JAUNUMI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 26.novembrī, atbalstīja apropriācijas pārdali, lai atbalstītu piena ražotājus, kuri cietuši no Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret mūsu valsti. Finansiāls atbalsts arī paredzēts, lai segtu ar ciltsdarbu saistītos maksājumus par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanu. Atbalsta sniegšanai piena produktu ražotājiem Zemkopības ministrijas apakšprogrammā „Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” paredzēts pārdalīt trīs miljonus eiro no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta apakšprogrammas „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” un nepilnus 5 miljonus eiro no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas „Valsts parāda vadība”. Nepieciešamo finansējumu Zemkopības ministrijai uzdots pieprasīt no Eiropas Komisijas finanšu līdzekļiem, kas pēc tā piešķiršanas būs jāieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos, informē Finanšu ministrija. Budžeta komisijavakar neiebilda apropriācijas pārdalei 3,2 miljonu eiro apmērā Latvijas Olimpiskās komitejas 2015.gadā plānoto valsts galvoto aizdevumu atmaksai, kas saistīti ar Siguldas sporta kompleksa, Vidzemes Olimpiskā centra attīstības projekta un Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžas būvniecības projekta īstenošanu. Atbildīgā Budžeta un...

Vakar, 26.novembrī, Veselības ministrijā norisinājās Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA)* sēde, kurā tika pārrunāti aktuālie jautājumi veselības aprūpē. Sanāksmes laikā Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests ar sociālajiem partneriem pārrunāja sagatavoto valsts budžeta projektu 2015.gadam. Atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai pacientiem 2015.gada veselības nozares budžetā papildus iezīmēti 30,6 miljoni eiro. No papildus piešķirtajiem līdzekļiem vairāk nekā 16 miljoni eiro ir paredzēti veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai - rindu mazināšanai ambulatoriem un stacionāriem pakalpojumiem, tajā skaitā pacientu iemaksu mazināšanai par ārstēšanos slimnīcā. Kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču apmaksai nākamgad papildus tiks novirzīti divi miljoni eiro, savukārt bērnu ar retajām slimībām medikamentozajai ārstēšanai - papildus pusmiljons eiro. 7,7 miljoni eiro tiks novirzīti pakalpojumu tarifu paaugstināšanai saistībā ar minimālās algas palielināšanu. Tādējādi būs iespējams palielināt Ministru kabineta noteikumos noteiktās zemākās mēnešalgu likmes ārstniecības personām, kas ietilpst sešās zemākajās amata kvalifikācijas grupās, par 40 eiro. 530 tūkstoši eiro tiks...

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 26.novembrī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu, kurā aicina noraidīt Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iniciatīvu "Vēlēšanas internetā". Lēmums pieņemts, balstoties uz komisijā uzklausītajiem Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas ekspertu viedokļiem. Tie iepriekš komisijas sēdēs uzsvēra - šobrīd vēlēšanu internetā ieviešanai nav pieejami tehnoloģiski risinājumi, kas būtu droši un tajā pašā laikā nodrošinātu Satversmē nostiprināto aizklātuma principu. Šī gada 21.augustā Saeimā tika iesniegta 10 896 pilsoņu parakstīta iniciatīva "Vēlēšanas internetā". Tajā Saeima aicināta veikt grozījumus likumos, kas ļautu referendumos, pašvaldību un parlamenta vēlēšanās Latvijas pilsoņiem piedalīties, balsojot internetā. Kolektīvais iesniegums "Vēlēšanas internetā" ir sestā pilsoņu iniciatīva, kas iesniegta parlamentā, izmantojot Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma...

Pirmdien, 1.decembrī notiks Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji pārrunās aktuālos jautājumus par valdības budžetu 2015.gadam. Par precizēto valdības budžeta plānu informēs finanšu ministrs (FM) Jānis Reirs, kā arī vadošās FM amatpersonas. Sanāksmē sociālie partneri informēs par saviem priekšlikumiem valdības budžeta kontekstā. Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsver, ka valdība augsti vērtē dialogu ar sociālajiem partneriem, tādēļ aktuālo jautājumu pārrunāšana un problēmjautājumu apzināšana ir būtisks nosacījums valdības gala lēmuma par nākamā gada budžeta projekta pieņemšanas procesā. Kā jau vairākkārt uzsvērts, īpaši būtiska valdības prioritāte ir turpmākajos gados arvien mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Tādēļ pieņemts lēmums no nākamā gada 1.janvāra palielināt minimālo algu no esošajiem 320 eiro uz 360 eiro. Savukārt no 2016.gada paredzēts ieviest diferencēto nepaliekamo minimumu. Jāatzīmē, ka būtisks finansējuma pieaugums nākamā gada budžetā paredzēts visās nozarēs, valdība radusi iespēju palielināt nākamā gada aizsardzības, veselības, izglītības, satiksmes, zemkopības,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno uzsākt nodarboties ar fitnesa kluba darbību, kur pamatpakalpojums ir nodrošināt klientus ar trenažieru zāles pakalpojumiem. Papildus tam iesniedzējs plāno slēgt uzņēmuma līgumus ar pašnodarbinātām personām (nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs), kas sniegs klientiem gan konsultācijas fitnesa jautājumos, gan praktisku palīdzību, pildot sporta vingrojumus. Apkopojot sniegto pakalpojumu daudzumu un kvalitāti, pašnodarbināta persona, saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu ar Iesniedzēju, perioda (mēneša) beigās iesniedz rēķinu Iesniedzējam par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt, klients par pakalpojumu veic samaksu Iesniedzēja kasē. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 1.panta divdesmit sesto daļu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Iesniedzēja skatījumā, saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standarta Nr.6 „Ieņēmumi” 4.punktu,...

Ministru kabineta 25.novembra sēdē apstiprināts Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, kurā iekļautos pasākumus plānots īstenot līdz šā gada beigām un 2015.gadā uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā, jaunā būvniecības procesa ietvaros, nekustamā īpašuma reģistrācijā, grāmatvedības un nodokļu jomā, e-pakalpojumu jomā, investoru aizsardzībā un līgumsaistību izpildē. Ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola uzsver: "Uzņēmēju aptauju rezultāti rāda, ka joprojām vidēji 13 % sava darba laika uzņēmēji velta administratīvo procedūru veikšanai. Tāpēc darbs pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas ir uzdevums, kuram Ekonomikas ministrijas rīcības plānā jābūt ik gadu. Lai Latvijas uzņēmējdarbības vide būtu konkurētspējīga pasaulē, pievilcīga gan mūsu uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem, tajā regulāri jāveic uzlabojumi. Ikvienā sarunā ar uzņēmējiem var rast jaunus priekšlikumus un idejas, ko valdība vēl varētu darīt, lai atvieglotu biznesa veikšanu Latvijā un celtu mūsu visu labklājību. Kā ekonomikas ministre aicinu pārējos ministrus ar lielu atbildību izturēties pret plānotajiem pasākumiem, rūpīgi sekot to izpildes statusam un izpildīt uzņēmējiem dotos solījumus, lai visi kopā mēs...

Vakar, 25.novembrī, Rīgas dome atbalstīja grozījumus saistošajos noteikumos par palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tie paredz, ka dzīvokļu rindā esošās daudzbērnu ģimenes un personas, kurām nav parādu, varēs pretendēt uz labākiem dzīvokļiem. "Atbalstījām šos grozījumus, jo tie uzlabos daudzbērnu ģimeņu stāvokli. Tie paredz, ka ar atsevišķu istabu tiks nodrošināti ik divi bērni no septiņu gadu vecuma. Līdz šim bija noteikts, ka atsevišķa istaba bērnam pienākas no deviņu gadu vecuma. Tāpat noteikumi uzlabos to īrnieku stāvokli, kuriem nav parādu. Izvietojot īrniekus no pašvaldības dzīvojamām telpām, viņi varēs saņemt atsevišķus dzīvokļus ar ērtībām," iepriekš paudis Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko. Kopumā dzīvokļu rindā uz šā gada 30.oktobri bija reģistrētas 4730 personas (ģimenes), no tām 2728 ir denacionalizēto namu īrnieki. Laika periodā no šā gada 1.janvāra līdz 30.oktobrim palīdzības saņemšanai reģistrētas 675 personas (ģimenes), no tām 73 ir daudzbērnu ģimenes, kuru aizgādībā ir trīs un vairāk bērni. Grozījumi saistošajos noteikumos...

Līdz 2015.gada valsts budžeta pieņemšanai konsultācijās ar Finanšu ministriju un Ministru kabinetu vēl ir jārod virkne kompromisu par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem, būtiskākais no tiem - ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2015.gadā un pašvaldībām piekrītošie nodokļu ieņēmumi vidējā termiņā. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele skaidro, ka Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā no LPS puses ir iekļauti vairāk nekā divdesmit jautājumi, no tiem līdz šim vienošanās panākta tikai dažos. Vienota nostāja ir par principiem, kā sadalīt esošos resursus starp pašvaldībām (pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins), par nodevas par būvatļaujas satura paplašināšanu un par 100% finansējuma nodrošināšanu profesionālās ievirzes sporta skolu treneriem no 2015.gada 1.septembra. Tomēr tādos būtiskos jautājumos kā ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2015.gadā un pašvaldībām piekrītošie nodokļu ieņēmumi vidējā termiņā, mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām, finansējums pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmām joprojām kompromiss nav rasts. Vēl ir jādiskutē arī par pašvaldību īpašumu...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2014.gada 25.novembrī pasludināja spriedumu lietā Liepiņš pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas Valda Liepiņa (iesniedzējs) Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6.panta 1.punktā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo iesniedzējam bija liegta iespēja piedalīties viņa krimināllietas iztiesāšanā kasācijas instancē. Iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību 50 000 EUR apmērā Tiesa uzskatīja par pārmērīgu, kompensācijā piešķirot 2 000 EUR. Spriedumā Tiesa uzsvēra, ka, tā kā kasācijas instances tiesa nenoskaidro lietas faktiskos apstākļus un nepārbauda pierādījumus, tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt garantētas arī gadījumā, kad lieta kasācijas instancē tiek izskatīta iesniedzējam klāt neesot, ja viņam ir bijusi nodrošināta iespēja tikt uzklausītam pirmajā instancē. Tāpēc nav pamata secināt, ka iesniedzēja klāt neesamība kasācijas instances tiesas sēdē pati par sevi ir uzskatāma par Konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu. Tomēr Tiesa atgādināja tās judikatūrā nostiprināto pamatprincipu, ka viens no "taisnīgas tiesas" jēdziena elementiem Konvencijas 6.panta 1.punkta izpratnē ir pušu līdztiesības...

StarpTieslietu padomes 24.novembra sēdē skatītajiem jautājumiem un lēmumiem bija arī prasība palielināt tiesnešu skaitu tiesās, informē Augstākā tiesa. Lai nodrošinātu likumā "Par tiesu varu" noteikto Augstākās tiesas reformu, kas paredz tiesu palātu likvidāciju, Tieslietu padome lūgs Saeimai ar 2015.gada 1.janvāri palielināt tiesnešu skaitu apgabaltiesās par trīs amata vietām. Vietas nepieciešamas Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem, kas līdz 31.decembrim nebūs iecelti Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā. Tieslietu padome arī apstiprināja kārtību, kādā tiks sagatavots un izskatīts priekšlikums par Augstākās tiesas palātas tiesneša pārcelšanu darbā citā tiesā, ja tiesnesis līdz tiesu palātas darbības izbeigšanai nebūs iecelts Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumiem lēmumu par tiesneša pārcelšanu pieņems Saeima pēc motivēta Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padome lūdz Saeimu ar 2015.gada 1.martu mainīt tiesnešu skaita sadalījumu rajonu (pilsētu) tiesās, kas nepieciešams sakarā ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ar kuriem veiktas izmaiņas Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā ietilpstošo rajona (pilsētu) tiesu...

Vakar,, 25.novembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 17.maija noteikumos Nr.378 "Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus"". Noteikumu grozījumu mērķis ir nodrošināt efektīvāku zāļu reklāmas uzraudzību, mazināt iespējamos korupcijas riskus veselības aprūpē, kā arī veicināt zāļu ražotājfirmu un izplatītāju ar zāļu reklāmu saistīto mārketinga izdevumu caurskatāmību. Noteikumi spēkā stājas ar 2015.gada 1.janvāri. Grozījumos precizēti zāļu reklamēšanas vispārīgie jautājumi - uz ko attiecas reklamēšanas kārtība, kāda reklāma ir aizliegta, kā arī papildināta reklāmās norādāmā informācija, paredzot norādīt reklāmas devēju. Lai esošās zāļu reklāmas pārstrādātu, paredzēts pārejas periods līdz 2015.gada 30.jūnijam. Lai mazinātu administratīvo slogu ārstniecības iestādēm, grozījumos precizēti zāļu bezmaksas paraugu izplatīšanas nosacījumi. Tāpat noteikts, ka par zāļu izrakstīšanu vai izplatīšanu nedrīkst piegādāt, piedāvāt vai apsolīt materiālo vai cita veida atlīdzību. Reklamējot zāles, var izmantot informatīvos un izglītojošos materiālus vai medicīniska pielietojuma priekšmetus, kas tiešā veidā paredzēti...

Vakar, 25.novembrī, Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi noteikumos Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība", kas paredz, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā ar pacientiem un izsaukumiem saistītā medicīniskā dokumentācija tiks veidota un uzturēta tikai elektroniski. Pāriet pilnībā uz elektronisku medicīniskās dokumentācijas apriti jau šo pavasari NMP dienests rosināja Veselības ministriju, kura atbalstīja šo ieceri un virzīja tālāk nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Pateicoties Veselības ministrijas atbalstam un Eiropas fondu finansējumam, pēdējo gadu laikā NMP dienestā ir būtiski modernizēts izsaukumu pieņemšanas un izpildes process. Tas ļauj pilnībā atteikties no papīra formāta medicīniskajiem dokumentiem, kas ir nozīmīgs solis e-veselības attīstībai ne tikai dienestā, bet medicīnas nozarē kopumā. Kā liecina statistika, NMP dienesta brigādes gadā izbrauc uz vairāk kā 400 000 izsaukumiem. Iepriekš mediķi visu informāciju par pacienta stāvokli, sniegto palīdzību, izlietotajiem medikamentiem un citiem blakusapstākļiem rakstīja ar roku papīra izsaukumu kartēs. Savukārt elektroniska informācijas aprite dod iespēju ne vien operatīvāk izpildīt izsaukumus un iegūt precīzu informāciju par...

Lai diskutētu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajām jaunajām prasībām kases aparātiem un sistēmām, tirdzniecības vietu aprīkošanai ar hibrīda kases aparātiem un sistēmām , 26.novembra plkst. 11:00 Uzņēmēju namā notiks atklāta diskusija "Vai atsevišķu - negodīgu - tirgotāju dēļ jāmaksā visai nozarei?" Diskusiju rosinās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Menģelsones, Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācijas (LKASA) valdes priekšsēdētāja Ritvara Zidera, Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektores Irēnas Krustozoliņas un izdevniecības Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētājas Vijas Kilblokas prezentācijas. Paneļdiskusijā piedalīsies VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone un VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā, finanšu, ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvji. Tirgotāji uzskata, ka jaunā regulējuma ieviešanas izmaksas biznesam ir nesamērīgi augstas un izvirzīto mērķi - cīnīties ar "ēnu" ekonomiku - var sasniegt daudz lētāk un efektīgāk. Tādēļ diskusijā tiks rasti un atbildīgajām valsts amatpersonām apkopojošā dokumentā...

Pētījums "Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos" atklāj, ka Latvijas lielajos uzņēmumos pēdējos sešus gadus valdēs vidēji bijušas 20% sieviešu un 80% vīriešu. Tipiskākais lielo uzņēmumu valdes profils ir viena sieviete un četri vīrieši un valdes priekšsēdētājs ir vīrietis. Savukārt Latvijas lielo uzņēmumu padomēs minētajā laikā periodā bijušas 15% sieviešu un 85% vīriešu. Pētījums tika prezentēts vakar, 25.novembrī, Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konferencē "Ieguvums biznesam - līdzvērtība". Ar pilnu pētījuma ziņojumu var iepazīties šeit. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi faktori kavē un veicina sieviešu līdzdalības paaugstināšanos uzņēmēju lēmējinstitūcijās. Salīdzinot iegūtos pētījuma rezultātus ar Eiropas Komisijas (EK Ziņojums, 2014) statistiku, var secināt, ka sieviešu īpatsvars Latvijas lielo uzņēmumu valdēs ir mazāks nekā mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā. Interesanti, ka priekšsēdētāju sieviešu īpatsvars ir pieaudzis pēckrīzes periodā no 8% 2010.gadā līdz 16% 2013.gadā, tomēr tas joprojām vērtējams kā zems. Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere norāda: “Pētījuma rezultāti ilustrē, ka Latvijā ir...

Otrdien, 25.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts MK noteikumu projekts par Revīzijas iestādes (RI) funkciju nodrošināšanas kārtību Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, kas paredz pastiprināt kontroli pār atbilstošu ES finansējuma izlietojumu izvirzītajiem mērķiem. Turpmāk pirms audita un revīzijas ziņojuma sagatavošanas tiks noskaidrots, vai finansējuma saņēmēja rīcībā neatrodas informācija, kas iepriekš RI pārbaudes ietvaros nav sniegta. Projektā noteikta divu jaunu dokumentu - Sertifikācijas iestādes konta pārskata un Vadošās iestādes pārvaldības deklarācijas (t.sk., gada kopsavilkuma) iesniegšana RI. "Pateicoties veiksmīgai Finanšu ministrijas darbībai ES fondu vadības, sistēmu auditu un preventīvo pasākumu jomā, revīzijās atklātais kļūdu līmenis 2007.-2013.plānošanas periodā ir zemāks par EK noteikto 2% būtiskuma līmeni. Jāsaka, ka Latvijā ir viens no zemākajiem būtiskuma kļūdu līmeņiem ES projektu ieviešanā," atzīst finanšu ministrs Jānis Reirs. Ja Eiropas Savienības regulās noteiktais 2% būtiskuma kļūdu līmenis ir lielāks, pret valsti ne tikai ievieš finansiālas sankcijas, bet arī velta lielāku kontroli. Jāpiebilst, ka no...