JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, atbildot uz jautājumu, kurā uzziņas pieprasījuma iesniedzēja pilnvarotā persona (turpmāk - Iesniedzējs) apraksta konkrēto situāciju. Iesniedzēja saimnieciskā darbība ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši Iesniedzēju veikt mājas apsaimniekošanu. Iesniedzēja pilnvarotā persona iesniegumā norāda, ka ir pieņemts atsevišķs lēmums par pilnvarojumu organizēt mājas renovāciju, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Par to Iesniedzējs dzīvokļu īpašnieku vārdā ir noslēdzis līgumu ar valsts aģentūru “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Iesniedzēja pilnvarotā persona iesniegumā informē, ka visi dzīvokļu īpašnieku maksājumi (īre/apsaimniekošanas maksa, komunālie maksājumi) tiek ieskaitīti apsaimniekotāja – Iesniedzēja – bankas kontā. Konkrētās mājas renovācijai tiks piesaistīti kredītlīdzekļi un banka kredītu noformēs uz Iesniedzēja vārda (ir dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums). Iesniedzēja pilnvarotā persona iesniegumā norāda, ka tagad 42 fizisko personu (dzīvokļu īpašnieku) vārdā apsaimniekotājs – Iesniedzējs – juridiskā persona, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tiek pilnvarots slēgt būvniecības līgumu ar citu juridisko personu, pievienotās vērtības...

Jautājums. Uzņēmumā katru dienu no kases aparāta noņem Z pārskatu, izraksta ieņēmumu orderi un pēc tam uzņēmuma īpašnieks, valdes loceklis, ņem inkasēto naudu uz avansa norēķiniem, izrakstot izdevumu orderi. Vai drīkst, pamatojoties uz Z pārskatu, naudu no kases aparāta uzreiz grāmatot uz avansa norēķiniem, nenoformējot liekos kases ieņēmumu un izdevumu orderus, jo īstenībā darbība ar uzņēmuma kasi nenotiek un lieka orderu rakstīšana nesniedz patiesu informāciju? Noformējot izņemto no kases aparāta naudu uz avansa norēķinu ir nepieciešama, lai uzreiz veiktu visus nepieciešamos norēķinus, jo nauda uzņēmuma kasē faktiski neatrodas, un saimnieciskās darbības specifika paredz regulārus norēķinus skaidrā naudā, kam jāizmanto avansa norēķini. Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk – saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona...

Jautājums. Oktobrī stāšoties spēkā Nodokļu atbalsta pasākums, kas attiecas uz nodokļu parādiem, kas izveidojušies līdz 2011. gada 1. septembrim. Nodokļu samaksu jau šis pasākums neatceļ, tā nav nodokļu amnestija, tikai soda un nokavējuma naudas atlaišana, ļaujot pagarināt nodokļu parāda samaksu, ja, protams, uzņēmumam ir nauda, ko maksāt. Bet kā tikt galā ar nodokļu parādiem, ja uzņēmumam iekrājušies nodokļu parādi pēc šī termiņa - 2011. gada 1. septembra? Kādas ir iespējas pagarināt nodokļu smaksas termiņus? Atbildi uz jautājumu sniedz Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavotajā informatīvajā materiālā. Saskaņā ar 2011.gada 13.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantā VID no 2012.gada 1.jūlija ir tiesīgs piešķirt nodokļu maksātājiem nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vienā nodokļu un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu veidā četras reizes kalendārā gada laikā. Lai saņemtu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, iesniegums jāiesniedz VID ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 3.jūlija sēdes protokollēmumu VID likuma “Par nodokļiem...

Jautājums. Nopirkta preci no Lielbritānijas uzņēmuma, kurš savā valstī ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs. Šo preci Latvijas uzņēmums realizēja no Lielbritānijas uz Krieviju, neievedot to Latvijas teritorijā. Vai preces realizācija uz Krieviju ir jānorāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā un kurā ailē? Atbildi uzziņā sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otrā daļā noteikts, ka saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir: 1) preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš; 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš. Tādējādi, lai noteiktu, vai konkrētam darījumam ir jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis, ir jānosaka, vai šī darījuma vieta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē ir iekšzeme. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 8.punktu Latvijas Republikas muitas teritorija ir iekšzeme. Preču piegādes vietu nosaka saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 4.pantu. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 4.panta trešās daļas 1.punktā ir noteikts, ka preču piegādes vieta, ja preces...

Jautājums. Ja uzņēmums trīs mēnešu laikā nav varējis izvērtēt darbinieku un negrib riskēt, saistoties nopietnās darba attiecībās, vai var noteikt arī garāku pārbaudes laiku? Vai tad, ja pārbaudāmajam rodas pretenzijas un viņš uzskata, ka ar darbu ticis galā lieliski, uzņēmumam ir jāpamato, kāpēc pārbaudes laiks nav izturēts? Zināms, ka nereti praksē, īpaši tirdzniecībā, šādi uz pārbaudes laiku pieņem cilvēkus, maksā mazu algu, nākotnē solot lielāku, taču, pārbaudes laikam beidzoties, paziņo, ka darba attiecības netiks turpinātas un vietā nāk jauns pārbaudāmais. Atbildi sagatavoja advokātu biroja "Girne & partneri" zvērināta advokāte MĀRĪTE GIRNE Darbinieka pārbaudes laiks Darba likumā ir noteikts, lai darba devējs varētu pārbaudīt darbā pieņemtās personas atbilstību uzticētā darba veikšanai. Pārbaudes termiņu nosaka noslēdzot darba līgumu un ne ilgāk kā uz trim mēnešiem. Protams, praksē tas neizslēdz Jūsu jautājumā aprakstīto negodprātīgo darba devēju rīcību, taču, ja darba devējs rīkojas tam Darba likumā sniegto tiesību ietvaros, darba devēja veiktā darbinieku izvēle tiks atzīta...

Jautājums. Uzņēmums ir nolēmis izvietot video novērošanas kameras pie ofisa ieejas durvīm drošības nolūkā. Kādas likumu prasības šādā gadījumā būtu jāievēro (datu aizsardzība u.tml.)?   Atbildi sagatavojusi Elīna Girne, advokātu biroja Girne & Partneri zvērināta advokāte Šajā gadījumā ir redzams, ka uzņēmuma mērķis, pirmkārt, ir parūpēties par vispārēju drošību objektā. To uzņēmums ir tiesīgs darīt, ja ievēro “Apsardzes darbības likuma” noteiktās prasības iekšējam drošības dienestam, un tehnisko līdzekļu izmantošana apsardzē ir viena no šāda dienesta tiesībām. Savukārt, ja uzņēmums nolemtu izvietot video novērošanu, piemēram, darbinieku ģērbtuvēs, tad šī novērošana jau būtu pakļauta “Fizisko personu datu aizsardzības likumam”. Līdz ar ko ir būtiski, lai: - šādai novērošanai ir pamatots un samērīgs mērķis (piemēram, zagļu notveršana), - pirms video novērošana tiek uzsākta ir nepieciešams iegūt šādai novērošanai pakļauto personu rakstveida piekrišanu videonovērošanas veikšanai, un ja telpā var ienākt trešās personas, tad pie ieejas ir nepieciešams izvietot brīdinājumu par telpā veikto video novērošanu. Brīdinājuma ir...

Jautājums. Darba likuma 138.panta 7.daļa paredz darbiniekiem, kuriem ir bērni līdz 3 gadu vecumam, lūgt piekrišanu strādāt nakts maiņās. 1) Vai ir pietiekami, ja darbinieks ir parakstījis darba kārtības noteikumus, kuros attiecīgajam amatam ir atrunāta nakts maiņa, pieņemšanas brīdī? 2) Ja bērns piedzimst nodarbinātības laikā - vai šādā gadījumā ir jāslēdz papildus vienošanās pie līguma? Vai tomēr ir spēkā darbinieka parakstītie darba kārtības noteikumi pieņemšanas brīdī? Atbildi sagatavoja zvērinātu advokātu biroja „SORAINEN” juriste Lāsma Rugāte. Kā to norādījis jautājuma uzdevējs, likumdevējs ir noteicis, ka nodarbināt darbinieku, kam ir bērns līdz triju gadu vecumam, nakts laikā bez darbinieka piekrišanas nav atļauts (Darba likuma 138.panta septītā daļa). Apstākli, ka darbinieks, stājoties darbā, ir parakstījis darba kārtības noteikumus, kuros attiecīgajam amatam atrunāta nakts maiņa, nevar interpretēt kā darbinieka piekrišanu tikt nodarbinātam nakts laikā gadījumā, ja nākotnē viņam piedzims bērns. Turklāt darbinieks ar savu parakstu var apliecināt tikai to, ka viņš ir iepazinies ar darba kārtības...

Jautājums: Darbiniekiem ir piemērots nepilns summētais darba laiks (32 stundas nedēļā), kura ietvaros vienu mēnesi iepriekš būtu jāizsniedz darbinieku informēšanai darba grafiki. Taču uzņēmums saņem pasūtījumus vēlāk, līdz ar to iepriekš saplānot darba laiku pa dienām nav iespējams. Papildus - saskaņojot rakstveidā maiņas grafikus, tiek slēgta rakstveida vienošanās par to, ka darbinieki, ja nepieciešams, strādās pilnu darba laiku (40 stundas nedēļā) darba līgumā paredzētā nepilnā darba laika vietā. Rezultātā veidojas situācija, ka mēnesi iepriekš tiek sastādīti grafiki, kas darba gaitā atšķiras no faktiskā darba laika uzskaites tabelēm. Maiņas grafiku izmaiņas ir apgrūtinātas arī tādēļ, ka nereti rodas situācijas, kad konkrētajā dienā tiek uzzināts, ka ir jāstrādā vairāk stundu un nākošā dienā mazāk stundu - tādā veidā reaģējot uz pasūtījumu apjomu tiek optimizēts darba laiks un netiek radītas liekas virsstundas vai dīkstāves stundas. Vai ir atļautas maiņas grafiku atšķirības no faktiskās darba laika uzskaites tabeles? Kā mainīgos (elastīgos) tirgus apstākļos ievērot DL prasību...

Jautājums. Vēlos mācīties P. Stradiņa universitātē maksas rezidentūrā. Esmu sameklējusi medicīnas iestādi, kura ir gatava segt rezidentūras mācību izdevumus. Rēķinu par apmācību piestāda mācību iestāde slimnīcai. Slimnīca piestādīto rēķinu apmaksā. Vai man kā rezidentam būtu no slimnīcas apmaksātās summas universitātei jāmaksā 25% iedzīvotāju ienākuma nodoklis valstij? Atbildi sagatavoja ELĪNA GIRNE, advokātu biroja Girne & Partneri zvērināta advokāte Ārstniecības likums nosaka, ka rezidentūra ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana. Ja pareizi saprotu jūsu un slimnīcas savstarpējās attiecības, tad faktiski ir uzskatāms, ka jūs esat darba tiesiskajās attiecībās ar konkrēto slimnīcu. Ņemot to vērā, šādā situācijā būtu piemērojami Ministru kabineta 1998. gada 31. marta noteikumi Nr. 112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”. Proti, saskaņā ar šo noteikumu 4.4.punktu summas, kuras slimnīca kā darba devējs segs par jūsu kā darbinieka augstākās izglītības iegūšanu, ir uzskatāmas par apliekamu darbinieka labumu. Līdz ar ko slimnīca iekļaus samaksu...

Jautājums: Darbinieks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Pirms tam, strādājot summētajā darba laika grafikā, darbinieks ir nostrādājis vairāk stundas un līdz ar to pēc 3 mēnešiem (summētā darba laika pārskata perioda) izveidojas virsstundas, par kurām būtu jāveic piemaksa. Vai šo piemaksu veicot, darbinieks nezaudēs tiesības uz bērna kopšanas pabalstu? Atbildi sagatavoja Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Aiva Zīrāka. Tiesības uz vecāku pabalstu saglabājas arī gadījumā, ja darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto personai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi. Personas tiesības uz vecāku pabalstu šādā un līdzīgās situācijās ir minētas likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta trešajā daļā. Lai gūtu pārliecību par personas tiesībām saņemt vecāku pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ienākumu izmaksātājam pieprasa papildu informāciju, kādi ienākumi izmaksāti bērna...

Jautājums. No 2013.gada 1.janvāra vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu maksimālais apmērs dienā būs 23,02 Ls un 50% no summas, kas pārsniegs 23,02 Ls. Vai tas attiecas tikai uz bērniem, kas dzimuši pēc 2013.gada 1.janvāra (tiek veikts aprēķins), vai arī bērniem, kas dzimuši 2012.gadā, bet 2013.gadā turpina saņemt pabalstu, tas ir, vai arī šiem vecākiem tiks veikts pabalsta pārrēķins? Atbildi sniedz Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče. Ja Saeima akceptēs šādu normu, tad no 2013.gada 1.janvāra jaunā minēto pabalstu izmaksas kārtība attieksies uz visiem vecākiem: gan tiem, kuru bērni dzims pēc 2013.gada 1.janvāra, gan tiem, kuri jau saņem vecāku pabalstu un turpinās to saņemt 2013.gadā, gan arī uz tiem vecākiem, kuru bērni vēl piedzims līdz 2013.gada 1.janvārim.

Jautājums: Vai čekus par autostāvvietām var atskaitīt PVN priekšnodoklī? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē. Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu, kurā ietverta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta 5.1daļā noteiktā informācija. Savukārt darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100 latiem, par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā ietverta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta sestajā daļā noteiktā informācija. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta septītajā daļā ir noteikts, ka par nodokļa rēķinu var izmantot arī no apliekamās personas saņemto kases čeku, ja...

Jautājums. Latvijas SIA, PVN maksātājs, pārdod preces (konteinerus mantu glabāšanai) Lietuvas PVN maksātājam. Darījums noticis 2011. gadā un tajā ir iesaistīts starpnieks- Lietuvas fizikā persona, kas nav reģistrēta kā pašnodarbinātais vai saimnieciskās darbības veicējs (pēc Lietuvas likumiem viņam nevajagot reģistrēties, ja darījumus ir vienreizējs) . Starpnieks palīdzējis Latvijas firmai atrast Lietuvā pircēju un par to prasa starpnieka samaksu. Ar šo starpnieku bijis tikai vienreizējs darījums un netiek plānota tālāka sadarbība. Vai maksu par starpniecības pakalpojumiem var noformēt kā starpniecības maksu, neieturot no tās nekādus nodokļus, vai tomēr no šīs maksas jāietur kādi nodokļi, vai jāaizpilda kādas deklarācijas utt. ? Kā būtu bijis pareizi noformēt šādu darījumu? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Jautājumā ietvertā informācija nesniedz iespēju izvērtēt, konkrēti kāda veida ienākumu saskaņā ar noslēgto līgumu ir saņēmis nerezidents – Lietuvas pilsonis. Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” trešās daļas 1.un 2.punkta normām nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no algota darba,...

Jautājums. 2008.gadā fiziska persona strādāja firmā ar uzņēmuma līgumu. Kādas atskaites par nodokļiem bija jāiesniedz? EDS ir iesniegts Ziņojums par VSAO iemaksām un 6.pielikums par izmaksas vietā ieturēto un budžetā ieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Ja 2008.gadā komersants izmaksā fiziskajai personai atlīdzību saskaņā ar uzņēmuma līgumu un fiziskā persona nav bijusi reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, tad ienākuma izmaksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu, kurā ietver informāciju par personas gūto ienākumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuras par fizisko personu veic ienākumu izmaksātājs – darba devējs. Savukārt par ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli komercsabiedrībai līdz atlīdzības izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam Valsts ieņēmumu dienestā bija jāiesniedz Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumu Nr.166 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem” (spēkā līdz 01.01.2009.) 6.pielikums.

Valsts ieņēmumu dienests aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma", kurā sniegta vispārīga informācija par normatīvajiem aktiem, kas noteic kārtību, kādā, pārdodot nekustamo īpašumu, tiek noteikta ienākuma gūšanas diena; par Deklarācijas par ienākumu no kapitāla veidlapas aizpildīšanas kārtību; definēti ar nodokli neapliekamie ienākumi un apliekamā ienākuma noteikšana. Metodiskajā materiālā arī norādīti deklarācijas iesniegšanas termiņi un nodokļa samaksas kārtība, kā arī sniegta informācija, kādu brīdi uzskatīt par ienākuma gūšanas dienu. Atgādinām, ka ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir ar nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma. Taču ar nodokli netiek aplikts ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese. Laikposms, kad nekustamais īpašums bijis personas deklarētā dzīvesvieta (12 mēneši), ir jebkuri 12 mēneši pēdējo...