JAUNUMI

Labklājības ministrija (LM) paredzējusi nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilngadīgiem vardarbības veicējiem un upuriem, lai cietušie sekmīgi spētu atgūt fizisko un psihisko veselību. Paredzēts, ka rehabilitācijas pakalpojumu varēs saņemt cilvēki, kuri pārcieta pret sevi vai tuvinieku vērstu fizisku, seksuālu, ekonomisku vai emocionālu vardarbību, kuriem ir psiholoģiskas traumas pazīmes, vai kurus par cietušiem atzinušas tiesībaizsardzības iestādes. Cilvēki var vērsties pēc palīdzības krīzes centrā, ģimenes atbalsta centrā vai citā sociālās rehabilitācijas institūcijā, kā arī dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā. Tāpat plānots apmācīt tos speciālistu pārus (psihologs un sociālais darbinieks), kas sniedz pakalpojumu vardarbības veicējiem, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību valstī. Tādējādi, vardarbīgiem cilvēkiem palīdzot mainīt uzvedības modeli, mazinātos atkārtoti un jauni vardarbības gadījumi. Paredzēts arī segt transporta izdevumus klientam, ja viņam nākas doties pie pakalpojuma sniedzēja, izmantojot sabiedrisko transportu. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā sniedz sociālas rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un sociālas rehabilitācijas pakalpojumus vardarbību veikušām personām", kas ceturtdien, 10.jūlijā, izsludināts...

Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra „Darba drošības un vides veselības institūts" šogad rīkoja vairākus bezmaksas profesionālās pilnveides seminārus "Izmeklējam gandrīz notikušos nelaimes gadījumus - kā to darīt?". Semināra mērķauditorija bija darba aizsardzības vecākie speciālisti, darba aizsardzības kompetentie speciālisti, uzņēmēji, arodbiedrību biedri, personāla vadītāji, arodslimību un arodveselības ārsti, u.c. interesenti. Semināra mērķis - uzlabot darba devēju, nodarbināto un darba aizsardzības speciālistu izpratni par nepieciešamību izmeklēt gandrīz notikušos nelaimes gadījumus un attīstīt prasmes atpazīt bīstamās situācijas, lai būtu iespējams rīkoties preventīvi. Piedāvājam noskatīties noslēguma semināra videoierakstus. Semināra programmā bija ietvertas šādas tēmas: Informācija par nelaimes gadījumu statistikas aktualitātēm Latvijā; Gandrīz notikušo nelaimes gadījumu definīcija un piemēri; Labas prakses piemēri, kas tiek īstenoti Latvijas uzņēmumos; Bīstamo situāciju piemēri un to iespējamā atpazīšana. Par to, kā laikus pamanīt gandrīz notikušus nelaimes gadījumu, stāsta Ivars Vanadziņš, Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs: Par nelaimes gadījumu darbā statistiku 2013. gadā, 2014. gada aktualitātēm seminārā informēja Sandra Zariņa, Valsts...

Ārlietu ministrija izveidojusi mobilo aplikāciju „Ceļo droši”, kas noderēs jebkuram, kurš plāno doties tuvākā vai tālākā braucienā uz ārvalstīm, arī pieredzējušiem ceļotājiem. Tā palīdzēs veiksmīgi sagatavoties braucieniem, brīdinās par iespējamiem riskiem, kā arī norādīs, kur meklēt palīdzību ārkārtas situācijās. Aplikācija ietver: Ieteikumus ceļotājiem (par nepieciešamiem dokumentiem, drošību, apdrošināšanu, informāciju par robežu šķērsošanu un valstīm, kurās ieceļojot, ir / nav nepieciešama vīza utml.); Brīdinājumus par riskiem (par situāciju valstīs, ieteikumus darba meklētājiem ārvalstīs, informāciju par cilvēktirdzniecību, fiktīvajām laulībām, narkotisko vielu pārvadāšanu); Ceļojumu plānotāja funkciju – atgādinājumus par svarīgākajiem uzdevumiem gatavojoties braucienam (piemēram, noskaidrot, vai ieceļošanai konkrētajā valstī nepieciešama vīza u.c.), iespēja pievienot arī personīgus atgādinājumus; Latvijas pārstāvniecību un goda konsulu kontaktus un informāciju par palīdzību ārkārtas situācijās ārvalstīs; Ātras un ērtas saziņas iespējas ar Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulāro dienestu ārkārtas situācijās 24/7 režīmā. Aplikācijas izgatavotājs: SIA „CUBE Aģentūra”. Aplikācija izgatavota pēc Ārlietu ministrijas iniciatīvas Vadības partnerības līguma ietvaros, kas noslēgts starp Eiropas Komisiju...

Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotajā informatīvajā materiālā par Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2013.gada 31.decembrim reģistrēto grāmatiņās brošēto biļešu latos anulēšanu norādīts, ka, atbilstoši euro ieviešanas pārejas perioda nosacījumiem Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) līdz 2013.gada 31.decembrim reģistrētās grāmatiņās brošētās biļetes, kuru cena norādīta latos, darījumu apliecināšanai varēja izsniegt vēl pusgadu pēc euro ieviešanas dienas – līdz 2014.gada 30.jūnijam, ieskaitot. Nodokļu maksātājiem uz 2014.gada 1.jūliju bija jāveic atlikumā esošo reģistrēto grāmatiņās brošēto biļešu, kuru cena norādīta latos, inventarizācija un jāanulē neizlietotās biļetes. Informācija par anulētajām biļetēm, kuru cena norādīta latos, būs norādāma pārskatā par numurēto un VID reģistrēto biļešu izlietojumu par 2014.gada otro ceturksni. Papildu informācija pieejama VID mājaslapas sadaļā „Eiro ieviešana Latvijā” vai arī, zvanot uz VID Informatīvo tālruni 67120000. Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 122.5punkts Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko...

Eiropas Komisija (EK) 9.jūlijā ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu Air Baltic valsts atbalsta izmeklēšanas lietā, saskaņojot aviokompānijas restrukturizācijas plānu un līdz ar to atzīstot Latvijas valsts kā Air Baltic lielākā akcionāra veikto ieguldījumu atbilstību Eiropas Savienības (ES) aviācijas un konkurences regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka šis lēmums būtiski uzlabo Air Baltic pievilcību potenciālajiem investoriem. A.Matīss: "Pirmkārt, vēlos izteikt atzinību augsti kvalificētajai un efektīvajai komandai, kas no mūsu valsts puses bija iesaistīta ar valsts ieguldījumiem saistīto procesu izskaidrošanā EK. Paldies arī EK vadībai un atbildīgajiem dienestiem par profesionālo un konstruktīvo sadarbību, izvērtējot "Air Baltic" finanšu un biznesa restrukturizācijas procesu atbilstību ES tiesiskajam regulējumam. Šis lēmums ne tikai vairo "Air Baltic" darbības tiesisko noteiktību un caurspīdīgumu, bet arī apliecina EK ticību kompānijas ilgtspējai. Stājoties satiksmes ministra amatā, kā vienu no savas darbības prioritātēm esmu definējis darbu pie stratēģiskā investora piesaistes nacionālajai aviokompānijai. Šodienas lēmums būtiski uzlabo "Air Baltic" pievilcību potenciālo investoru...

Lai Latvijas lauksaimniekiem samazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības (ES) platību maksājumu saņemšanai un radītu labvēlīgus saimniekošanas un arī finansiālos nosacījumus, Latvija 2008.gadā un 2009.gadā neieviesa dažas noteiktās Eiropas Komisijas (EK) prasības, kas saistās ar labas lauksaimniecības un vides apstākļu ievērošanu. Piemēram, netika ieviesta prasība "minimālais augsnes pārklājums", kas Latvijai ne tobrīd, ne arī tagad nav aktuāli, jo Latvijā no 1,6 miljoniem hektāru (ha) tikai 800 ha pieteiktās platības atrodas nogāzēs ar slīpumu stāvāku par 10%, bet prasība jāattiecina tikai uz 50 ha, kurus aizņem aramzeme. EK, veicot platību maksājumu sistēmas pārbaudi 2010.gadā, atzīmēja, ka Latvija nav noteikusi prasības arī šādiem standartiem - "augsekas standarts", "minimālais ganāmpulka blīvums " un "ainavas elementu saglabāšana". Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu regula un EK skaidrojumi paredzēja, ka šīs prasības nosakāmas tikai par tiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartiem, kuri bija būtiski nacionālajā kontekstā. Latvijas gadījumā šie standarti nebija būtiski. Standarts "minimālais ganāmpulka blīvums" tika nodrošināts ar...

Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka Latvijas piešķirtie atbalsta pasākumi AS Reverta (bijusī AS Parex banka) un AS Citadele banka atbilst Eiropas Savienības (ES) noteikumiem par valsts atbalstu, un līdz ar to ir slēgusi savu padziļināto izmeklēšanu. Pamatojoties uz Latvijas sniegto papildinformāciju, Komisija tostarp secināja, ka pasākumi bija nepieciešami, lai saglabātu Latvijas banku sistēmas stabilitāti un veiktu bankas Reverta pienācīgu noregulējumu. Komisija 2014.gada aprīlī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu šādu papildu nepaziņotu atbalsta pasākumu, ko Latvija piešķīrusi AS Reverta un AS Citadele banka, atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu, papildus tiem, kas apstiprināti banku pārstrukturēšanas nolūkos: •subordinēts aizdevums, kas piešķirts Parex ar sākotnējo dzēšanas termiņu 7 gadi, pārsniedzot apstiprināto 5 gadu maksimālo termiņu, un papildu 18 mēnešu dzēšanas termiņa pagarinājums; kā arī •Parex bankai un pēc tam bankai Reverta piešķirts likviditātes atbalsts, kas pārsniedz Komisijas apstiprināto maksimālo apjomu. Komisija arī izmeklēja iepriekš apstiprinātā atbalsta iespējamo ļaunprātīgo izmantošanu, jo Latvija neizpildīja savas saistības apstiprinātajos...

Vakar, 9.jūlijā, notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes sēde, kurā nolemts izsludināt nevalstisko organizāciju līdzfinansējuma konkursu. Līdzfinansējuma konkurss paredz atbalstu nevalstisko organizāciju aktivitātēm Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Projektu konkursa mērķis ir atbalstīt Latvijā reģistrēto nevalstisko organizāciju īstenotos projektus, kuri sniedz ieguldījumu prezidentūras programmas mērķu īstenošanā un saturiski atbilst Latvijas prezidentūras prioritārajiem virzieniem: ES konkurētspējas veicināšana, informācijas sabiedrības stiprināšana un ES globālā loma. Paredzēts atbalstīt šādas Latvijā reģistrētu biedrību un nodibinājumu aktivitātes - semināri, konferences, diskusijas, forumi, radošās darbnīcas, interneta risinājumu izmantošana un attīstīšana diskusiju veicināšanai utml. Visiem atbalstītajiem projektiem jāatbilst Latvijas prezidentūras trim prioritātēm, kā arī prezidentūras vērtībām - iesaistīšanās, izaugsme, ilgtspēja. Kopējais projektu konkursā pieejamais finansējums ir 198 082 eiro, kas atvēlēti no 2015.gada Latvijas valsts budžeta. Vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums ir 20 000 EUR, kas nedrīkst pārsniegt 95% no projekta kopējām izmaksām. Atbalstītie projekti jāīsteno Latvijas prezidentūras laikā, no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam. Projektu konkursam var...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 9.jūlijā, galīgajam lasījumam izskatīšanai Saeimā atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz ieviest īpašu personalizētu vēlētāja apliecību, lai tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas identifikācijas karte, bet nav derīgas pilsoņa pases, nodrošinātu iespēju piedalīties plānotajās parlamenta vēlēšanās šī gada oktobrī. Likumprojekts vēlētāja apliecību paredz ieviest tikai 12.Saeimas vēlēšanām, un apliecība būs derīga kopā ar identifikācijas karti. Vēlētāja apliecību varēs saņemt tikai tie vēlētāji, kuriem nav pilsoņa pases. Vēlētāja apliecību balsstiesīgie varēs saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās no šī gada 22.septembra līdz 3.oktobrim. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti. Likumprojekts arī paredz, ka personai, kas saņēmusi vēlētāja apliecību, līdz vēlēšanām saņemot arī pilsoņa pasi, tajā tiks veikta atzīme, ka izsniegta vēlētāja apliecība. Šāda pase vēlēšanu iecirknī būs jāuzrāda kopā ar vēlētāja apliecību. PMLP informācija liecina, ka uz šī gada Saeimas vēlēšanām...

2015. gada budžeta sagatavošanas laikā, kad plaši izskanējušas bažas par ierobežoto fiskālo telpu, īpaša uzmanība jāpievērš tādiem būtiskiem finanšu vadības jautājumiem, kā kontrole un atbildība, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai E.Krūmiņa atgādina, ka pēc vairākiem Valsts kontroles (VK) atklātajiem pārkāpumiem valsts kapitālsabiedrībās, joprojām nav sekojusi konkrēta rīcība, kas nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos un neļautu amatpersonām izvairīties no atbildības. Valsts kontrole atgādina, ka jau 2009. gadā, veicot likumības revīzijas Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās, tika konstatēts kredītiestādēs noguldīto līdzekļu neatgūšanas risks. Vairākas Veselības ministrijas kapitālsabiedrības bija saņēmušas valsts galvoto aizdevumu lielākā apjomā nekā tas bija nepieciešams plānoto aktivitāšu veikšanai, un šos līdzekļus noguldījušas kredītiestādēs. Šobrīd atklājies, ka "Latvijas Krājbankā" zaudēto EUR 6 miljonu dēļ, tagad tiek plānots prasīt papildu finansējumu no valsts budžeta, lai iegādātos aprīkojumu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunajam korpusam. VK uzskata, ka tas ir nepieņemami, īpaši tāpēc, ka amatpersonas, kas lēma par naudas izvietošanu depozītos, joprojām...

Valsts kontrole ir uzsākusi ļoti apjomīgu revīziju "Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansēto projektu rezultātu atbilstības plānotajiem mērķiem un ilgtspējas izvērtējums". Šīs revīzijas mērķis ir pārliecināties, vai Eiropas Savienības finansējumu saņēmušie projektu īstenotāji arī pēc pēdējā maksājuma saņemšanas turpina ievērot projektu nosacījumus, veicot saimniecisko un cita veida darbību, un nodrošinot ieguldījumu atdevi. Revidenti pārbaudīs arī to, kā Lauku atbalsta dienests (LAD) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nodrošina "pēcprojektu" uzraudzību. Valsts kontroles darbu veicinātu iedzīvotāju sniegta informācija par šādiem jautājumiem: 1) Vai Jūsu tuvākajā apkaimē ir projekti, kas saņēmuši Eiropas Savienības finansējumu, bet kuru īstenotāji ir pārtraukuši savu saimniecisko vai cita veida darbību? (Lūdzam norādīt pēc iespējas precīzākus projekta un/vai tā īstenotāja datus (adrese, juridiskas personas nosaukums, fiziskas personas vārds/uzvārds u.tml.) 2) Vai Jūsu tuvākajā apkaimē ir īstenoti projekti, kas saņēmuši Eiropas Savienības finansējumu, sekmīgi darbojas un uzskatāmi par "veiksmes stāstiem"? (Lūdzam norādīt pēc iespējas precīzākus...

Satversmes tiesa 2014. gada 7.jūlijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-17-01 "Par likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. panta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam", kurā atzīts, ka norma, kas nosaka īres līguma saistošo spēku nākamajam dzīvojamās telpas īpašniekam, piespiedu izsoles gadījumā nerada personai nesamērīgu īpašuma tiesību ierobežojumu Apstrīdētā norma Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. panta pirmais teikums: "Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi." Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Satversmes tiesa atzina, ka izskatāmās lietas ietvaros ir vērtējama apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Lietas fakti Lietā ir apvienotas divas lietas, viena...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2014. gada 7.jūlijā ierosināja lietu "Par Civilprocesa likuma 363.8 panta astotās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31.oktobrim), ciktāl tā attiecas uz maksātnespējas administratora tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim un tā citastarp noteica, ka tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu, tajā skaitā par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā uz pieteikuma pamata, nav pārsūdzams. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. pants: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Gata Krasovska konstitucionālās sūdzības, kurā pausts viedoklis, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo viņa pamattiesības, turklāt ierobežojumam...

Latvijā vismaz 25% strādājošo daļu darba algas saņem neoficiāli, Igaunijā šīs rādītājs ir 20% līmenī, bet Lietuvā nelegālus ienākumus saņem vismaz 29% nodarbināto, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums. Aptaujā no visiem Latvijas nelegālo ienākumu saņēmējiem 9% atzina, ka pilnīgi visa alga viņiem tiek maksāta neoficiāli, bet 8% - ka aploksnē saņem algas mazāko daļu un atlikušie 8% - ka algas lielākā daļa tiek izmaksāta, nesamaksājot valstij nodokļus. Aptaujā, kas divu nedēļu laikā tika veikta visās trīs Baltijas valstīs portālos cvmarket.lv, cvkeskus.ee un cvmarket.lt, 7% procenti Lietuvas respondentu atzina, ka pilnīgi visu algu saņem aploksnē, 12% - ka algas lielākā daļa tiek saņemta oficiāli, bet 10% lielāko ienākumu daļa sastāda neoficiālā aplokšņu alga. Savukārt Igaunijā 13% respondentu atzina, ka saņem tikai nelegālus ienākumus, bet atlikušie 7% apliecināja, ka algu saņem gan oficiāli, gan arī aploksnē. "Kā liecina apkopotā informācija SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā, tad 2013. gada pēdējā ceturksnī Igaunijā ir...

Valsts ieņēmumu dienests(VID) aicina nodokļu maksātājus izmantot likumdošanā paredzēto iespēju uzsākt sarunas ar VID, lai noslēgtu iepriekšēju vienošanos ar nodokļu maksātāju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam un tādējādi savstarpējās sadarbības rezultātā novērstu iespējamos nodokļu strīdus, kas varētu būt saistīti ar darījuma tirgus cenas noteikšanu. Ievērojot noslēgtās vienošanās nosacījumus, attiecīgais nodokļu maksātājs varēs būt pārliecināts par transferta cenu jautājumu attiecībā uz preču iegādes darījumu pareizu piemērošanu trīs gadu periodā. Šajā laikā saskaņā ar normatīvo regulējumu VID nav tiesību nodokļu auditā precizēt konkrētam darījumam noteikto tirgus vērtību. Pirmā šāda veida vienošanās noslēgta vakar, 2014.gada 8.jūlijā. Vienošanās panākta par tirgus vērtību preču iegādes darījumos no ārvalstu saistītās personas. Darījuma tirgus vērtības lielums ietekmē nodokļu maksātāja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi. Lai noslēgtu šādu vienošanos , nodokļu maksātājs iesniedz VID iesniegumu par iepriekšēju vienošanos un pievieno dokumentus atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.16 "Kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu...