JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. No portālā plz.lv publicētā VID skaidrojuma par naudas izdevumu apliecinošu dokumentu var arī izmantot kases čeku, kas izsniegts (saņemts) no specializētas ierīces vai iekārtas bez kasiera operatora līdzdalības un kurā nav ietverts preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētās dzīvesvietas adrese) un reģistrācijas numurs, ja kases čeks izsniegts par darījumu, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 20 latiem. Vēl jau arī ir sabiedriskā transporta (ne visiem uzņēmējiem ir auto) biļetes, kurām neviens neliks zīmogu un nerakstīs kvīti. Interesanti, kamdēļ VID nepiegriež vērību, kādas ir sabiedriskā transporta (mikroautobusa un tramvaja, trolejbusa) biļetes, kuras nepavisam neatbilst nekādām likumu prasībām? Kā šādas biļetes var uzskatīt par naudas izdošanas dokumentu? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra noteikumu Nr.133 „Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” 40.punktam pasažieru transportlīdzekļos, izņemot vieglos taksometrus, autoostās un...

Jautājums par SIA, kas nodarbojas ar ceļojumiem. Ir noslēgti līgumi ar aģentūrām. Kā būtu pareizāk saņemt naudiņu no klienta vai klientiem, vai cilvēku grupas par noorganizēto braucienu, proti, vai drīkst saņemt tikai ar pārskaitījumu, vai arī skaidrā naudā? Runa nav tikai par pārdesmit latiem, jo, ja grupa iemaksā vismaz par cilvēkiem desmit, tad summa var sasniegt pat Ls 20 000. Kā šajā gadījumā būtu jārīkojas? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk - Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.282) 2. un 32.punktā noteikto, lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par darījumiem saņemto samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm, viedkartēm vai citiem norēķinu apliecinājumiem (dāvanu kartes, čeki, taloni un tamlīdzīgi apliecinājumi par to, ka tiek veikts norēķins par darījumu) nodokļu maksātāji reģistrē, izmantojot kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas (turpmāk – kases...

Jautājums. Kādi kritēriji un kurš likums to nosaka, ka prokūrists nevar vienlaicīgi pildīt grāmatveža un kasiera pienākumus? Atbildei sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Komerclikuma 34.panta pirmo daļu prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u.tml.). Savukārt saskaņā ar minētā likuma panta trešo daļu kapitālsabiedrības statūtos var noteikt, ka prokūrists pārstāv kapitālsabiedrību kopā ar vienu vai vairākiem valdes locekļiem. Personālsabiedrības līgumā var noteikt, ka prokūrists pārstāv personālsabiedrību kopā ar vienu vai vairākiem personālsabiedrības biedriem. Atbilstoši Komerclikuma 35.panta pirmajai daļai prokūru var izdot tikai komersants vai tā likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu. Komerclikuma 38.panta pirmajā daļā noteikts, ka prokūras izdošanu komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā, norādot prokūrista vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja personai nav personas koda — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu,...

Jautājums. Kā pareizi jārīkojas grāmatvedim, ja uzņēmuma vadītājs atsauc sevi no atvaļinājuma (izmantota nedēļa), ja no atvaļinājuma atsauktajam strādniekam nenosaka atvaļinājuma izmantošanas laiku līdz taksācijas gada beigām? Uz šo jautājumu jau publicējām (skat. šeit) advokātu biroja Girne & Partneri zvērinātas advokātes Mārītes Girnes atbildi, kas jautājumu vairāk skatīja no juridiskā viedokļa. Saņemot portāla lasītāju papildjautājumus, kas vairāk vērsti no grāmatvedības skatupunkta, lūdzam izteikt viedokli arī Mg. oec. Maijai Grebenko, praktiskās grāmatvedības speciālistei un konsultantei, biedrības Kompetents grāmatvedis valdes priekšsēdētājai. Mans viedoklis tomēr ir savādāks. Pirmkārt, Darba likums (pretstatā Atlīdzības likumam) neparedz nekādu atsaukšanu no atvaļinājuma. Tomēr tādos gadījumos parasti iesaka „vienoties” ar darbinieku, ja tik tiešām tāda nepieciešamība rodas. Sakarā ar to, ka atvaļinājumu grafiks pārējiem ir izjaukts un nav zināms (nav noteikts) laiks, kad darbinieks varēs to izmantot, uzskatu, ka pārrēķins būtu veicams. Nekā sarežģīta šajā pārrēķinā neredzu: atvaļinājuma nauda tiek stornēta un darba samaksa tās vieta ir aprēķināma. Kāpēc būtu...

Jautājums. Uzņēmums eksportē 99.9 % no visām preču piegādēm. Vai uzņēmums saņemto izejmateriālu koka iepakojumu drīkst to pārveidot un izgatavot savai produkcijai atbilstošu kokmateriāla iepakojumu un realizēt tajā preces? Vai uzņēmums drīkst par pārveidoto un eksportēto kokmateriālu apjomu samazināt aprēķināto DRN par ievesto kokmateriāla apjomu? Eksporta pavaddokumenti, kurā ir uzrādīts izvestais iepakojuma veids un apjoms, ir uzskatāms par attaisnojuma dokumentu ievesto kokmateriāla apjomu samazināšanai, kas apliekams ar DRN? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta a) un b) apakšpunktā noteikto nodokļa maksātājs ir persona, kura: pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu) vai ogles, koksu un lignītu (brūnogles), kā arī pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras...

Jautājums. Esmu privātpersona un man ir neskaidrības par 15% ienākuma nodokļa nomaksu, kas rodas no kapitāla pieauguma. Pārdodu īpašumu - zemi un māju, kuru īpašnieks esmu no 1998. gada. Neesmu tur nekad deklarējies. Man VID pieprasa ieguldījumus īpašumā pamatot ar čekiem. Tā kā likums, kas nosaka maksāt 15% no kaptāla pieaugums, ir spēkā tikai no 2010.gada, tad es saskatu pretrunas faktā, ka tiek prasīti čeki. Kā būtu pareizi rīkoties? Atbildi sagatavoja Elīna Girne, advokātu biroja Girne & Partneri zvērināta advokāte. Acīmredzami, jūsu gadījumā nekustamā īpašuma atsavināšana būs uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma, līdz ar ko šī darījuma sakarā maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis 15% apmērā. Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11.9 panta 5.1 daļa paredz, ka kapitāla pieauguma aprēķinā vērā ņemtais, nekustamajā īpašumā tā turēšanas laikā veiktais ieguldījums ir dokumentāri jāpierāda, ja šāds ieguldījums veikts pēc 1993.gada 31.decembra. Turklāti šādi izdevumi nedrīkst būt atzīti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izmaksās. Neskatoties uz to,...

Jautājums. Kā pareizi jārīkojas grāmatvedim, ja uzņēmuma vadītājs atsauc sevi no atvaļinājuma (izmantota nedēļa), ja no atvaļinājuma atsauktajam strādniekam nenosaka atvaļinājuma izmantošanas laiku līdz taksācijas gada beigām? Atbildi sagatavoja Mārīte Girne, advokātu biroja Girne & Partneri zvērināta advokāte Ņemot vērā, ka Darba likumdošana nosaka darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu un darbinieka tiesības un pienākumu to saņemt un izmantot, tad atsaucot ar rīkojumu no atvaļinājuma grāmatvedim pārrēķins jāveic nebūtu, bet neizmantotā atvaļinājuma daļa izmantojama tekošā gada laikā, neaprēķinot jaunu atvaļinājuma samaksu. Saskaņā ar Darba likuma 149.panta nosacījumiem, neizmantotā atvaļinājuma daļa ir pārceļamam uz citu laiku. Pārceltais atvaļinājums ir saskaņojams ar darbinieku, ņemot vērā viņa intereses. Ja darba devējs to nedara, darbiniekam ir pašam tiesības pieprasīt noteikt jaunu atvaļinājuma laiku. Tātad izmaksātā atvaļinājuma nauda nav jāpārrēķina, jo izmantojot neizmantoto atvaļinājumu, atvaļinājuma nauda aprēķināta vairs netiek.

Jautājums. Darbinieks ir pieņemts darbā 27.09.07. Atvaļinājumā viņš iet tikai 14.07.08 uz 14 kalenāra dienām. Kā rīkojumā pareizi uzrakstīt atvaļinājuma periodu? Vai par periodu no 27.09.07-26.09.08? Tad 06.10.08 uz 14 kalendāra dienām darbinieks atkal iet atvaļinājumā. Kā rīkojumā atspoguļot par kādu periodu? Vai par 27.09.07-26.09.08? Darbinieks atkal 27.07.09 iet atvaļinājumā uz 14 kalendāra dienām? Kā šajā gadījumā rīkojumā uzrādīt par kādu periodu? Darbinieks strādā 5 darba dienas nedēļā, 8 stundas dienā. Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ilggadīga Bilances rakstu autore, biedrības Kompetents grāmatvedis priekšsēdētāja, vairāku grāmatvedības grāmatu autore. Sakarā ar to, ka atbilde uz šo jautājumu nav aprakstīta normatīvajos aktos, varu tikai izteikt savu viedokli. Uzskatu, ka atvaļinājuma izmantošanu jāsasaita ar to personīgo darbinieka gadu, par kuru tas ir piešķirts. Tas jāsaprot, ka es piekrītu Jūsu variantam: 1) atvaļinājums piešķirts par periodu 27.09.2007 - 26.09.2008 uz 14 kalendāra dienām (neizmantotais atlikums - 14). 2) atvaļinājums piešķirts par to...

Jautājums. Vai ir pienākums maksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, kad starp darba devēju un darba ņēmēju noslēgtais darba līgums paredz darba ņēmēja vieglā pasažieru transportlīdzekļa izmantošanu darba pienākumu veikšanai kā obligātu nosacījumu? Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Uzziņu publicējam saīsināti. Uzziņas iesniedzējs iesniegumā norāda, ka savas saimnieciskās darbības ietvaros ar darba ņēmējiem noslēgtajos darba līgumos ir paredzējis, ka darbiniekam savu darba pienākumu veikšanai jāizmanto savs vieglais pasažieru transportlīdzeklis. Atbilstoši darba līguma nosacījumiem, par sava transportlīdzekļa izmantošanu darba pienākumu veikšanai, darba ņēmējam tiek kompensētas: transportlīdzekļa remonta izmaksas saskaņā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem; degvielas iegādes izmaksas atbilstoši darba pienākumu veikšanas ietvaros nobraukto kilometru skaitam un transportlīdzekļa ražotāja noteiktajai degvielas patēriņa normai; transportlīdzekļa nolietošanās izmaksas, kas noteiktas 0,03 latu apmērā par katru darba pienākumu veikšanas vajadzībām nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 40 latu mēnesī, kā to paredz LR Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”” 43.punkts....

Jautājums. Ņemot vērā Maksātnespējas likuma 73.panta otrajā daļā noteikto kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu, vai kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu var sastādīt ātrāk kā sešu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas? Atbildi sniedz Maksātnespējas administrācija. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 117.panta pirmajā daļā noteiktajam kreditoru prasījumu segšanas plānu administrators sastāda 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes. Maksātnespējas likuma 111.panta sestā daļā nosaka, ka parādnieka manta administratoram ir jāpārdod sešu mēnešu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Līdz ar to, ja administrators parādnieka mantu spēj pārdot ātrāk nekā Maksātnespējas likuma 111.panta sestajā daļā noteiktajā termiņā, kreditoru prasījumu segšanas plānu var sastādīt ātrāk nekā sešu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas. Kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 117.panta otro daļu administrators nosūta kreditoriem, savukārt maksātnespējas reģistrā šīs ziņas netiek atspoguļotas. Ja kreditors pirms sava prasījuma iesniegšanas vēlas noskaidrot, vai Maksātnespējas likuma 73.panta otrajā daļā norādītais kreditora prasījuma iesniegšanas termiņš vēl nav notecējis,...

Uzņēmums izgatavo, piegādā un uzstāda transporta pieturas nojumes ar metāla balstiem un pamatnes cieto segumu. Līgumi par pakalpojumu veikšanu ir noslēgti 2012.gadā ar uzņēmumiem pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, kā arī ar pašvaldībām. Būvniecības darbu veikšanai ir saņemta būvatļauja. Vai var piemērot norēķinos pievienotas vērtības nodokļa “reverso” maksāšanas kārtību, saistībā ar grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas stājušies spēkā šā gada 1.janvārī, līdz ar kuriem likums tika papildināts ar 13.6pantu, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu būvniecības pakalpojumiem? Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 “Noteikumi par būvju klasifikāciju” pielikumā uzskaitītie ēku tipi ietver transporta pieturas nojumes ar metāla vai mūra balstiem un pamatnes cieto segumu saskaņā ar kodu Nr.12740204. I Valsts ieņēmumu dienests sniedz skaidrojumu uzziņā, kuru publicējam saīsināti. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.6pantā ir noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība būvniecības pakalpojumiem. Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.6panta pirmo daļu šā panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir būvdarbu veikšana...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu speciālisti aktualizējuši metodisko materiālu „Pamatlīdzekļu uzskaite un nolietojuma aprēķināšanas kārtība finanšu grāmatvedībā un uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”. Metodiskajā materiālā atgādināts, ka tikai tiem pamatlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, nolietojumu rēķina atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta prasībām. Ja nodokļa maksātājs pamatlīdzekli neizmanto saimnieciskajā darbībā, tad šim pamatlīdzeklim nolietojumu nodokļu aprēķināšanas vajadzībām atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantam nerēķina. Piemēram, nodokļa maksātājs, kurš nodarbojas ar kancelejas preču izplatīšanu, iekārto biroja telpas un iegādājas sadzīves tehniku, kuru neizmantos savā saimnieciskajā darbībā. Tādējādi iegādātajai sadzīves tehnikai nolietojums nodokļu aprēķināšanas vajadzībām nav jāaprēķina un tam nav jāpiemēro metodiskajā materiālā aprakstītā pamatlīdzekļa uzskaites kārtība, lai noteiktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām saimnieciskajā darbībā izmantotiem pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma aprēķināšanu veic Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumos Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” noteiktajā kārtībā un saskaņā ar šo noteikumu pielikumos...

Jautājums. Vai pašnodarbinātai personai, patapinot automašīnu savām saimnieciskajām vajadzībām no citas fiziskas personas un pamatojot saimnieciskās darbības izdevumus uz autotransportu ar ceļazīmēm, degvielas un automašīnas remonta izdevumi un citi tiek norakstīti 100% apmērā? Ja pašnodarbinātā personas izmanto personīgo autotransportu saimnieciskajām vajadzībām, kura tika iegādāta pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, ir atļauts norakstīt automašīnas nolietojumu, sākot no brīža, kad auto tiek izmantots saimnieciskās darbības vajadzībām? Ja pašnodarbināta personas pārdod personīgo autotransportu, kura tika iegādāta pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, tad ieņēmumi no automašīnas pārdošanas ir jāiekļauj saimnieciskās darbības ieņēmumos, ja pirms tam tika aprēķināts nolietojums automašīnai un tika norakstīti remonta un degvielas izdevumi 50% apmērā? Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu (publicējam nedaudz saīsinātu). Tā kā Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver nodokļu politikas īstenošanu, tad Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 99.panta otro daļu, kurā ir noteikts, ka,...

Jautājums. Vai Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP) ir kvalificējams kā atsevišķs Maksātnespējas likumā paredzēts process, kas vērsts uz komercsabiedrības maksātnespējas atjaunošanu, vai arī ir uzskatāms par Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) paveidu? Vai likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26. pantā noteiktais attiecībā uz TAP ir attiecināms arī uz ĀTAP īstenošanas gadījumiem? Atbilsti uz šo jautājumu sniedz Maksātnespējas administrācija. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3.pantā noteiktajam TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kuru mērķis ir atjaunot parādnieka spējumu nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. ĀTAP skaidrojums Maksātnespējas likuma vispārīgajos noteikumos nav dots. Arī Maksātnespējas likuma 46.1 panta otrajā daļā noteikts, ĀTAP piemēro TAP reglamentējošās normas, ja vien Maksātnespējas likuma VII1 nodaļā „Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process” nav noteikts citādi. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma VII1 nodaļas noteikumiem atšķirības starp TAP un ĀTAP parādnieka saistību restrukturizācijas procesu ir minimālas (ĀTAP ir piemērojamas visas TAP metodes, izņemot tās metodes, kurām nepieciešamas nodokļu administrācijas...

Jautājums. Kas ir tiesiskās aizsardzības process (turpmāk – TAP) un vai uzņēmumam ir pienākums to īstenot, ja ir radušies parādi, vai arī ir jāsniedz maksātnespējas pieteikums? Atbildes uz jautājumu, kas ir tiesiskās aizsardzības process, sniedz Maksātnespējas administrācija. Tiesiskās aizsardzības process ļauj parādniekam atjaunot savu spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Taču TAP nepalīdzēs parādniekam atjaunot savu maksātspēju, ja parādniekam nebūs skaidras vīzijas un biznesa plāna, kā restrukturizēt savu uzņēmējdarbību. TAP uzrauga tiesas iecelts administrators, kurš uzrauga TAP īstenošanu un nodrošina likumīgu TAP gaitu. Pēc sekmīgas TAP īstenošanas parādnieks ir nokārtojis savus parādus un sekmīgi turpina uzņēmējdarbību. TAP tiek uzsākts brīdī, kad tiesa pieņem TAP pieteikumu un ierosina TAP lietu ar lēmumu. Pēc TAP ierosināšanas parādniekam ir jāizstrādā TAP plāns, tas jāsaskaņo ar kreditoru vairākumu un jāiesniedz tiesā apstiprināšanai. Taču jāņem vērā, ka pPēc TAP ierosināšanas vēl nav zināms, vai kreditoru vairākums saskaņos parādnieka izstrādāto...