JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Mani interesē, kura no grāmatvedības programmām ir vispiemērotākā apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem? Atbildi sagatavoja inženierzinātņu doktore Klāra Savčenko. Populārā un plaši izmantotā programma, kura paredzēta darbu automatizācijai, kā nelielam kooperatīvam ar dažām mājām, tā arī lieliem apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem ar neierobežotu māju un dzīvokļu skaitu, ir pogramma «Namu pārvalde», kura izstrādāta uz „1C: Uzņēmums” tehnoloģiskās platformas firmai „Fast Soft”. Programma automatizē nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, savstarpējo norēķinu uzskaiti ar dzīvokļu īpašniekiem, nomniekiem un īrniekiem un ļauj: - veikt visu objektu sarakstu, kas atrodas apsaimniekotāja vadībā: mājas, dzīvokļi, nomājamās telpas, uzskaiti ar precīzām raksturīpašībām par katru objektu: platība: kopējā, dzīvojamā, balkoni, lodžijas utt.; skaitītāju esamība: kopējie un individuālie; mājas iedzīvotāju skaita izmaiņas; liftu esamība; īrnieku personīgie vai juridiskie dati; ziņas par līgumiem; ziņas par sniedzamo pakalpojumu utt. - Veikt visu pakalpojumu uzskaiti, gan apsaimniekotāja sniegtos pakalpojumus no piegādātāju puses, gan no apsaimniekotāja sniegtos pakalpojumus. Katrs pakalpojums ietver sevī elastīgi regulējamu aprēķina algoritmu, kā arī...

Jautājums. Juridiska persona, PVN maksātāja, vēlas pārdot juridiskās personas īpašniekam - nerezidentam daļu no bilancē esošā nekustamā īpašuma ar ēku. Kādi riski jāņem vērā, atsavinot īpašumu? Normatīvie akti un nodokļi (PVN). Īpašums tika izmantots saimnieciskajā darbībā, aprēķināts nolietojums. Ēka uzcelta pirms astoņiem gadiem. Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta pirmās daļas 23.punktu ar pievienotās vērtības nodokli neapliek nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu. Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 16.punktam nelietots nekustamais īpašums ir: a) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto, b) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, c) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto, d) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu...

Labdien. Uzņēmums nodarbojas ar dārgmetālu iepirkšanu un pārdošanu. Saskaņā ar PVN likuma 13.3pantu zelta iegāde ES teritorijā ir neapliekams darījums. Ja uzņēmums iegādājās ieguldījuma zeltu no ES dalībvalsts, vai šis darījums ir jāatspoguļo PVN deklarācijā (kā iegādes no ES), vai nav? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13.3panta pirmo daļu šā likuma izpratnē ieguldījumu zelts ir: 1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu; 2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13.3panta otrā daļa nosaka, ka ar pievienotās vērtības nodokli neapliek: 1)...

Jautājums. Bilancē daudzus gadus atrodas summas rindiņās "Likumā noteiktās rezerves" un "Pārējās rezerves". Kā rīkoties ar šīm reāli neesošajām rezervēm? Kā tās var norakstīt un kādi nodokļi pie rezervju norakstīšanas jāmaksā? Atbildei sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Ar 2002.gada 14.februāra grozījumiem no Komerclikuma tika izslēgtas normas (158., 159. un 160.pants), kas noteica obligāto un citu rezervju veidošanu un izlietošanu. Komerclikumā 185.1pants nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz pamatkapitāla lielumu. Savukārt Komerclikuma 180.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas. Tātad, ja sabiedrības dalībnieku sapulce nolemj likvidēt rezerves, kas izveidotas no iepriekšējo pārskata gadu peļņas un nav saistītas ar Komerclikumā 185.1panta piemērošanu, tad minētās rezerves summas jāietver Gada pārskatu likuma 10.panta sniegtās bilances shēmas postenī „Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa”. Tātad tikai pēc tam, kad dalībnieku sapulce nolemj par postenī „Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa” uzrādīto summu sadalīšanu, sadalītās summas uzrāda attiecīgajos gada pārskata posteņos. Attiecībā uz uzņēmumu...

Jautājums. Darbinieks strādā summētu darba laiku.Viņam tiek piešķirts papildatvaļinājums par trim bērniem no piektdienas līdz svētdienai.Grāmatvedis atvaļinājumu aprēķina tikai par vienu darba dienu - piektdienu. Gribu noskaidrot, vai ir pareizi noformēts atvaļinājums, piešķirot to no piektdienas līdz svētdienai, jo sestdiena un svētdiena nav darba dienas? Atbildi sniedz Aivis Vincevs, Valsts darba inspekcijas eksperts ārējo sakaru jautājumos. Darba likuma 151. panta 1. daļas 1. punkts nosaka, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam - trīs darba dienas. Tātad sestdiena un svētdiena netiek uzskatīta par papildatvaļinājuma izmantošanas dienām. Taču summētā darba laika ietvaros darba diena var tikt nozīmēta arī sestdienā un svētdienā. Ja saskaņā ar darba grafiku darbiniekam bijis jāstrādā piektdien, sestdien un svētdien, tad darba devējam un darbiniekam vienojoties, papildatvaļinājums var tikt piešķirts piektdienā, sestdienā un svētdienā, attiecīgi izmaksājot kompensāciju par visām trim dienām.

Zvērinātu advokātu birors SORAINEN vērš uzmanību, ka šī gada 9.oktobrī stājās spēkā 2012. gada 6. septembra grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”, izslēdzot no šī likuma 2. pantu. Ar šo pantu Latvija bija ierobežojusi līguma formas brīvību, ja vienai no līguma pusēm ir savs komerciāls uzņēmums Latvijā, proti, tādā gadījumā līgumam obligāti jābūt rakstveida formā. Būtībā 2. pants, kuru ar grozījumu izslēgs, nozīmēja, ka konvencijas noteikumus, kas nosaka svarīgus preču pirkšanas un pārdošanas aspektus (piemēram, pušu tiesības un pienākumus), nevar piemērot preču pirkuma līgumiem, kas nav rakstveidā (ja šāda līguma pusei ir komerciāls uzņēmums Latvijā). Būtiskākā šī grozījuma ietekme ir, ka pusēm, kas līgumu noslēgušas vai nu rakstveidā vai citā formā (mutiski, telefoniski u.c.), būs vieglāk noteikt katras puses tiesības un pienākumus (piemēram, pircēja un pārdevēja pienākumus, kas saistīti ar preču un dokumentu piegādi, preces pieņemšanu, cenas samaksu, trūkumu konstatēšanu un novēršanu, atkāpšanos no līguma un...

Jautājums. Lai veicinātu tirdzniecību, pārdodot preci, precei tiek klāt pievienota dāvanu karte Ls 10 vērtībā. Pircējs pērkot zina, ka viņš pērk komplektu, kas sastāv no preces + dāvanu kartes. Vai iepirkto dāvanu karšu vērtību var norakstīt uz saimnieciskās darbības izdevumiem, vai gada beigās ir jāpalielina apliekamais ienākums kā par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem? Pēc lietas būtības tā ir kā reklāmas akcija tirdzniecības uzlabošanai. Un kā ar PVN? Jo, iepērkot dāvanu kartes, uz pavadzīmes ir izdalītas dāvanu kartes vērtība bez PVN, PVN 21% un kopējā summa. Vai mēs no piegādātāja pavadzīmē norādīto PVN varam ieturēt kā priekšnodokli? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta ceturtajai daļai pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc...

Jautājums. Bijušajam darbiniekam katru mēnesi tiek izmaksāta zaudējuma atlīdzība (sakarā ar nelaimes gadījumu darbā pirms 1996.gada). Vai UIN deklarācijā šai summai jāpiemēro koeficients 1.5? Atbildi sagatavoja Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre. MK noteikumu Nr.556 Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumos 41.punkts nosaka, ka „Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izmaksātās nodokļu maksātāja kompensācijas par darbiniekiem vai darījumu partneriem nodarīto kaitējumu nelaimes gadījumos ir uzskatāmas par saimnieciskās darbības izdevumiem”. Diemžēl nekādu paskaidrojumu VID metodikā un citos materiālos par šo punktu un tēmu nav, tāpēc, ja jūsu rīcībā ir visi dokumenti un varat pierādīt, ka šie izdevumi ir kompensācija par darbiniekam nodarīto kaitējumu nelaimes gadījumā, apliekamo ienākumu varat nepalielināt, bet, ja šādu dokumentu nav, tad par šiemizdevumiem ir jāpalielina apliekamais ienākums un jāpiemēro koeficients 1,5.

Jautājums. Uzņēmumam pieder vieglā automašīna (pamatlīdzeklis), atlikusī vērtība Ls 1000, bet tirgus vērtība pēc sludinājumiem (piem. reklama.lv portālā) ir Ls 6000. Gribam pārdot dibinātājam (saistītai personai) pēc atlikušas vērtības Ls 1000. Vai drīkst pārdot par zemāko cenu nekā tirgus cena? Kādi nodokļi izriet no tā? UIN palielinājām par starpību starp pārdošanas cenas un tirgus cenas pēc likuma par UIN 12.pantu? PVN jārēķina par to starpību? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Gadījumā, ja sabiedrībai ir bijis darījums ar personu, kas ir uzskatāma par saistītu personu (sabiedrības īpašnieks), tad attiecībā uz šādu darījumu ir saistošas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta normas. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta otrās daļas 1.punktu nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par pamatlīdzekļu vērtības starpību, kas rodas, ja pamatlīdzekļi par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdoti ar uzņēmumu saistītām personām. Tādējādi jautājumā minētajā situācijā, ja automašīna tiek pārdota saistītai personai (sabiedrības īpašniekam) par cenu,...

Jautājums. Uzņēmumam bilancē ir debitoru parāds no 2008. gada 10. oktobra. Saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā un, saskaņā ar Komerclikuma Pārejas noteikumu 15. un 16. punktu, ja prasījums radies līdz 2010. gada 1. janvārim, noilgums iestāsies 2013. gada 1. janvārī. Vai pēc 2013. gada 1. janvāra uzņēmumam vairs nav nekādu tiesību debitoru parādu piedzīt? Atbildi sagatavoja zvērinātu advokātu biroja „SORAINEN” strīdu risināšanas prakses speciālists, zvērināts advokāts Edgars Briedis. Civillikuma 1893. pantā ir teikts, ka „saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā”. Tas nozīmē, ka kreditors nevar panākt noilguša parāda piedziņu piespiedu kārtā jeb tiesas ceļā. Tomēr vienlaicīgi Civillikuma 1911. pantā teikts, ka, „ja parādnieks [..] tomēr izpilda noilgušu prasījumu, tad viņam nav tiesības prasīt no kreditora atpakaļ to, ko viņš tam izpildījis”. Redzams, ka Civillikuma 1893. un 1911. pantā teiktais kaut kādā ziņā šķietami nonāk pretrunā, jo, ja saistība...

Jautājums: Krievijas pilsonis no Maskavas (individualais komersants) brauc uz Latviju pasniegt kursus mūsu uzņēmumam, vai esmu pareizi sapratusi, ka saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 3.pantu 3.punktu 2) daļu ir jāietur 25% rēķina samaksas brīdī, jo Latvijai nav konvencijas ar Krieviju ? Vai pievienotās vērtības ndoklis tiek aprēķināts reversā, lai gan individuālais komersants no Krievijas nav PVN maksātājs? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Ārvalstu nodokļu maksātājiem (nerezidentiem) ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti Latvijā gūtie ienākumi, kas ir uzskaitīti likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta trešajā daļā, t.sk.. 3.panta trešās daļas 2.punktā minētie ienākumi no profesionālas darbības. Iedzīvotāju ienākuma nodokli šo ienākumu izmaksātājam ir jāietur izmaksas brīdī, piemērojot likmi 25%, un jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā ienākumu izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Citādāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtība tiek piemērota tikai tad, ja fiziskā persona ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir Saeimas apstiprināts starptautisks līgums, un šajā līgumā ir...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu speciālisti sagatavojuši skaidrojumu ar piemēriem „Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi”, kurā norādīti gan patlaban spēkā esošie ierobežojumi darījumos ar skaidru naudu, gan arī prasības, kuras būs jāievēro, sākot no 2013. gada 1. janvāra, kad stāsies spēkā vairākas izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām". Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi ir noteikti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.pantā. VID norāda, ka par skaidrā naudā veiktu darījumu uzskatāma skaidras naudas saņemšana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu. Darījumi, piemēram, var būt – pirkums, norēķins ar piegādātāju, aizdevuma saņemšana/izsniegšana, norēķins par nomas pakalpojumu, dāvinājums u.c. Savukārt skaidrā naudā veikta darījuma operācija ir viena darījuma ietvaros veiktā vienreizējā vai daudzkārtējā naudas līdzekļu saņemšana vai izsniegšana atbilstoši noslēgtajam darījumam . No 2013. gada 1. janvāra būs jāievēro īpaša kārtība skaidras naudas deklarēšana darījumos ar fiziskām personām. Darījuma dalībnieka darījums ar fizisko personu, kura nav individuālais komersants un nav reģistrējusies VID kā...

Jautājums. Uzņēmumā darbojas 10 kases aparāti, katrā vietā ar roku tiek vests EKA žurnāls un kase (kases orderi un kases grāmata). Vai grāmatvedības programmā katrs kases orderis jāvada atkārtoti atsevišķi, vai var ievadīt dienas vai mēneša kopējo apgrozījumu? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.584) 1.punktu noteikumi nosaka komersanta, kooperatīvās sabiedrības, ārvalsts komersanta filiāles un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības un nodibinājuma, politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, iestādes, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, valsts vai pašvaldību aģentūras, citas juridiskās un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk – uzņēmums), saņemto un izdarīto skaidrās naudas maksājumu (turpmāk – kases operācijas) uzskaites kārtību. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 4.punktā noteikts, ka kases grāmatu kārto katru dienu, bet šo noteikumu 5.punktā minētajā gadījumā – katru...

Jautājums. VID, pārbaudot datus atbilstību, konstatēja, ka mums bilancē par iepriekšējo taksācijas periodu ir kļūda. VID piedāvā mums izlabot šo kļūdu un iesniegt precizēto bilanci par iepriekšējo periodu. Vai tiešām mēs varam sniegt precizēto bilanci par iepriekšējo taksācijas periodu? Atbildi sagatavoja Larisa Rosļakova, SIA “LASSE” valdes locekle, nodokļu konsultante Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma. Saskaņā ar Komerclikuma 174.un 179.pantiem pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce. Likumā „Gada pārskatu likums” nav paredzēts jau VID iesniegto apstiprināto un parakstīto gada pārskatu labošanbas iespēja. Likumā 4.p. (21) daļā tiek minēts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā finanšu pārskatos labo kļūdas. MK Noteikumos Nr.488 no 2011.gada 21.jūnijā „ Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 3.3.punktā „Kļūdu labojumi” teikts: ja pārskata gadā vai gada pārskata sagatavošanas laikā atklāta iepriekšējos pārskata gados...

Jautājums: Zvērināta tiesu izpildītāja, reģistrējusies kā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja (grāmatvedība vienkāršā ierakstā). Lai nodrošinātu saimniecisko darbību, nepieciešams iegādāties vieglo automašīnu, ko veikšu par uzkrātiem līdzekļiem no saimnieciskās darbības konta augustā. Pirms iegādes vēlos noskaidrot, kā MUN īpašnieka ienākumā ietver vieglās automašīnas iegādi. Vai būtu pareizi aprēķināt 30% nolietojumu un uz MUN īpašnieka ienākumu attiecināt 50% (vai 30%). Piemēram, vērtība 10000.00 Ls x 30%= 3000.00 x 50%=1500.00 : 5mēn.= 300.00 (MUN īpašnieka ienākums). Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Mikrouzņēmuma īpašnieka, t.sk. fiziskās personas, kas VID reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākums ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personīgajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtie līdzekļi un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes. Tā kā fiziskajai personai, kas VID ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, manta, kas tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, nav nošķirta no viņas personīgās mantas, tad vieglās automašīnas iegāde tiks uzskatīta par ienākumu no mikrouzņēmuma.