JAUNUMI

2014. gada pirmajā ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 3.9% un marta beigās sasniedza 1.75 mljrd. eiro. Kaut arī ceturkšņa laikā, it īpaši martā, finanšu tirgos atspoguļojās ģeopolitiskās spriedzes radītās aktīvu cenu svārstības, šo svārstību ietekme uz valsts fondēto pensiju fondu ieguldījumu plānu rezultātiem nebija būtiska, jo ieguldījumu plāniem nav būtisku ieguldījumu reģionos, kuru finanšu tirgos bija vērojami lielākie satricinājumi. Tikai atsevišķi ieguldījumu plāni - divi aktīvie plāni un viens konservatīvais - 1. ceturksnī uzrādīja negatīvu ienesīgumu, taču neviens ieguldījumu plāns necieta būtiskus zaudējumus. Konservatīvo ieguldījumu plānu triju mēnešu ienesīgums marta beigās bija no mīnus 0.1% līdz plus 3.9%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 0.4% līdz 1.4%, savukārt aktīvajiem plāniem no mīnus 0.5% līdz plus 1.7%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2013.gada beigām, pieauga par 5.4% un marta beigās sasniedza 46.4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 826.9 milj. eiro (t.sk. 488...

Šā gada 12. jūnijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publiskojusi Latvijas 1.fāzes novērtējuma ziņojumu, kurā ir izvērtēta Latvijas tiesību aktu atbilstība OECD 1997. gada 21. novembra Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos prasībām. Ziņojumā publicēts, ka kopumā Latvijas tiesību akti atbilst Konvencijas standartiem. Vienlaikus atsevišķās jomās Latvija aicināta pilnveidot nacionālo regulējumu atbilstoši Konvencijas prasībām. Tā, ziņojumā ir norādīts, ka nepieciešams palielināt naudas soda apmēru fiziskajām personām, kas par kukuļdošanu ir noteikts Krimināllikumā, kā arī par citiem ar kukuļdošanu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un grāmatvedības pārkāpumi. Tāpat Latvijai ir izteikta rekomendācija noteikt tādu pašu sankciju par starpniecību kukuļošanā, kāda ir paredzēta par kukuļdošanu, jo darba grupas ieskatā kukuļdevējs un starpnieks kukuļošanā ir iesaistīti vienā noziedzīgā nodarījumā, un kaitējums, ko tie rada, ir līdzvērtīgs. Latvija arī aicināta uzlabot krimināltiesisko regulējumu attiecībā uz juridisko personu atbildību par citas valsts teritorijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, paredzēt pienākumu uzsākt kriminālprocesu...

Lai nepieļautu situāciju, ka autovadītājiem divas reizes ir jāmaksā par ceļu lietošanu, Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs Budžeta un finansu komisijā ir iesniedzis priekšlikumu atlikt jaunās ceļu nodevas jeb "eirovinjetes" ieviešanu līdz 2016. gadam. Saeimas deputāta V. Reskāja priekšlikumu Budžeta komisija skatīs otrdien, 17.jūnijā. "Izmaiņas, kas stāsies spēkā ar 1.jūliju, skars gandrīz visus Latvijas transporta uzņēmumus, tai skaitā starptautisko kravu autopārvadātājus, kam vajadzēs rēķināties ar papildu izdevumiem līdz pat 925 eiro gadā par vienu transportlīdzekli. Latvijas vidējam autoparkam ar 5 mašīnām tas nozīmē līdz 4625 eiro lielus papildu gada izdevumus," skaidro V. Reskājs, vienlaikus norādot, ka tas mazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, jo kaimiņu valstīs uzņēmējiem nav divas reizes jāmaksā par ceļu lietošanu. V. Reskājs uzskata, ka valstī esošā autoceļu uzturēšanas finansēšanas sistēma netiek izmantota pilnvērtīgi. Šīm mērķim aiziet tikai neliela daļa no paredzētajiem līdzekļiem, līdz ar to nav pamats ieviest jaunu nodevu līdz brīdim, kamēr autoceļu fonda programmai ik gadu netiks novirzīti 100%...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka arodbiedrībām, darba devējiem un valdībai kopā ir jāstrādā pie tā, lai darba samaksa Latvijā jau nākamajā gadā ir konkurētspējīga vismaz Baltijas valstu mērogā. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: "Protams, ka tas ir nepietiekami, taču, ja mūsu darba samaksa nav konkurētspējīga pat Baltijas valstu vidū, par ko mēs varam runāt salīdzinājumā ar Īriju, Vāciju un Norvēģiju? Mēs nedrīkstam skatīties tikai uz uzņēmēju konkurētspēju, mums jāskatās arī uz darbinieku konkurētspēju. Jo pretējā gadījumā valstī pietrūks darbinieku." LBAS uzskata, ka joprojām Latvijā nav nopietnas darba samaksas politikas. Kā rezultāts tam ir vairāk nekā 200 000 cilvēku 10 gados, kas devušies prom darba emigrācijā uz citām valstīm. Vienmēr darba samaksas jautājumi ir tikuši pakārtoti lētajam darbaspēkam, to izmantojot investoru pievilināšanai, bet šāda politika jau sen ir sevi izsmēlusi. Šādi turpināt nozīmē to, ka Latvijā masveidā būs jāieved kāds lētais darbaspēks no trešajām valstīm, - jo Latvijā darbinieku kļūs aizvien...

Biedrība "Zemnieku saeima" pauž sašutumu un nosodījumu par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas septiņu deputātu bezatbildīgo attieksmi pret likumprojektu, kurš ietver stratēģiski nozīmīga Latvijas resursa - lauksaimniecībā izmantojamās zemes - iegādes regulējumu. 12.jūnija komisijas sēdē bija paredzēts apspriest ar nepacietību gaidīto un ievērojamus darba resursus prasījušo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", taču tas netika īstenots komisijas kvoruma trūkuma dēļ, tādējādi likuma grozījumus nav iespējams apstiprināt pēdējā Saeimas plenārsēdē pavasara sesijā. Šādu situāciju ir radījuši komisijas 7 deputāti, kuri neieradās uz komisijas sēdi vispār vai to pameta pirms nozīmīgā jautājuma izskatīšanas. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Esam ļoti nepatīkami pārsteigti par minēto deputātu attieksmi pret tik nozīmīgu jautājumu mūsu valsts tautsaimniecībai. Likumprojekta vilcināšana ir uzskatāma par lielāko kaitējumu, kāds ir nodarīts Latvijas lauksaimniecībai pēdējo divdesmit gadu laikā! Rodas pamatots jautājums, kā interesēs šie deputāti darbojas - tautas vai anonīmu sponsoru, kuru darbību apdraudētu lauksaimniecības zemes...

Ārlietu ministrija informē, ka 2014.gada 16.jūnijā stājas spēkā Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas līgums par vīzu pārstāvību, kura ietvaros Šveices diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijas vārdā izsniegs īstermiņa vīzas Akrā (Ganas Republikā), Dakarā (Senegālas Republikā) un Rāmallā (Palestīniešu pašpārvaldē). Saskaņā ar noslēgto līgumu Šveices vēstniecība Senegālā izsniegs vīzas arī Kaboverdes Republikas, Gambijas Republikas un Gvinejas Bisavas Republikas iedzīvotājiem. Savukārt Latvija Šveices vārdā izsniegs īstermiņa vīzas Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala iedzīvotājiem. Pašlaik Latvija noslēgusi vīzu pārstāvības līgumus ar 14 Šengenas līguma dalībvalstīm: Austriju, Beļģiju, Franciju, Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju, Šveici, Ungāriju, Vāciju un Zviedriju, kuras izsniedz Šengenas vīzas ceļošanai uz Latviju 89 dažādās pasaules vietās. Savukārt Latvija pārstāv 11 Šengenas līguma dalībvalstis 10 vietās. Sākoties atvaļinājumu un ceļojjumu sezonai, vērts ieskatīties ārlietu ministrijas mājaslapas www. mfa.gov.lv konsulārās informācijas sadaļā un uzzināt par drošības ieteikumiem. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem ceļojumu laikā un nepakļautu sevi riskam, Ārlietu ministrija savlaicīgi noformēt...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atcelt SIA "Eastern European Payment System" iepriekš uzlikto ierobežojumu maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Iepriekš ziņots, ka 2013. gada 12. novembrī FKTK padome uz laiku apturēja SIA "Eastern European Payment System" maksājumu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums bija pieņemts, jo sabiedrības darbībā tika konstatēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību pārkāpumi, bet ieraksts reģistrēto maksājumu iestāžu reģistrā tika saglabāts, nodrošinot sabiedrībai iespēju novērst trūkumus un atjaunot darbību. Pārliecinoties, ka iepriekš konstatētie trūkumi ir novērsti, FKTK pieņēma lēmumu par darbības ierobežojumu atcelšanu.

Izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests jau 4. reizi atkārtotā un atjauninātā izdevumā iznākusi Ingunas Leibus, ekonomikas doktores, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesores, daudzu zinātnisku un praktisku rakstu autores grāmata "PAŠNODARBINĀTO GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI". Grāmata palīdzēs pašnodarbinātajiem, kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Tajā apskatītas prasības saimnieciskās darbības uzskaitei, ieņēmumu un izdevumu atspoguļošana grāmatvedībā, kā arī pamatlīdzekļu uzskaites kārtība. Aplūkoti biežāk maksājamie nodokļi: nodokļa objekti, maksātāji, katra nodokļa aprēķināšanas un deklarēšanas kārtība. Svarīgi! Viss grāmatas materiāls ir pārstrādāts atbilstoši 2014.gada likumdošanas grozījumiem! Grāmatu iespējams iegādāties arī izdevniecības E-veikalā šeit.

Finanšu ministrija (FM) skaidro likumprojekta "Par nodokļiem un novedām" grozījumu būtību un aicina sabiedrību iesaistīties un līdzdarboties likumprojekta pilnveidošanā. Jaunā kārtība izstrādāta, lai ierobežotu gadījumus, kad nodokļu maksātāji rīkojas negodprātīgi, apzināti iesniedzot noteiktus dokumentus, kurus tam bija pienākums iesniegt nodokļu revīzijas (audita) laikā, tikai apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas stadijā. Tādējādi tiek novilcināts apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas process, nepamatoti noslogojot valsts resursus. Lai novērstu iespēju, ka no jaunā regulējuma cieš godprātīgie nodokļu maksātāji, likumprojekts paredz vairākus pasākumus. Ir stiprināta noslēguma sarunas loma nodokļu auditā, kā rezultātā nodokļu maksātājam būs ilgāks laiks sagatavot viedokli un iesniegt papildu dokumentus pirms lēmuma par audita rezultātiem pieņemšanas (30 dienas pirms lēmuma par audita rezultātiem pieņemšanas termiņa Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs nodokļu maksātājam informāciju par nodokļu revīzijā konstatētajiem faktiem, paredzot nodokļu maksātājam 15 dienas jaunu dokumentu iesniegšanai), savukārt VID būs ilgāks laiks šo papildu dokumentu un viedokļa izvērtēšanai. Tādējādi mazināsies arī domstarpības, kad nodokļu maksātāji nav iesnieguši VID dokumentus,...

Bilances TV sadaļā šonedēļ biznesa augstskolas “Turība” lektores Ievas Bruksles vērtīgi padomi par to, kā uzņēmējam veidot konkurētspējīgas cenas savām precēm vai pakalpojumiem. I. Bruksle atklāj, ka ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz peļņas kāri, bet arī klienta vēlmēm, tāpat jāizveido skaidri definēts cenu veidošanas process, jāievāc informācija par cenu veidošanas aspektiem utt. Latvijā zināšanas par cenu veidošanu esot salīdzinoši vājas.

Piektdien, 13.jūnijā, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stājas spēkā Direktīva par patērētāja tiesībām attiecībā uz iepirkšanos internetā, kas būtiski stiprinās patērētāju aizsardzību, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus, kā arī slēdzot līgumus ārpus uzņēmuma telpas, piemēram, apmeklējot patērētāju viņa mājās, uz ielas vai tirgotāja rīkotas ekskursijas laikā. Latvijā šīs normas ietvertas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru spēkā stāšanās datums arī ir 2014.gada 13.jūnijs. Nolūkā plašāk informēt sabiedrību par tās jaunajām tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisiju šā gada 26.jūnijā uzsāks iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu, kas norisināsies populārākajās tirdzniecības vietās 7 lielākajās Latvijas pilsētās. Kampaņas ietvaros patērētāji tiks informēti gan par aktuālajiem jautājumiem preču un pakalpojumu iegādei internetā, gan par citiem patērētāju tiesību aspektiem, lai iedzīvotāji saņemtu pilnīgu un patiesu informāciju par precēm un pakalpojumiem pirms to iegādes, kā arī zinātu savas tiesības un nepieciešamo rīcību gadījumos, kad patērētāja tiesības tiek pārkāptas. ES direktīva un līdz...

2014. gada 13.jūnijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-02-01 "Par Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Likumdevējs ir tiesīgs kredītiestādes valdes loceklim, ņemot vērā viņa zināšanas finanšu jomā, nepiešķirt tiesības saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantijas fonda kredītiestādes maksātnespējas gadījumā. Apstrīdētā norma Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkts noteic, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par noguldījumiem, ko izdarījuši noguldījumu piesaistītāja akcionāri, kuriem noguldījumu piesaistītājā ir būtiska līdzdalība, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, sabiedrības kontrolieris un citi noguldījumu piesaistītāja darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Svetlanas Ovčiņņikovas konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja ir bijusi AS "Latvijas Krājbanka" valdes locekle, viņai šajā bankā ir bijuši arī noguldījumi. Pēc...

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 13.jūnijā, tiekoties ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, vienojās, ka lēmumi, kas attiecas uz nodokļu politiku un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, ir jāpieņem, diskutējot ar visu nozaru uzņēmējiem, tādēļ jau šī gada rudenī Saeimā sadarbībā ar LDDK tiks rīkota tematiska diskusija. "Domājot par valsts izaugsmi un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu, mums primāri ir jādiskutē par to, kā radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, lai rastos aizvien vairāk uzņēmumu, kuri ir spējīgi maksāt nodokļus. Tādēļ ir svarīgi saprast, kādi ir efektīvākie atbalsta pasākumi no valsts puses, lai cilvēki vēlētos kļūt par uzņēmējiem, kā arī varētu un gribētu īstenot godīgu uzņēmējdarbības praksi," sarunā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Puses bija vienisprātis, ka šobrīd ir svarīgi, lai valsts finanšu un nodokļu politika būtu stabila un prognozējama, kas īpaši būtiski ir darba devējiem. Tādēļ ir svarīgi domāt gan par to, kā mazināt ēnu ekonomiku un nelegālo nodarbinātību, gan diskutēt par atbalsta pasākumiem prognozējamas...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) amatpersonas ir konstatējušas vēl divus gadījumus, kad uzņēmumi ir iejaukušies kases aparātu darbībā ar mērķi slēpt realizācijas ienākumus, lai samazinātu gūto ieņēmumu summu, reģistrēto darījumu skaitu un izvairītos no nodokļu nomaksas, un tādējādi neuzrādītos naudas līdzekļus, iespējams, izmantotu algu izmaksai "aploksnēs". VID amatpersonas veica pārbaudi uzņēmuma kafejnīcā-konditorejā, Rīgā, kurā tiek tirgoti arī alkoholiskie dzērieni un tirdzniecībā izmanto EKA Optima CR-500LA. VID amatpersonas konstatēja, ka ne visi ieņēmumi tiek uzrādīti un uzskaitīti grāmatvedības uzskaitē. Pārbaudot EKA kontrollenti, VID amatpersonas konstatēja, ka vienas dienas pirkumu summa pēc kases čekiem ir 666.26 EUR apmērā, bet izdrukātajā "Z" finanšu pārskatā, kurā norādīto informāciju izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, kopējais dienas apgrozījums uzrādīts 446.26 EUR. Dienas uzrādītā ieņēmuma starpība 220.00 EUR. Nākamajā dienā reģistrēto pirkumu summa EKA ir 1201.46 EUR, bet dienas "Z" izdrukas kopsumma ir 601.86 EUR, tātad dienā realizācijas ieņēmumos netiek uzrādīti 599.60 EUR. Citas dienas "Z" finanšu pārskatā ir...

Saeima 12.jūnijā pieņēma lēmumu, ar ko noteikts, ka Augstākās tiesas tiesnešu skaits ir 48 tiesneši. Lēmums pieņemts pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Šāds tiesnešu skaits Augstākajā tiesā būs pēc 2015.gada 1.janvāra, kad būs noslēdzies Augstākās tiesas reorganizācijas pirmais posms un darbu beigs Krimināllietu tiesu palāta. Saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu kasācijas instancē – Augstākās tiesas departamentos – būs 35 tiesneši, tai skaitā tiesas priekšsēdētājs, bet apelācijas instancē – Civillietu tiesu palātā – 13 tiesneši. Departamentu tiesnešu skaits sadalīsies: Administratīvo lietu departamentā 9 tiesneši, Civillietu departamentā 15, Krimināllietu departamentā 10 tiesneši. Pirmā tiesas reorganizācijas posma rezultātā kopējais Augstākās tiesas tiesnešu skaits būs samazināts no 53 tiesnešiem uz 48, vienlaikus, likvidējot Krimināllietu tiesu palātu, plānots stiprināt Krimināllietu departamenta kapacitāti, palielinot tiesnešu skaitu departamentā no sešām uz desmit vietām, Civillietu departamentā no 14 uz 15 vietām. Otrā reformas posma rezultātā, 2016.gada 31.decembrī likvidējot Civillietu tiesu palātu, plānots palielināt Administratīvo lietu departamenta tiesnešu skaitu, kā arī atkārtoti...