JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Fiziska persona Latvijas pilsonis uzsāk uzņēmējdarbību Dubajā, kļūst par dalībnieku Dubajas uzņēmumam. Vai šāds fakts ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā? Un vai no gūtiem ieņēmumiem - darba alga un dividendes, ko saņems fiziska persona Latvijas pilsonis, jāmaksā nodokļi Latvijā, vai kā citādi jādeklarē? Atbildi sagatavoja zvērinātu advokātu biroja „SORAINEN” vecākā nodokļu konsultante Sabīne Vuškāne. Nodokļa nomaksa Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 24. panta otro daļu Latvijas rezidenta Latvijā un ārvalstīs (Apvienotajos Arābu Emirātos) gūtie ienākumi tiek iekļauti ar nodokli apliekamajā ienākumā, par kuriem Latvijā maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ienākums no algota darba Latvijā tiks aplikts pēc 25% likmes, savukārt dividenžu ienākums – pēc 10% likmes. Atbilstoši likuma 19. panta pirmajai un otrajai daļai Latvijas rezidentam ir jādeklarē attiecīgajā taksācijas gadā Latvijā un Apvienotajos Arābu Emirātos gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz četrkāršotu gada neapliekamā minimuma apmēru (LVL 540), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Saskaņā...

Jautājums. Vai taisnība, ka Igaunijā valdība pieņēmusi lēmumu, ka cilvēks, kuram pieder neliels īpašums (līdz 1500 m2) nav jāmaksā nekustamā īpašuma jeb zemes nodoklis? Atbildi sagatavoja zvērinātu advokātu biroja „SORAINEN” vecākā nodokļu konsultante Sabīne Vuškāne. No nākamā gada Igaunija plāno atbrīvot no zemes nodokļa zemi, ja tajā atrodas nodokļu maksātāja deklarētā dzīvesvieta un zemes platība uz vienu personu nepārsniedz: pilsētā – 1 500 m2; ārpus pilsētas – 2 ha. Atbrīvojums no zemes nodokļa stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī, izņemot Tallinu, kur atbrīvojums piemērojams jau no 2012.gada 1.janvāra.

Jautājums: 2012. gadā pārdotas akcijas, kuras fiziska persona iegādājās par sertifikātiem. Vai par šo darījumu jāinformē VID, kādi nodokļi no šī darījuma fiziskai personai jāmaksā valsts kasē? Atbildi sagatavoja zvērinātu advokātu biroja „SORAINEN” vecākā nodokļu konsultante Ina Spridzāne. Nodokļa uzlikšana Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9pantam (ienākums no kapitāla) iekšzemes nodokļu maksātājam – rezidentam ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ienākuma, ko tas gūst no kapitāla pieauguma, tai skaitā no akciju pārdošanas. Nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15%. Ienākumu no kapitāla pieauguma aprēķina, no kapitāla aktīva atsavināšanas (pārdošanas) cenas atņemot aktīva iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā (ja ieguldījumi ir veikti). Ja konkrētajā situācijā akciju pārdevējs šādus ieguldījumus nav veicis, kapitāla pieaugums būtu jāaprēķina, no akciju pārdošanas vērtības atskaitot akciju iegādes vērtību. Akciju iegādes vērtība Ja akcijas ir iegādātas par privatizācijas sertifikātiem, akciju iegādes vērtību aprēķina, pamatojoties uz izziņu par apmaksātām akcijām, t.i....

Iepazīstinām saīsinātā variantā ar Valsts ieņēmumu dienesta uzziņā sniegto atbildi saistībā ar nerezidenta gūto ienākumu aplikšanu ar nodokļiem. AB ir Zviedrijā reģistrēts uzņēmums, kam pieder divu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāla daļas 100% apmērā – jautājuma iesniedzēja (Iesniedzēja) SIA B un SIA “R”. Savukārt, Iesniedzējam arī pieder divu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāla daļas 100% apmērā – SIA “M” un SIA “F”. Minētā struktūra izskatās šādi: Lai atvieglotu minēto uzņēmumu organizatorisko pārvaldīšanu un nodrošinātu to efektīvu darbību, AB plāno veikt reorganizāciju, kā rezultātā SIA “R” kapitāla daļas 100% apmērā ieguldīt Iesniedzējā kā mantisko ieguldījumu, pretī saņemot Iesniedzēja kapitāla daļas. Pēc reorganizācijas AB uzņēmumu Latvijā organizatoriskā struktūra izskatīsies šādi: Saskaņā ar SIA “R” gada pārskatu par periodu, kas noslēdzās 2011.gada 31.decembrī, SIA “R” pieder aktīvi par LVL X (zeme un augošs mežs). Tā kā uz 2011.gada 31.decembri SIA “R” aktīvu kopsumma bija LVL XX, nekustamais īpašums veido 59% no SIA “R” aktīvu vērtības. Ņemot vērā...

Jautājums: SIA pieder zeme un nekustamais īpašums uz tās zemes, kur notiek saimnieciskā darbība. Pagasta biedrība, kur atrodas šie īpašumi, īstenojot savu projektu par pagasta zemes labiekārtošanu, aicinājusi SIA piedalīties šajā projektā, iemaksājot savu daļu naudā, jo tās zemes gabala labiekārtošana, kurš pieder SIA, iekļaujas šajā projektā. Ja SIA iemaksā savu daļu, uz kādu izdevumu kontu var attiecināt šo summu? Pielikt pie pamatlīdzekļa - zemes vērtības, vai tie ir citi saimnieciskās darbības izdevumi? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Gada pārskatu likuma 4.panta trešajā daļā ir noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 26.panta pirmajā daļā noteikto ilgtermiņa ieguldījumi jānovērtē atbilstoši to sākotnējai vērtībai, tas ir iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai. Atbilstoši Gada pārskatu likuma 29.panta pirmajā daļā noteiktajam ilgtermiņa ieguldījumu objektu, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā iegādes izmaksām vai ražošanas...

Jautājums. Cik procentus no vieglās automašīnas uzturēšanas izdevumu summas var attiecināt uz ar saimniecisko darbību saistītajiem izdevumiem un cik procentus no PVN summas var iekļaut PVN deklarācijas priekšnodoklī saskaņā ar pielikumā pievienoto attaisnojuma dokumentu par degvielas iegādi pašnodarbināta persona, saimnieciskās darbības veicējs (iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs)? Atbildi uzziņā sniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Publicējam saīsinātu atbildes variantu. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumi Nr.933) 195.1.apakšpunktam, piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesīga atskaitīt kā priekšnodokli nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summas daļu par tām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kuri pēc ekonomiskās būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un nepieciešami saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, tai skaitā, izdevumus par saimnieciskās darbības vajadzībām saņemtajiem transporta pakalpojumiem un par saimnieciskajā darbībā...

Jautājums. Mēs pērkam no Vācijas jaunu kravas automašīnu. Iegrāmatojam krājumos "Pārdošanai turēti pamatlīdzekļi". Šo auto pārdodam Līzinga kompānijai un pēc tam to pērkam no viņiem līzingā kā pamatlīdzekli. Kā pareizi peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāuzrāda "Pārdošanai turēta pamatlīdzekļa" pārdošana: vai darījuma rezultāts kā pamatlīdzeklim (ieņēmumi - izdevumi), vai kā krājumiem: ieņēmumi un izdevumi? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Gada pārskatu likuma 4.panta trešajā daļā ir noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Atbilstoši Gada pārskatu likuma 15.pantā noteiktajam līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi. Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 90.punktā ir noteikts, pamatlīdzekļu objekts vai tāds ieguldījuma īpašumu objekts, kas nav novērtēts, izmantojot patiesās vērtības metodi, atbilst pārdošanai turēta ilgtermiņa ieguldījuma klasifikācijas kritērijiem, šo objektu grāmatvedības uzskaitē pārvieto uz pārdošanai turētiem...

Vēlreiz atgādinām, ka 1. augustā spēkā stājās 2012.gada 21.jūnija grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Jau vēstījām par informācijas pieprasīšanu attiecībā uz piegādātāju kvalifikāciju. Tāpat tika apskatītas likuma izmaiņas saistībā ar informācijas pieprasīšanu attiecībā uz finanšu vai tehnisko piedāvājumu. Šoreiz Maksātnespējas aģentūras sagatavotais skaidrojums attiecībā uz piedāvajuma nodrošinājumu, kas skar Publisko iepirkumu likuma 52.pantā ietvertā regulējuma izmaiņas. Ar grozījumiem ir mainīta piedāvājuma nodrošinājuma definīcija un atbilstoši normatīvo aktu sagatavošanas tehnikai tā norādīta Publisko iepirkumu likuma 1.pantā. Līdz 2012. gada 31. jūlijam piedāvājuma nodrošinājums bija iepirkuma procedūras dokumentos paredzēts galvojums vai līdzvērtīgs nodrošinājums par noteiktu summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai. Ar 2012. gada 1. augusta grozījumu piedāvājuma nodrošinājums tiek veikts kā iepirkuma procedūras dokumentos paredzētas naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas garantija vai apdrošināšana par par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai, tātad turpmāk likumā tiek precīzi...

Jautājums: Kā pareizi jāsastāda rēķins par pakalpojumu ES personai (4.1pants), kas veic saimniecisko darbību un ir PVN maksātāja? No likuma nav īsti skaidrs vai PVN ir 0 % vai PVN nepiemēro, neuzrādot likmi vispār? Un vai rēķinā vajag kādu atsauci uz likumu? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva 2006/112/EK) 44.pantā ir noteikts, ka pakalpojumu sniegšanas vieta nodokļa maksātājam, kas darbojas kā tāds, ir vieta, kura ir nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta. Tomēr, ja pakalpojumus sniedz nodokļa maksātāja pastāvīgās iestādes vietā, kas nav viņa saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas šī pastāvīgā iestāde. Ja šādas saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas vai pastāvīgas iestādes vietas nav, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur nodokļa maksātājam, kas saņem šos pakalpojumus, ir pastāvīgā adrese vai parastā uzturēšanās vieta. Atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 196.pantam pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN)...

Jautājums. Kā pareizi PVN deklarācijā un pielikumā uzrādīt darījumu par preču piegādi (taras zāģmateriāli, kas Latvijas teritorijā tiek klasificēti pēc PVN 13.2 panta) uz Izraēlu. Preču nosūtītājs – Latvijas juridiskā perona (PVN maksātājs), saņēmējs – Izraēlas juridiskā perona. Preču piegāde – krava tiek pārvesta ar kuģi. Pieejamie dokumenti: 1.Invoice 2.konosaments pārvadājumam. Uzkraušanas vieta Rīga, galamērķis – Ashdod. Vai PVN pielikumā jāuzrāda arī Izraēlas juridiskās personas reģistrācijas Nr.? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 8.punktam iekšzeme ir Latvijas Republikas muitas teritorija. Saskaņā ar minētā likuma 1.panta 29.punktu preču eksports ir preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 7.punktā ir noteikts, ka ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamā persona ir fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta...

Jautājums. Vai gadījumos, kad sabiedrība (SIA) slēdz ar trešajām personām līgumus, kas pēc juridiskās un ekonomiskās būtības ir sabiedrības līgumam atbilstošs līgums, t.i., katra puse iegulda konkrētus resursus kāda projekta realizācijai, peļņas sadalei no šādiem projektiem piemērojams PVN noteikumu 2.8.apakšpunkts? Kā būtu aprēķināma sadalāmā peļņa no šādiem projektiem? Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Sniedzam saīsinātu ieskatu tajā. Jautājuma uzdevējs kā piemēru minējis situāciju, kad SIA vienojas ar kādu trešo personu kopīgā koncerta organizēšanā – SIA ar saviem finansiāliem un mantiskiem resursiem nodrošina biļešu pārdošanu, koncerta organizēšanu (tai skaitā veic biļešu pārdošanu, ir pilnvarots slēgt nepieciešamos līgumus, veikt saistītās izmaksas utml.), bet kāda cita sabiedrība ir atbildīga par reklāmas un citiem saistītiem pasākumiem (tai skaitā ir pilnvarota slēgt nepieciešamos līgumus, veikt saistītās izmaksas utml.). Projekta beigās puses sadala kopējo gūto peļņu/zaudējumus, atbilstoši līguma noteiktajai proporcijai un iekļauj to savā ar uzņēmumu ienākama nodokli apliekamajā ienākumā. Līdz ar to nepieciešams precizēt, vai šāda...

Jautājums. Vai pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas drīkst vērsties ar piedziņu pret galvinieku vai ķīlas devēju vai arī turpināt piespiedu piedziņu, kas uzsākta pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas? Atbildi sagatavojusi Maksātnespējas administrācija. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 134.pantu pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā. Tomēr minētā norma attiecas vienīgi uz fizisko personu, kurai pasludināts maksātnespējas process. Maksātnespējas likuma normas nekādā veidā neietekmē Civillikumā noteiktās kreditora tiesības vērsties pret parādnieka galviniekiem vai arī ķīlas devējiem, lai saņemtu sava prasījuma apmierinājumu.

Valsts ieņēmumu dienests sniegtajā uzziņā norādījis, kādi noformētus kases čekus drīkst vai nedrīkst izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu un drīkst vai nedrīkst pievienot par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izlietojumu sagatavotam attaisnojuma dokumentam. Uzziņas pieprasītājs minējis šādi noformētus kases čekus. Kases čeka summa ir no Ls 0,01 līdz Ls 19.99 bez pievienotās vērtības nodokļa (darījums iekšzeme). 1. Čekā ir visi likuma „Par grāmatvedību” (turpmāk – likums) 7.pantā minētie rekvizīti, bet nav norādīts pircēja nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese (likuma 7.panta pirmās daļas 9.punkts) (turpmāk – pircēja rekvizīti) nav pārdevēja paraksta (likuma 7.panta pirmās daļas 7.punkts) (turpmāk – pārdevēja paraksts). Piezīme: uz čeka ir uzlikts spiedogs ar pircēja rekvizītiem, kvīts nav noformēta - nevar izmantot kā patstāvīgu attaisnojuma dokumentu, drīkst izmantot un pievienot sagatavotam attaisnojuma dokumentam. 2. Čekā ir visi likuma 7.pantā minētie rekvizīti, bet nav norādīti pircēja rekvizīti. Piezīme: uz čeka ir uzlikts spiedogs ar pircēja rekvizītiem un pārdevēja paraksts un...

Turpinām ieskatu Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sniegtajos skaidrojumis saistībā ar 2012.gada 21.jūnija grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas stājas spēkā no 1.augusta. Jau informējām par informācijas pieprasīšanu attiecībā uz piegādātāju kvalifikāciju. Likumā papildinātas un precizētas normas arī attiecībā informācijas pieprasīšanu attiecībā uz finanšu vai tehnisko piedāvājumu un preču paraugu pieprasīšanu. Kā informē IUB, piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija. Atšķirībā no informācijas pieprasīšanas kārtības trūkumu novēršanai attiecībā uz kvalifikācijas prasību apliecinošiem dokumentiem skaidrojumu par tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļauto informāciju pasūtītājam ir tiesības, nevis pienākums pieprasīt, kā arī šī informācija nedrīkst tikt papildināta, vienīgi izskaidrota, ņemot vērā, ka atbilstoša kvalifikācija pretendentam vai kandidātam piemīt vai nepiemīt, savukārt tehniskais un finanšu piedāvājums tiek gatavots katrai iepirkuma procedūrai individuāli, līdz ar to tā papildināšana var radīt vienlīdzīgas attieksmes pret ieinteresētajiem piegādātājiem pārkāpumu. Pasūtītājam, pieprasot papildu paskaidrojumu par tehnisko vai finanšu piedāvājumu, jāizrāda vienlīdzīga attieksme...

Jautājums. Vai drīkst ierakstus grāmatvedības reģistros veikt, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu, kas ir sagatavots saistībā ar skaidrās naudas izlietojumu (turpmāk – avansa norēķins)? Tas nozīmē, ka uzņēmums sagatavo tikai vienu attaisnojuma dokumentu (avansa norēķinu), kurā norādīts viens kopējais kontējums, kas veidojas no vairākiem (piemēram, 50) čekiem. Tādējādi grāmatvedības reģistrā tiek izdarīti nevis 50 atsevišķi ieraksti, kas pamatoti ar kases čekiem, bet tikai viens ieraksts, kas pamatots ar avansa norēķinu, kurā ir viens kopējais kontējums par visiem čekiem. Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk – saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā...