JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija par 2014.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti jāiesniedz līdz 2015.gada 1.jūnijam ieskaitot. Lai deklarācijas aizpildīšana būtu ērtāka, ātrāka un vienkāršāka, VID aicina to darīt elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS). Gada ienākumu deklarācija par 2014.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti līdz 2015.gada 1.jūnijam ieskaitot jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. VID vērš uzmanību, ka jau otro gadu fiziskajām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, Gada ienākumu deklarācija ir obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 360 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10. datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu (ar ienākuma...

Sākot ar šo gadu, vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam), informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1.jūnija līdz 31.augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Vecākiem jāzina, ka bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski - tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Savukārt pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Taču attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 165 eiro mēnesī, un bērnam vasaras...

Šā gada martā Bauskas rajona prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā apsūdzēts kāds vīrietis par piesavināšanos lielā apmērā un ļaunprātīgu SIA amatpersonas pilnvaru izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētais, būdams kādas SIA valdes priekšsēdētājs, kuram ir tiesības rīkoties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem, mantkārīgu tieksmju vadīts, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, laika posmā no 2009.gada jūnija līdz 2010.gada oktobrim, prettiesiski, bez attaisnojuma dokumentiem, par neesošiem darījumiem, pārskaitīja naudu no SIA norēķinu konta uz fiktīvu uzņēmumu kontiem, kuri atradās apsūdzētā vīrieša pārvaldībā. Noziedzīgo darbību rezultātā, apsūdzētais, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras mantkārīgā nolūkā, piesavinājās vairāk nekā 227 352 EUR, kurus izmantoja personiskām vajadzībām. Apsūdzētais vīrietis pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 196.panta otrās daļas. Lieta izskatīšanai nodota Bauskas rajona tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Fiskālās disciplīnas padome (Padome), vērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2015-2018. gadam, piekrīt Finanšu ministrijai, ka ekonomika ir attīstījusies kopumā līdzsvaroti bez būtiskas faktiskās izaugsmes novirzes salīdzinot ar potenciālo izaugsmi. Potenciālā izaugsme pašlaik stabilizējas zemākā līmenī nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, nepietiekamās jaunās investīcijas un lēno izaugsmi Latvijas tradicionālajos eksporta tirgos. Tikmēr darba samaksa ir pieaugusi strauji, lai gan Padome pašlaik vēl nesaskata ekonomikas konkurētspējas samazināšanos. Tomēr Padomei un valdībai būtu jāseko, lai nodrošinātu, ka nākotnē algu pieaugums nerada konkurētspējas riskus. Tikai iedarbīgas strukturālās reformas, kas veicinātu izaugsmi, varētu veicināt labākas tautsaimniecības attīstības perspektīvas un konverģenci virzībā uz vidējo ienākumu līmeni Eiropas Savienībā. Taču Padome pauž bažas par nodomiem samazināt Stabilitātes programmā fiskālo bilanci zem vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2016. un 2017. gadiem noteiktajiem līmeņiem. 2016. gadā valsts pamatbudžeta fiskālā bilance samazinātos no -1,56 procentiem no IKP līdz -2.0 procentiem un 2017. gadā – no -1.3 procentiem līdz -2.0 procentiem....

Ministru kabineta komitejas pirmdienas, 13. aprīļa, sēdē valdība konceptuāli atbalstījusi Ekonomikas ministrijas iniciēto Energoefektivitātes likumprojektu, kas izstrādāts ar mērķi paaugstināt izmaksu ziņā efektīvu energoefektivitāti enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā. Likumprojektā iekļautās normas attiecas gan uz valsti un pašvaldībām, gan uz komersantiem, kas ir iesaistīti enerģijas mazumtirdzniecībā un sadalē, gan uz galapatērētājiem. Saskaņā ar likumprojektu, valsts izstrādās un regulāri aktualizēs energoefektivitātes plānu, definējot pasākumus, kā sasniegt Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij aprēķināto obligāto enerģijas ietaupījuma mērķi - līdz 2020. gadam ietaupīt 2474 GWh enerģijas galapatēriņā. Arī pašvaldības var izstrādāt savus energoefektivitātes plānus, lai plānveidīgi un efektīvi ieviestu enerģijas taupīšanas pasākumus. Lai atbalstītu dažādu energoefektivitātes pasākumu veikšanu, ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā paredzētas vairākas atbalsta programmas, piemēram, energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu ēkās, industriālajos objektos, kā arī valsts un pašvaldību ēkās. Papildu likumprojektā ietverts pienākums republikas nozīmes pilsētām ieviest un sertificēt energopārvaldības sistēmas, savukārt, pašvaldībām ar attīstības indeksu virs 0,5 un...

Pirmdien, 13.aprīlī, Ministru Kabinets apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam. Jau 15.aprīlī to plānots izskatīt un apstiprināt Saeimas Eiropas lietu komisijā un tajā pašā dienā iesniegt Eiropas Komisijai (EK). Stabilitātes programmā 2015.-2018.gadam ir samazinātas IKP pieauguma prognozes 2015. un 2016.gadā. Paredzēts, ka IKP 2015.gadā pieaugs par 2,1%, savukārt 2016.gadā tas pieaugs par 3,0%. Vidējā termiņā, ārējai nenoteiktībai mazinoties, izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Stabilitātes programmā prognozēts, ka Latvijas IKP 2017. un 2018.gadā palielināsies par 3,6% gadā. Ekonomikas izaugsmes prognozes ir izdiskutētas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju. Zemāka izaugsme negatīvi ietekmē budžeta bilanci. Tāpēc 2015. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts prognozēts 1,5% no IKP, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk kā bija plānots iepriekš. 2016.gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no IKP un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. 2017. un 2018.gadā deficīts plānots fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamajā apjomā un tas attiecīgi ir 1,3% un...

Ministru kabineta 2015.gada 7.aprīļa noteikumi №160 «Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos №240 «Iekšlietu ministrijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.novembri.

Valsts prezidenta kanceleja publicējusi Valsts prezidenta Andra Bērziņa paziņojumu, kurā viņš darījis zināmu, ka nebūs viens no kandidātiem nākamajam Valsts prezidenta termiņam. A. Bērziņš pateicas visiem par sadarbību, atbalstu, konstruktīvu kritiku un uzskaitījis savu veikumu. Paziņojumā teikts: "Skaitļi apstiprina, ka Latvijas kopējā eksporta apjoms ir pieaudzis par 20% ar stabilu un noturīgu kāpumu, sasniedzot vairāk nekā 10 miljardus eiro 2014.gadā. Rezultāti liecina par daudzām pozitīvām tendencēm, taču tas ir tikai ceļa sākums, kas mērķtiecīgi jāturpina. Kaut arī vērojama ekonomiska izaugsme, Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas joprojām ir negatīvas - cilvēki turpina aizbraukt, no pierobežas novadiem dodas uz lielajām pilsētām, atalgojums nav pietiekams, darba vietu skaits reģionos ir ierobežots, daudzām jaunajām ģimenēm ir nepieciešams atbalsts. Latvijas nākotne ir tieši atkarīga no mūsu iedzīvotāju izglītības līmeņa, konkurētspējas un tādas valsts virzītas reģionālās politikas, kas nodrošina cilvēkiem saistošu darba un dzīves vidi. Turpmākajos desmit gados Latvijai ir jāsasniedz vismaz Eiropas Savienības vidējais iekšzemes kopprodukta līmenis uz...

Satversmes tiesa 8.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-34-01 "Par Krimināllikuma 36. panta otrās daļas 1. punkta, 42. panta un 177. panta trešās daļas vārdu "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam". Iespēja zaudēt īpašumu ir piemērots līdzeklis personu atturēšanai no mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas Apstrīdētās normas Krimināllikuma 36. panta otrās daļas pirmais punkts: Bez pamata nosodtiesātajam var piespriest šādus papildsodus: 1) mantas konfiskācija, (...).Krimināllikuma 42. pants: (1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai.(2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos.(3) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli.(4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā...

Pirmdien, 13.aprīlī, Tieslietu padomes sēdē tiks prezentēts Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas veiktais apkopojums par tiesu praksi prasības nodrošināšanas lietās. Ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas pagājušā gada rudenī aktualizēto jautājumu par tiesu praksi prasības nodrošinājuma piemērošanā, kā arī mediju un sabiedrības paaugstināto un nereti kritisko attieksmi pret šo prasību izskatīšanas procedūru un rezultātu tiesās, Tieslietu padome rosināja Augstākajai tiesai veikt tiesu prakses apkopojumu un problēmjautājumu identificēšanu prasības nodrošinājuma piemērošanā. Tieslietu padomes uzdevumā veiktais tiesu prakses apkopojums ir pabeigts un tā autori iepazīstinās ar svarīgākajiem secinājumiem. Tieslietu padome arī atgriezīsies pie grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ar kuriem paredzēts noteikt kārtību, kā veidojama Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmākā karjera pēc tiesu palātu likvidācijas. Juridiskā komisija izskatījusi jaunus darba grupas izstrādātos priekšlikumus par regulējumu attiecībā uz Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas tiesnešiem saistībā ar Augstākās tiesas tiesu palātu likvidāciju. Juridiskā komisija priekšlikumus akceptējusi, savukārt Augstākā tiesa norāda, ka plānotie grozījumi kaitēs Augstākās...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pabeidzis politisko partiju un to apvienību 2013.gada pārskatu un saņemto dāvinājumu (ziedojumu) likumības un patiesuma pārbaudes un saskaņā ar likumā noteikto kārtību sniedz pārskatu par atklātajiem partiju finansēšanas pārkāpumiem. Veikto gada pārskatu par 2013.gadu pārbaužu rezultātā KNAB ir konstatējis 14 administratīvos pārkāpumus, par ko piemērota administratīvā atbildība kopējā apmērā 2 440 EUR. Lielākā daļa izdarīto pārkāpumu ir saistīti ar gada pārskatu neiesniegšanu un savlaicīgu gada pārskatu nesniegšanu. Vienlaikus KNAB veica 2013.gadā partiju saņemto ziedojumu (dāvinājumu) pārbaudes, kā rezultātā ir konstatēti 9 administratīvie pārkāpumi, kas saistīti ar ziedojumu sarakstu savlaicīgu neiesniegšanu un tika piemērota administratīvā atbildība 205 EUR apmērā. 2013.gadā ir pieaudzis partijām ziedoto finanšu līdzekļu apjoms līdz 3 196 356 EUR un veikto dāvinājumu (ziedojumu) skaits līdz 4200. KNAB ir pieņēmis 14 lēmumus par pretlikumīgu līdzekļu atmaksu valsts budžetā par kopējo summu 108 014,48 EUR, no kuriem divi lēmumi ir par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu...

Šī gada sākumā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki atklājuši kārtējo gadījumu, kad Latvijā mēģināts izkrāpt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, šajā gadījumā - vairāk nekā 200 000 eiro. Policija par aizdomās turētajiem atzinusi trīs personas. Kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā tika uzsākts jau pagājušā gada vasarā, kad radās aizdomas par vairāku uzņēmumu amatpersonu pretlikumīgajām darbībām. Izmeklēšanas laikā ENAP darbinieki noskaidroja, ka krāpnieki savā shēmā izmantojuši Lauku atbalsta dienesta programmu "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)". Minētās programmas mērķis bija veicināt uzņēmumu attīstību un veicināt jaunu darbavietu radīšanu lauku reģionos, bet krāpnieki to izmantoja, lai izkrāptu ievērojamas naudas summas. ENAP izmeklētāji ir noskaidrojuši un guvuši pierādījumus, ka kopā izkrāpti 139 441,44 eiro un mēģināts izkrāpt vēl 69 720,71 eiro. Panākumiem izmeklēšana vainagojās šā gada februārī, kad pierādījumu kopums ļāva par aizdomās turētajiem atzīt trīs personas, kas bija krāpšanā iesaistīto uzņēmumu amatpersonas. Jau pagājušajā gadā VP...

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ierosinās sakārtot dzīvesvietas deklarēšanas procesu, paredzot izmaiņas Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas noteiks, ka turpmāk personu, kam nav noslēgts īres vai nomas līgums, un personu, kas nav īpašnieka laulātais vai radinieks, konkrētajā adresē varēs piedeklarēt tikai mekustamā īpašuma īpašnieks vai viņa likumiskais pārstāvis. "Pašreiz likums pieļauj nekustamajā īpašumā brīvi deklarēties personai, kam ar to nav nekāda sakara, un līdz ar to gan Rīgā, gan reģionos ir situācijas, kad kādā brīdī īpašnieks konstatē, ka viņa īpašumā patvaļīgi ir deklarējusies nepiederīga persona. Šādas personas "izdeklarēšana" rada zināmas neērtības un prasa laiku. Turklāt ir situācijas, kad nekustamā īpašuma īpašniekam var būt arī finansiāli zaudējumi, jo ir pašvaldības, kurās dažādu komunālo maksājumu apjoms tiek rēķināts pēc īpašumā deklarēto personu skaita. Šo nepilnību vēlamies labot," norāda LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš. LRA sagatavotie un iesniegtie grozījumi "Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" paredz, ka gan klātienē (papīra formātā), gan elektroniski deklarāciju varēs aizpildīt un iesniegt nekustamā...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), apkopojot informāciju par dabasgāzes tirdzniecības cenu dinamiku pēdējo trīs gadu laikā, norāda, ka šogad apkures sezonā piedzīvots straujākais siltuma tarifu samazinājums pēdējo trīs gadu laikā. Kopš pagājušā gada novembra novērots dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums, kā rezultātā mazinājās siltuma tarifi tiem uzņēmumiem, kuriem tie noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas. Saskaņā ar aprīlī publicēto AS "Latvijas Gāze" paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis”, dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums paredzams arī jūnijā, maijā paliekot tādā pašā līmenī kā martā un aprīlī - 256,12 EUR/tūkst.nm3. Jūnijā dabasgāzes tirdzniecības cena tiek prognozēta 249 EUR/tūkst.nm3. Pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērots kopš novembra mēneša, kad dabasgāzes tirdzniecības cena bija 291,69EUR/tūkst.nm3. Savukārt decembrī tā bija – 284,57 EUR/tūkst.nm3, janvārī – 277,46 EUR/tūkst.nm3, februārī – 270,35 EUR/ tūkst.nm3, bet martā un aprīlī – 256,12 EUR/tūkst.nm3. Līdz ar to vairākās Latvijas apdzīvotajās vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, siltumenerģijas tarifi bija...