JAUNUMI

Šodien, 25. novembrī, Saeimas Tautsaimniecības komisija lems, vai turpināt virzīt likumprojektu "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums", kas pēc Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) prezidenta Henrika Danuseviča ieskata pretēji nosaukumā minētajam īstenībā ir likumprojekts mazo tirgotāju iznīdēšanai lieltirgotāju interesēs. Kāpēc tirgotāji ir satraukti? Likumprojektā paredzētie ierobežojumi tikai palielinās risku darbā ar piegādātājiem. Par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā uzņēmumam var uzlikt bargas Konkurences likuma sankcijas no 4000 līdz pat 2 miljoniem eiro. Turpmāk katram tirgotājam, sākot ar saldējumu tirdzniecību uz ielas un zemnieku tirgū, likuma precīzai ievērošanai jāalgo jurists, kas sekos visu līgumu atbilstībai jaunajām prasībām. Jaunieviestie apgrūtinājumi novestu pie tirdzniecības nozarē strādājošo mazo un vidējo uzņēmumu skaita būtiskas samazināšanās. Kāda ir ražotāju bēda? Šobrīd abi dominējošie tīkli sastāda 1/5 daļu no Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījuma un ir "nospieduši" visu piegādātāju cenas tik zemu, ka to peļņa ir tuvu "0". Ražotāju rentabilitāti šobrīd nodrošina pārējie tirgus dalībnieki, kas nespēj diktēt noteikumus ražotājiem un...

Ņemot vērā to, ka šodienas, 25.novembra, Ministru kabineta sēdes darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par valsts pārstāvju iecelšanu Rīgas ostas, Ventspils ostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļu amatos, Valsts kontrole atkārtoti aicina vērst uzmanību uz pārvaldības jautājumiem minētajās institūcijās. Vakar nosūtītajā vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda, ka atsevišķu valžu locekļu nomaiņa nepadarīs ostu pārvaldi profesionālāku, efektīvāku un atbildīgāku. Saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par gaidāmo amatpersonu nomaiņu Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs, valsts kontroliere aicina valdību nekavējoties veikt izmaiņas ostu pārvaldes regulējumā. Latvijas ostu pārvaldības problēma jau ilgu laiku ir kā “karsts kartupelis”, ko politiķi mētā no rokas rokā, veidojot darba grupas, piesaistot ekspertus un uzklausot speciālistus, taču nepieņemot nekādu risinājumu. Problēmu detalizēti pētījuši un ieteikumus snieguši gan Valsts kontroles revidenti, gan pašmāju, gan Pasaules Bankas eksperti, taču situācija nav uzlabojusies – Latvijas ostu pārvaldība joprojām ir pārlieku politizēta, necaurskatāma un neprofesionāla, vērtē valsts...

Vakar, 24.novembrī, Ekonomikas ministrijā notika pirmā Latvijas Būvniecības padomes sēde, kurā tika ievēlēti padomes priekšsēdētājs un tā vietnieks, kā arī iezīmēti nākamajā sanāksmē izskatāmie jautājumi. Par Būvniecības padomes priekšsēdētāju būvniecības nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji ievēlēja Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāja vietnieci un Latvijas Arhitektu savienības sertificēšanas centra vadītāju Elīnu Rožulapu, bet par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. Tāpat pirmajā sēdē padomes locekļi vienojās par tuvākajā laikā padomes dienaskārtībā prioritārajiem diskusiju jautājumiem, tostarp par jaunā Būvniecības likuma darbību un nozares konstatētajām nepilnībām, izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, būvspeciālistu izglītības un profesionālās kvalifikācijas jautājumiem, kā arī jaunā 2014.-2020.gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda aktivitātēm. Padomes sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības. Tāpat padomē ir arī 15 būvniecības nozares nevalstisko un profesionālo organizāciju pārstāvji. Padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību...

Vakar, 24.novembrī, Latvijā kārtējā vizītē bija ieradušies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Izglītības politikas komitejas eksperti un OECD pieaicinātie starptautiskie eksperti. Ekspertu vizīte saistīta ar Latvijas pievienošanās sarunām šai organizācijai. Vizītes laikā no 24.novembra līdz 3.decembrim eksperti tiksies ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem, ar citu izglītības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju un uzņēmumu pārstāvjiem, ar sociālajiem partneriem un izglītības pētniekiem, lai pārrunātu Latvijas izglītības sistēmas organizāciju no pirmsskolas izglītības līdz augstākajai izglītībai. Lai iepazītos ar izglītības sistēmas darbību praksē, OECD eksperti apmeklēs bērnudārzus un skolas, tostarp trīs profesionālās izglītības iestādes. Eksperti tiksies ar izglītības iestāžu vadību, pedagogiem, audzēkņiem un audzēkņu vecākiem, kā arī ar pilsētu un novadu pašvaldību pārstāvjiem Rīgā, Gulbenē un Gulbenes novadā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī un Aizkrauklē. Eksperti iepazīsies ar divu augstskolu - Latvijas un universitātes un Daugavpils universitātes - darbu. Balstoties uz vizītes laikā redzēto un dzirdēto, iepazīstoties ar normatīvo regulējumu izglītības jomā...

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolas Konkurētspējas centrs publicējis pētījumu par Latvijas banku sektoru, kurā salīdzināta Skandināvijas, ārvalstu noguldījumu un "kabatas" banku konkurētspēja, kā arī noteikta potenciālo klientu attieksme pret visām trīs banku grupām. Rīgas Biznesa skolas Konkurētspējas centra veiktā datu analīze uzrāda, ka, neskatoties uz Eiropā un Latvijā pieņemto uzskatu par divu banku modeļu pastāvēšanu - Skandināvijas un "ārvalstu noguldījumu", Latvijā izdalāms arī trešais banku modelis - "kabatas" bankas. Skandināvijas bankas sniedz finansu pakalpojumus privātpersonām un uzņēmumiem, ārvalstu noguldījumu bankas finansējumu iegūst no nerezidentu noguldījumiem un to pakalpojumi tiek piedāvāti starptautiskajā tirgū. Savukārt "kabatas" banku primārā funkcija ir banku pakalpojumu sniegšana nelielai cilvēku grupai, pārsvarā šo banku īpašniekiem. "Banku sektors mums atklāja interesantu situāciju analīzei, jo Latvijas banku sektorā diezgan veiksmīgi vienlaicīgi tiek gan importēts intelektuālais kapitāls no Skandināvijas, gan eksportēti finanšu pakalpojumi NVS valstīm," stāsta Andrejs Jakobsons, pētījuma autors un vadības ekonomikas pasniedzējs Rīgas Biznesa skolā. Pētījuma līdzautors Viljams...

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) 25.novembrī rīko konferenci "Ieguvums biznesam - līdzvērtība", kuras laikā uzņēmēji un eksperti kopskaitā no 12 valstīm diskutēs par biznesa ieguvumiem, sekmējot līdzvērtīgu sieviešu un vīriešu pārstāvniecību ekonomiskajos procesos. Tāpat konferences laikā tiks prezentēts 2014.gada pētījums "Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos". Konferenci atklās labklājības ministrs Uldis Augulis un Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere. Konferencē piedalīsies uzņēmēji un dažādības vadības eksperti no Lielbritānijas, Slovēnijas, Grieķijas, Francijas un citām valstīm. 2014.gada veiktais pētījums pētījums "Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos", vērš uzmanību efektīvam visu cilvēkresursu potenciāla izmantošanai un skraidro faktorus, kas kavē un veicina sieviešu līdzdalības paaugstināšanos lielo uzņēmumu lēmējinstitūcijās Latvijā. Konferencē piedalīsies Latvijas un ārvalstu uzņēmēji un eksperti, kas, daloties ar savu pieredzi un ieteikumiem uzņēmumu nākotnes attīstībai, dalībniekiem sniegs ieskatu, kā, ieviešot iniciatīvas, kas vērstas uz abu dzimumu pārstāvju aktīvu iesaistīšanu, iespējams gūt pievienoto ekonomisko un sociālo vērtību biznesam un parādītu sekmīgu uzņēmumu...

Bilances TV sadaļā šonedēļ praktiskās grāmatvedības speciālistes un konsultantes, ilggadējas žurnāla Bilance rakstu autores un ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekles Maijas Grebenko skaidrojums jaunā Darba likuma 75. pantā noteiktajam regulējumam par vidējās izpeļņas aprēķināšanu, ko eksperte aplūkoja oktobra beigās notikušajā žurnāla Bilances Juridiskie Padomi konferencē "Kādas problēmas risina jaunie Darba likuma grozījumi".

Lai izvairītos no nevajadzīgiem izdevumiem nodokļu nomaksas jomā, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, paziņot par to līdz 2014.gada beigām un atgādina, ka neaktīviem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2014.gada saimnieciskās darbības ienākuma būs mazāks nekā 50 EUR, 2015.gadā būs pienākums samaksāt minimālo nodokli 50 EUR apmērā. VID aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, par to savlaicīgi – līdz 2014.gada beigām – ziņot VID. Piemēram, ja fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību 2000.gadā, pēdējos divus gadus darbību nav veikusi un nav guvusi ienākumus, tai līdz 2014.gada beigām ir jāiesniedz VID iesniegums par izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 2.1daļā un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 6.panta piektajā daļā ir noteikts, ka minimālais nodoklis no saimnieciskās darbības ir 50 EUR. Tas nozīmē, ka saimnieciskās...

Sestdien, 22.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprina precizēto Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2015.gadam un turpina strādāt pie nākamā gada valsts budžeta projekta. Plānots, ka precizētais Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāns Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai tiks iesniegts 26.novembrī. Precizētais plāns attiecīgi jau ietver arī jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1,0% apmērā no IKP un valsts parādu 35,0% apmērā no IKP. Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14.oktobrī apstiprināto plānu, saglabājot deficītu 1,0% apmērā no IKP. "Diskutējot par nākamā gada valsts budžetu, jaunā valdība ir pieņēmusi izsvērtus lēmumus, kas tai 2015.gadā ir ļāvis būtiski palielināt fiskālās telpas apmēru, tādējādi nodrošinot iespēju lemt par papildus budžeta izdevumus palielinošiem pasākumiem vairākās nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs. Atzīstams ir arī fakts, ka,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) vērš uzmanību, ka priekšlikums konkrētos gadījumos noteikt uzņēmuma valdes loceklim personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem ir vērsts tikai pret tiem negodprātīgajiem komersantiem, kam reģistrējot savu saimniecisko darbību, nav bijis nodoms nodarboties ar godīgu komercdarbību, bet gan apzināti uzkrāt nodokļu parādus un pēc tam pamest savas komercsabiedrības, vai kuru mērķis jau sākotnēji ir bijis iesaistīties vai atbalstīt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanā no valsts budžeta. VID priekšlikums nekādā veidā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus, kuri pat nodokļu parādu rašanās gadījumā sadarbojas ar VID un izrāda vēlmi atrisināt situāciju, izmantojot kādu no normatīvajos aktos paredzētajām iespējām. Tas ir vērsts tikai pret tiem negodprātīgajiem uzņēmējiem, kuri nodokļu parādu gadījumos izvēlas nerisināt to nomaksu ar valsti, bet gan pamest savas komercsabiedrības un izvairīties no atbildības, tādējādi kropļojot uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šie negodprātīgie komersanti īsā laikā izveido parādu virs 16 000 eiro un neveic nekādas...

Labklājības ministrija aprēķinājusi sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, salīdzinot mikrouzņēmumā strādājošā (cilvēks A) un vispārējās nodokļu maksāšanas kārtībā esoša uzņēmumam strādājošā (cilvēks B) sociālās iemaksas. Iegūtie rezultāti parāda nodokļu režīmu salīdzinošās atšķirības pensijas uzkrājuma apjomam un tam nepieciešamajam laika ilgumam. Cilvēkam B ņemts vērā iemaksu objektu jeb darba samaksa 500,00 eiro mēnesī. No tās tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Pensijas kapitālā tiks reģistrēts 100,00 eiro mēnesī (jeb 20% no 500,00). Savukārt cilvēkam A iemaksu objektu aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Tātad mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmuma nodokli 9% no mikrouzņēmuma apgrozījuma. No šī mikrouzņēmuma nodokļa 65% tiek ieskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tālāk VSAA, ņemot vērā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no mikrouzņēmuma nodokļa, aprēķina iemaksu objektu katram mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmuma darbinieku skaitam katrā mēnesī un viņu faktiskajiem ienākumiem. Cilvēks A strādā mikrouzņēmumā Cilvēks B strādā uzņēmumā, kas nodokļus veic vispārējā kārtībā Darba samaksa bruto...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Muitas pārvalde informē, ka visi starptautiskie pasta sūtījumi, kas tiek ievesti Latvijā no trešajām valstīm VAS,,Latvijas pasta’’ starptautisko pasta sūtījumu apmaiņas vietā, Rīgā, ir pakļauti muitas kontrolei Lidostas muitas kontroles punktā 0240. Muitas amatpersonas veic arī Muitojamā starptautiskās pasta sūtījuma pavadzīmes sagatavošanu, kad nepieciešams aprēķināt muitas iestāžu administrētos maksājumus (muitas nodokli, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli, ja sūtījumā ir akcīzes preces). Gadījumos, kad muitas kontroles rezultātā vai saskaņā ar pasta sūtījumam pievienotajiem dokumentiem nav iespējams veikt muitas maksājumu aprēķinu, Muitojamā starptautiskajā pasta sūtījuma pavadzīmē tiek norādīts, ka saņēmējam muitas iestādē jāiesniedz papildu informācija (dokumenti). Pēc veiktās muitas kontroles pasta sūtījums tiek nosūtīts adresātam uz attiecīgo VAS,,Latvijas pasts’’ nodaļu, un pasta nodaļa adresātam nosūta VAS,,Latvijas pasts” aicinājumu saņemt pasta sūtījumu, pievienojot arī muitas iestādes sagatavoto informāciju par aprēķinātajiem muitas maksājumiem vai par nepieciešamību iesniegt papildu informāciju (dokumentus).

Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā līdzšinējos Ministru kabineta lēmumus, nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā. Valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Lai nākamā gada valsts budžets stātos spēkā jau no 2015.gada 1.janvāra, valdība mērķtiecīgi pieturas pie jau apstiprinātā budžeta sagatavošanas un pieņemšanas grafika, kas paredz, ka galējo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8.decembrī. Lai veicinātu sociālo dialogu starp valdību un tās sociālajiem un sadarbības partneriem, vēl pirms valdības gala lēmuma par nākamā gada budžetu tiks sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, lai izskatītu budžeta projektu....

Sestdien, 22.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Iekšējās drošības biroja likums", kas paredz izveidot Iekšlietu ministra pārraudzībā esošu Iekšējās drošības biroju. Likumprojekts nosaka biroja tiesisko statusu, uzdevumus un amatpersonu kompetenci. Paredzēts, ka Iekšējās drošības birojs savu darbību sāks 2015.gada 1.novembrī. Likumprojekts nosaka birojam izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta kompetenci, atklājot, izmeklējot un novēršot noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījušas Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonas un darbinieki, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes ostas policijas un pašvaldības policijas darbinieki, pildot dienesta pienākumus, ja tie saistīti ar vardarbību. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta atbalstīto Koncepcijas projektu par Valsts policijas Iekšējās drošības biroja pārveidošanu par iekšlietu ministra pārraudzībā esošu neatkarīgu institūciju. Saistībā ar minēto likumprojektu valdība atbalstīja arī likumprojektus "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā", "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā", kā arī...

Itālijas galvaspilsētā Romā 21.novembrī tikās visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu darba devēju konfederāciju un Eiropas darba devēju vadošās organizācijas BUSINESSEUROPE vadība, lai pārrunātu aktuālos ES uzņēmējdarbības vides un globālās konkurētspējas jautājumus. Šajā sanāksmē piedalījās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, pārstāvot Latviju kā nākamo ES Padomē prezidējošo valsti. Tikšanās laikā BUSINESSEUROPE prezentēja savu pozīciju par ES investīciju vidi un tās izaicinājumiem (skatīt http://ej.uz/ijt5). Raksturojot tā galvenos secinājumus, BUSINESSEUROPE prezidente Emma Marčegalia norādīja, ka investīciju apjoms attiecībā pret IKP Eiropas Savienībā ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā un ir nekavējoties jārīkojas, lai situāciju uzlabotu. Kā būtiskākos investīcijas veicinošos soļus BUSINESSEUROPE akcentē: nepieciešamību pēc stabila un paredzama regulējuma ikvienā dalībvalstī un ES kopumā, nodrošinot iespēju pieņemt ilgtermiņa lēmumus; mazināt Eiropas uzņēmējdarbības konkurētspēju apgrūtinošas izmaksas – piemēram, augstas energoresursu un darbaspēka izmaksas; veicināt finansējuma pieejamību, ietverot gan banku, gan nebanku finansējuma avotus; nodrošināt efektīvāku ES fondu pieejamību un izmantošanas...