JAUNUMI

No 31.marta līdz 2.aprīlim tieslietu ministre Baiba Broka devās darba vizītē uz Eiropas Savienības tiesu un iepazinās ar tās darbu, kā arī tikās ar Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnešiem. Vizītes sākumā, tiekoties ar Eiropas Savienības tiesas priekšsēdētāju Vasiliu Skori , tika pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības tiesas turpmāko darbību un attīstību. Pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās ES tiesas darba apjoms būtiski pieaudzis, jo palielinājies gan Eiropas Savienības dalībvalstu skaits, gan pilsoņu zināšanas un apņēmība savas tiesības aizstāvēt arī ES tiesas līmenī. Puses bija vienisprātis, ka lielākais izaicinājums ir ES tiesas spēja nodrošināt maksimāli ātru un kvalitatīvu tiesas procesu norisi. B.Broka un V.Skoris sprieda arī par iniciatīvu, kas paredz Eiropas Savienības tiesas tiesnešu skaita palielināšanu no tagadējiem 28 tiesnešiem līdz 37 tiesnešiem nākotnē. Sākotnēji šis priekšlikums neguva ES dalībvalstu atbalstu, jo tās nepiekrita papildu tiesnešu izvirzīšanas un apstiprināšanas kritērijiem. Ņemot vērā apstākli, ka iesniegto un skatāmo lietu skaits...

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien apstiprināja jaunu tiesību aktu, kas atvērs ES revīzijas pakalpojumu tirgu konkurencei, novēršot līdzšinējo četru lielo audita firmu dominēšanu, kā arī novērsīs revīzijas procesa nepilnības, kuras īpaši izgaismoja nesenā finanšu krīze. Jaunie tiesību akti tiecas uzlabot revīzijas pakalpojumu kvalitāti un pārredzamību, kā arī novērst interešu konfliktus. Augstākas kvalitātes revīzija Jaunie tiesību akti prasīs ES revidentiem publicēt revīzijas pārskatus atbilstoši starptautiskiem revīzijas standartiem. Sabiedriskas nozīmes struktūrās, piemēram, bankās, apdrošināšanas sabiedrībās un citos noteikta veida uzņēmumos, revīzijas uzņēmumiem būs jāsniedz akcionāriem un investoriem sīka informācija par revidenta paveikto un jārada vispārēja pārliecība par uzņēmuma grāmatvedības precizitāti. Revīzijas pakalpojumu tirgus atvēršana Viens no pasākumiem, kuru mērķis ir atvērt revīzijas pakalpojumu tirgu un uzlabot pārredzamību, būs aizliegums līgumos iekļaut atrunu, kas nosaka, ka revīziju var veikt vienīgi kāds no „četriem lielajiem" auditoriem. Sabiedriskās nozīmes struktūrām būs jāizsludina konkurss, izraugoties jaunu revīzijas pakalpojumu sniedzēju. Lai nodrošinātu, ka attiecības starp revidentu un revidējamo uzņēmumu nekļūst...

Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, atbalstīja ierosinājumu noteikt, ka bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes - 2017.gadā. "Šāds piedāvājums risinātu jautājumu par VDK dokumentu publiskošanu, taču pirms tam šo materiālu zinātniskai un vispusīgai izpētei vajadzīgs valsts atbalsts. Tāpēc uz trešo lasījumu likumprojekts vēl būs jāpilnveido," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Saeimā šodien otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" arī paredz, ka dokumentu izpēti jāveic līdz 2017.gada 31.maijam zinātnisko pētījumu un programmu ietvaros. Pēc tam šie dokumenti Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs pieejami publiski. Patlaban virkne likumu paredz tiesību ierobežojumu bijušajiem VDK darbiniekiem vai informatoriem, un likuma grozījumi paredz Ministru kabinetam pienākumu turpmāk ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtēt, cik nepieciešami un pamatoti ir šie ierobežojumi. Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar...

Ekonomikas ministrija informē, ka par divām nedēļām - līdz šā gada 22. aprīlim - tiek pagarināts projektu iesniegšanas termiņš atbalsta saņemšanai uzņēmumu darbības modernizācijai aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" 4. kārtas ietvaros. Plānots, ka programmas 4. kārtas ietvaros kopējais privātā sektora investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz 51 milj. euro. Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska tikšanās laikā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu Vitāliju Gavrilovu un LDDK izpilddirektori Līgu Menģelsoni tika panākta vienošanās, ka nepieciešams pagarināt projektu iesniegšanas termiņu Eiropas Savienības fondu aktivitātes "Augstas pievienotas vērtības investīcijas" 4. kārtas ietvaros. LDDK pārstāvji norādīja, ka, ņemot vērā augstos kritērijus, kvalitatīva projektu sagatavošana, lai nodrošinātu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekspertiem pilnīgu informāciju par plānoto projektu, prasa papildus laiku. Vienlaikus, ņemot vērā, ka lēmumu pieņemšanas termiņš par projektu apstiprināšanu joprojām paliek 2014. gada 30. jūnijs, LIAA rēķinās ar intensīvu un mērķtiecīgu darbu termiņu ievērošanā. Tamdēļ ir būtiski, lai iesniegtie projekti ir sagatavoti augstā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst, ka 2013. gada notikumi lielā mērā ietekmēja ieguldījumu fondu darbības rezultātus, kas gada laikā piedzīvoja gan kritumus, gan lēcienus. Gada sākumā finanšu tirgos dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums par "fiskālās klints" novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Arī gadā kopumā ik pa brīdim pastiprinājās un mazinājās investoru bažas saistībā ar Centrālo banku ekonomikas stimulēšanas pasākumu ierobežošanu. Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi 2013. gada decembra beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 1.7% līdz plus 2.5% (11 no 14 fondiem pozitīvs), savukārt 12 mēnešu ienesīgums bija no mīnus 6.8% līdz plus 3.0% (pieciem fondiem negatīvs). Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta nav ASV dolārs, jo tas piedzīvoja vērtības kritumu attiecībā pret latu gan ceturkšņa, gan gada laikā. Atvērto obligāciju fondu un...

GRĀMATVEDĪBA Nodokļu administrācijas lēmumu apstrīdēšana, meklējot nākotnes perspektīvas: no teorijas līdz praksei Rīgas Tehniskās universitātes profesora, ekonomikas doktora KĀRĻA KETNERA raksta mērķis ir aktualizēt diskusiju par nodokļu lietu izskatīšanu un nodokļu administrācijas (Valsts ieņēmumu dienesta) lēmumu problemātiku. Nodokļu administrācijas lēmumi attiecībā uz maksājamā nodokļa pārskatīšanu un to apstrīdēšana ir neizbēgama nodokļu administrēšanas pamatprocesu sastāvdaļa. No vienas puses, nodokļu maksātājam ir pienākums aprēķināt un maksāt nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, bet, no otras puses, nodokļu administrācijas pienākums ir veikt kontroli par nodokļu nomaksu it sevišķi tad, kad tiek izmantots pašdeklarēšanas (pašaprēķināšanas) princips nodokļa apmēra noteikšanai. Zināmā mērā šiem jautājumiem jau Bilance un jaunais žurnāls Bilances Juridiskie Padomi pievērsušies iepriekš, arī pagājušajā gadā sarunā par nodokļu strīdu risināšanu un to problemātiku. Būtībā nodokļu administrācijas lēmumu pieņemšanā ir divi pamatjautājumi: kas izskata lietas un pieņem nodokļu maksātājiem aktuālus lēmumus, otrais ir pierādījumu iesniegšana un ar to saistītie pienākumi. Diemžēl abos jautājumos acīmredzami nepieciešama...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija par 2013.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti jāiesniedz līdz 2014.gada 2.jūnijam (ieskaitot). Lai deklarācijas aizpildīšana būtu ērtāka un vienkāršāka, VID aicina to darīt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). VID atgādina, ka gada ienākumu deklarācija par 2013.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti līdz 2014.gada 2.jūnijam jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. VID vērš uzmanību, ka, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2013.gadu, kuras iesniegšanas termiņš ir no 2014.gada 1.marta (euro apgrozības periodā), tajā ietvertās summas norādāmas latos un santīmos. Savukārt, ja nodokļa maksātājam uz deklarācijas pamata ir veicams nodokļa maksājums vai nodokļa atmaksa,...

Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz šī gada oktobrī indeksēt pensiju vai tās daļu, kas nepārsniedz 285 eiro, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Tāpat 3.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā galīgajā lasījumā ir grozījumi Valsts civildienesta likumā. Lai pilnveidotu valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlases procedūru, plānots noteikt pienākumu Valsts kancelejai organizēt centralizētu ierēdņu atlases konkursu. Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus likumā, kas paredz noteikt, ka bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami 2017.gadā pēc to zinātniskās izpētes. Lai pilnveidotu kredītu procentu aprēķināšanas kārtību un noteiktu, ka kredīttiesiskajās attiecībās gads sastāv attiecīgi no 365 vai 366 dienām, Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Kredītiestāžu likumā. Pirmajā lasījumā Saeima arī lems par grozījumiem privāto pensiju fondu likumā, ar kuriem paredzēts regulēt jautājumus par pensiju fondu izveidoto pensiju plānu nodošanu citam pensiju fondam vai pensiju plānu apvienošanu. Parlaments lems...

Uzņēmēji bieži vien neiedziļinās uzņēmuma grāmatvedībā un uzskata to par lieku izmaksu pozīciju - pie šāda secinājuma nonākuši ne vien Latvijā vadošās grāmatvedības un uzņēmuma vadības programmas "Tildes Jumis" speciālisti, bet arī paši grāmatveži. Pārlieku liela paļāvība uz grāmatvedi, nevēlēšanās maksāt adekvātu atalgojumu un grāmatvedības pamatu neizpratne - tās ir vienas no galvenajām uzņēmēju kļūdām, kas saistītas ar ikdienas grāmatvedību. Problēma ir asociatīva - grāmatvedības kārtošanu joprojām, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, uzskata par lieku "krāmēšanos" un lielām papildus izmaksām, pat no valsts institūciju puses grāmatvedība tikusi traktēta kā administratīvs slogs. Tāpēc nav jābrīnās, ka, vadot uzņēmumu šādā informatīvajā un attieksmes telpā, uzņēmēji bieži vien pieļauj rupjas kļūdas saistībā ar savas grāmatvedības kontroli. Pārlieku liela paļāvība uz grāmatvedi, uzņēmuma finansiālo pašplūsmu un, līdz ar to, nepietiekama kontrole pār sava uzņēmuma finansēm var novest pie ļoti lielām izmaksām - ne tikai materiālām, bet arī tādām, kas saistītas ar uzņēmuma nākotni, ņemot vērā,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicinās tieslietu ministri Baibu Broku sniegt skaidrojumu par ministrijas nostāju lauksaimniecības zemes tirdzniecības jautājumā. To norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš trešdien, 2.aprīlī, pēc komisijas sēdes, kurā deputāti strādāja pie grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, izvēršoties plašām diskusijām par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ierosinājumu, kas atļautu lauksaimniecības zemi pirkt tikai to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, kuru valstīs tiešo maksājumu apjoms uz vienu hektāru ir mazāks par Latvijai piešķirto. „Kā norādīja gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, šis punkts ir pretrunā ar Eiropas Savienības līgumu, jo šim nosacījumam atbilst tikai viena ES dalībvalsts. Ir skaidrs, ka šāda likuma normas pieņemšana izraisīs ES tiesvedību, kuru Latvija zaudēs, un rezultātā nāksies maksāt soda naudu. Skaidri apzinoties sekas, Tieslietu ministrijas pārstāvji tomēr komisijas sēdē aicināja uz apzinātu ES līgumu pārkāpšanu,” uzskata komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Būtiskākais jautājums – vai ir pieņemami apzināti pārkāpt starptautisku...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) pauž bažas par situāciju, kas radusies, SIA Lattelecom (turpmāk – Lattelecom) nevienojoties ar mediju grupu „Modern Times Group”( turpmāk – MTG) par TV3 kanāla raidīšanas nosacījumiem interaktīvajā televīzijā, tādējādi atstājot nelabvēlīgā situācijā patērētājus. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu šādā situācijā patērētājiem ir tiesības atkāpties no līguma bez līgumsoda samaksas, tomēr PTAC aicina patērētājus nerīkoties pārsteidzīgi un nesteigties ar līguma laušanu. Vienlaicīgi PTAC aicina Lattelecom un TV3 rast abpusēji pieņemamu risinājumu, lai patērētājiem nodrošinātu TV3 apraidi interaktīvajā televīzijā. Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka gadījumā, ja patērētāji TV3 pārraides pārtraukšanas dēļ vēlas atkāpties no līguma ar Lattelecom, varētu tikt piemērots līgumsods, PTAC norāda, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja piedāvājumā esošā TV programmu pakete, par kuru puses vienojušās līguma slēgšanas brīdī, ir uzskatāma par līguma sastāvdaļu un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 23. panta 3.daļu „abonentam ir tiesības izbeigt elektronisko...

Zemkopības ministrija informē, ka VAS "Lauku attīstības fonds" līdz 2014. gada 31.martam ir pieņēmis lēmumu par 317 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 15,202 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 8381 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1814 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2014. gada 30. jūnijam. "Lauksaimnieku interese par zemes kreditēšanas programmu nemazinās, katru mēnesi saimniecības turpina iegādāties zemi lauksaimnieciskajai ražošanai. Zemes kreditēšanas programmā vēl ir pieejami deviņi miljoni eiro, tāpēc aicinu zemniekus arī turpmāk aktīvi izmanot tās piedāvātās iespējas iegādāties savā īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ražošanai," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Aizdevumu sadalījums pa reģioniem: Zemgale - 105, Kurzeme - 94, Vidzeme - 54, Latgale - 35, Rīgas reģions - 29 aizdevumi. Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 000 eiro (par...

Valsts tautsaimniecības kopējā konkurētspēja ir lielā mērā atkarīga no atsevišķu tās nozaru un uzņēmumu konkurences apstākļiem un nosacījumiem, tostarp konstruktīvas darba tirgus jautājumu risināšanas, vienlīdzīgas konkurences, darba ražīguma un dzīves līmeņa pieauguma, ēnu ekonomikas samazināšanas un nozaru likumdošanas uzlabošanas. Šos faktorus kā būtiskākos turpmākai Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanai ilgtermiņā uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kuras uzdevumā pētnieks Gints Klāsons, balstoties uz starptautiski aprobētu metodiku un labās prakses piemēriem, izstrādāja nozaru sociālā dialoga stiprināšanas vadlīnijas. Būtiska daļa šajās vadlīnijās veltīta informācijai par nozaru ģenerālvienošanos kā nozīmīgu nozaru konkurētspējas veidošanas mehānismu, kā arī sakārtotas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai nozaru līmenī. Līdztekus vadlīnijās ir sniegts detalizēts pārskats par sociālā dialoga procesu un pieredzi Latvijā, kā arī nozaru sociālā dialoga īstenošanas praktisko soļu izklāsts. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Nozaru ģenerālvienošanās pirmsākumi meklējumi rietumvalstu praksē, kur pašlaik sociālais dialogs ļoti attīstīts un izmantots, lai sekmētu sakārtotu uzņēmējdarbības vidi. Sociālā dialoga attīstības perspektīvā, sekojot pasaules pozitīvajam piemēram, ar...

Ceturtdien, 3.aprīlī plkst. 11.00, notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Darba aizsardzības komisijas sēde, kurā piedalīsies Valsts darba inspekcijas (VDI) vadība un speciālisti. Lai uzzinātu par LBAS sadarbību ar VDI, plkst. 13.00 LBAS viesosies Kosovas VDI delegācija. LBAS Darba aizsardzības komisijas sēdē tiks izvērtēta VDI un LBAS sadarbības Vienošanās izpildes gaita, tiks sniegta informācija par VDI 2013. gada pārskatu un darba prioritātēm 2014.gadā. LBAS speciālisti informēs par LBAS organizēto Vispasaules darba aizsardzības dienas konferenci, kas notiks 28.aprīlī un šogad būs veltīta darba aizsardzībai, strādājot ar ķīmiskām vielām. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers Vienošanās ar VDI izpildi vērtē kā pretrunīgu: "Šī Vienošanās tomēr īsti nedarbojas, jo mēs nevaram panākt nelaimes gadījumu izmeklēšanu saprātīgos termiņos. Dažkārt arī VDI amatpersonu attieksme pret darba vides un darba tiesību problēmām nav tā ieinteresētākā. Līdz ar to, ja nav iespējams ātri pieprasīt atbildību vainīgajai pusei, tas aizkavē arī šādu precedentu novēršanu nākotnē." LBAS darba aizsardzības eksperts Ziedonis Antapsons atzīst,...

Rīgas domē 2013.gada 17.decembrī apstiprinātie saistošie noteikumi "Par tūristu gidu pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētā" paredz, ka no 2014.gada 1.aprīļa Rīgā par tūristu gidiem varēs strādāt tikai personas ar atbilstošu izglītību un sertifikātu. No 1. aprīļa Rīgas viesus iepazīstināt ar Rīgu var vien gidi, kuri saņēmuši tūristu gida sertifikātu. Pilsētas ielās gidi būs atpazīstami pēc īpašas identifikācijas zīmes. Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā un gaidot ievērojamu tūristu pieplūdumu, bija nepieciešams sakārtot gidu darbību Rīgā un uzlabot tūristiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Līdz šim Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB) saņemti 357 pieteikumi, taču sertificēti pagaidām ir 279 gidi, kas iekļauti sertificēto gidu reģistrā. Lai izveidotais reģistrs būtu pārskatāms un pieejams ikvienam interesentam, tas ir ievietots arī portālā liveriga.com. Izsniegtais sertifikāts apliecina gidu profesionālo kvalifikāciju un zināšanas par Latvijas galvaspilsētu, tās vēsturi, apskates vietām, tūrisma objektiem un aktuālajiem notikumiem. Lai nesamērīgi neierobežotu gidu pakalpojumu sniegšanas tiesības personām, kuras ilgstoši ir strādājušas par tūristu gidiem...