JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, veic pasažieru pārvadājumu no Rīgas uz Varšavu. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta pirmās daļas 11.punkts nosaka, ka nodokļa 0 procentu likme ir piemērojama starptautiskajam pasažieru pārvadājumam, arī pasažieru pārvadājumam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja pasažieris šķērso Latvijas Republikas robežu ar vilcienu, autobusu, lidmašīnu vai kuģi, kā arī šo pasažieru bagāžas pārvadājumam, kuru pasažieris ved sev līdzi, un transportlīdzekļa pārvadājumam, ar kuru viņš ceļo. Tātad, tā kā pasažieri šķērso Latvijas Republikas robežu, tad pakalpojumam ir piemērojama PVN 0 procentu likme. Pakalpojuma vērtība tiek norādīta PVN deklarācijas 43. un 48.rindā. Vai, ņemot vērā iepriekš aprakstīto situāciju, pareizi izprastas likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normas un, veicot pasažieru pārvadājumu Rīga – Varšava, drīkst pakalpojumam piemērot PVN 0 procentu likmi? Valsts ieņēmumu dienests, atbildot uz jautājumu, sniedzis šādu uzziņu ( publicējam saīsinātā formā). Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otrajā daļā noteikts, ka saimnieciskās darbības ietvaros...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par darījuma tiesiskumu un pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu, kurā Latvijas uzņēmums sniedzis pakalpojumu citas Eiropas Savienības valsts uzņēmumam, taču gala produktu eksportējis uz trešo valsti. Situācijas apraksts 2012.gada jūlijā Iesniedzējs sniedza produkta montēšanas pakalpojumu Zviedrijas apliekamam uzņēmumam. Komponentes (3 daļas), no kā tiek veidots nosūtāmais produkts, tika saņemtas no minētā Zviedrijas apliekamā uzņēmuma ar CMR starptautisko preču - transporta pavadzīmi un pārstrādes pasūtījuma orderi. Par šīm komponentēm Iesniedzējs nemaksā, jo Iesniedzēja ieņēmums šajā gadījumā ir pakalpojuma sniegšana (montēšana), kuru iegūst, izrakstot rēķinu Zviedrijas apliekamam uzņēmumam, kurš to arī apmaksā viena mēneša periodā. Konkrētajā gadījumā Iesniedzēja darbinieki veica produkta komponenšu 3 daļu montēšanu, izveidojot gala produktu. Pēc Zviedrijas apliekamā uzņēmuma lūguma Iesniedzējs šo gala produktu nosūtīja pircēja klientam, kurš atrodas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, Norvēģijā. Līdz ar to Iesniedzējs savā vārdā, bet Zviedrijas apliekamā uzņēmuma uzdevumā nosūta šīs preces Zviedrijas apliekamā uzņēmuma klientam no iekšzemes uz Norvēģiju. Dotajā...

Jautājums. Kā tas ietekmē PVN par preču piegādēm ES, ja mūsu klients, kurš ir reģistrēts Vācijā, pasūta pie mums preci, bet piegāde tiek veikta uz citu uzņēmumu Somijā? Vai šajā gadījumā es uzrādu PVN II atskaitē, ka prece ir piegādāta uz Somiju, norādot Somijas uzņēmuma PVN, vai arī Vāciju, ja pircējs un maksātājs ir Vācijas uzņēmums? Vai mēs drīkstam veikt šādus darījumus, ja pircējs, maksātājs ir ES uzņēmums, bet prece tiek izvesta uz Honkongu? Kā arī, ja pircējs ir ASV uzņēmums, bet prece tiek piegādāta uz Dāniju? Kā tas atspoguļojas PVN atskaitē un pielikumos, kādi ir jābūt attaisnojuma dokumentiem šādiem darījumiem? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Tā kā sniegtā informācija nav pietiekama konkrētas atbildes sniegšanai, sniedzam teorētiska rakstura atbildi. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (turpmāk – likums) 1.panta 32.punktu preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir preču piegāde, ja preces no iekšzemes nosūta vai transportē uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un...

Jautājums. Sakarā ar to, ka viedokļi dalās, vēlos noskaidrot sekojošu jautājumu: saimnieciskās darbības veicējs ir reģistrējies gan kā nodokļu maksātājs, gan kā PVN maksātājs, iegādājas degvielu, ikmēnesi aizpilda maršruta lapas, tātad degvielas izdevumus drīkst norakstīt 70% apmērā un attiecībā uz PVN summu, to drīkst izdalīt 80% apmērā, bet nav skaidrs no kurām summām, jo varianti ir vismaz divi: iegādātas degvielas čeks Ls 100 bez PVN + PVN 21% Ls 21 = Ls 121.00 1) 84.70 Ls attiecināmie izdevumi (70% no 121.00), t.sk. PVN21% Ls 14.70 36.30 Ls neattiecināmie izdevumi (30% no 121.00) 11.76 Ls PVN atskaitāmais priekšnodokis (80% no 14.70) 2.94 Ls PVN neatskaitāmais priekšnodoklis (20% no 14.70) 2) 84.70 Ls attiecināmie izdevumi (70% no 121.00), t.sk. PVN21% Ls 14.70 36.30 Ls neattiecināmie izdevumi (30% no 121.00) 14.70 Ls PVN atskaitāmais priekšnodokis Un neatskaitāmais priekšnodoklis nebūs, jo atskaitāmais priekšnodokis jau ir mazāks par 80% no čekā norādītās PVN summas, proti, 80% no...

Jautājums. Uzņēmuma vadītājs ir pasūtijis picas darbiniekiem par labiem uzņēmuma rezultātiem. Vai šo čeku es varu attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem? Picu pasūtīšanas mērķis ir kā motivējošs pasākums, apbalvojums darbiniekiem par padarīto. Uz jautājumu atbild Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre. Lai varētu atbildēt uz konkrēto jautājumu, vispirms sākšu ar to, ka likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (UIN) tiek noteikts, kas ir saimnieciskā darbība un kādi ir izdevumi, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību (1.pants). Ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi: „ Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus iekšzemes uzņēmuma... izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, .... izklaidēšanās pasākumiem,.. pabalstiem, dāvinājumiem..., kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā...

Cik dienu laikā valsts institūcijām jāsniedz atbilde uzņēmējam? Kā rīkoties, ja atbilde noteiktā laikā nav saņemta? Atbildi sagatavoja ELĪNA GIRNE, advokātu biroja Girne & Partneri zvērināta advokāte Privātpersonu iesniegto dokumentu izskatīšanas kārtību valsts iestādēs regulē Iesniegumu likums, ja vien privātpersonas iesniegums nav kvalificējams kā citas formas dokuments un tādēļ tā izskatīšanai piemērojami citi normatīvie akti. Saskaņā ar Iesniegumu likumu valsts iestādei atbilde ir jāsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja atbilde šajā termiņā nav saņemta, iesniedzējam ir ieteicams sazināties ar attiecīgo valsts iestādi un noskaidrot, kas ir atbildīgs un kādā stadijā ir iesnieguma izskatīšana. Savukārt, ja iesniegums joprojām nepamatoti netiek izskatīts, privātpersonai ir tiesības iestādes faktisko rīcību apstrīdēt administratīvajā tiesā.

Jautājums: Kā pareizi aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli pašnodarbinātam, aizpildot gada ienākumu deklarāciju? Vai ir tiesības uz neapliekamo minimumu? Kādu? Uz jautājumu atbildi Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Ja pašnodarbinātais gūst ienākumus tikai no saimnieciskās darbības un nevienā citā ienākumu gūšanas vietā (darbavietā) nav iesniedzis algas nodokļu grāmatiņu, kā arī nav nevienai citai personai apgādībā, tad viņam ir tiesības ar nodokli neapliekamo minimumu (Ls 45 mēnesī reizinot ar 12 mēnešiem, kopā gadā Ls 540) piemērot ienākumam no saimnieciskās darbības. Turklāt, ja pašnodarbinātajam ir tiesības uz nodokļa atvieglojumiem par apgādībā esošām personām (par katru apgādājamo Ls 70 mēnesī reizinot ar 12 mēnešiem, kopā gadā Ls 840), tad arī tas samazinās pašnodarbinātā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Aizpildot gada ienākumu deklarāciju, saimnieciskās darbības ieņēmumus, izdevumus un aprēķināto ienākumu (jeb peļņu) rāda D3 pielikumā, bet nodokļa atvieglojumus D veidlapā. Nodokļa atvieglojumus piemēro arī aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus nākamajam gadam.

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis AS “R” (turpmāk – Iesniedzējs) 2012.gada 4.septembra iesniegumu, kurā Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt uzziņu ar skaidrojumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu nerezidentiem likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “b” apakšpunkta maksājumiem par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem ietvaros. Iesniedzējs lūdz skaidrojumu, vai šī likuma norma attiecas tikai uz intelektuālā īpašuma iegādes gadījumiem, vai arī šī likuma norma attiecas uz intelektuālā īpašuma lietošanu minētā līguma ietvaros. Iesniedzējs noslēdza līgumu 2012.gada maijā ar Y, Inc., (Amerikas Savienoto valstu nodokļu rezidents) par licences izmantošanu. Līguma darbības laiks ir trīs gadi. Pēc līguma nosacījumiem Y Inc. piešķir Iesniedzējam tiesības iekšējai lietošanai izmantot interneta vides sociālos tīklus. Ar šo tīklu palīdzību Iesniedzēja pilnvarotie lietotāji var no attāluma viegli komunicēt, organizēt un kontrolēt uzņēmējdarbības procesus, kā arī apmainīties ar visu nepieciešamo informāciju. Iesniedzējs piešķir pilnvarotajiem lietotājiem piekļuvi pie tīkla. Pilnvarotie lietotāji ir visi Iesniedzēja darbinieki, konsultanti, tirdzniecības aģenti. Iesniedzējam...

Jautājums. Kā atbrīvot biroja darbinieku, kurš pilnvērtīgi nestrādā, bet "atsēž" savas darba stundas? Kā būtu juridiski pareizi rīkoties darba devējam? Atbildi sagatavoja ELĪNA GIRNE, advokātu biroja Girne & Partneri zvērināta advokāte Katras darba tiesiskās attiecības regulē starp darba devēju un darbinieku noslēgtais darba līgums, kā arī uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi. Jūsu aprakstītajā situācijā ir nepieciešams konstatēt un dokumentāri fiksēt, kad un kādā apmērā darbinieks nepilda viņam ar darba līgumu pielīgtos darba pienākumus. Kad pienācīgi pierādījumi savākti, darba tiesiskās attiecības var uzteikt, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu - darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību. Būtiski ņemt vērā, ka piemērojot šo atlaišanas pamatu, uzteikt darba līgumu var ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Jautājums. Zemnieku saimniecība, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, kārto grāmatvedību divkāršā ierakstā, iegādājas automašīnas piekabi 2012.gada septembrī kā pamatlīdzekli (saņemts preču pavadzīmes rēķins (PPR) no pārdevēja). Samaksa par pamatlīdzekli veikta oktobrī un CSDD piekabe tiek reģistrēta 10.10.2012. uz pieņemšanas nodošanas akta pamata (akta datums 10.10.2012.), ko parakstījušas savstarpēji darījumā iesaistītās juridiskās personas. 1) Vai pircējam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli septembrī pēc PPR saņemšanas? 2) Kad pamatlīdzeklis tiek pieņemts ekspluatācijā, 28.09.2012. vai 10.10.2012.? Atbildi sagatavojusi Sarmīte Armane, pieredzējusi grāmatvede, Armanes Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "GAUJAS" īpašniece. 1) Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības rodas brīdī, kad atskaitāmais nodoklis kļūst iekasējams. Tādējādi tajā pat brīdī, kad preču vai pakalpojuma piegādātājam saskaņā ar likumu rodas saistības maksāt PVN valsts budžetā, pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, ja saņemtās preces vai pakalpojumi ir paredzēti apliekamu darījumu nodrošināšanai. Tātad priekšnodoklis ir atskaitāms septembrī. 2) Pamatlīdzekli uzņēmums atzīst brīdī, kad pārņem ar šo pamatlīdzekli saistītos riskus un gūstamos labumus un grāmatvedības...

Jautājums: Vai drīkst piemērot algai atvieglojumu par apgādājamo, ja bērns augstskolā ir klausītāja statusā? Iepriekšējā mācību gadā nav nokārtots viens mācību priekšmets, līdz ar to visu šo mācību gadu drīkst apmeklēt šo vienu priekšmetu, un nav students, bet klausītājs. Dēlam 22 gadi, algotu darbu nestrādā. Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļa maksātājam ir paredzēts nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu - par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Situācijā, ja dēls kā klausītājs apgūst konkrēta mācību priekšmeta studiju kursu, bet pirms tam ir notikusi eksmatrikulācija (studenta izslēgšana no studējošo saraksta) un līdz ar to ir zaudēts studējošas personas statuss, tad šādā situācijā vecākiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu nav piemērojams. Savukārt, ja dēls kā klausītājs apgūst konkrēta mācību priekšmeta studiju kursu augstskolā laikā, kad augstskolā ir nokārtots akadēmiskais atvaļinājums, tad šādā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par...

Jautājums. Saņēmu atteikumu reģistrēt uzņēmumam nepieciešamās izmaiņas Uzņēmumu Reģistrā, jo esmu norādījis dokumentos SIA “ABC”, nevis sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ABC”, kā tas reģistrēts publiskajā datu bāzē. Vai atteikums reģistrēt izmaiņas šāda iemesla dēļ ir pamatots un likumīgs? Atbildi sagatavoja ELĪNA GIRNE, advokātu biroja Girne & Partneri zvērināta advokāte   Komerclikums nosaka, ka komersanta nosaukums (firma) plašākā nozīmē ietver komersanta nosaukumu un norādi uz komersanta darbības veidu, šaurākā nozīmē – komersanta nosaukumu. Savukārt norāde uz komersanta darbības veidu – sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrība (AS), individuālais komersants (IK) utml. var tikt pievienota vai nu komersanta nosaukuma sākumā vai beigās. Ņemot to vērā, atteikums reģistrēt izmaiņas var tikt uzskatīts par likumīgu, taču no loģiskā viedokļa diez vai par samērīgu. SIA, AS, IK vai šie paši termini izvērstā formā apzīmē vienu – komersanta darbības veidu, un tam diez vai būs kāda cita izšķiroša nozīme, norādot komersanta nosaukumu. Diemžēl Uzņēmumu Reģistrs paliek pie...

Jautājums. Ko darīt ja aizdevums ir bijis Latvijas Krājbankā, kas tagad pārņemts un vai var mainīt aizdevuma līguma nosacījumus? Vai nevar tikt mainīta kredīta atmaksas kārtība no pārņēmēja puses? Atbildi sagatavoja zvērinātu advokātu biroja „SORAINEN” jurists Mārtiņš Rudzītis. Kredītiestādes bankrota procedūras ietvaros maksātnespējas administrators var lemt par kredītiestādes kredītportfeļa (t.i. visu kredītu kopuma) vai tā daļas, arī atsevišķu kredītu, nodošanu citai personai. Ja kredītiestāde nodod (cedē) citai personai prasījuma tiesības par jau izsniegta aizdevuma atmaksu, kredītiestādei ir jāpaziņo parādniekam par jauno kreditoru, kam turpmāk veicama parāda atmaksa. Līdz ar prasījumu tiesību iegūšanu, jaunais kreditors var īstenot tiesības uz parāda atmaksu tikai tādā apjomā un kārtībā, kā to nosaka Latvijas Krājbankas un klienta noslēgtais aizdevuma līgums. Parastā gadījumā aizdevuma atmaksas kārtību var mainīt tikai saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem vai vienojoties par aizdevuma līguma grozīšanu.  

Jautājums. Vai zemnieku saimniecības nesadalītā peļņa, kas ir uzņēmuma bilancē uz 2012.gada 1.janvāri, var tikt uzrādīta pašu kapitāla posteņos, vai tā ir jāpārceļ uz kreditoru sadaļu – iepriekšējo gadu neizmaksātās dividendes, jo pēc būtības zemnieku saimniecībai dividendes nevar būt, jo nav kapitāla daļu vai akciju, bet uzņēmums pieder kopumā. Atbildi uzziņā sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Gada pārskatu likuma 20.pantā noteikts, ka postenī „Pārskata gada nesadalītā peļņa” parāda summu, kas atbilst peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” norādītajai summai. Sabiedrības peļņas sadali vai zaudējumu segšanu parāda nākamā gada pārskatā, attiecīgi samazinot postenī „Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa” pārskata gada sākumā norādīto summu. Ievērojot minēto, zemnieku saimniecības pārskata perioda peļņas sadali, atspoguļo nākamā gada pārskatā atbilstoši zemnieku saimniecības sapulces lēmumam. Gada pārskatu likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka šā likuma 10. – 14.pantā noteiktie posteņi jāatspoguļo katrs atsevišķi norādītajā secībā. Ar arābu cipariem apzīmētos posteņus ir atļauts sadalīt sīkāk, ja...

Jautājums. Vai saņemot 2012.gadā un turpmākajos gados zemnieku saimniecības nesadalīto peļņu līdz 2009.gadam, nesadalīto peļņu 2010.gadā un 2011.gadā nesadalīto peļņu tā tiek pielīdzināta ienākumam no kapitāla un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10%? Vai tikai peļņa, kas gūta no saimnieciskās darbības par 2012.gadu un turpmākajiem gadiem tiek pielīdzināta ienākumam no kapitāla un par šīs peļņas izņemšanu ir jāmaksā IIN 10%? Tā kā zemnieku saimniecības īpašnieks nevar būt darba attiecībās ar zemnieku saimniecību, darba algu tas nesaņem. Taču dzīvošanai ir nepieciešami zināmi līdzekļi. Šo līdzekļu avots ir zemnieku saimniecības nesadalītā peļņa. Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 12.1punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīts dividendēm pielīdzināms ienākums. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka šā likuma izpratnē dividendēm pielīdzināms ienākums ir individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, īpašnieka...