JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas ieviesīs būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā. Šādu izmaiņu mērķis ir mūsu valsts zemes resursu ilgtspējīga saglabāšana, veicinot iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā. Būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1.novembrī. „Zeme ir mūsu valsts pamatvērtība un nacionālā bagātība, tāpēc nedrīkstam ļaut to izsaimniekot. Ar izmaiņām plānojam noteikt, ka priekšroka zemes iegādei laukos būs tiem cilvēkiem, kas nodarbojas tieši ar lauksaimniecību, nevis tiem, kas gūst peļņu, tikai pērkot un pārdodot zemi. Vēlamies, lai iedzīvotāji zemi izmantotu lauksaimniecības produkcijas ražošanai,” iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Likuma grozījumi nosaka ierobežojumus lauksaimniecības zemes tirdzniecībai, lai izskaustu spekulatīvus darījumus un masveida zemes izpirkšanu. Viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegādāties līdz diviem tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes. Pašvaldības, pamatojoties uz ilgtermiņa attīstības redzējumu un attīstības prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem, kā arī telpiskās attīstības perspektīvu, varēs noteikt fiziskām vai juridiskām personām lauksaimniecības zemes...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 3.jūlijā mainījās VID nodokļu un muitas informatīvā tālruņa numurs. Turpmāk tas būs 67120000 līdzšinējā 1898 vietā. Lai VID klientiem atvieglotu pāreju uz VID nodokļu un muitas informatīvā tālruņa numuru 67120000 un veicinātu tā atpazīstamību, zvanot uz līdzšinējo tālruņa numuru 1898, zvanītājam jūlija mēnesī tiek atskaņots individualizēts audio paziņojums par to, ka numurs 1898 ir mainīts uz 67120000 ar aicinājumu klientam pašam jau veikt atzvanu uz jauno numuru. VID nodokļu un muitas informatīvais tālrunī 67120000 tiek piedāvāti šādi sarunas temati: Nodokļi un elektroniskās deklarēšanas sistēma Privātpersonas, kas neveic saimniecisko darbību Komersants Muita Konsultācijas muitas jomā Tranzīta sistēmas Eksporta un importa sistēma Akcīzes preču aprite EMCS palīdzības dienests Konsultācijas akcīzes preču jomā Līdz ar jaunā VID nodokļu un muitas informatīvā tālruņa numura 67120000 ieviešanu VID informatīvais atbalsts iedzīvotājiem būs pieejams vēl augstākā kvalitātē un profesionālākā līmenī, jo tam tiks nodrošināta arī zvanu ieraksta funkcija, kas ļaus rūpīgi...

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kas speciālo ekonomisko zonu (SEZ) un brīvostu pārvaldēm ļaus arī pēc šī gada 1.jūlija slēgt līgumus ar kapitālsabiedrībām par ieguldījumu veikšanu un nodokļu atvieglojumu piemērošanu. Likuma grozījumi ļaus Rīgas un Ventspils brīvostām, kā arī Liepājas un Rēzeknes SEZ turpināt piemērot likumā noteiktos ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, norāda likumprojekta autori. Līdztekus likuma grozījumi paredz samazināto atbalsta intensitātes ieviešanu un papildu prasības valsts atbalsta uzskaitei, tai skaitā informācijas publicēšanu. Paredzētas stingrākas prasības atbalsta saņemšanai lieliem ieguldījumu projektiem. Tāpat tiek ieviestas būtiskākas izmaiņas par kontroles un caurspīdīguma nosacījumu ievērošanu jeb stingrākas kontroles prasības. Ar šiem likuma grozījumiem SEZ un brīvostu regulējums tiek saskaņots ar Eiropas Komisijas (EK) Reģionā atbalsta pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un EK regulu, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu.

Vakar, 3.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Mediatoru sertifikācijas un atestācijas kārtība, kas noteiks to, kā pieteikties mediatora sertifikācijas pārbaudījumam, tā saturu un maksu, kā arī mediatora sertifikāta paraugu. Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību, mēģina rast konstruktīvu strīda risinājumu. Kā teikts noteikumu anotācijā, tiesas ieteikta mediācija sāksies no 2015.gada 1.janvāra. Tiesai, iesakot mediatoru lietas dalībniekiem, ir jābūt pārliecinātai par mediatora profesionalitāti un spēju efektīvi un kvalitatīvi novadīt mediācijas procesu, veicinot domstarpību risināšanu, tādēļ nepieciešama mediatoru sertifikācija un atestācija. Šodien izsludinātie noteikumi noteiks kārtību, kādā persona, kura vēlas kļūt par sertificētu mediatoru, piesakās mediatora sertifikācijas pārbaudījumam, sertifikācijas pārbaudījuma, kā arī atestācijas pārbaudījuma saturu un norises kārtību, sertificēta mediatora sertifikāta paraugu. Noteikumi paredzēs, ka sertifikācijas pārbaudījuma maksa ir 205 euro, savukārt atestācijas – 51 euro. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Labklājības, Vides un reģionālās attīstības ministrijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī Pārresoru koordinācijas centram. Ar...

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, otrajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumu. Likums ietver Eiropas Savienības (ES) fondu vadības vispārējos pamatprincipus 2014. – 2020.gadā, tostarp ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus un sastāvu, deleģējumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti ES fondu vadības posmi, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar projektiem. Plānotās ES fondu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā šajā laika posmā ir 4,4 miljardi eiro, ko plānots ieguldīt pētniecības, informācijas komunikāciju tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, enerģētikas, vides, transporta, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un izglītības jomās, veicinot teritoriju līdzsvarotu attīstību, norāda likumprojekta autori. Jaunais tiesiskais regulējums paredz samazināt ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju skaitu. Tiks ieviests vienas pieturas aģentūras princips, un finansējuma saņēmējam turpmāk būs tikai viena sadarbības iestāde, kura gan izvērtēs projektu iesniegumus,...

Sākot ar 3. jūliju iedzīvotājiem ir iespējams iegādāties krājobligācijas simts Latvijas Pasta nodaļās visā Latvijā. To būtība ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam iegādāties valsts vērtspapīrus, tādējādi savu naudu uz laiku aizdodot valstij. Ar projekta ieviešanas otro kārtu krājobligācijas kļūs pieejamākas visiem Latvijas iedzīvotājiem – arī tiem, kam nav pieejams internets vai nav sava konta komercbankā. Tādējādi krājobligāciju iegādes process tiek dažādots, lai tas ir vienkāršs un drošs kā jebkurš bankas maksājums vai pirkums finanšu institūcijās. “Salīdzinājumā ar citiem investīciju instrumentiem viena no galvenajām krājobligāciju priekšrocībām ir drošums, jo ieguldījums nav atkarīgs no citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Tāpat svarīgi norādīt, ka valsts šo ieguldījumu garantē pilnā apjomā. Iegādājoties krājobligācijas, Latvijas iedzīvotāji atbalstīs savu valsti, taču vienlaikus saņems arī procentus jeb fiksētu ienākumu par savu ieguldījumu,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Krājobligāciju pārdošana notiek jau no pagājušā gada 19. jūnija, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iegādāties krājobligācijas interneta vietnē www.krajobligacijas.lv. Un jau līdz šim sasniegtais...

Š.g. 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas ļauj komersantiem izmaksāt ārkārtas dividendes vairākas reizes gadā. Tāpat, 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi nodokļu likumdošanā, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanā minētajiem ieguldījumiem piemērojot koeficientu ‘3’, vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kura arī bijusi šo izmaiņu iniciatore. "Gan ārkārtas dividenžu regulējums, gan nodokļu stimuls pētniecībai un attīstībai ir apliecinājums, ka valdība ieklausās uzņēmēju balsī. Kad LTRK vēl 2012.gada rudenī rosināja valdībai un Saeimai paredzēt iespēju izmaksāt dividendes vairākas reizes gadā, priekšlikums valdībā tika uzņemts piesardzīgi", pieņemtos grozījumus komentēja LTRK viceprezidente Lienīte Caune. "Apspriežot ierosinājuma būtību ar uzņēmējiem, valdība un Saeimas deputāti guva pārliecību, ka ārkārtas dividendes mazinās vēlmi meklēt aplinkus ceļus naudas izņemšanai no uzņēmumiem, un attiecīgi palielinās nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Ārkārtas dividenžu regulējums ir viens no veiksmīgajiem sadarbības piemēriem starp uzņēmējiem un lēmumu pieņēmējiem, kura rezultātā ieguvēji būs visi." Diskusijās par ārkārtas dividenžu ieviešanu LTRK...

Labklājības ministrija (LM) rosina nākamo četru gadu laikā veikt izmaiņas adoptētāju, aizbildņu un audžuģimeņu atbalsta sistēmā. Tās nepieciešamas, lai veicinātu bērnu augšanu ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 3.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā Koncepcija par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu. Tā vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Lai veicinātu bērnu uzaugšanu ģimenē un sekmētu bērnu ātrāku un veiksmīgāku iekļaušanos jaunajā ģimenē, LM ierosina no 2015.gada veikt vairākas izmaiņas adopcijas sistēmā: sniegt lielāku atbalstu potenciālajam vecākam pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs dodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. To plānots noteikt 171 eiro apmērā mēnesī pašreizējo 49,80 eiro vietā; bērna pirmsdadopcijas aprūpes laikā veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta arī invaliditātes apdrošināšanai, kā arī dubultot iemaksu objektu; ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem apmaksāt 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu; nodrošināt visu potenciālo adoptētāju apmācības pirms statusa piešķiršanas, lai potenciālie adoptētāji iegūtu zināšanas par...

Zemkopības ministrija sagatavojusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektutu "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācību un eksamināciju, kā arī medību dokumentu izsniegšanu un anulēšanu", ko ceturtdien, 3.jūlijā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Jaunie noteikumi izstrādāti, lai paaugstinātu mednieku un medību vadītāju kvalifikāciju, kā arī uzlabotu medību procesa kontroli un uzraudzību, tādējādi radot priekšnosacījumus medību saimniecības attīstībai. Lai nodrošinātu apmācības kvalitāti medību vadītājiem, jaunie noteikumi paredz, ka apmācības var organizēt tikai medniekus pārstāvošas organizācijas, kurās ir vairāk nekā 500 biedru (fizisku personu), vai akreditēta mācību iestāde. Turklāt noteikumu projektā noteikta prasība, ka uz medību vadītāja pārbaudījuma kārtošanu un medību vadītāja apliecības saņemšanu var pretendēt mednieks, kam mednieka kvalifikācija ir ilgāk nekā trīs gadus. Noteikumos tiek atcelta prasība par obligātu pirmseksāmena apmācību medību vadītājiem, nosakot, ka medību vadītāju kvalifikācijas kandidāti eksāmena tēmas var apgūt un eksāmenam sagatavoties patstāvīgi. Noteikumos arī precizētas un papildinātas teorētisko zināšanu pārbaudes programmās ietveramās gan mednieku, gan medību vadītāju eksāmena...

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas paredz finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2020.gadam pakāpeniski palielināt līdz 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Likums noteic, ka līdz 2020.gadam, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, finansējums valsts aizsardzībai pakāpeniski jāpalielina līdz diviem procentiem no IKP. Savukārt 2020.gadā un turpmākajos gados aizsardzības finansējums jānodrošina ne mazāk kā divu procentu apmērā no prognozētā IKP. Finansējuma palielinājums nepieciešams, lai veicinātu valsts aizsardzības spēju mērķtiecīgu paaugstināšanu, izpildītu Latvijas saistības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā kolektīvās aizsardzības ietvaros un radītu pamatu militāro spēju ilgtermiņa attīstības projektu īstenošanai, tādējādi atbalstot Latvijas iesaisti Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās. Šī likuma pieņemšana ir vēl viens nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, norāda par likumsprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. „Krievijas agresija Ukrainā un ģeopolitiskās spriedzes pieaugums pasaulē ir devis skaidru signālu par objektīvu nepieciešamību stiprināt Latvijas aizsardzības spējas. Mēs varam droši paļauties uz...

Saskaņā ar ceturtdien Eiropas Parlamenta (EP) pieņemto sarakstu, Sandra Kalniete, Andrejs Mamikins un Iveta Grigule darbosies Ārlietu komitejā, Valdis Dombrovskis - Budžeta komitejā, Artis Pabriks - Starptautiskās tidzniecības komitejā. Tatjana Ždanoka būs Nodarbinātības komitejas un Lūgumrakstu komitejas locekle, Krišjānis Kariņš turpinās darboties Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, savukārt Roberts Zīle - Transporta komitejā. Iveta Grigule bez Ārlietu komitejas darbosies arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Deputātu sadalījumu komitejās ierosina Eiropas Parlamenta politiskās grupas, pamatojoties uz pašu deputātu izrādīto interesi. Deputātu sadalījumam komitejās ir proporcionāli jāatspoguļo EP politiskais sastāvs. Vēl līdz galam nav apstiprināts aizvietotājlocekļu saraksts, tomēr dokumenta projekts liecina, ka Latvijas deputāti kā aizvietotāji varētu darboties arī Lauksaimniecības, Kultūras, Ekonomikas, Iekšējā tirgus, Pilsoņu brīvību un Reģionālās attīstības komitejās. Visu EP komiteju konstitutīvās sanāksmes notiks pirmdien, 7.jūlijā. Šajās sanāksmēs deputāti ievēlēs komitejas prezidiju - priekšsēdētāju un līdz četriem priekšsēdētāju vietniekiem (uz divarpus gadu pilnvaru termiņu). Saites: Komitejas, kurās darbojas LV deputāti (uzklikšķinot uz katra...

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti 3. jūlijā akceptēja jaunu rīcības plāna projektu vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā. Pašvaldība jau 2012.gadā bija apstiprinājusi rīcības plānu trokšņa samazināšanai, taču šogad Ministru kabinets pieņēma jaunus noteikumus par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību, tāpēc esošais plāns tika aktualizēts un pārstrādāts. Izanalizējot datus, konstatēts, ka aptuveni 30% no Rīgas teritorijas, tajā skaitā daļā no Rīgas vēsturiskā centra, tiek pārsniegti trokšņa robežlielumi naktī. Dienā un vakarā trokšņa robežlielumi tiek pārsniegti pilsētas vēsturiskajā centrā, it īpaši maģistrālo ielu, piemēram, Brīvības ielas, Kr.Valdemāra ielas, Kr.Barona un Lāčplēša ielas kvartālos. Pēdējo gadu laikā Rīgas pašvaldība jau ir realizējusi vairākus projektus, lai optimizētu transporta plūsmas, atslogotu pilsētas centru no transportlīdzekļiem un samazinātu sastrēgumus. Vairākos projektos ir uzstādīti speciāli prettrokšņa ekrāni, piemēram, nododot ekspluatācijā daļu Dienvidu tilta, Slāvu-Maskavas ielas rajonā tika izvietoti prettrokšņa ekrāni, kas aizsargā tuvējo māju iedzīvotājus no autotransporta radītā trokšņa ietekmes. Rīcības plānā iekļautos pasākumus vides trokšņa samazināšanai...

Latvijas Dizaineru savienība (LDS) aicina piedalīties konkursā - "Gada balva dizainā 2014". Šogad, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta un arī Latvijas dizains tam kalpo par liecību, LDS atkal rīko konkursu un, kā katru gadu, piedalīties tiek aicināti visi praktizējošie un vēl studējošie dizaineri, kas vēlas apliecināt sev, Latvijai un pasaulei savu radīt un darīt spēju. Pieteikt darbus, kā vienmēr, var arī visi ar dizaina objektu saistītie - dizaina pasūtītāji, izpildītāji, līdzautori, visi tie, kas piedalījušies kopā radot un īstenojot dizaineru ieceres un vēlas izcelt to nozīmību. Piedalīties var sešās dizaina nomināciju kategorijās un ematiskajā konkursā: Interjera dizains Vides dizains Rūpnieciskais dizains Modes un tekstila dizains Grafiskais dizains Foto dizains Pieteikšanās konkursam līdz 21. jūlijan. Tematiskais konkurss „VELTĪJUMS" ir par godu Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai un Latvijai kā Eiropas prezidējošajai valstij 2015.gadā , konkurss tiek izsludināts sadarbībā ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju „Live Rīga "un uzņēmumu "Parnass Presentreklam". Tā mērķis ir...

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, sasauktajā ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā lems par grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas paredz ieviest būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā. Šādu izmaiņu mērķis ir mūsu valsts zemes resursu ilgtspējīga saglabāšana, veicinot iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā. Sēdes sākumā Saeimas deputātus plānojusi uzrunāt Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kura ziņos parlamentam par Latvijas nacionālo drošību. Saeimas ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā iekļauti 34 jautājumi, tostarp deviņus likumprojektus Saeima skatīs galīgajā lasījumā. Šodienas sēdē deputāti galīgajā lasījumā lems par izmaiņām maksātnespējas regulējumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, tostarp būtiski samazinot parādu saistību dzēšanas termiņu un ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Lai pastiprinātu būvdarbu uzraudzību un būvniecības procesos iesaistīto atbildību, Saeima galīgajā lasījumā lems par Būvniecības likuma grozījumiem. Parlamentārieši galīgajā lasījumā steidzamības kārtā lems arī par Valsts aizsardzības finansēšanas likuma pieņemšanu, kas paredz finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2020.gadam pakāpeniski palielināt līdz diviem procentiem no iekšzemes...

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti trešdien, 2.jūlijā, vienbalsīgi nolēma aicināt Valsts kontroli (VK) izvērtēt iespēju veikt padziļinātu revīziju galvaspilsētas pašvaldības uzņēmumā „Rīgas satiksme”. Deputāti tā lēma pēc iepazīšanās ar VK operatīvās revīzijas rezultātiem Rīgas satiksmē par sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanu. No 2014.gada 1.janvāra Rīgas dome ir saskaņojusi Rīgas satiksmes viena brauciena biļetes cenu 1,20 eiro apmērā, tomēr Mobilitātes veicināšanas budžeta programmas ietvaros visiem sabiedriskā transporta pasažieriem tiek piemērota atlaide 50 procentu apmērā, kura tiek kompensēta no Rīgas domes budžeta līdzekļiem. VK revīzijā secinājusi, ka Rīgas sabiedriskā transporta tarifs ir nepamatoti paaugstināts un tā aprēķinos iekļauti darījumi vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā, kas raksturojami kā nelietderīgi un neracionāli, vai kuru nepieciešamības pamatojums nav izsekojams. „Jāsecina, ka Rīgas satiksmes tarifa veidošanas pamatdati - pasažieru skaits un uz tarifu attiecināmās izmaksas - ir apšaubāmi un neprecīzi. Par kādu tarifa pamatotību mēs varam runāt, ja netiek uzskaitīti visi pasažieri, ja tarifa aprēķināšanas...