JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Kā apliekams ienākums no īpašuma iznomāšanas, ja īpašnieks nav reģistrējies VID?
Kā apliekams ienākums no īpašuma iznomāšanas, ja īpašnieks nav reģistrējies VID?
Jautājums. Ja zemes īpašnieks nav griezies piecu darba dienu laikā pēc līguma noslēgšanas par zemes nomu VID un nav saimnieciskās darbības veicējs, cik % uzņēmumam jāietur par izmaksāto lauksaimniecības zemes nomu? Pēc VID atbildes es sapratu, ka jāietur 10% no visas summas, bet citi grāmatveži ir vērsušies pie VID konsultantiem un viņiem skaidrots, ka jāietur 25%. VID skaidrojums: ja maksātājs nav sniedzis informāciju par likuma 11.panta divpadsmitās daļas piemērošanu vai nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, tad juridiskā persona, izmaksājot ienākumu saskaņā ar likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, ietur nodokli pēc 10 procentu likmes no visas summas un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā un ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam iesniedz paziņojumu VID. Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Fiziskās personas gūtais ienākums no nekustamā īpašuma izīrēšanas ir saimnieciskās darbības ienākums. Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) 28.panta...
Par pasūtītāja pienākumiem, publiskajā iepirkumā izvirzot prasības piedāvājumos iekļaujamajai informācijai
Par pasūtītāja pienākumiem, publiskajā iepirkumā izvirzot prasības piedāvājumos iekļaujamajai informācijai
Iepirkumu uzraudzības birojs sniedzis skaidrojumu par Publisko iepirkumu likuma 8.1 panta trešās daļas un 11.panta 1.1 daļas piemērošanu. Lai efektīvāk nodrošinātu publisko iepirkumu mērķu ievērošanu, ar 2012.gada 21.jūnija grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2012.gada 1.augustā, papildinātas un precizētas normas attiecībā uz pasūtītāja pienākumiem, iepirkumā izvirzot prasības piedāvājumos iekļaujamajai informācijai. Publisko iepirkumu likuma 8.1 panta trešā daļa tika papildināta, paredzot, ka pasūtītājam nav atļauts pieprasīt, lai piedāvājuma sastāvā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi. Pasūtītājam ir tiesības Publisko iepirkumu likuma 8.1 panta kārtībā veikto iepirkumu dokumentos izvirzīt nosacījumus attiecībā uz piedāvājumu sagatavošanu, lai varētu tos novērtēt un salīdzināt atbilstoši noteiktajām prasībām attiecībā uz iepirkuma priekšmetu un vērtēšanas kritērijiem, tādējādi izvēloties izdevīgāko piedāvājumu. Vienlaikus, lai netiktu kavēta piegādātāju interese piedalīties iepirkumā, minētā norma ierobežo tādu nosacījumu izvirzīšanu, kas nepamatoti apgrūtina piedāvājumu sagatavošanu, prasot nesamērīgu piegādātāja resursu ieguldīšanu. Piemēram, iepērkot būvdarbu tehniskā projekta...
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un ienākums no zemes iznomāšanas
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un ienākums no zemes iznomāšanas
Jautājums. Uzņēmums iznomā no fiziskās personas zemi, samaksājot zemes nomu un nekustāmo īpašuma nodokli pašvaldībai, uzņēmums pats ietur iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), jo zemes nomas līgumā ir ierakstīts samaksāt zemes nomu pēc nodokļu nomaksas plus nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par iznomāto zemi pašvaldībai. Cik % jāietur iedzīvotāja ienākuma nodokli? Vai zemes īpašnieka NĪN par iznomāto zemi, kuru samaksā uzņēmējs pašvaldībai, neapliekas ar IIN ? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Gadījumā, ja fiziskā persona, kura gūst ienākumus no zemes iznomāšanas, ir informējusi Valsts ieņēmumu dienestu par to, ka persona saimnieciskās darbības ienākumu nosaka atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta divpadsmitajai daļai un izmanto tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, tad ienākuma izmaksātājs, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu personai izmaksājamai nomas maksai, kura jautājumā minētajā situācijā sevī ietver arī zemes īpašnieka vietā samaksāto nekustamā īpašuma nodokli, ir tiesīgs piemērot 10 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma...
Vai var nodokļu rēķinā darījumu summu un aprēķināto nodokli atspoguļot ārvalstu valūtā?
Vai var nodokļu rēķinā darījumu summu un aprēķināto nodokli atspoguļot ārvalstu valūtā?
Jautājums: Vai ir izpildīti likuma „Par grāmatvedību” 2., 5. un 7.panta un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 9.punkts un likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.pants, ja izrakstot nodokļa rēķinu klientam par pakalpojumiem, tajā norādītā darījumu summa un aprēķinātais nodoklis tiek atspoguļoti ārvalstu valūtā un papildus uz rēķina tiek norādīta informācija par valūtas pārrēķina dienu, kura tiek izmantota, lai veiktu izrakstītā rēķina ierakstu (iegrāmatojumu) grāmatvdības reģistros LVL. Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļi un nodevas aprēķināmi un maksājami latos un santīmos. Ārvalstīs esošajās Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās iestādēs valsts nodevas var maksāt konvertējamā valūtā vai attiecīgās ārvalsts valūtā. Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 5.pantā noteiktajam grāmatvedībā par vērtības mēru jālieto Latvijas Republikas naudas vienība. Likuma „Par grāmatvedību” 6.pantā ir noteikts, ka grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā un kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas teritorijā....
Kā slēgt saimniecisko darbību un atteikties no MUN statusa?
Kā slēgt saimniecisko darbību un atteikties no MUN statusa?
Jautājums. Fiziska persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, ir Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, grib slēgt savu saimniecisko darbību. Kā tas praktiski izdarāms? Kādas ir atšķirības slēgšanas procedūrā, ja fiziskā persona būtu reģistrējusies komercreģistrā kā individuālais komersants (IK)? Ja fiziska vai juridiska persona ir reģistrējusies kā MUN maksātāja un vairs tāda negrib būt, kā izstāties no MUN maksātājiem? Atbildi sagatavojusi Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Lai fiziska persona izbeigtu saimniecisko darbību, tas ir jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un jāatdod Nodokļu maksātāja apliecība. VID reģistrēs, ka saimnieciskā darbība ir pārtraukta. Ja esiet mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, tad, ceturksnim beidzoties, jāiesniedz arī mikrouzņēmuma nodokļa deklarācija un jāsamaksā MUN par pēdējo ceturksni. Piemēram, ja apliecību atdosiet VID laikā no jūlija līdz septembrim, tad līdz 15.oktobrim jāiesniedz MUN deklarācija par 3.ceturksni. Lai pārtrauktu individuālā komersanta darbību, jāiesniedz pieteikums un jāatdod IK reģistrācijas apliecība Uzņēmumu reģistram, kas trīs dienu laikā veiks...
Kāds nodoklis ieturams, izmaksājot atlīdzību par auto nomu no fiziskas personas?
Kāds nodoklis ieturams, izmaksājot atlīdzību par auto nomu no fiziskas personas?
Jautājums. SIA iznomā automašīnu no fiziskas personas uz konkrētu laiku (12 dienas). Uzņēmumam maksājot par auto nomu jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Vai nodoklis jāaprēķina pēc likmes 25%? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Fiziskās personas gūtais ienākums no auto nomas (neatkarīgi no nomas līguma darbības termiņa) ir saimnieciskās darbības ienākums. Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) 28.panta 6.punktam nodokļa maksātāja pienākums ir pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, norādot saimnieciskās darbības jomu, kurā nodokļa maksātājs veiks saimniecisko darbību. Valsts ieņēmumu dienests izsniedz saimnieciskās darbības reģistrācijas apliecību. Savukārt likuma 11.panta divpadsmitajā daļā ir noteikts, ja nodokļa maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, tas, gūstot ienākumu no kustamas mantas nomas, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā nodokļa maksātājam ir pienākums piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas un no līguma darbības izbeigšanās dienas informēt par to Valsts ieņēmumu...
Atbildi jāmeklē VID metodiskajos norādījumos
Atbildi jāmeklē VID metodiskajos norādījumos
Jautājums. Kā pareizi PVN deklarācijā un pielikumos atspoguļot atgriezto preci un taru? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Tā kā jautājumā nav minēta konkrēta tiesiskā situācija, tad attiecībā uz jautājumu par to, kādas korekcijas ir jāveic un kā tās atspoguļojamas pievienotās vērtības deklarācijā un tās pielikumos sakarā ar preču nosūtīšanu (saņemšanu) atpakaļ, informējam, ka Valsts ieņēmumu dienests ir izstrādājis metodisko materiālu „Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšana”, kura 2.pielikumā ir atspoguļotas preču piegādātāja veiktās korekcijas, savukārt 3.pielikumā – preču saņēmēja veiktās korekcijas. Minētais metodiskais materiāls pieejams Valsts ieņēmumu dienesta interneta mājas lapā šeit: (http://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/metodiskie%20materiāli/pvn/2011/metodikadeklaracija_final.doc).
Pamatlīdzekļa atlikušās vērtības aprēķināšana, ja pamatlīdzekli pārdod saimnieciskās darbības veicējs
Pamatlīdzekļa atlikušās vērtības aprēķināšana, ja pamatlīdzekli pārdod saimnieciskās darbības veicējs
Jautājums. Pārdot pamatlīdzekli saimnieciskās darbības veicējs. Kāda būs pamatlīdzekļa atlikusī vērtība (kas ierakstāma ieņēmumu-izdevumu žurnāla izdevumu daļā), ja tiek pārdots 2.kategorijas pamatlīdzeklis, kas iegādāts 2011.gada janvārī (par Ls 4000.00), tika izmantots saimnieciskajā darbībā un pārdots 2012.gada aprīlī? Vai pareiza būs šādi aprēķinātā atlikusī vērtība: 2011.gada nolietojums - Ls 1600.00 (4000.00*40%); 2012.gada nolietojums -Ls 320.00 (4000.00-1600.00=2400.00*40%= 960/12*4= Ls 320.00). Atlikusī vērtība: 4000.00-1600.00-320.00=Ls 2080.00 Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188) 3.punktam, kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības reģistros atspoguļo saimnieciskās darbības naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā iegūtās mantas stāvokļa izmaiņas, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī veiktu mantas un norēķinu kontroli. Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.188...
Piemērojot „reverso” PVN maksāšanas kārtību, jāpievērš uzmanība līguma noslēgšanas datumam
Piemērojot „reverso” PVN maksāšanas kārtību, jāpievērš uzmanība līguma noslēgšanas datumam
Portāla redakcijā turpina pienākt jautājumi, kas saistīti ar "reverso" pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību. Šonedēļ jau publicējām mūsu ekspertes Ņinas Vasiļevskas atbildi uz jautājumu par PVN reverso kārtību un būvniecības izmaksu iegrāmatošanu. Šai jautājumā papildus norādes un to pamatojumu ar konkrētiem normatīvajiem aktiem sniedzis arī Valsts ieņēmumu dienests. Atgādinām, ka jautājums bija sekojošs. Zemnieku saimniecībai ir noslēgts līgums ar būvfirmu par būvobjektu saistībā ar ES fondiem. Vai minētā būvfirma var mainīt līguma tāmi, izdalot PVN reverso kārtību tikai darba algu daļai, bet materiālu un mehānismu daļai piemērojot vispārējo kārtību? Kā jāgrāmato divāršā ierakstu sistēmā no būvētāja saņemtais rēķins, kādi konti jālieto PVN reversajai kārtībai? Atbildē, ko sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests, uzmanība tiek vērsta uz to, ka likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13.6pantā noteiktā „reversā” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksāšanas kārtība ir piemērojama būvniecības pakalpojumiem, kas ir sniegti jaunas būves būvēšanas vai esošās būves vai tās daļas renovācijas, rekonstrukcijas, restaurācijas, konservācijas...
Kā iegrāmatot finanšu palīdzību meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai?
Kā iegrāmatot finanšu palīdzību meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai?
Jautājums: No Lauku atbalsta dienesta (LAD) saņemta nauda par lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmu rekonstrukciju. Kā to pareizi grāmatot? Palielinās zemes iepriekšējā vērtība, bet kas ir otra puse, kā to parādīt gada pārskatā bilancē? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 15.pantu līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi. Gada pārskatu likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka ilgtermiņa ieguldījumi jānovērtē atbilstoši to sākotnējai vērtībai, tas ir, iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai. Iegādes izmaksas aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā. Pirkšanas cena ir naudā vai tās ekvivalentos samaksātā summa vai aktīva iegādei nodotās atlīdzības patiesā vērtība laikā, kad aktīvs tika iegādāts vai radīts. Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 47.punkts nosaka, ka pamatlīdzekļus pieņem grāmatvedības uzskaitē atbilstoši to sākotnējai vērtībai – iegādes izmaksām vai...
PVN reversā kārtība un būvniecības izmaksu iegrāmatošana
PVN reversā kārtība un būvniecības izmaksu iegrāmatošana
Jautājums. Zemnieku saimniecībai ir noslēgts līgums ar būvfirmu par būvobjektu saistībā ar ES fondiem. Vai minētā būvfirma var mainīt līguma tāmi, izdalot PVN reverso kārtību tikai darba algu daļai, bet materiālu un mehānismu daļai piemērojot vispārējo kārtību? Kā jāgrāmato divāršā ierakstu sistēmā no būvētāja saņemtais rēķins, kādi konti jālieto PVN reversajai kārtībai? Atbildi sagatavojusi Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre. Pasūtītājs (ZS) vienojoties ar būvfirmu pirms darbu izpildes noslēdz līgumu par būvniecības pakalpojumiem, kuram pielikumā pievieno darbu izpildes tāmi par līgumā norādīto kopsummu. Tāmē būvfirma atšifrē kādus materiālus vajag iepirkt, lai veiktu pasūtījumu, kā arī darba izmaksas pasūtījuma veikšanai. Tas nozīmē, ka tāmē būvfirma uzrāda par kādu vērtību tā plāno iepirkt materiālus konkrētā objekta būvniecībai un cik tā maksās saviem strādniekiem par paveikto darbu. Materiālus būvfirma iepērk ar PVN (savādāk tos nemaz nevar iepirkt), tāpēc tāmē PVN arī tiek uzrādīts, bet...
Komandējuma dienas naudas izmaksa pašvaldības budžeta iestādes darbiniekam
Komandējuma dienas naudas izmaksa pašvaldības budžeta iestādes darbiniekam
Jautājums. Ja pašvaldības budžeta iestādes vadītāja vietnieks dodas mācību komandējumā, kas ilgst 42 dienas, vai saskaņā ar MK noteikumu Nr.969 15.punkta otro teikumu iestādes vadītājs tomēr var noteikt komandējuma dienas naudu par 42 dienām? Ja var, tad vai šī papildus summa ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Ja darbinieks dodas mācību komandējumā uz laiku, kas ilgāks par 30 dienām, tad par laiku, kas pārsniedz 30 dienas, dienas naudu neizmaksā. Budžeta iestādes vadītājs atsevišķos gadījumos ir tiesīgs no ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem noteikt dienas naudu vai tās daļu par mācību komandējuma laiku, kas ilgāks par 30 dienām. Papildu izmaksātā dienasnauda nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Svarīgākais, kas jāzina par fiziskās personas maksātnespējas procesu
Svarīgākais, kas jāzina par fiziskās personas maksātnespējas procesu
Jautājums. Pastāstiet pašu galveno par fiziskās personas maksātnespējas procesu. Kādi ir galvenie kritēriji un prasības, lai pieteiktu fiziskās personas maksātnespēju? Atbildi sniedz Maksātnespējas administrācija. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 127.panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības. Lai persona varētu vērsties tiesā ar fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu, jāpastāv kādai no divām Maksātnespējas likuma 129.panta pirmajā daļā norādītajām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Pirmā no šīm pazīmēm - personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 latu. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir līdzekļu pietiekamība administratora vienreizējās atlīdzības segšanai divu minimālo mēnešalgu apmērā. Ņemot vērā to, ka Civilprocesa likumā nav norādīti pierādīšanas līdzekļi parādnieka naudas līdzekļu pietiekamībai administratora vienreizējās atlīdzības segšanai, fiziskā persona šo naudas līdzekļu esamību var pierādīt tiesai pēc saviem ieskatiem ,piemēram, pievienojot prasības...
Ienākums no kapitāla pieauguma un IIN nomaksas kārtība
Ienākums no kapitāla pieauguma un IIN nomaksas kārtība
Jautājums. 1996.gadā uz zemes izpirkšanas pamata ir nostiprinātas īpašuma tiesības zemes gabalam fiziskajai personai A. Samaksas apmērs par īpašumā iegūto zemi ir 4,8 privatizācijas sertifikāti (Ls 135). 2012.gadā persona A pārdod šo īpašumu fiziskajai personai B par 1000 Ls. Īpašuma kadastrālā vērtība uz 2012. gada 1. janvāri ir 2000 Ls. Vai personai A rodas iedzīvotāju ienākuma nodokļa saistības? Atbild Valsts ieņēmumu dienests Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības). Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta 7.1daļas, ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem...
Vienošanās strīdus izšķirt pēc Krievijas likumdošanas nav saistoša maksātnespējas procesa ierosināšanai
Vienošanās strīdus izšķirt pēc Krievijas likumdošanas nav saistoša maksātnespējas procesa ierosināšanai
Jautājums. Vai iespējams ierosināt Latvijas teritorijā reģistrētas juridiskas personas maksātnespējas procesa lietu saskaņā ar Maksātnespējas likumu, ja līgumā puses vienojušās strīdus izšķirt pēc Krievijas normatīvajiem aktiem? Atbildi sniedz Maksātnespējas aģentūra Saskaņā ar Civilprocesa likumu strīdu izšķiršana ir mehānisms, kas nodrošina fiziskai vai juridiskai personai pienākošos tiesību uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzības realizēšanu. Savukārt, kā konstatēts Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr.2001-08-01, maksātnespējas lietā starp pusēm nepastāv strīds par tiesībām, bet gan tiesa konstatē kādu no maksātnespējas subjekta jeb parādnieka maksātnespējas procesa pazīmēm. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 5.pantu, maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums ar mērķi atjaunot maksātnespējas subjekta maksātspēju un aizsargāt kreditora kopuma intereses, piemērojot izlīgumu, sanāciju vai arī bankrota procedūru, ja izlīgums vai sanācija nav iespējama. Ņemot vērā minēto, var secināt, ka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana nav civiltiesiska strīda izšķiršanas veids, bet gan tikai līdzeklis, lai konstatētu objektīvi pastāvošu maksātnespējas subjekta...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.