JAUNUMI

Vakar, 5. jūnijā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) elektroniski informēja, ka uz laiku nestrādā funkcionalitāte saistībā ar elektroniskajām algas nodokļa grāmatiņām kā noteikts 2013.gada 4.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 304 "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa", ka darba devējs tiks elektroniski informēts ne vēlāk kā otrajā darba dienā pēc izmaiņu veikšanas elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā (1 x dienā), saņemot informāciju «Sarakste ar VID», kā arī paziņojums par jauna ziņojuma saņemšanu tiks nosūtīts uz «Sarakste ar VID» norādīto e-pasta adresi. VID atvainojās par sagādātajām neērtībām un ziņoja, la tiek strādāts pie problēmas risinājuma, bet aktuālo informāciju darba devējam ir iespējams aplūkot VID Nodokļu maksātāju datu sistēmas pārskatā "Nodokļu maksātājam elektroniski iesniegto algas nodokļa grāmatiņu dati". Vienlikus VID vakar informēja, ka ir izstrādāti jauni palīgmateriāli un iesniegumu formas EDS un saistībā ar elektroniskajām algas grāmatiņām. Aicinām iepazīties: Palīgmateriāls "Kā iesniegt jaunu dokumentu?" Palīgmateriāls "Kā reģistrēt jaunu lietotāju elektroniskās deklarēšanas sistēmā un atzīmēt tiesības darbam ar...

Saeima ceturtdien, 5.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. „Gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, esam papildinājuši to ar vairākiem jauninājumiem, taču šodien pieņemtā likuma redakcija vēl joprojām neparedz izmaiņas attiecībā uz virsstundu darba apmaksu – vienu no tēmām, kas bija diskusiju krustpunktā, gatavojot šo likumprojektu iesniegšanai parlamentā. Darba devēju organizācijas šajā jautājumā pagaidām nav spējušas rast kompromisu ar arodbiedrībām, un arī politiķi šobrīd nav gatavi bez abu pušu piekrišanas virzīt kādu jaunu virsstundu apmaksas modeli. Taču sociālais dialogs turpinās un, iespējams, uz trešo lasījumu varam sagaidīt kompromisa risinājumu,” skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. „No vienas puses redzam daudz piemēru, ka pašreizējā virsstundu apmaksas sistēma praksē reāli nedarbojas, un darbinieki tā vietā, lai saņemtu apmaksu dubultā, pārstrādātās stundas vispār neuzskaita un nesaņem neko. No otras puses, ir saprotamas arī arodbiedrību bažas...

Saeima ceturtdien, 5. jūnijā skatīja likumprojektu Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz pastiprināt valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, piešķirot papildus iespējas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas. Pašreiz spēkā esošās IIN normas nosaka, ka attaisnotajos izdevumos iespējams iekļaut izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, taču izglītības izdevumos nav iekļauti izdevumi, kas saistīti ar interešu izglītības apgūšanu un pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklēšanas izmaksām, taču tieši tās vecākiem sastādot lielu izdevumu daļu. Iecerētie grozījumi paredz, ka attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut arī izdevumus par bērnu interešu izglītību un pirmsskolas izglītības pakalpojumiem. Šādi attaisnotie izdevumi attiektos tikai uz Izglītības iestāžu reģistrā esošu institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Grozījumi papildinātu likuma 10. pantu'"Attaisnotie izdevumi", vārdu „izglītības iegūšanu” vietā tajā ievietojot: „interešu izglītības apgūšanu, pirmsskolas izglītības pakalpojumu izmantošanu”. Likumprojekta autori uzskata, ka ar grozījumiem izdosies "atbalstīt interešu izglītības iegūšanu, kas ietekmē bērna turpmākās izglītības un profesionālās gaitas, kā arī interešu izglītība veicina bērnu attīstību un saturisku laika aizpildījumu pēc...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tām fiziskajām personām, kuras līdz 2013.gada 31.decembrim ir saņēmušas aizdevumu un aizdevuma neatmaksātā daļa no viena aizdevēja minētajā datumā pārsniedz 15 000 eiro vai tā ekvivalentu citā valūtā, līdz 2014.gada 30.jūnijam par to ir jāsniedz informācija VID. Neatmaksātā aizdevuma daļa tā saņēmējam ir jādeklarē tikai gadījumā, ja tas saņemts no personas vai iestādes Latvijā vai ārvalstīs, kurai nav speciālas atļaujas (licences) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Informācija par neatmaksāto aizņēmuma daļu virs 15 000 eiro tā saņēmējiem nav jāsniedz šādos gadījumos: ja aizdevēju un aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē - vecāki, bērni, mazbērni, vecvecāki, brāļi, māsas, mazmazbērni, vecvecāki, brāļu un māsu bērni u.tml., ja aizdevējs ir Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība, vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Informācija par kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir pieejama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā www.fktk.lv...

Informējam, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojjis jaunu metodisko materiālu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu jaunu transportlīdzekļu iegādei Eiropas Savienības teritorijā. Metodiskā materiāla mērķis ir apskatīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu jaunu transportlīdzekļu iegādei Eiropas Savienības teritorijā, par ko VID regulāri tiek saņemti jautājumi gan no personām, kas veic saimniecisko darbību (juridiskām un fiziskām personām), gan personām, kas neveic saimniecisko darbību. Atgādinām, ka saskaņā ar likuma 87.pantu jebkura persona, tai skaitā nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs, iegādājoties jaunu transportlīdzekli no jebkuras citas dalībvalsts personas, maksā nodokli valsts budžetā. Tā kā tādu transportlīdzekļu kā kuģu un gaisakuģu iegādes Latvijā nav pārāk izplatīti darījumi, tad šajā metodiskajā materiālā apskatīti jautājumi saistībā ar jauniem transportlīdzekļiem, kas ir sauszemes motorizētie transportlīdzekļi. Atbilstoši Pievienotās vērtības likuma 1.panta 9.punktam ar terminu „jauns transportlīdzeklis” šajā likumā saprotams " sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2...

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir sākusi sarunas ar Finanšu ministriju par reversā PVN ieviešanu vienā no Latvijas pārtikas ražošanas nozarēm - graudkopībā. Šāda ideja tiek virzīta, jo vairāki pārtikas nozares uzņēmumi, kas savām vajadzībām lielos apjomos no piegādātājiem iepērk graudus, saskaras ar situāciju, kad piegādātāji pilnā apmērā valstij nenomaksā PVN. Šobrīd situācija ir tāda, ka pircējs ir atbildīgs par to, lai piegādātājs nomaksātu valstij PVN, kuru pircējs tam ir samaksājis, norēķinoties par preci. Diemžēl ne vienmēr piegādātājs samaksā valstij PVN, un no tā cieš pasūtītājs, kuram ir jāpierāda, ka viņš ir samaksājis visus nodokļus. LPUF piedāvātais risinājums paredz, ka PVN valstij samaksā pasūtītājs, kurš iepērk graudus. Tas ļautu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru un nodrošinātu lielākus ieņēmumus valsts budžetā. Turklāt pārtikas uzņēmumiem, kas iepērk graudus, nenāktos tērēt liekus laika, finanšu un juridisko pakalpojumu resursus, lai pierādītu, ka PVN, saņemot preci, ir samaksāts. "Domājam, ka šāds risinājums palīdzētu gan pārtikas nozarei, gan valstij...

Saeima ceturtdien, 5.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pamatlikumu papildināt ar ievadu jeb preambulu. Likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja 69, bet pret balsoja 27 deputāti. Satversmi Saeima var grozīt ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Satversmes ievadā paredzēts norādīt Latvijas valsts mērķus un valstiskuma vēsturiskās attīstības nozīmīgākos punktus, kā arī galvenos pamatus, uz kuriem balstās Latvijas valsts un sabiedrība. Satversmes ievadā tiks uzsvērta Latvijas valsts nepārtrauktība, latviešu nācijas, tās valodas un kultūras aizsardzība, kā arī pausts nosodījums gan komunistiskā, gan nacistiskā totalitārā režīma noziegumiem. Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvija kā demokrātiska valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Otrajā lasījumā preambulas projekts papildināts ar atsauci arī uz lībiešu tradīcijām un dzīvesziņu, kas līdztekus latviešu tradīcijām un latviešu valodai kopš senlaikiem veido Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā. Saeima šodien atbalstīja Satversmes preambulas izteikšanu sekojošā redakcijā: „1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvija ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes,...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus Profesiju klasifikatorā, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām tajā. To paredz Ministru kabineta Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Saskaņā ar VSIA „Latvijas Radio”, piena pārstrādes ražošanas uzņēmumu, Centrālās statistikas pārvaldes un citu darba devēju priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā plānots iekļaut jaunas profesijas dažādās jomās, t.sk., televīzijas /radio programmas direktors, televīzijas /radio raidījuma producents, ilgtspējīgas būvniecības inženieris, betonēšanas tehniķis, teksta ievadītājs, slieku audzētājs u.c. Jauno profesiju nosaukumu un kodu izmaiņas atspoguļotas noteikumu projekta pielikumā tabulas veidā. Profesiju klasifikatora 1.pielikums izteikts jaunā redakcijā. Tajā iekļauti numerāciju punkti un apakšpunkti, kā arī pilnveidots klasifikācijas apraksts. Vienlaikus Profesiju klasifikators papildināts ar 23 profesiju standartu projektiem, piemēram, Būvniecības tāmju inženieris, Betonētājs, u.c. Tie saskaņoti ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi.

Ministru kabinetā (MK) 3.jūnijā izskatīts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sagatavotais likumprojekts "Statistikas likums", kurš pēc apstiprināšanas Saeimā stāsies 1997. gadā pieņemtā Valsts statistikas likuma vietā. CSP priekšniece Aija Žīgure: "Jaunais likums stiprinās CSP kā vadošās statistikas iestādes lomu un palielinās administratīvo datu avotu izmantošanu statistikas iegūšanā. Mūsu statistikas sistēma šobrīd ir decentralizēta, jo datu vākšanā, apstrādē un analīzē ir iesaistīta virkne valsts iestāžu. Jaunais likums pārvaldei nosaka daudz lielāku lomu nacionālās statistikas sistēmas ietvaros." Likuma mērķis ir noteikt institucionālo un organizatorisko ietvaru oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas izveidošanai, darbībai un attīstībai. Statistikas nodrošināšanas sistēmas vadošā iestāde ir CSP. Tas nozīmē gan metodoloģisku CSP palīdzību citām statistikas iestādēm, gan arī saistīts ar CSP kā Eiropas Komisijas kontaktpunktu Latvijā Eiropas statistikas jautājumos. Likumā noteikta statistikas nodrošināšanas sistēmas uzbūve, statistikas iestāžu tiesības un pienākumi, kā arī to savstarpējā sadarbība un sadarbība ar citām valsts institūcijām oficiālās statistikas nodrošināšanā. Likumā atrunātas privātpersonu un valsts institūciju tiesības un...

Ceturtdien, 5.jūnijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) noritēja forums, kurā eksperti apsprieda Eiropas Komisijas līdzfinansētā "Pilotprojekta sociālo uzņēmumu identificēšanai un to ekonomiskās ietekmes izvērtēšanai Latvijā" rezultātus un tālākās rekomendācijas politikas veidotājiem sociālās uzņēmējdarbības attīstības sekmēšanai Latvijā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata: "Katrā pašvaldībā ir ne mazums sociāla rakstura problēmu, kuras iespējams risināt ne vien ierastajā veidā - piešķirot pabalstus - bet arī daudz ilgtspējīgāk un valsts attīstībai draudzīgāk - veicinot sociālo uzņēmumu izveidi un darbību. Sociālie uzņēmēji virkni sociālo problēmu no pašvaldību pleciem var noņemt, emu pārliecināts!" "Tomēr, lai Latvijā attīstītu sociālo uzņēmējdarbību, ir virkne uzdevumu, kas īstenojami politikas veidotājiem. LTRK izstrādājusi rekomendācijas," informē J.Endziņš. REKOMENDĀCIJAS: Atzīt un stiprināt sociālos uzņēmumos kā īpašu grupu, jo šis ir efektīvs risinājums ieilgušo sociālo problēmu risināšanai. Nepieciešams veicināt sabiedrības kopējo izpratni par sociālo uzņēmējdarbību. Parādot tās pievienoto vērtību sociālo problēmu risināšanā un pozitīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā;Sociālās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā nozīmīga loma ir...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas(Regulatora) padome pieņēmusi lēmumu par 89% samazināt starpoperatoru norēķinu tarifus fiksētajā elektronisko sakaru tīklā. No 1.jūlija savienojuma pabeigšanas fiksētajā telefonu tīklā tarifa augšējā robeža ir noteikta 0,00083 EUR par izsaukumu un 0,00076 EUR par izsaukuma minūti, sniedzot fiksēto sakaru lietotājiem iespēju saņemt sakaru pakalpojumus par zemākām cenām. Lēmums pieņemts, lai tuvinātu savienojuma pabeigšanas tarifu efektīvām pakalpojuma sniegšanas izmaksām. Regulators, nosakot tarifa augšējo robežu, ir vērtējis savienojuma pabeigšanas tarifus tajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kas ir ieviesušas Eiropas Komisijas Ieteikumam 2009/396/EK atbilstošus izmaksu aprēķināšanas modeļus un balsta savus tarifus uz efektīvām pakalpojuma sniegšanas izmaksām, proti, Francija, Itālija, Īrija, Malta, Nīderlande, Bulgārija un Slovākija. Saskaņā ar Regulatora lēmumu, uz efektīva operatora izmaksām balstīta savienojuma pabeigšanas fiksētajā tīklā tarifa augšējā robeža ir 0,00083 EUR par izsaukumu un 0,00076 EUR par izsaukuma minūti, kas kopsummā veido 0,00311 EUR par trīs minūšu izsaukumu un atbilst vidējam tarifam valstīs, kas ieviesušas tarifus atbilstoši minētajam Ieteikumam....

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2014.gada 4.jūnija spriedumu nolēma daļēji apmierināt vienas no AS „Banka Baltija” krimināllietā notiesātās personas prasību un piedzīt no Latvijas valsts Tieslietu ministrijas personā morālā kaitējuma atlīdzību EUR 5000 apmērā. Tieslietu ministrija pēc pilna sprieduma saņemšanas izlems jautājumu par sprieduma pārsūdzēšanu. Šajā lietā persona 2009.gada 30.oktobrī cēla tiesā prasību pret Latvijas Republiku un lūdza piedzīt atlīdzību Ls 100 000 par morālo kaitējumu. Savu prasību viņš pamatoja ar to, ka krimināllietā, kas tika ierosināta sakarā ar AS „Banka Baltija” nespēju izpildīt saistības pret klientiem, viņš apcietinājumā un mājas arestā kopumā pavadīja sešus gadus četrus mēnešus un sešas dienas. Pati krimināllieta tika pabeigta ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 30.aprīļa lēmumu un persona atzīta par vainīgu viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem. Līdz ar to laiks, kuru persona pavadījusi apcietinājumā, viņai piespriesto brīvības atņemšanas sodu...

Šā gada 5. un 6.jūnijā Luksemburgā notiek Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme. Tās darba kārtībā iekļauti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp Datu aizsardzības reforma, regula par maksātnespējas procedūrām un jautājums par Eiropas prokurora biroja izveidi. Latviju šajā sanāksmē pārstāv tieslietu ministre Baiba Broka. Padomē plānots spert soli pretī vienošanās par Datu aizsardzības reformu ES, apstiprinot risinājumu, kas panākts saistībā ar datu nodošanu trešajām valstīm, kā arī diskutējot par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu. Regulas projektā par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti, par ko Padomē tiek diskutēts kopš 2012.gada, Eiropas Komisija piedāvā modernizēt pastāvošos datu aizsardzības principus. Galvenās izmaiņas 1995.gada datu aizsardzības regulējumā saistītas ar personas datu apstrādātāju atbildības palielināšanu, tiesībām tikt aizmirstam, indivīda tiesībām piekļūt saviem datiem, kā arī valsts datu aizsardzības iestāžu neatkarības stiprināšanu. Papildinot regulējumu, kas ES darbojas kopš 2002.gada, priekšlikumi regulai par maksātnespējas procedūrām paredz uzlabot pārrobežu maksātnespējas procedūru efektivitāti,...

Saeima ceturtdien, 5.jūnijā, otrajā lasījumā skatīs grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Uz otro lasījumu saņemti 34 priekšlikumi. Sociālo un darba lietu komisijas atbalstīto vai daļēji atbalstīto, kā arī noraidīto priekšlikumu sarakstu var aplūkot 2. lasījumam iesniegto priekšlikumu tabulā. Tā, piemēram, noraidīts deputātes V.Poriņas priekšlikums papildināt likuma 29. pantu ar jaunu 1.1 daļu šādā redakcijā: „Darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.” Taču atbalstīts ir priekšlikums papildināt likuma 40.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: "„Darba līgumā neietver pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.” Likumprojjektā atbalstīti arī citi priekšlikumi, kas skar vidējās izpeļņas aprēķināšanu, no darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežošanu, summēto darba laiku u.c., par ko informēsim turpmāk. Saeimas sēdē vērtēs arī Latvijas Republikas Satversmes grozījuma otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Izmaiņas Satversmē rosinātas, lai konstitūciju papildinātu ar tās...

Šā gada 5. un 6.jūnijā Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme. Tās darba kārtībā iekļauti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp Datu aizsardzības reforma, regula par maksātnespējas procedūrām un jautājums par Eiropas prokurora biroja izveidi. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēs tieslietu ministre Baiba Broka. Padomē plānots spert soli pretī vienošanās par Datu aizsardzības reformu ES, apstiprinot risinājumu, kas panākts saistībā ar datu nodošanu trešajām valstīm, kā arī diskutējot par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu. Regulas projektā par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti, par ko Padomē tiek diskutēts kopš 2012.gada, Eiropas Komisija piedāvā modernizēt pastāvošos datu aizsardzības principus. Galvenās izmaiņas 1995.gada datu aizsardzības regulējumā saistītas ar personas datu apstrādātāju atbildības palielināšanu,tiesībām tikt aizmirstam, indivīda tiesībām piekļūt saviem datiem, kā arī valsts datu aizsardzības iestāžu neatkarības stiprināšanu. Papildinot regulējumu, kas ES darbojas kopš 2002.gada, priekšlikumi regulai par maksātnespējas procedūrām paredz uzlabot pārrobežu maksātnespējas procedūru efektivitāti,...