JAUNUMI

Otrdien, 10.jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīti priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā pirms 3.lasījuma. Tautsaimniecības komisijas sēdē Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš paziņoja, ka atsevišķi tiks izdalīti tie bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzītie priekšlikumi, kas paredz konceptuālas izmaiņas Maksātnespējas likumā. "Tā ir loģiska un Satversmei atbilstoša likumu pieņemšanas kārtība - konceptuāli grozījumi tiek skatīti trijos lasījumos. Tas paredzēts tādēļ, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu viedokļu uzklausīšanu un diskusiju, jo tikai tas ļauj sasniegt izpildāmu, kvalitatīvu un tiesisku rezultātu, kā arī nerada nepieciešamību pēc neilga laika likumu mainīt atkal", uzsver pašreizējā tieslietu ministre Baiba Broka, noraidot publiski izskanējušos pieņēmumus, ka, "norokot" bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumus, Tieslietu ministrija vēlas saglabāt esošo kārtību attiecībā uz komersantu maksātnespēju. Tieslietu ministre Baiba Broka kategoriski norobežojas no šādām spekulācijām un atkārtoti uzsver - maksātnespējas regulējums jāsakārto vēl šīs Saeimas darbības laikā. Viens no galvenajiem iemesliem šādai likumprojekta sadalīšanai ir daudzu iesaistīto...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde 2014.gada 3.jūnijā Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu par kāda gaļas pārstrādes uzņēmuma organizētā grupā veiktu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un krāpšanu lielā apjomā. Noziedzīgo darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi 488 720,42 EUR apmērā. Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret 12 personām. Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka uzņēmums 2011. un 2012.gadā, izmantojot noziedzīgas organizētās grupas kontrolē esošu fiktīvu uzņēmumu izstrādātu mehānismu, iekļāvās fiktīvu darījumu īstenošanā ar diviem buferuzņēmumiem, kuri savukārt norādīja, ka darījumi tiek veikti ar citiem fiktīviem uzņēmumiem. Pēc savas būtības uzņēmums iekļāvās divās dažāda rakstura fiktīvās shēmās. Pirmkārt, iepērkot reālu gaļu no Eiropas Savienības uzņēmumiem, starp pārdevēju un gaļas piegādātāju, izmantojot fiktīvu uzņēmumu ķēdi; otrkārt, izmantojot fiktīvu darījumu ķēdi un savai pamatdarbībai netipisku veidu, it kā iepirka lielā daudzumā ogas (pamatā mellenes) un šīs ogas it kā realizējot uz Igaunijas Republikā reģistrētu uzņēmumu. Kriminālprocesa ietvaros Rīgā un Talsos veiktas kratīšanas personu...

Lūgti norādīt savu informētību par Satversmes preambulas projektu, 13% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka ir informēti par Satversmes preambulas projektu. 38% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka ir kaut ko dzirdējuši, savukārt 49% iedzīvotāju norādījuši, ka nav informēti par Satversmes preambulas projektu. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūnijā veiktais pētījums. Puse (51%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka par jebkādām izmaiņām Latvijas Republikas Satversmes preambulā būtu jārīko referendums (23% - noteikti jā; 28% - drīzāk jā). Ceturtā daļa (26%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neuzskata, ka par jebkādām izmaiņām Latvijas Republikas Satversmes preambulā būtu jārīko referendums (21% - drīzāk nē; 5% - noteikti nē). Ceturtā daļa (23%) aptaujāto nav varējuši sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu. Par aptauju Aptauju pētījumu kompānija TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2014.gada 3. līdz 5.jūnijam, ar interneta starpniecību...

Otrdien, 10. jūnijā, Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem, kas ES dalībvalstīm palīdzēs panākt ieguldīto budžeta līdzekļu maksimālu atdevi. Vispārzināms, ka, palielinot investīcijas pētniecībā un inovācijā, tiek stimulēta izaugsme. Lai Eiropa sasniegtu un paturētu līderpozīcijas daudzās zināšanu un svarīgu tehnoloģiju nozarēs, ir ļoti būtiski uzlabot šādu valsts investīciju efektivitāti un kvalitāti. Komisija ir apsolījusi dalībvalstīm atbalstīt to vajadzībām vislabāk piemērotu pētniecības un inovācijas reformu īstenošanu, tostarp arī sniegt politikas atbalstu, pasaules līmeņa datus un paraugprakses piemērus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un ekonomikas, monetāro un eiro lietu komisārs Olli Rēns: "Eiropas ekonomika atgūstas aizvien straujāk, savukārt fiskālās konsolidācijas temps kļūst lēnāks. Tas atbilst nostiprinātajam ES fiskālajam regulējumam. Tomēr budžeta ierobežojumi saglabāsies, tāpēc ir vēl svarīgāk nekā jebkad agrāk, lai dalībvalstis savus resursus izmantotu pārdomāti. No ES budžeta mēs palīdzam stimulēt izaugsmi veicinošas investīcijas pētniecībā un inovācijā, un šodien nākam klajā ar idejām, kā no katra iztērētā eiro gūt maksimālu labumu." Eiropas pētniecības, inovācijas...

Lai veicinātu valsts valodas stiprināšanu medijos, radio stacijām, kurām izsniegtajās apraides atļaujās noteikts, ka vismaz pusei programmu jābūt valsts valodā, būs jāpāriet uz apraidi tikai latviešu valodā. To paredz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas otrdien, 10.jūnijā, konceptuāli atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Radiostacijas valsts valodā drīkstēs bez ierobežojumiem iekļaut raidījumus vai raidījumu fragmentus arī svešvalodā, nodrošinot tulkojumu latviešu valodā. Savukārt radiostacijām, kurām pašreiz apraides atļaujā programmas daļa latviešu valodā noteikta mazāka par pusi, varēs izvēlēties - veidot programmu valsts valodā vai svešvalodā. Radio programmas, kas veidos saturu svešvalodā, drīkstēs bez jebkādiem ierobežojumiem iekļaut raidījumus valsts valodā bez pienākuma nodrošināt tulkojumu svešvalodā. Grozījumu mērķis ir atteikties no šobrīd radiostaciju apraides atļaujās noteiktajiem procentuālajiem ierobežojumiem, kādai daļai programmu jābūt valsts valodā un kādai – svešvalodā. Pašlaik virkne radiostaciju formāli izpilda apraides atļaujās noteiktos valodu ierobežojumus, tomēr praksē tos ir viegli apiet, piemēram, saturu latviešu valodā raidot vēlu vakarā, naktī vai agri no...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot pārbaudes, ir konstatējis, ka SIA „SAURIDA Latvija” nepilda PTAC 2013.gada 28.decembrī izdoto lēmumu, kas komersantam aizliedzis izplatīt un uzlicis par pienākumu izņemt no tirgus UAB „Saurida” uzpildītos 50 l gāzes balonus. Minētie gāzes baloni ir ražoti Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām (tā saucamie „sarkanie baloni” vai „GOST baloni”), nav marķēti ar „pī” zīmi, laisti tirgū pirms 2003. gada 1.jūlija un ir uzpildīti ārpus Latvijas teritorijas. PTAC ir uzlicis komersantam 10 000 EUR sodu par lēmuma nepildīšanu. PTAC 2013.gadā veica pārbaudes ar mērķi pārbaudīt sašķidrinātās naftas gāzes balonu atbilstību 2011.gada 28.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.500 „Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām”. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.500 gāzes balonus, kas ražoti saskaņā ar GOST, nav nodrošināti ar „pī” zīmes marķējumu un laisti tirgū līdz 2003.gada 1.jūlijam drīkst uzpildīt, tirgot un izmantot tikai Latvijas teritorijā, ja tiem ir paziņotās institūcijas apliecinājums par veikto periodisko inspicēšanu, kurā noteikts,...

Darba piedāvājumi, vakances finanšu un apdrošināšanas jomā speciālistu darba portālā Cvmarket.lv >>> http://www.cvmarket.lv/joboffers.php?submit=1&categories=6&utm_source=plz.lv&utm_medium=e-pasts&utm_campaign=e-zurnals

Iznācis žurnāla 2014. gada JŪNIJAnumurs. Ieskats numura tematikā: Numura intervija Rakstveida procesā pazūd tiesas pamatprincipi. Saruna ar Gvido Zemribo, zvērinātu advokātu biroja VARUL vecāko juristu, Latvijas Juristu biedrības viceprezidentu   Jurista padoms Ārpakalpojums – sabiedrotais vai drauds? II daļa. Iveta Zelča, Mg.iur., zvērināta advokāte Konkurences likuma grozījumi: vai izmaiņas vienmēr nāk par labu? Ieva Azanda, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN partnere, zvērināta advokāte, Tatjana Čaika, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN zvērinātas advokātes palīdze Īres līguma saistošais spēks Dzīvojamo telpu īres likumā. Olavs Cers, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja O. Cers un J. Jurkāns partneris Investēt nedrīkst sodīt. Mārtiņš Tarlaps, zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous jurists   Top likums Reformēs administratīvo pārkāpumu procesu. Komentē Sandis Bērtaitis, zvērināts advokāts   ES likumdošana Likumprojektu līkloči ES institūciju labirintos   Autortiesības Kā uzņēmumiem atskaņot mūziku likumīgi. Ināra Dombrovska, AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja   Tiesu prakse ES tiesa atzīst personas „tiesības tikt aizmirstam” internetā. Ilze Bukaldere,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina par uzņēmuma, kurš saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu ir ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu (turpmāk – mikrouzņēmums) gada pārskata periodu. Mikrouzņēmuma pārskata gads aptver 12 mēnešus un sakrīt ar kalendāra gadu. Pārskata gads, kurā mikrouzņēmums uzsāk darbību, izbeidz darbību vai tiek reorganizēts, var būt īsāks par 12 mēnešiem, bet beidzas ne vēlāk kā kalendāra gada 31.decembrī. Uz mikrouzņēmumu neattiecas prasības, kas nosaka, ka: jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem; uzņēmumam var būt citāds pārskata gada sākums un beigas; pārskata gadu var mainīt, pamatojot un sniedzot attiecīgi paskaidrojumu par to gada pārskata pielikumā. Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likuma normām mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja taksācijas periods ir kalendāra gads. Ņemot vērā minēto, jaunizveidota mikrouzņēmuma pirmais gada pārskats var aptvert īsāku laika periodu par kalendāro gadu, bet tam ir jābeidzas kalendāra gada 31.decembrī. Turpmākajiem mikrouzņēmuma gada pārskatiem ir jāaptver 12...

No 1.jūnija algas nodokļa grāmatiņa – tikai elektroniska dokumenta formā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID), un iesaka, kur vērsties, ja VID elektoniskā deklarēšanas sistēmā (EDS) konstatētas neatbilstības ierakstos. Ja fiziskajai personai, elektroniski piesakoties algas nodokļa gramatiņai vai veicot izmaiņas algas nodokļa grāmatiņas datos (t.i., mainot galveno ienākuma gūšanas vietu, pievienojot apgādībā apgādājamo vai veicot citas izmaiņas), konstatētas neatbilstības, vai ja darba devējam un/vai citam ienākuma izmaksātājam konstatētas neatbilstības VID EDS NMDS pārskatā „Nodokļu maksātājam elektroniski iesniegto algas nodokļa grāmatiņu dati” par saviem darbiniekiem, kuri izvēlējušies nodokļa atvieglojumus piemērot pie konkrētā darba devēja aktuāli piemērojamajiem nodokļa atvieglojumiem, aicina sazināties ar VID sekojošos veidos: elektroniski uz e-pastu: [email protected]; [email protected]; elektroniski, rakstot jautājumu VID mājas lapas sadaļā: „Sākumlapa / Kontakti / Informatīvie tālruņi, konsultācijas / Klientu apkalpošana / Uzdot jautājumu VID”; rakstot, izmantojot VID EDS funkcionalitāti „Sarakste ar VID” - funkcionalitātē „Sarakste ar VID”, obligāti izvēloties kategoriju „Jautājums par pārskatu aizpildīšanu EDS”; vēršoties personīgi VID...

Pirmdien, 9. jūnijā, preses konferencē plašāka sabiedrība tika informēta par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi uz robežas veikto preču pārbaudes rezultātiem. Izrādās, ka vairāk nekā puse pārbaudīto preču neatbilst drošības prasībām. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa akcentēja, ka bēdīgās statistikas iemesls meklējams uzņēmēju neizpratnē par savu atbildību. Viņa uzsvēra, ka importētājs par preces kvalitāti ir tikpat atbildīgs kā tās ražotājs. Vītoliņa sniedza arī konkrētus ieteikumus, kas uzņēmējam būtu jāpaveic pirms preces ievešanas Latvijā (sk. video). Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš savukārt sacīja, ka problēmas ar izpratni par preču atbilstību prasībām parasti rodoties jauniem un nepieredzējušiem uzņēmējiem, kā risinājumu iesakot uzņēmēju aktīvāku informēšanu. PTAC sadarbībā ar VID Muitas pārvaldi ik gadu īsteno tirgus uzraudzības pasākumus uz robežas, lai Latvijas tirgū netiktu ievestas Eiropas Savienības prasībām neatbilstošas un nedrošas preces. Sadarbības ietvaros 2013. gadā no 1136 pārbaudītajiem preču modeļiem uz robežas 74% preču sākotnējās pārbaudēs...

Vakar, 9.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību" (ziņojums). Ziņojums apkopo ministriju un drošības institūciju sniegto izvērtējumu par to atbildībā esošo nozares politiku apdraudējuma iespējamības un ietekmes pakāpi uz nacionālo drošību, norādot paveikto 2013.gadā un plānotās darbības 2014.gadā. Ziņojums ir izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 9.panta 2.punktu, kas nosaka, ka Ministru prezidenta kompetencē ir gadskārtējā ziņojuma par nacionālo drošību sagatavošana. Ziņojums sniedz pārskatāmu informāciju par daudzveidīgām aktivitātēm, kas tiek veiktas savlaicīgai valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu prognozēšanai un novēršanai. Nacionālās drošības mērķis ir valsts neatkarības un teritoriālās vienotības, sabiedrības ekonomiskās un sociālās stabilitātes garantēšana. Ziņojuma pirmā daļa ietver jautājumus saistītus ar Latvijas līdzdalību kolektīvajā drošībā un aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumus, t.sk. starptautiskos drošības izaicinājumus, terorisma draudu situāciju novērtējumu, ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā un informācijas tehnoloģiju drošību. Apdraudējums neizriet tikai no valstu rīcības, bet arī ar valsti nesaistītiem avotiem - terorisma draudiem, organizētās...

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada 1.ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,3 miljardi euro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,8%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 0,6%. IKP apjoma izmaiņas, 2012.gada 1.ceturksnis - 2014.gada 1.ceturksnis (salīdzināmajās cenās, %) Salīdzināmajās cenās 2014.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 1.ceturksni, par 1,2% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, ko ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā par 7,5% (21,1% no kopējās apstrādes rūpniecības), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 7,6% (23,4% no kopējās apstrādes rūpniecības). Samazinājās dzērienu ražošana par 4,9% (1,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) un apģērbu ražošana - par 15,4% (3,7% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 80,9% kritusies metālu ražošanas nozare. Būvniecība pieaugusi par 24,6%. Par 44,3% palielinājās dzīvojamo māju būvniecība (16,9% no kopējās būvniecības), maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā - par 11,8% (7,7% no kopējās būvniecības),...

Pirmdien, 9.jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2014. gada 31. martam. Šādu ziņojumu FM iesniedz MK reizi ceturksnī. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, uz šā gada 30.aprīli Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) projektu īstenošanas līgumi noslēgti par 102,3% no pieejamā ES fondu finansējuma. Savukārt projektu īstenotājiem ir veikti maksājumi 72,7% apmērā no kopējā ES fondu finansējuma. Lai Latvija līdz 2015. gada beigām varētu pilnībā izmantot 2007.-2013. gada periodā pieejamās ES fondu investīcijas, perioda noslēguma fāzē no valsts budžeta projektu finansēšanai ir piešķirtas virssaistības. Tas nozīmē, ka valsts budžets sākotnēji finansēs projektus par lielāku summu nekā Latvijai pieejams no ES. Šobrīd, pateicoties ievērojamam papildus valsts budžeta virssaistību apjomam, kopā jau veiktie maksājumi finansējuma saņēmējiem pārsniedz pieejamo...

Vakar, 9. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas valdības līgumu ar Kipras Republiku par klasificētās informācijas aizsardzību. „Klasificētā informācija” nozīmē jebkādu informāciju neatkarīgi no tās formas vai veida, kam nepieciešama aizsardzība pret nepilnvarotu darbību un kas ir klasificēta saskaņā ar Pušu nacionālajiem normatīvajiem aktiem un kurai ir piešķirta atbilstoša klasifikācijas pakāpe. Kā teikts anotācijā, līgums noteiks klasificētās informācijas, ar kuru valstis ir apmainījušās, aizsardzības pasākumus, piemēram, pieejas kārtību klasificētai informācijai, klasificētās informācijas izmantošanu, nodošanu, pavairošanu, tulkošanu, iznīcināšanu, klasificētos līgumus, vizīšu norises kārtību, drošības prasību pārkāpumu izmeklēšanu. Tāpat tiks noteiktas valstu nacionālās drošības iestādes, kas būs atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību. Latvijas nacionālā drošības iestāde ir Satversmes aizsardzības birojs. Līgums paredzēs iespēju vienas valsts līgumslēdzējam piedalīties otras valsts klasificēta līguma izpildē, ja tam būs izsniegts industriālās drošības sertifikāts, kā arī personām, kas iesaistītas klasificētā līguma izpildē un ir saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas. Kā uzsvēruši Satversmes aizsardzības biroja speciālisti,...