasūtītāja rīcību atklātā konkursā un attiecas uz pretendentu atlases posmu. Savukārt Publisko iepirkumu likuma 54.panta otrās un trešās daļas regulējums paredz pasūtītāja rīcību slēgtā konkursā un attiecas uz kandidātu atlases posmu. Vienlaikus likuma 54.panta otrās un...