JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, steidzamajā otrajā lasījumā lems par atbalstu likumprojektam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kurā iekļauti 19 priekšlikumi likuma papildināšanai. Izmaiņas paredzētas attiecībā uz PVN maksātājiem, kas sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus un kuriem no nākamā gada būs iespēja izvēlēties piemērot īpašos PVN režīmus. Par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem turpmāk uzskatīs arī tīmekļa vietņu apkalpošanu, tīmekļa resursu nodrošināšanu, programmu un iekārtu uzturēšanu no attāluma; programmatūras piegādi un atjaunināšanu; attēlu, teksta un informācijas piegādi un piekļuves nodrošināšanu datubāzēm; mūzikas, filmu un spēļu, tai skaitā laimes spēļu un azartspēļu, piegādi, kā arī politisku, kultūras, mākslas, sporta, zinātnes un izklaides raidījumu un ziņu piegādi; tālmācību. Likumprojektā paredzēts noteikt personu loku, kuras VID reģistrē kā minēto pakalpojumu sniedzējus Eiropas Savienības teritorijā; kas ir īpašie režīmi šo grozījumu izpratnē; veidu, kādā VID paziņo lēmumu par personas reģistrāciju kā elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienības teritorijā; personu pienākumus attiecībā uz īpašo...

Labklājības ministrs Uldis Augulis ceturtdien, 12.jūnijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē ar sociālajiem partneriem diskutēs par iespējām 2015.gadā palielināt minimālo mēneša darba algu. Ņemot vērā ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pozitīvās izaugsmes perspektīvas, puses diskutēs par iespējām minimālo mēneša darba algu no nākamā gada palielināt no 320 eiro līdz 330 eiro. Šādu priekšlikumu atbalsta Ekonomikas ministrija un varētu atbalstīt Finanšu ministrija. Minimālās darba algas primārais mērķis ir atbalstīt zemu kvalificētos darbiniekus, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas augstu nodarbinātības līmeni šajā kategorijā. Prognozējams, ka ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas pieaugumu arī šogad. Pērn vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar 2012.gadu, pieauga par 4,6% un bija 716 eiro (503 lati). 2013.gadā vidējā bruto darba samaksa bija par 13,1% lielāka nekā 2010.gadā. Līdz ar nominālā atalgojuma pieaugumu, pakāpeniski palielinās reālā darba alga. Pieaugot patēriņa cenām, reālās algas pieaugums iepriekšējos gados bija mērens - 2011. gadā tā pieauga par 0,1%, bet 2012.gadā - par 1,6%. 2013.gada reālais...

Pastiprinās būvdarbu uzraudzību un būvniecības procesos iesaistīto atbildību - to paredz grozījumi Būvniecības likumā, kurus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien,11.jūnijā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā. Tautsaimniecības komisijas deputāti lēma, ka turpmāk atbildīgajām iestādēm ne retāk kā reizi piecos gados būvspeciālistu reģistrā būs jāpārbauda informācija par ikvienu būvspeciālistu, tostarp par konkrētā speciālista pastāvīgo praksi un informācija par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām. Savukārt būvprojekta izstrādes vai būvdarbu laikā, veicot nebūtiskas izmaiņas būves novietojumā vai ēkas būvapjomā, tās būs obligāti jāsaskaņo ar būvvaldi. Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Līdz ar likuma grozījumiem būtiski tiks pastiprināta būvniecības kontrole gan būves celtniecības, gan tās ekspluatācijas laikā. Turpmāk būvinspektoriem būs ne tikai jāpārbauda, vai būvdarbi sākti likumīgi un būvizstrādājumi atbilst projektam, bet arī būs jāpārliecinās par būvmateriālu dokumentācijas atbilstību...

Trešdien, 11.jūnijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izveidotā darba grupa noslēgusi darbu pie Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta, kas noteiks obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu, izvērtējot visus pirms otrā lasījuma iesniegtos priekšlikumus un iesniedzot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai būtiskus likumprojekta papildinājumus. Darba grupas vadītājs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks norāda, ka „galvenā likumprojekta pievienotā vērtība ir iespējamie finansēšanas avoti, kas ļautu izvairīties no strauji tuvojošās krīzes veselības aprūpes finansēšanā un tās nodrošināšanā”. R.Ražuks arī uzsver, „ka valsts obligātā veselības apdrošināšana nav pašmērķis. Likumprojektā iestrādāti mehānismi, kā nodrošināt veselības aprūpes finansējuma palielināšanos līdz ar kopējo tautsaimniecības izaugsmi, jo diemžēl šī brīža aprēķini liecina, ka par spīti tās izaugsmei veselības aprūpei atvēlētais finansējums procentuāli pret iekšzemes kopproduktu samazinās”. Darba grupa vienojusies, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā tiek iekļauti precīzi algoritmi, iezīmējot trīs dažādus finansēšanas avotus, lai pakāpeniski gadu gaitā sasniegtu valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei vismaz 4,5 procentu apmērā...

Ārstniecības likuma grozījumos, ko otrdien, 10.jūnijā, izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja parlamenta Sociālo un darba lietu komisija, paredzēts precizēt vairākas definīcijas, tostarp nosakot, ka ārstniecības iestādes statusu var iegūt arī saimnieciskās darbības veicēji, piemēram, funkcionālie speciālisti, ārsta palīgi un vecmātes. Ārstniecības likuma grozījumi paredz arī paplašināt sertificējamo ārstniecības personu loku. Sertifikātu darbam savā profesijā turpmāk varēs nokārtot arī skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā un podologi, tādējādi iegūstot iespēju atvērt privātprakses un strādāt savā profesijā patstāvīgi. Kosmetologu un pēdu aprūpes speciālistu sertifikāciju un resertifikāciju veiks Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība. Ārstniecības personu reģistrā patlaban ir reģistrēti 176 skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā un 102 podologi, liecina Veselības ministrijas sniegtā informācija. Likumā tiks definēta arī telemedicīna, kā arī atbilstoši tehnoloģiskajam progresam precizēts medicīnisko ierīču jēdziens. Tajā tiks ietvertas arī kombinētas medicīnas ierīces, kas vienlaikus satur arī zāles, piemēram, implantus ar antibakteriālu zāļu pārklājumu. Ar likuma grozījumiem plānots nodrošināt arī medicīniskās dokumentācijas ierakstu juridisko spēku elektroniskā vidē, ja...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome trešdien apstiprināja "Ar iestādi saistīto personu riska darījumu ierobežojuma izpildes normatīvos noteikumus". Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu grozījumu Kredītiestāžu likuma 43. pantā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 122. pantā piemērošanu un nosaka kārtību ar iestādi saistīto personu ierobežojumam pakļauto riska darījumu apmēra noteikšanai, ņemot vērā attiecīgās ES regulā Nr. 575/2013 (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012) noteiktās prasības. Noteikumi paredz arī pārskata par ierobežojuma izpildi sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 11.jūnijā, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumus, kas paredz pilnveidot Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāna veidošanas principus un lietu pārņemšanas kārtību. Lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa attīstības pēctecību valdības maiņas gadījumā, likumprojekts nosaka, ka valdības un rīcības plāna izstrādes procesā jāizvērtē hierarhiski augstāki attīstības plānošanas dokumenti. Likumprojekts precizē valdības deklarācijas un rīcības plāna izstrādes un izpildes koordinēšanas mehānismu, nosakot, ka šo funkciju veiks Pārresoru koordinācijas centrs. Ar izmaiņām no likuma paredzēts izslēgt normas par rīcības plāna saturu deklarācijas īstenošanai, jo tā izstrādes kārtība tiks noteikta Ministru kabineta kārtības rullī. Likumprojekts arī saskaņo Ministru kabineta iekārtas likuma normas ar Saeimas kārtības rulli attiecībā uz Ministru prezidenta ziņojumu Saeimai par paveikto un iecerēto darbību. Lai nodrošinātu operatīvu lietu pārņemšanu un Ministru kabineta darbības nepārtrauktību, piedāvātie likuma grozījumi paredz noteikt un nodalīt atbildīgo institūciju pienākumus. Par informācijas apkopošanu un apriti saistībā ar...

Darba piedāvājumi, vakances kategorijā „Tieslietas, kārtības sardze, drošība” speciālistu darba portālā Cvmarket.lv >>> http://www.cvmarket.lv/joboffers.php?submit=1&categories=16&utm_source=plz.lv&utm_medium=e-pasts&utm_campaign=e-zurnals

NODOKĻI Kā VID sadarbojas starptautiski jeb Kas nodokļu maksātājiem jāzina par nodokļu administrācijas starpvalstu attiecībām Kopš 2004. gada, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tāpat kā daudzām citām institūcijām, jāpilda virkne saistību, tostarp sadarbības un informācijas apmaiņas jomā. Pašlaik VID veic informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības (ES) valstīm gan tiešo, gan netiešo nodokļu jomā, pamatojoties uz ES direktīvām, kā arī konvencijām par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas, kā arī ar trešajām valstīm, ievērojot konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Informācijas apmaiņā VID saistošas ir Padomes direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko tiek atcelta direktīva 77/799/EEK, Padomes regula Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā, Padomes regula Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā, kā arī 56 noslēgtās konvencijas. Visas Latvijas valsts noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā...

No 2007. - 2013. gada ES fondu plānošanas perioda finanšu līdzekļiem reģionālie biznesa inkubatori, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA)un inkubatoriem, tiek finansēti līdz 2014. gada beigām. Ņemot vērā, ka programmā ir vēl pieejams finansējums un biznesa inkubatori ir pauduši vēlmi veikt jaunus pētījumus savu nozaru komersantu konkurētspējas celšanai, Ekonomikas ministrija strādā pie atkārtota iepirkuma izsludināšanas, lai no atlikušā 2007. - 2013. gada plānošanas perioda finansējuma finansētu reģionālos biznesa inkubatorus līdz 2015. gada beigām. To paredz 12. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais noteikumu projekts "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt finansējuma pieejamību komercdarbības attīstībai komersantiem dažādās attīstības stadijās un veicināt jaunu komersantu veidošanos" aktivitāti "Reģionālie biznesa inkubatori"" . Lai 2015. gada beigās nebūtu pārrāvums reģionālo biznesa inkubatoru atbalstā, ministrija vienlaikus uzsākusi darbu pie 2014. - 2020. gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātes "Reģionālie biznesa inkubatori" sagatavošanas. Plānots ka arī nākošajā periodā atbalstu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka šī gada 1.jūnijā ir sekmīgi sākusi darboties jaunā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk - EDS) versija un algas nodokļa grāmatiņas tagad visiem ir pieejamas tikai elektroniskā formātā; tāpat mūsdienīgāks un pievilcīgāks ir kļuvis arī EDS vizuālais izskats. Taču tā kā izmaiņas ir ieviestas pavisam nesen, VID ir izvērtējis no iedzīvotājiem biežāk saņemtos jautājumu un neskaidrības, un vērš gan fizisku, gan juridisku personu uzmanību uz dažiem būtiskiem aspektiem saistībā ar algas nodokļa elektroniskajām grāmatiņām un informācijas norādīšanu tajās. Līdz ar algas nodokļa elektroniskās grāmatiņas ieviešanu fiziskajām personām ir gan jauni pienākumi, gan jaunas iespējas pašām veikt ierakstus un izmaiņas savā elektroniskajā grāmatiņā. Jebkuras fiziskās personas veiktās darbības EDS algas nodokļa elektroniskajās grāmatiņās tiek fiksētas VID informācijas sistēmā. Tādējādi, ja persona ir veikusi kļūdainas (vai nepārdomātas) darbības elektroniskajās grāmatiņās, visbiežāk kļūdu EDS vairs nav iespējams novērsts un personai ir jāvēršas VID klientu apkalpošanas centrā, vai jāsagatavo iesniegums par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu par mikrouzņēmumu nodokli (aktualizēts 2014.gada 5.jūnijā). Atgādinām, ka tiesības kļūt par mikrouzņēmumu un izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir: individuālajam komersantam; individuālajam uzņēmumam, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai (turpmāk – individuālais uzņēmums); fiziskajai personai, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja; sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA). Nodokļu maksātājs ir mikrouzņēmums, ja tas atbilst šādiem kritērijiem: saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 euro, mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem (darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus), dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas; SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki (īpašnieki, dalībnieki un darba attiecībās esošas fiziskās personas); mikrouzņēmums nav personālsabiedrības biedrs (no 2014.gada 1.jūlija). Jaunums šogad - par mikrouzņēmuma darbinieka vai mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumu uzskata mikrouzņēmuma darbiniekam vai mikrouzņēmuma īpašniekam sākot ar 2014.gada 1.jūliju izsniegto avansu, ja par to vai...

Lai novērstu likumpārkāpumus tirdzniecībā, it īpaši vasaras periodā, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) pievērš pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos. Tas saistīts ar to, ka vasaras periodā gan ārvalstu tirgotāji Latvijas tirgos cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, gan arī Latvijas tirgotāji tirgo no kaimiņvalstīm ievestu preci, taču maldīgi uzdod to par pašu izaudzētu. Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju. VID arī aicina iedzīvotājus ziņot par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu nomaksas jomā. VID vasaras mēnešos pastiprināti veiks kontroles pasākumus Latvijas tirgos, tajā skaitā, nakts tirdzniecības vietās. Pārbaužu laikā VID inspektori pārbaudīs, vai tirgotājs pēc pieprasījuma var izsniegt stingrās uzskaites kvītis, ja tiek tirgota pašu iegūta vai ražota produkcija, un vai tiek izsniegts elektroniskā kases aparāta čeks, ja tiek tirgota iepirkta lauksaimniecības produkcija, vai tirdzniecības vietā atrodas preču izcelsmes dokumenti, pavaddokumentu reģistrs, ja tirgotājs ir reģistrēts VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, vai tam ir uzstādīts elektroniskais...

Biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija aicina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus nekavēties ar likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" virzīšanu uz Saeimas plenārsēdi, lai to būtu iespējams pieņemt vēl šīs sesijas pēdējā plenārsēdē nākamceturtdien, 19.jūnijā. Jau pusotru mēnesi Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus ir atvērts jebkādām darbībām no Eiropas Savienības pilsoņu puses, abas organizācijas aicina deputātus atlikt jautājumus, par kuriem nav iespējama ātra vienošanās, un steidzami lemt par likumprojekta pieņemšanu Saeimā. Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina deputātus apzināties, ka šis likumprojekts ir viens no būtiskākajiem atjaunotās Latvijas lauksaimniecības turpmākajai pastāvēšanai un attīstībai. J.Lazdiņš: "Vilcinoties ar lēmuma pieņemšanu, pastāv risks, ka visu vasaru turpināsies absurdā situācija, ka Latvijas lauksaimniecības zemes iegādē nepastāv nekādi ierobežojumi. Šobrīd ir jāaizsver prioritātes, jānoliek malā savstarpējās domstarpības un kopīgi jāpieņem labākais stratēģiskais lēmums Latvijas valstij." Šobrīd viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem likumprojekta izskatīšanas gaitā izrādījusies iniciatīva noteikt ierobežojumus...

Lai vairāk nekā 217 miljonus darba ņēmēju Eiropas Savienībā labāk aizsargātu no nelaimes gadījumiem darbavietā un ar darbu saistītām slimībām, Eiropas Komisija otrdien, 10. jūnijā, nākusi klajā ar jaunu "Pamatstratēģiju drošībai un veselības aizsardzībai darbā no 2014. līdz 2020. gadam", kas norāda galvenās problēmas un stratēģiskos mērķus attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī iesaka svarīgākos pasākumus un instrumentus šo problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai. Jaunās pamatstratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka ES saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” turpinās uzņemties vadošo lomu augstu standartu veicināšanā attiecībā uz darba apstākļiem gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā. Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors: “Mēs no jauna apliecinām Komisijas apņemšanos pastāvīgi uzlabot iedzīvotāju darba apstākļus Eiropas Savienībā. Cilvēkiem ir tiesības strādāt, neapdraudot savu veselību vai drošību darba vietā. Tomēr Eiropas Savienībā ik gadu vairāk nekā trīs miljoni darba ņēmēju cieš smagos nelaimes gadījumos darbā, no kuriem 4000 gadījumu ir letāli. Ar darbu...