JAUNUMI

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vakar, 15. aprīlī iepazīstināja ar aprēķiniem par to, kāda būs patlaban Saeimā virzīto Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu patiesā ietekme uz nodokļa maksātājiem un ekonomiku kopumā. Galvenais secinājums – neskatoties uz to, ka tiek solīta atgriešanās pie 9% likmes pirmajos trīs uzņēmuma darbības gados, dažādi papildnosacījumi likumā sarežģīs mikronodokļa režīma izmantošanas iespējas un padarīs šo režīmu uzņēmējiem nevis izdevīgāku, bet vēl dārgāku. Turklāt vislielākie cietēji būs biznesa uzsācēji ar nelielu apgrozījumu. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Runājot par to, kas ietverts likuma grozījumos, kuri ceturtdien tiks skatīti Saeimā trešajā lasījumā, mikronodokļa maksātājiem netiek sniegta pilnīga informācija. Ar vienu roku „atdodot” 9% likmi, likumdevējs patiesībā rada sarežģītu nodokļa piemērošanu. Faktiski reālo nodokļu un citu maksājumu apjoms būs vēl augstāks nekā tas paredzēts pašreizējā, spēkā esošajā likuma redakcijā.” Pašreizējā, 2013.gadā pieņemtā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma redakcija paredz, ka nodokļa likme pakāpeniski pieaug. Tomēr būtiskākais – šis pieaugums tiek novirzīts ikviena mikrouzņēmumu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 15.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs. Deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentus dienā no kredīta pamatsummas. Šādus ierobežojumus nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, deputātus sēdē informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji. Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā...

Otrdien, 14.aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2012. gada 29.maija noteikumos Nr. 381 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai" . Izmaiņas noteikumos paredz palielināt aizdevumiem paredzēto kopējo finansējumu par 10 miljoniem eiro, tādējādi šim mērķim paredzētā kopsumma sasniegusi jau 40 miljonus eiro. Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk visas ar aizdevumu saistītās funkcijas veic akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija", kas dibināta, apvienojot akciju sabiedrību "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum", sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra" un valsts akciju sabiedrību "Lauku attīstības fonds". Līdz ar to izmaiņas noteikumos paredz samazināt ar lēmuma pieņemšanu saistīto termiņu. Lielākie ieguvēji no apvienošanās būs jaunie klienti, jo iesniegums tiks izskatīts ātrāk un arī lēmums par finansējuma izsniegšanu tiks pieņemts īsākā termiņā. Jau ziņots, ka VAS "Lauku attīstības fonds" līdz 2015. gada 31.martam ir pieņēmis lēmumu par 582 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 29,4 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei...

Lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, 2015.gada 1.janvārī stājies spēkā Šķīrējtiesu likums. Likuma mērķis ir noteikt šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, informē Uzņēmumu reģistrs. Šķīrējtiesu likums izvirza jaunas prasības patstāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, nosaukumiem, reglamentos noteiktajām ziņām, šķīrējtiesnešu saraksta iesniegšanas kārtībai, kā arī patstāvīgās šķīrējtiesas darbības organizācijai. Būtiski ņemt vērā, ka Šķīrējtiesu likums paredz pārejas posmu, kura laikā, līdz 2015.gada 1.jūnijam, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam ir jānodrošina atbilstība jaunajam Šķīrējtiesu likumam: • jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā apliecinājums par to, ka pastāvīgās šķīrējtiesas darbības organizēšanai nodrošinātas visas Šķīrējtiesu likuma 4.pantā noteiktās prasības; • jānodrošina nosaukuma atbilstība Šķīrējtiesu likuma 7.panta prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments (atbilstošs Šķīrējtiesu likuma 8.pantam); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz šķīrējtiesnešu saraksts (vismaz 10 šķīrējtiesneši); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz apliecinājums tam, ka šķīrējtiesnešu sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dokumenti, kas pamato šķīrējtiesnešu sarakstā iekļauto šķīrējtiesnešu kvalifikāciju. Ja patstāvīgā šķīrējtiesa jau ir...

Otrdien, 14.aprīlī, valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas precizē prasības VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) reģistrējamiem mazizmēra kuģošanas līdzekļiem un to īpašniekiem. Eiropas Savienības (ES) tiesību akti nosaka, ka mazizmēra kuģošanas līdzekļiem ir jābūt marķētam ar CE marķējumu. Tas apliecina, ka ES tirgū piedāvātie atpūtas kuģi, ūdens motocikli vai to motori atbilst visām drošības pamatprasībām. Šobrīd, veicot kuģošanas līdzekļu un to motoru reģistrāciju, noteikumos nav noteiktas prasības pārbaudīt, vai attiecīgie ražojumi ir marķēti ar CE marķējumu, kas savukārt veicina neatbilstošu produktu nokļūšanu pie patērētāja, kā arī veicina negodīgu konkurenci iekšējā tirgū. MK apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr.213 "Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība" paredz ieviest normu, ka CSDD nereģistrē tādus atpūtas kuģus, to motorus un ūdensmotociklus, kuriem nav veikta atbilstības novērtēšanas procedūra un kuri nav marķēti ar CE marķējumu, tādējādi nepieļaujot neatbilstošu produktu nokļūšanu pie patērētāja, kā arī aizsargājot ES tirgu. Tāpat plānots ieviest jauna parauga...

Līdz 17. aprīļa plkst. 23.59 līdz Valsts prezidenta vēlēšanas dienai jūnija sākumā ikviens var ieteikt savu Valsts prezidenta kandidātu, nosūtot e-pastu uz adresi [email protected]. Visi ieteikumi tiks apkopoti, un kandidāti, kas saņēmuši visvairāk iedzīvotāju ieteikumu, tiks pievienoti kandidātu sarakstam, sola interneta vietnes izveidotāji: sociālā platforma portāls ManaBalss.lv un nodibinājums “Sabiedrības Līdzdalības Fonds”.Akcijas rīkotāji arī uzsver, ka MansPrezidents.lv nav iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu, bet gan aicinājums deputātiem veidot demokrātiskas sabiedrības cienīgu un caurskatāmu prezidenta izraudzīšanās procesu. 20. aprīlī plkst. 12:00 tiks uzsākts Atklātais iedzīvotāju balsojums - ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, varēs parakstīties par atbalstu konkrētiem kandidātiem, kurus būs izvirzījuši Saeimas deputāti un vislielākais iedzīvotāju skaits. Balsojuma aktuālie rezultāti būs redzami katru dienu. 19. maijā tiks uzsākta oficiālā Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana Saeimā. Šajā dienā Saeimas deputātiem tiks darīts zināms MansPrezidents.lv balsojumu, aicinot to ņemt vērā, izvirzot kandidātus. MansPrezidents.lv balsojums turpināsies līdz Valsts prezidents ievēlēšanas...

Elektroniski lasāmajā Augstākās tiesas biļetenā publicēts Augstākās tiesas publiskais pārskats par 2014.gadu - struktūrvienību vadītāju ziņojumi, statistika, Disciplinārtiesas priekšsēdētājas ziņojums un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopsavilkums par gada darbu un perspektīvām. Kā publiskajā pārskatā norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, jau ilgstoši vislielākais neizskatīto lietu atlikums Augstākajā tiesā ir Civillietu departamentā, 2014.gadā departaments spējis izskatīt tikai 40% no tā tiesvedībā esošajām lietām un gada beigās neizskatīto lietu atlikums bija 2085 lietas. Salīdzinoši – Administratīvo lietu departamentā 505, Krimināllietu departamentā – 107 lietas. Vidējais lietu izskatīšanas termiņš: Krimināllietu departamentā – 1,3 mēneši, Administratīvo lietu departamentā – 3,1 mēnesis, bet Civillietu departamentā – 17,2 mēneši. Pārskatā norādīts, ka 2014.gads iezīmējās ar būtisku administratīvo lietu pieaugumu . 2014. gadā Administratīvo lietu departaments saņēma par 162 lietām jeb par 16% vairāk lietu nekā 2013.gadā. No kasācija kārtībā izskatītajām lietām visvairāk lietu kā atbildētājs bijis Valsts ieņēmumu dienests, kam seko 270 lietas jeb 25 % no kopējo...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2014. gadā - vairums ieguldījumu fondu darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, tomēr atsevišķu ieguldījumu fondu darbības rezultātus negatīvi ietekmēja ģeopolitiskās spriedzes saasināšanās līdz ar Ukrainas un Krievijas notikumiem, kā arī Krievijas rubļa vērtības kritums. Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi 2014. gada 31.decembrī atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu gada ienesīgums bija robežās no mīnus 44.1% līdz plus 15.5% (negatīvs četriem fondiem no četrpadsmit), taču, ja datos neietver fondu, kura ieguldījumu pamatvalūta ir Krievijas rublis, tad zemākais ienesīgums šo fondu grupā bija mīnus 8.6%. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējie aktīvi gada beigās sasniedza 178 milj. eiro, saglabājoties iepriekšējā gada beigu līmenī. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi - uz termiņnoguldījumiem bankās un valdības obligācijām. Atvērtie jauktie fondi Atvērto jaukto fondu gada ienesīgums...

Valdība otrdien, 14. aprīlī, apstiprināja grozījumus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kā arī ar tiem saistītos grozījumus likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", paredzot, ka turpmāk arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki drīkstēs pārvaldīt privāto pensiju uzkrājumus. Alternatīvo ieguldījumu fondi parasti apgroza kapitālu augstāka riska finanšu instrumentos, kas var nodrošināt straujāku pensiju kapitāla pieaugumu, bet arī palielina zaudējumu iespēju. Likumu grozījumi paredz papildināt privāto pensiju fondu likumā minēto pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāju sarakstu, iekļaujot arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, kuri ir tiesīgi sniegt ieguldījumu pakalpojumus. Pagaidām pensiju plāna aktīvus Latvijā drīkst pārvaldīt četru veidu komercsabiedrības - kredītiestādes, apdrošināšanas akciju sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Izmaiņas likumos veiktas, ņemot vērā Eiropas Komisijas direktīvas 2011/61/ES grozījumus, kuri nosaka vienādas prasības licencētiem ārējiem pārvaldniekiem dažādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā pāri Eiropas Savienības valstu robežām. Izmaiņas esot nepieciešamas, lai "novērstu nevienlīdzīgu situāciju, ka Latvijā licencētam pārvaldniekam nav tiesību sniegt iepriekš minētos pakalpojumus, ne arī...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, ko izstrādājusi Finanšu ministrija. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzsver, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būšot vienkāršāka un saprotamāka un tajā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai. „Uzskatu, ka demogrāfiskie kritēriji, pirmsskolas vecuma bērni, skolēni un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu ir veiksmīgs un objektīvs jauno kritēriju kopums līdzsvarotam finanšu izlīdzināšanas mehānismam. Tas ļaus veicināt līdzsvarotāku reģionālās attīstības politiku, jo jaunajā modelī vairs nebūs tik krasu atšķirību starp lielajām pilsētām un novadiem. Tāpat jaunais izlīdzināšanas modelis veicinās pašvaldību ieinteresētību attīstīt pašām savu saimniecisko darbību”, spriež K. Šadurskis. Likumprojekts ir izstrādāts, lai paredzētu pašvaldību – republikas pilsētu un novadu – finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu, veicinot pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, un tas paredz noteikt kārtību, kādā veicama finanšu izlīdzināšana, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā...

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu „Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”, kas paredz kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājs piesakās akcīzes nodokļa atbrīvojumam dīzeļdegvielai un to saņem. Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem 2015./2016. saimnieciskajā gadā tiesības iegādāties dīzeļdegvielu, tādējādi samazinot finansiālo slogu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Jaunā kārtība paredz, ka dīzeļdegvielu varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā – traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās. Noteikts, ka ar minēto tehniku drīkstēs pārvietoties pa koplietošanas autoceļiem. Dīzeļdegviela saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, būs atbilstoši iezīmēta (marķēta) ar fiskālo marķieri un krāsvielu. Tāpat kārtība nosaka, ka dīzeļdegviela būs jāuzglabā atsevišķi no nemarķētās dīzeļdegvielas. Jaunā kārtība nosaka, ka Lauku...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 14.aprīlī, pauda konceptuālu atbalstu rosinātajiem grozījumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, kas paredz pilnveidot izmeklēšanas komisiju institūtu. Paredzēts, ka turpmāk lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu pieņems komisija ar komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu. Galaziņojums būs jāparaksta komisijas priekšsēdētājam un sekretāram. Likumprojekts arī nosaka, ka izmeklēšanas komisija galaziņojumu iesniedz Saeimas Prezidijam. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas Prezidijam galaziņojums jāiekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Patlaban noteikts, ka galaziņojumu paraksta visi komisijas locekļi, un ar izmaiņām likumā plānots novērst situāciju, ka galaziņojums netiek izskatīts Saeimas sēdē un pēc tam publicēts oficiālajā publikācijā, jo to nav parakstījis kaut viens komisijas loceklis. Grozījumu autori norāda, ka izmeklēšanas komisijas darba jēga ir galaziņojuma izveidošana, kurš tālāk tiek skatīts Saeimas sēdē un oficiāli publicēts, un pašreizējais regulējums ir nesamērīgs, jo galaziņojuma pieņemšana ir atkarīga no mazākuma, kas var būt pat viens...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar valsts profesionālās izglītības iestādēm laikā no 2014. gada janvāra līdz decembrim īstenoja izmēģinājumprojektu, lai praktiski pārbaudītu sadarbības modeli bezdarbnieku iesaistei pieprasītās profesionālās tālākizglītības programmās. Ņemot vērā ievērojamos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu ieguldījumus skolu infrastruktūrā, kā arī Eiropas Komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumu, bezdarbnieku pārkvalifikācija tika īstenota vairākās valsts dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs, nodrošinot arī reģionālo pārklājumu, informē Labklājības ministrija (LM). Sākotnēji izmēģinājumprojekts paredzēja 200 bezdarbnieku pārkvalifikāciju, tomēr tālākizglītības programmu apguvē iesaistīja 164 bezdarbniekus, no kuriem mācības pabeidza 125 bezdarbnieki. Bezdarbniekus apmācīja tādās profesijās kā metinātājs, autoatslēdznieks, datorsistēmu tehniķis, maiznieks, galdnieka palīgs un citās. Atbilstoši statistikas datiem, līdz 2015. gada 31. martam darbā iekārtojās 63 bezdarbnieki jeb 50 % no tālākizglītību apguvušajiem bezdarbniekiem. Tomēr 23 bezdarbnieki jeb 18 % joprojām atrodas NVA uzskaitē. Bezdarbnieku apmācība izmēģinājumprojektā bija finansēta Eiropas Sociālā fonda projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā - 2” ietvaros. Analizējot izmēģinājumprojekta...

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas Ministru kabineta (MK) 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam””. Izmaiņas kārtībā paredz, ka turpmāk pasākumā „Priekšlaicīgā pensionēšanās” atbalsta saņēmēja nāves gadījumā vairs nepastāv atbalsta mantošanas tiesības. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka ar 2015. gada 30. aprīli tiek pārtraukti atbalsta maksājumi personām, kas pasākumā noteikto atbalstu saņem mantojumā, kā arī turpmāk tiek liegtas tiesības pieteikties uz šo atbalstu, pamatojoties uz mantojuma tiesībām. Izmaiņas kartībā sagatavotas saskaņā ar Valsts kontroles šī gada revīzijas ziņojuma projektu un aktuālo informāciju par pasākuma ieviešanas rezultātiem. Ieviešot pasākumu „Priekšlaicīgā pensionēšanās”, radās situācijas, kad atbalsta saņēmējs ir dāvinājis savam pēcnācējam (saimniecības pārņēmējam) saimniecību, un atbalsta saņēmēja nāves gadījumā saimniecības pārņēmējs saņem arī mantoto pensiju vai tās daļu. Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektā norādīts, ka šādā gadījumā atbalsts netiek izlietots lietderīgi, kā arī netiek sasniegts...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada līdz 2023.gadam paaugstinās pašvaldību sociālo dienestu un citu pašvaldības izveidoto sociālā pakalpojuma sniedzēju sociālā darba speciālistu profesionalitāti, kuri ikdienā strādā ar sociālā riska situācijā esošiem cilvēkiem – sociālo dienestu klientiem. To paredz otrdien, 14.aprīlī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām” pasākuma „Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošana. Paaugstinot sociālo darba speciālistu profesionālo kompetenci, uzlabosies sociālā darba kvalitāte, kā arī sociālā darba speciālistu spējas efektīvi, mērķēti un vispusīgi sniegt atbalstu sociālo dienestu klientiem. Savukārt, pilnveidojot pašvaldību sociālo dienestu prakses standartu un izstrādājot vadības kvalitātes principus, tiks veidota vienota izpratne par sociālo dienestu darba organizāciju. Pasākuma ietvaros nodrošinās līdzfinansējumu profesionālās kompetences pilnveides un supervīzijas veikšanai pašvaldību sociālo dienestu un citu pašvaldības izveidoto sociālā pakalpojuma sniedzēju sociālā darba speciālistiem. Izstrādās metodikas...