Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

LTRK: komercsabiedrības valdes locekļu personiskās atbildības noteikšana degradē uzņēmējdarbības vidi un tiesisko paļāvību
LTRK: komercsabiedrības valdes locekļu personiskās atbildības noteikšana degradē uzņēmējdarbības vidi un tiesisko paļāvību
"Pilnībā piekrītot tam, ka nepieciešams īstenot stingrākus pasākumus cīņā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinājumu noteiktos gadījumos komercsabiedrības valdes loceklim paredzēt personisku atbildību par kapitālsabiedrības neveiktajiem nodokļu maksājumiem," uzsver LTRK viceprezidente Lienīte Caune. Minētais ierosinājums ietverts Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos likumā "Par nodokļiem un nodevām" un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu,"" paredzot papildināt likumu ar XI nodaļu "Kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšana". Likumprojektus paredzēts izskatīt 22.novembra Ministru kabineta sēdē. "Ministru prezidentei, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem nosūtītā vēstulē LTRK biedri lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai saprātīgos termiņos un izmantojot likumdošanā paredzētos mehānismus, tiktu efektīvi izmeklētas krimināllietas un saukti pie kriminālatbildības tie valdes locekļi, kas vainojami ļaunprātīgā nodokļu nenomaksā," informē L.Caune. "Pretējā gadījumā Latvijā tiks degradēta uzņēmējdarbības vide un tiesiskā paļāvība, ko vēl negatīvāk ietekmētu kontrolējošās iestādes iespējamās kļūdas attiecīgā regulējuma piemērošanā. Prognozējams, ka šādas nekvalitatīvas likumdošanas iniciatīvas samazinās nodokļu ieņēmumus,...
Par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumiem FKTK soda Kirovu un Filipu Lipmanus
Par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumiem FKTK soda Kirovu un Filipu Lipmanus
Par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS "Grindeks" akcionāriem - Kirovam Lipmanam 14 200 eiro apmērā un Filipam Lipmanam 10 650 eiro apmērā. Tāpat abiem akcionāriem būs jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums citiem AS "Grindeks" akcionāriem. Šāds lēmums pieņemts, jo FKTK rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka Kirovs Lipmans kopš 2010.gada oktobra rīkojies saskaņoti ar savu dēlu Filipu Lipmanu. Ņemot vērā, ka Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja vēl 2003.gadā, kopā pieder 49.98% "Grindeks" akciju, bet Filipam Lipmanam 0.04% akciju, Lipmanu ģimenei kopā tieši piederošās "Grindeks" akcijas veido 50.02% no kopējā balsstiesīgo akciju skaita, tādējādi nodrošinot kontroli pār uzņēmumu. Tā kā AS "Grindeks" akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū - biržas "NASDAQ OMX Riga" Oficiālajā sarakstā, sabiedrības akcionāriem ir jāievēro FITL prasības par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Tas nozīmē, ka iegūstot uzņēmumā...
LTRK iebilst jaunajām prasībām darbam ar kases aparātiem un sistēmām
LTRK iebilst jaunajām prasībām darbam ar kases aparātiem un sistēmām
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību uz to, ka Valsts Ieņēmumu dienests (VID) izstrādājis regulējumu, kas paredz jaunas prasības kases aparātiem un sistēmām, kā arī tirdzniecības vietu aprīkošanai ar hibrīda kases aparātiem un sistēmām: no 2015.gada 1.jūlija gadījumos, kad uzņēmuma apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegs 200 tūkstošus eiro, būs jāsāk lietot hibrīda kases aparāts. Savukārt kases sistēma uzņēmumā būs jāsāk lietot, ja apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegs 1,5 miljonus eiro. LTRK uzskata, ka jauno noteikumu ieviešanas izmaksas biznesam ir nesamērīgi augstas - pēc LTRK provizoriski veiktajiem aprēķiniem valsts mērogā tirdzniecībā strādājošajiem uzņēmumiem noteikumos ietverto prasību ieviešanā jārēķinās ar vairāk nekā 120 miljoniem eiro. LTRK uzskata, ka izvirzīto mērķi - cīnīties ar „ēnu" ekonomiku - var sasniegt daudz lētāk un efektīgāk. LTRK aktīvākie biedri – Tirdzniecības padomes locekļi – uzskata, ka noteikumu ieviešanu ir nepieciešams pārcelt un veikt to tehnisku pārstrādi atbilstoši citu valstu pieredzei, kā arī plānveidīgi sagatavoties...
FM: Pašvaldībās jāmazina reģionālā nevienlīdzība finanšu resursu pieejamības ziņā
FM: Pašvaldībās jāmazina reģionālā nevienlīdzība finanšu resursu pieejamības ziņā
Sestdien, 22. novembrī, plānotas Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas, kurās tiks izskatīts Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokols, kas jāiekļauj budžeta likumprojektu paketē. FM sadarbībā ar LPS gatavo MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu, kurā ir iekļauti arī jautājumi par nodokļu ieņēmumiem un pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. "Gatavojot vienošanās protokola projektu, mēs detalizēti izvērtējam ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtisku uzmanību veltījām tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Lai to nodrošinātu, esmu jau iesniedzis priekšlikumu MK par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Veicot padziļinātu pašvaldību finanšu situācijas analīzi, FM secina, ka esošā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma un ikgadējie īstermiņa risinājumi, lai gan nodrošina pašvaldībām iespējas uz līdzīgiem noteikumiem veikt...
Apstiprināti Informācijas par ikdienas noguldījumu apmēru un klientu skaitu sagatavošanas normatīvie noteikumi
Apstiprināti Informācijas par ikdienas noguldījumu apmēru un klientu skaitu sagatavošanas normatīvie noteikumi
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi "Informācijas par ikdienas noguldījumu apmēru un klientu skaitu sagatavošanas normatīvos noteikumus", aizstājot līdz šim spēkā esošo FKTK pieprasījumu bankām iesniegt datus par noguldījumu atlikumu un klientu skaitu katras darba dienas beigās ar noteikumiem. Noteikumi paredz informācijas iesniegšanas formu un kārtību, lai nodrošinātu FKTK ar uzraudzībai nepieciešamiem datiem par ikdienas banku noguldījumu dinamiku un jauno klientu skaitu, veicinot operatīvāku situācijas novērtēšanu un analīzi. Apstiprināti arī grozījumi "Informācijas par bankas kredītportfeļa struktūru sagatavošanas un iesniegšanas normatīvajos noteikumos". Tas nepieciešams, lai noteikumos veiktu tehniska rakstura izmaiņas, precizējot bilances pozīciju kodus, kas saistīti ar grozījumiem Latvijas Bankas "Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumos".
Apstiprināti Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi
Apstiprināti Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi
Nesen apstiprinātie "Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi" ir izstrādāti, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) iegūtu datus, kurus tai saskaņā ar ES regulu Nr. 231/2013* informācijas apmaiņas nolūkos jāsniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai. Jaunie noteikumi nosaka informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, kādā Latvijā licencētiem un reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem būs jāsniedz informācija par to pārvaldē esošajiem alternatīvo ieguldījumu fondiem. Atbilstoši jaunajiem noteikumiem pirmo pārskatu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki sagatavo un iesniedz par 31.12.2014. *Eiropas Komisijas 19.12.2012. deleģētajai regulai (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību, un nosaka minētās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.
LBAS rīko diskusiju par situāciju pasažieru autopārvadājumu jomā
LBAS rīko diskusiju par situāciju pasažieru autopārvadājumu jomā
Pirmdien, 24.novembrī, Rīgā notiks diskusija „Darbinieku intereses pasažieru autopārvadājumu sektorā – problēmas un risinājumi”. Šo diskusiju organizē Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – kā turpinājumu nozares arodbiedrības sarunām ar darba devējiem par ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarē un valsts budžeta pieņemšanas gaisotnē. Diskusijā tiks skarti nozarei ļoti svarīgi jautājumi par kvalitatīviem un pieejamiem pasažieru autopārvadājumiem, ģenerālvienošanās nozarē nepieciešamību, kas sevī ietver darba samaksas sistēmas sakārtošanu, darbinieku darba un atpūtas laika regulējumu, darbinieku sociālo garantiju un darba vides uzlabošanu. Tāpat diskusijā tiks runāts par nepieciešamajām dotācijām, godīgu konkurenci iepirkumos, un kas būtu jāmaina normatīvo aktu regulējumā, lai nozare attīstītos. Diskusijā tiks apspriesta arī situācija AS „Nordeka”, kurā ir daudz Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS biedru. Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš: „No nākamā gada ir palielināta minimālā alga – vai darba samaksa tiks paaugstināta arī, piemēram, sabiedriskā transporta vadītājiem? Un kāds...
LSA iesniedz prasību ģenerālprokuroram par valdības pretlikumīgas rīcības novēršanu
LSA iesniedz prasību ģenerālprokuroram par valdības pretlikumīgas rīcības novēršanu
Piektdien, 21.novembrī, Latvijas Studentu apvienība (LSA) iesniedza prasību ģenerālpro-kuroram Ērikam Kalnmeieram par Ministru kabineta un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pretlikumīgas rīcības novēršanu. Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa nosaka, ka Ministru Kabinetam, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā jāparedz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. LSA vairākārt ir runājusi par šī panta ievērošanu un nozīmi, jo šie līdzekļi ir nepieciešami augstākās izglītības nozarei. Izglītības un zinātnes minizstrija (IZM) ir izstrādājusi jaunās politikas iniciatīvas, kas ļautu šos līdzekļus izmantot tur, kur tie kritiski nepieciešam, īpaši studiju nodrošinājumam - materiāltehniskajai bāzei, laboratorijām, e-studiju vides attīstīšanai, pieredzes apmaiņas projektiem studentiem un mācībspēkiem un zinātniskajai darbībai augstskolās. Ņemot vērā to, ka, veicot valsts 2014.gada budžeta likumprojekta izstrādi, šī prasība netika ievērota, tiekoties ar Ministru Prezidenti Laimdotu Straujumu LSA atgādināja par šo likuma...
Piena pārstrādes uzņēmumi no valsts un Eiropas Savienības kompensācijas nesaņems
Piena pārstrādes uzņēmumi no valsts un Eiropas Savienības kompensācijas nesaņems
Lai arī piena ražotāji saņems ne tikai valsts atbalstu, bet arī Eiropas Savienības papildu finansējumu, kooperatīvā sabiedrība Latvijas Piensaimnieku Centrālā savienība (turpmāk LPCS) vēlas norādīt, ka piena pārstrādātāji turpina atrasties sarežģītā situācijā, kur no vienas puses izjūt spiedienu no ražotājiem par piena iepirkuma cenu saglabāšanu iespējami augstā līmenī, bet no otras - sabiedrības un tirgotājiem, kuri galaproduktu cenasvēlas iespējami zemas. Eiropas Savienības atbalstu 7,7 miljonus eiro un valsts atbalstu 7,9 miljonus eiro paredzēts piešķirt piena ražotājiem jeb zemniekiem. Nākamais posms, kas ir piena pārstrādātāji jeb uzņēmēji, kas no piena ražo dažādus produktus, nekādu papildu finansējumu no valsts vai Eiropas Savienības pagaidām nesaņems. "Pašreiz sabiedrībā valda maldīgs priekšstats par to, ka uzņēmēji saņems miljonus, tāpēc pienam un tā produktiem cenas veikalos samazināsies. Taču tā nav patiesība, jo šo atbalstu ciltsdarbam jau ir saņēmuši un vēl saņems zemnieki – piena ražotāji, kas daļēji kompensē piena iepirkuma cenassamazinājumu, izvairoties no bankrota situācijām un ganāmpulku likvidēšanas,"...
LBAS: Valsts budžets 2015.gadam - smagi risinājumi bez nopietna dialoga ar sociālajiem partneriem
LBAS: Valsts budžets 2015.gadam - smagi risinājumi bez nopietna dialoga ar sociālajiem partneriem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kā ļoti pozitīvu soli vērtē minimālās algas paaugstināšanu 2015.gadā no 320 uz 360 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu par 1%. Tomēr LBAS norāda, ka būtiskais jautājums par darba samaksas kāpumu publiskajā sektorā nav atrisināts. Turklāt nav notikušas nopietnas sarunas par valsts budžetu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (NTSP). Skolotāju, zinātnieku, mediķu, policistu un kultūras darbinieku darba samaksa ir nesamērīgi zema, un, ņemot vērā kaut vai tikai elektroenerģijas cenu celšanos nākamajā gadā, šo darbinieku motivācija un viņu ģimeņu dzīves kvalitāte jūtami mazināsies. LBAS atbalsta Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasības, kuras jau no 2015.gada sākuma prasa pienācīgu algu kāpumu, turklāt reformu sākšana vai nesākšana nedrīkstētu aizkavēt darba samaksas palielināšanu. Arodbiedrības uzsver, ka minimālās darba samaksas kāpums ir pamatots, un to vajag celt katru gadu vismaz par 10%, - atbilstoši pieņemtajai Nodokļu stratēģijai 2014-2017, lai darba samaksas līmenis Latvijā pamazām sasniegtu vidējo algu līmeni ES. Taču, lai mazinātu...
Rosina precizēt sabiedriskā transporta sniedzējiem radušos zaudējumu aprēķināšanas kārtību
Rosina precizēt sabiedriskā transporta sniedzējiem radušos zaudējumu aprēķināšanas kārtību
Lai veidotu maršrutu tīklam atbilstošu budžeta plānošanu, Satiksmes ministrija rosina precizēt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu aprēķināšanas kārtību. Satiksmes ministrijas precizēto noteikumu projektu "Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu", ceturtdien, 20.novembrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl lems valdība. Tā, piemēram, no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo izdevumu, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pārvadājumos ar autobusiem, apmēra noteikšanai, sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumus paredzēts sadalīt grupās atbilstoši veiktajam nobraukumam maršrutu tīklā kalendārā gada ietvarā. Līdz ar to pārvadātāja izdevumi tiktu segti, vadoties no ierobežotajiem izmaksu griestiem. Pārvadātāja faktiskā pašizmaksa tiktu salīdzināta noteiktās grupas ietvaros, un gadījumā, ja pārvadātāja faktiskā pašizmaksa atšķirtos no grupā vidējās pašizmaksas, un pārvadātājs nespētu sniegt objektīvu pamatojumu pašizmaksas atšķirībām, pārvadātāja izmaksas tiktu segtas grupas vidējās pašizmaksas apmērā. Izmaksu salīdzināšana grupas ietvaros notiktu arī pa pārskatā par sabiedriskā transporta pakalpojumu peļņu...
Valsts darba inspekcijai 16 jauni e-pakalpojumi
Valsts darba inspekcijai 16 jauni e-pakalpojumi
Ceturtdien, 20.novembrī, Valsts darba inspekcijas rīkotajā preses konferencē tika prezentēti 16 jauni e-pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām, kuru mērķis ir uzlabot Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas servisu. Aizvadīto četru gadu klientu apkalpošanas statistika liecina, ka pieprasījums pēc Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem ir augsts - vidēji 43 tūkstoši klientu katru gadu. Vērtējot Valsts darba inspekcijas pakalpojumu pieprasījumu un iespējas tos padarīt pieejamus e-vidē, tika izstrādi 16 nepieciešamākie e-pakalpojumi, kuri ir pieejami jebkurā laikā un vietā ar nosacījumu, ka ir piekļuve internetam un kāds no elektroniskās autentifikācijas veidiem. Tādā veidā radot elastīgāku klientu apkalpošanu. Daļa jauno e-pakalpojumu ir veidota, lai atvieglotu administratīvo slogu juridiskām personām. Piemēram, uzņēmējiem, kas piedalās valsts iepirkumu konkursos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likumam, nepieciešamās izziņas no Valsts darba inspekcijas tagad ir iespējams saņemt elektroniskā veidā nekavējoties. Savukārt fiziskām personām paredzētie e-pakalpojumi nodrošina iespēju aizpildīt iesniegumu ar mērķi saņemt konsultāciju vai panākt Valsts darba inspekcijas rīcību darba tiesību un darba aizsardzības...
Bilances novembra otrajā (šī gada 22. numurā) lasiet
Bilances novembra otrajā (šī gada 22. numurā) lasiet
GRĀMATVEDĪBA Kas grāmatvežiem jāzina par nodokļu auditu II VID darbības un nodokļu maksātāju pienākumi un tiesības Turpinot Bilances 20. numurā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenā nodokļu inspektores Valijas Šalamajas raksta tēmu par nodokļu auditiem, PricewaterhouseCoopers vecākā nodokļu konsultante IVONNA BALODE šajā rakstā BILANCĒ apskata Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu audita posmus un grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem sniedz praktiskus padomus, kas attiecas uz katru posmu – kā tajos būtu jāuzvedas un jārīkojas nodokļu maksātājiem. GRĀMATVEDĪBA Valdes locekļu domājamās atlīdzības minimālās algas apmērā un nodokļu aprēķināšana no tās II Nodokļu aprēķināšanas prasības, uzskaite grāmatvedībā un uzrādīšana nodokļu pārskatos Turpinot iepriekšējā rakstā (Bilances 21. numurā) sākto valdes locekļu domājamās atlīdzības (ienākuma) noteikšanas principu skaidrojumu, raksta turpinājumā BILANCĒ zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučs, SIA Audita Grupa valdes locekle mg. oec. NELDA JANOVIČA izskaidro nodokļu aprēķināšanas prasības, uzskaiti grāmatvedībā un uzrādīšanu nodokļu pārskatos, kā arī aplūko izņēmumu gadījumus valdes...
Jau tuvākajā laikā Latvija no EK saņems 40 milj. eiro 2014.-2020.gada perioda fondu projektu ieviešanai
Jau tuvākajā laikā Latvija no EK saņems 40 milj. eiro 2014.-2020.gada perioda fondu projektu ieviešanai
Ceturtdien, 13.novembrī, Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Darbības programma paredz investīcijas virknē tautsaimniecības nozaru, kas nodrošinās Latvijas tālāku ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, ņemot vērā arī sociālās vienlīdzības veicināšanu. Savukārt trešdien, 19.novembrī, Briselē notika Kohēzijas politikai veltīta Vispārējo lietu padomes sanāksme, kurā piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji. Sanāksmes laikā tika apstiprināti Padomes secinājumi par Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kurā tika izvērtēti 2007.-2013.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda rezultāti un nākamā, 2014.-2020. gada plānošanas perioda, īstenošanas ievirzes. Notika ministru viedokļu apmaiņa par Kohēzijas politikas un stratēģijas “Eiropa 2020" pārskatu, uzmanību vēršot uz politikas pasākumu efektivitātes analīzi un uzlabošanas iespējām. Tāpat sanāksmē tika apspriesta aktuālā situācija saistībā ar dalībvalstu partnerības līgumu un darbības programmu apstiprināšanu, kas norit lēnāk nekā sākotnēji plānots. Padomes sanāksmes ietvaros finanšu ministrs...
Valsts prezidents ar VID ģenerāldirektori pārrunā dienesta darba aktualitātes un prioritātes
Valsts prezidents ar VID ģenerāldirektori pārrunā dienesta darba aktualitātes un prioritātes
Ceturtdien, 20.novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītes ietvaros apmeklēja VID galveno ēku un tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, lai klātienē iepazītos ar situāciju iestādē un plašākā lokā pārrunātu dienesta darba aktualitātes un prioritātes. Tikšanās laikā Valsts prezidents iepazinās ar veicamajiem darbiem Klientu apkalpošanas centrā, Nodokļu pārvaldē, kā arī Muitas laboratorijā. Pēc apskates norisinājās tikšanās ar VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni un VID vadību. Sarunas laikā tika pārrunāti jautājumi par nodokļu ienākumu plāna izpildi un gada plāna izpildes prognozēm, nodokļu iekasēšanas pilnveidošanas iespējām, to skaitā arī ēnu ekonomikas samazināšanā, jaunu inovatīvu metožu pielietošana VID darbā, kā arī par VID iniciētās likumdošanas izmaiņām nodokļu iekasēšanas uzlabošanā un kapacitāti VID deleģēto uzdevumu veikšanā. Pārrunājot jautājumus par jauno nozaru pieeju nodokļu administrēšanā, VID ģenerāldirektore informēja, ka tika identificēta nozare, kurai VID struktūrvienība pievērsa pastiprinātu uzmanību - automobiļu apkopes un remonta nozare. I.Pētersone uzsvēra, ka, izanalizējot šo nozari 2 mēnešu laikā, tika panākti...