JAUNUMI

Labklājības ministrija (LM) plāno, ka no 2015.gada valsts atbalstu varēs izmaksāt celiakijas slimniekiem neatkarīgi no tā, vai ir noteikta invaliditāte un kādu iemeslu dēļ tā noteikta. Tāpat atbalstu paredzēts izmaksāt celiakijas slimniekiem, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs un nav vecāki par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā un nav vecāki par 24 gadiem. Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte. Tie ceturtdien, 20.novembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Šobrīd tiesības uz atbalsta saņemšanu ir ar celiakiju slimam bērnam vecumā līdz 18 gadiem, ja bērnam nav noteikta invaliditāte. Valsts sociālo pabalstu sistēma neparedz sniedzamā atbalsta palielināšanu par bērnu invalīdu gadījumos, kad bērnam noteiktā pamatdiagnoze apvienojas ar citām slimībām un funkcionāliem traucējumiem. Tomēr bērnam, kuram invaliditāte noteikta citu iemeslu dēļ, arī turpmāk saglabājas nepieciešamība pēc speciālas pārtikas iegādes. Tāpat...

Gada laikā kopš Zolitūdes traģēdijas, pateicoties iedzīvotāju novērojumiem un iesniegumiem, ir konstatēti pamatoti būvniecības procesa pārkāpumi un veiktas darbības to novēršanā Valsts kancelejas un Ekonomikas ministrijas līdzdalības iniciatīvas ietvaros. Vietnē www.mazinamslogu.gov.lv īpaši izveidotajā sadaļā „Ziņo par pārkāpumiem būvniecībā” saņemti vairāk nekā 50 ziņojumi no iedzīvotājiem. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane: „Sabiedrības līdzdalība ir viens no galvenajiem valsts attīstības pamatelementiem. Valsts pārvaldes iestāžu un iedzīvotāju veiksmīga sadarbība ir nozīmīgs mehānisms problēmu apzināšanai, risināšanai un nozares attīstībai kopumā. Būvniecības priekšlikumu izskatīšanas sabiedrības iniciatīva pierāda, ka pievēršot uzmanību un rosinot diskusiju par būvniecības problēmjautājumiem ir iespējams savlaicīgi novērst pārkāpumus un savlaicīgi labot sistēmiskas kļūdas, negaidot negatīvu rezultātu, kā tas nereti ir noticis līdz šim. Visbiežāk iedzīvotāji ziņojuši par iespējamiem pārkāpumiem būvobjektos, lūdzot noskaidrot, vai konkrētais būvniecības process, atbilstoši likumam, ir saskaņots. Tāpat iedzīvotāji ziņojuši par ievērotām būves deformācijām, pazīmēm, kas varētu liecināt, ka būve, iespējams, apdraud personas veselību un dzīvību. Pārbaudes veiktas vairākās sabiedriski nozīmīgās...

Sabiedrisko pakalpojumu Regulators aicina līdz šī gada 1.decembrim sniegt priekšlikumus un komentārus izstrādātajiem grozījumiem Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā. Plānotie grozījumi metodikā paredz precizēt neplānotu faktoru ietekmes rezultātā piemērojamo izmaksu korekciju, dodot iespēju korekciju piemērot pakāpeniski vairāku gadu laikā. Grozījumi arī precizē apgrozījuma rentabilitātes noteikšanu atbilstoši plānotām izmaiņām nomātu pamatlīdzekļu ekspluatācijas darbu nodrošināšanā. Plānotie grozījumi Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā papildina esošos izmaksu korekcijas piemērošanas nosacījumus ar normu: "Ja korekcijas apjoms pārsniedz spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļauto plānoto apgrozījuma rentabilitāti, korekciju veic pakāpeniski vairāku gadu laikā tā, lai tarifu aprēķinā iekļautais ikgadējais korekcijas apjoms nepārsniegtu attiecīgajam gadam plānoto apgrozījuma rentabilitāti”. Vienlaikus no 2015.gada 1.janvāra AS "Augstsprieguma tīkls" gatavojas pārņemt pārvades sistēmas pamatlīdzekļu apkalpošanu un uzturēšanu darba kārtībā. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt aktīvu ekspluatācijas izmaksas, kuras izmanto apgrozījuma rentabilitātes noteikšanai.

Tieslietu padome nosūtījusi Saeimai priekšlikumu piešķirt Goda tiesneša nosaukumu bijušajam Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājam Gunāram Aigaram un bijušajai Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētājai Astrīdai Hertai Bērziņai. Priekšlikumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Gunāram Aigaram iesniedzis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bēziņš, kurš to savukārt darījis pēc Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Māra Vīganta priekšlikuma. Priekšlikuma pamatojumā norādīts, ka Gunārs Aigars tiesneša darbam veltījis 47 mūža gadus. No 1967.gada bijis Liepājas tiesas tiesnesis un šīs tiesas priekšsēdētājs, 1990.gadā kļuvis par Augstākās tiesas tiesnesi. 1995.gadā, veidojot jauno Augstākās tiesas struktūru, ievēlēts par Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju un šajā amatā bijis līdz aiziešanai pensijā 2014.gadā. Deviņpadsmit gadus bijis Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, piecpadsmit gadus arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs. Priekšlikumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Astrīdai Hertai Bērziņai Kurzemes apgabaltiesas kolektīva vārdā iesniegusi tiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde. Pieteikumā norādīts, ka Astrīda Herta Bērziņa bijusi Kurzemes apgabaltiesas tiesnese un priekšsēdētāja kopš apgabaltiesas izveidošanas...

Bilances TV sadaļā šonedēļ praktiskās grāmatvedības speciālistes un konsultantes, ilggadējas žurnāla Bilance rakstu autores un ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekles Maijas Grebenko ieskats jaunajā Darba likuma redakcijā risinātajā situācijā, kas saistīta ar atvaļinājuma naudas izmaksu (paredzot iespēju darbiniekam prasīt atvaļinājuma naudas izmaksu pēc atvaļinājuma, kas īpaši svarīgi mazo algu saņēmējiem), ko eksperte aplūkoja oktobra beigās notikušajā žurnāla Bilances Juridiskie Padomi konferencē "Kādas problēmas risina jaunie Darba likuma grozījumi".

Otrdien, 18.novembrī, Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts rīkoja pasākumu, kuru apmeklēja ģenerāldirektors Daniels Kaleha Krespo, ģenerāldirektora vietnieks Anti Peltomaki un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanas direktorāta vadītāja Džoanna Dreika, lai pārrunātu Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos ietekmi pēc tās ieviešanas termiņa 2013.gadā. Uz būtisko apdraudējumu, ko maksājumu kavējumi rada Eiropas MVU, norādīja gan Eiropas, gan nacionālā līmeņa amatpersonas. Krespo uzsvēra: "Informēšanas kampaņas noslēgšana neparedz mūsu darba beigas. Mūs vēl sagaida intensīvs darbs, lai samazinātu maksājumu kavējumus." Šis pasākums bija Informatīvās kampaņas par maksājumu kavējumiem noslēdzošais seminārs. Divus gadus ilgusī Eiropas mēroga kampaņa bija paredzēta, lai MVU un ieinteresēto pušu vidū palielinātu informētību par Direktīvas paredzētajām jaunajām tiesībām ar mērķi izbeigt nevēlamo kavēto maksājumu praksi Eiropā. Komisija apkopoja kampaņas laikā paveiktos darbus un nodeva dalībvalstīm svarīgu ziņojumu, ka tagad tā ir viņu atbildība atbalstīt savus MVU, nodrošinot, ka Direktīva tiek pareizi īstenota. 2014. gada Eiropas maksājumu...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19.novembrī, nolēma aicināt nozaru ministrijas un valdību savstarpēji koordinēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumu izstrādi. Gadījumi, kad valdība Saeimā vienlaikus iesniedz vairākus vienāda nosaukuma likumprojektus, būtu jāizskauž, tādējādi mazinot dokumentu daudzumu, kas ceļo no valdības uz parlamentu, uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. "Ierēdņi sagādā sev darbu, izstrādājot aizvien jaunus likuma grozījumus un rakstot anotācijas, taču vairākus likumprojektus ir iespējams apvienot vienā, kā to vairākkārt jau darījis parlaments. Šāda pieeja nepieciešama arī valdībā - dažādu nozaru priekšlikumi kodeksa grozīšanai būtu jāapvieno vienā dokumentā," atzīst komisijas vadītājs. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā izmaiņas APK rosinātas gandrīz 40 reizes, bet kodekss trīs gadu laikā grozīts 12 reizes. Tādējādi šis likums ir pastāvīgi atvērts un komisijas dienaskārtībā vienlaikus ir vairāki vienāda nosaukuma likumprojekti, norāda G.Bērziņš, uzsverot, ka šāda pieeja likuma lietotājiem apgrūtina iespēju izsekot izmaiņām un vienlaikus prasa vairāk valsts resursu grozījumu izstrādei. Juridiskā komisija arī šodien skatīja piecus 11.Saeimā nepabeigtus likumprojektus,...

Nākamceturtdien, 27.novembrī, notiks informatīvais bezmaksas seminārs "Sociālā drošība Eiropas Savienībā: pabalstu un pensiju eksports", kas palīdzēs noskaidrot, kādas, dodoties strādāt uz citām ES dalībvalstīm vai atgriežoties Latvijā, ir ES pilsoņu tiesības un pienākumi sociālās drošības jomā. Pasākums notiks Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā. Eiropas Savienība balstās uz četrām pamatbrīvībām un viena no tām ir brīva personu kustība Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas Zonas (ES/EEZ) teritorijā. Ar brīvu personu kustību saprotot iespēju ceļot, mācīties, kā arī strādāt jebkurā ES dalībvalstī. Pārvietojoties ES/EEZ teritorijā, ES pilsoņi nezaudē savas tiesības uz sociālo drošību. Seminārā Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā referente Velga Lazdiņa-Zaka stāstīs, kas ir sociālā drošība un kāds ir ES regulējums, lai to nodrošinātu, piemēram, summējot nodarbinātības periodus dažādās dalībvalstīs un veicot pabalstu un pensiju eksportu. Tomēr ES normatīvie akti neietekmē dažādu valstu sociālās sistēmas atšķirīgās iezīmes, līdz ar to katrai dalībvalstij ir brīva izvēle tās tiesību aktos noteikt, kādi pabalsti...

Lai mazinātu Krievijas piemēroto sankciju ietekmi uz starptautisko autopārvadājumu nozari, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, varēs piemērot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas. Konceptuālu atbalstu šādām izmaiņām Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā trešdien, 19.novembrī, pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti. „Likumprojektu virzām tālākai izskatīšanai, taču līdz galīgajam lasījumam vēl nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas viedokli par iecerētā atbrīvojuma piemērošanu,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Plānots, ka kravu pārvadātāji no nodokļa maksāšanas būs atbrīvoti vienu gadu, ja par smago automašīnu būs samaksāta autoceļu lietošanas nodeva viena gada likmes apmērā. Atbrīvojumu no nodokļa nomaksas piemēros tiem kravas automobiļiem, kas veiks valsts tehnisko apskati pēc grozījumu stāšanās spēkā, un tas attieksies arī uz piekabēm un puspiekabēm, kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas. Ņemot vērā paredzamo budžeta ieņēmumu samazinājumu aptuveni 600 tūkstošu eiro apmērā, likumprojekta autori Satiksmes ministrijā uzsver, ka to plānots kompensēt ar...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), veicot elektronisko sakaru komersantu uzraudzību, konstatējusi, ka divi elektronisko sakaru komersanti atkārtoti gada laikā ir pārkāpuši Vispārējās atļaujas noteikumus, kas paredz informācijas sniegšanu Regulatoram. Regulatora padome nolemj izteikt pēdējo brīdinājumu, dodot iespēju komersantiem novērst pārkāpumus līdz 12.decembrim. Regulators brīdinājumu izteicis SIA "SIMTEL" un SIA "Prolain", kas gada laikā ir divas reizes administratīvi sodīti par informācijas nesniegšanu pēc Regulatora pieprasījuma. Šis ir pēdējais brīdinājums ar iespēju novērst pārkāpumu un iesniegt trūkstošo informāciju Regulatora lēmumā noteiktajā termiņā - līdz 2014.gada 12.decembrim. Ja minētie komersanti nenovērsīs atkārtoto Vispārējās atļaujas noteikumu 5. un 6.punkta pārkāpumu līdz 2014.gada 12.decembrim, Regulators rīkosies atbilstoši Noteikumu par vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumiem 5.punktā noteiktajai kārtībai, kas paredz elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Pirms nedēļas, 13. novembrī, Eiropas Parlaments Briselē deva savu piekrišanu Eiropas Savienības - Moldovas asociācijas nolīgumam, kas ietver arī paplašinātas brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Nolīgums veidos pamatu Eiropas Savienības un Moldovas politiskajai asociācijai un ekonomiku integrācijai, un nodrošinās savstarpēji brīvu tirgus piekļuvi. Deputāti pieņēma arī politisku rezolūciju, kurā uzsver, ka 27.jūnijā parakstītais asociācijas nolīgums nav Eiropas Savienības un Moldovas attiecību "galīgais mērķis". "Eiropas Savienības - Moldovas asociācijas nolīguma ratifikācija ir nepārprotama Eiropas Parlamenta atzinība Moldovas politisko un ekonomisko reformu centieniem. Nolīgums nostiprina Moldovas izvēli par labu ceļam uz Eiropas Savienību", norādīja ziņotājs Petras Auštrevičius (ALDE, LT). "Mums jāapsveic Moldovas iedzīvotāji ar šo vēsturisko soli, īpaši ņemot vērā tuvojošās Moldovas parlamenta vēlēšanas, kas noteiks valsts turpmāko likteni", viņš piebilda. Eiropas Parlamenta deputāti rezolūcijā uzsver, ka nolīgums ir jāpiemēro pilnā apmērā, pieprasa visaptverošu informācijas kampaņu, lai informētu Moldovas iedzīvotājus par nolīguma priekšrocībām. Nolīgums attiecas "uz visu Moldovas Republikas starptautiski atzīto teritoriju", ieskaitot Piedņestru, kurai...

Lai noteiktu Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) klientu apmierinātību ar iestādes sniegtajiem pakalpojumiem, ir pieaicināts pētnieciskais uzņēmums - sabiedriskās domas pētījumu centrs „SKDS”. „SKDS” šī gada novembrī un decembrī aptaujās vismaz 1700 nodokļu maksātājus. Aptauja tiks veikta gan klātienē atsevišķos klientu apkalpošanas centros un personu dzīves vietās visā Latvijā, gan elektroniski. Tādējādi šī gada novembrī un decembrī nejauši izvēlētas juridiskās personas saņems savā e-pastā pētījumu centra „SKDS” izsūtītu uzaicinājumu piedalīties VID klientu apkalpošanas kvalitātes pētījumā un saiti uz aptaujas anketu. VID ir svarīgs ikviena klienta viedoklis par to, vai un cik lielā mērā esat apmierināts ar VID sniegtajiem pakalpojumiem, informāciju un piedāvātajiem komunikācijas kanāliem, tādēļ VID būs pateicīgs, ja veltīsiet apmēram 20 minūtes un aizpildīsiet aptaujas anketu. VID vērš uzmanību, ka visa sniegtā informācija tiks izmantota tikai pētījuma vajadzībām. Pētījumu centrs „SKDS” garantē pilnīgu respondentu anonimitāti un iegūto informāciju analizēs tikai apkopotā veidā. 2014.gada novembrī un decembrī „SKDS” veiks arī VID...

Lai veicinātu abpusēju dialogu ar vietējo pašvaldību amatpersonām un uzņēmumu pārstāvjiem Latvijas reģionos par aktuālo situāciju nodokļu administrēšanas un tās pilnveidošanas jomā, 21.novembrī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Arta Segliņa un vēl vairākas VID vadošas amatpersonas dodas darba vizītē uz Tukumu. Tukuma apmeklējuma laikā A.Segliņa tiksies ar Tukuma novada Domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu un citām Domes vadošajām amatpersonām, apmeklēs VID Tukumu klientu apkalpošanas centru, kā arī tiksies ar vietējiem uzņēmējiem un biedrības "Tukuma uzņēmēju klubs" pārstāvjiem. Tikšanās laikā Tukuma novada Domē plānots pārrunāt aktuālo situāciju saistībā ar Tukuma fizisko un juridisko personu nodokļu nomaksu, iespējamo sadarbību ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī sniegt ieskatu dienesta īstenotajos un plānotajos nodokļu iekasēšanas efektivizēšanas un iestādes sniegto pakalpojumu pilnveidošanas pasākumos un uzklausīt pilsētas vadošo amatpersonu viedokli un priekšlikumus par sadarbības veicināšanu ar VID. Tiekoties ar reģiona uzņēmējiem VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā plāno informēt uzņēmējus par VID jau īstenotajām aktivitātēm un to rezultātiem,...

Lai veicinātu investīciju piesaisti lauksaimniecības nozares modernizēšanai un sekmīgi izmantotu Eiropas Savienības piedāvātā atbalsta iespējas, izmaiņas noteikumos paredz palielināt finansējumu no 350 000 līdz 850 000 eiro pasākumā „Kredītprocentu daļēja dzēšana atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām”. Uz atbalstu var pretendēt jebkura persona, kura veic investīcijas lauku un lauksaimniecības attīstībā un kura atbilst noteikumos noteiktajām prasībām. Ņemot vērā Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju par to, ka atbalsta pasākumā „Kredītprocentu daļēja dzēšana lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem” veidojas neapgūts finansējums 500 000 eiro apmērā, attiecīgā summa tiek pārdalīta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” mājaslapā www.vestnesis.lv. Plašāka informācija par grozījumiem MK 2014. gada 13. maija noteikumos Nr. 243 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā” pieejama MK mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40339107&mode=mk&date=2014-11-19.

Ceturtdien, 13.novembrī, Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Latvija ir trešā valsts starp visām dalībvalstīm, kuras darbības programma ir oficiāli apstiprināta. Darbības programma nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem, informē Finanšu ministrija. “Tas, ka Latvija ir pirmajā trijniekā starp visām dalībvalstīm, kuru darbības programma ir oficiāli apstiprināta EK liecina, ka ir noritējusi veiksmīga sadarbība starp Finanšu ministriju, EK, nozaru ministrijām un citiem šī dokumenta izveidē iesaistītajiem partneriem. Darbības programma ir stabils pamats visu nākamo septiņu gadu ES fondu investīciju ieguldīšanai tajos mērķos, kas mūsu valstij nesīs lielāko atdevi un pavērs plašākās izaugsmes iespējas. Tas ir pirmais nozīmīgais solis, kas kopā ar EK un partneriem sperts Latvijas attīstības virzienā, taču, pārējie soļi būs jāveic mums pašiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. 2014.-2020.gadā nozīmīgākās ES...