Uzņēmēji bieži vien neiedziļinās uzņēmuma grāmatvedībā un uzskata to par lieku izmaksu pozīciju – pie šāda secinājuma nonākuši ne vien Latvijā vadošās grāmatvedības un uzņēmuma vadības programmas “Tildes Jumis” speciālisti, bet arī paši grāmatveži. Pārlieku liela paļāvība uz grāmatvedi, nevēlēšanās maksāt adekvātu atalgojumu un grāmatvedības pamatu neizpratne – tās ir vienas no galvenajām uzņēmēju kļūdām, kas saistītas ar ikdienas grāmatvedību.
Problēma ir asociatīva – grāmatvedības kārtošanu joprojām, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, uzskata par lieku “krāmēšanos” un lielām papildus izmaksām, pat no valsts institūciju puses grāmatvedība tikusi traktēta kā administratīvs slogs. Tāpēc nav jābrīnās, ka, vadot uzņēmumu šādā informatīvajā un attieksmes telpā, uzņēmēji bieži vien pieļauj rupjas kļūdas saistībā ar savas grāmatvedības kontroli. Pārlieku liela paļāvība uz grāmatvedi, uzņēmuma finansiālo pašplūsmu un, līdz ar to, nepietiekama kontrole pār sava uzņēmuma finansēm var novest pie ļoti lielām izmaksām – ne tikai materiālām, bet arī tādām, kas saistītas ar uzņēmuma nākotni, ņemot vērā, ka lēmumi var tikt pieņemti bez precīzām zināšanām par esošo reālo situāciju uzņēmumā.
Labs grāmatvedis maksā dārgi, slikts – vēl dārgāk
Tuvāk apskatot biežāk pieļautās kļūdas ar grāmatvedību saistītos jautājumos, konstatēts, ka galvenās problēmas, ar ko ikdienā jāsaskaras, nav saistītas ar kompleksu atskaišu veidošanu vai sarežģītu risinājumu meklēšanu – tās saistītas ar vienkāršākajiem ikdienas grāmatvedības uzdevumiem, kas savukārt cieši saistītas ar uzņēmējdarbības ikdienas galvenajiem aspektiem. Ar šo problēmu galvenokārt saskaras tie uzņēmēji, kuri vēlējušies savu grāmatvedību sakārtot “pa lēto” un izvēlējušies lētāko pakalpojumu sniedzēju. Taču lēts pakalpojums ne vienmēr izrādīsies arī kvalitatīvs.
Grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju līmenis un kvalifikācija Latvijā mēdz krasi atšķirties – ņemot vērā, ka Latvijā pašlaik nav vienotu grāmatvežu kvalitātes standartu, bieži vien nākas saskarties ar to, ka ne vienmēr grāmatveža norādītā kvalifikācija būs atbilstoša reālajām prasmēm – būtībā, jebkurš, pabeidzot divu nedēļu kursus, var sevi saukt par bilancspējīgu grāmatvedi.
Jāsaprot, ka grāmatvedis uzņēmumā ir tas, kurš apsaimnieko uzņēmēja naudu – ir svarīga uzņēmuma vadītāja spēja uzticēties grāmatvedim, viņa profesionalitātei un spējām savā profesijā; ir jābūt arī pārliecībai par grāmatveža ieinteresētību un pienesumu uzņēmuma labklājībā.
“Potenciālā ekonomija uz grāmatvedi var rezultēties ļoti nepatīkamās sekās – kā finansiālās, tā normatīvās. Ikdienā pieļautas neprecizitātes un kļūdas ar laiku kļūst sistemātiskas, kuras, pēc laika atklājot, nākas labot, kas savukārt prasa papildus laiku un resursus, nemaz nerunājot par administratīvām sekām,” stāsta Anda Ziemele, “Tilde” grāmatvedības sistēmu analītiķe. “Ir vairāk kā skaidrs, ka ir nepieciešams ieviest vienotus kvalitātes standartus grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, jo pašlaik diemžēl esam situācijā, kurā uzņēmējam, kurš pats nepārzina grāmatveža profesijas specifiku, nav iespējams gūt pārliecību par sava potenciālā darbinieka atbilstību konkrētajam amatam.”
Neiedziļināšanās, neizpratne un kontroles trūkums
Pārliecība par grāmatveža darbību uzņēmumā var rasties tikai sekojot līdzi grāmatveža darbībai. Bieži novērojama nepietiekama vadītāja kontrole pār grāmatvedi kā darbinieku ikdienā – vai grāmatvedis kaut ko dara? Vai veic nepieciešamos ikdienas darbus? Vai tiek veikta pietiekama debitoru kontrole, kas savukārt tieši ietekmē uzņēmuma naudas plūsmu?
Jāsaprot, ka grāmatvedis uzņēmumā ir tas, kurš apsaimnieko uzņēmēja naudu – ir svarīga uzņēmuma vadītāja spēja uzticēties grāmatvedim, ir jābūt pārliecībai par grāmatveža ieinteresētību uzņēmuma labklājībā. Šāda pārliecība var rasties tikai sekojot līdzi grāmatveža darbībai.
“Bieži novērojama nepietiekama vadītāja kontrole pār grāmatvedi kā darbinieku ikdienā – vai grāmatvedis kaut ko dara? Vai veic nepieciešamos ikdienas darbus? Uzņēmējs uzņemas atbildību par grāmatveža iesniegtajiem dokumentiem un, līdz ar to, par grāmatveža iespējamajām kļūdām – no likumiskā viedokļa, grāmatvedis nenes atbildību par sevis veikto darbu,” norāda Ilze Lapiņa, “Tildes Jumis” pārstāve. “Protams, no grāmatveža nevar gaidīt biznesa vai finanšu stratēģijas lēmumus un secinājumus – tas nav ne grāmatveža darbs, ne arī viņa kompetences ietvaros. Taču grāmatveža veiktais darbs kalpo kā informatīvs instruments uzņēmēja lēmumu pieņemšanā. Tāpēc uzskatu, ka grāmatvedības sistēmu uzdevums ir ne tikai kalpot kā līdzeklim atskaišu veidošanai, bet arī nodrošināt iespēju uzņēmuma vadītājam to izmantot kā instrumentu, kas pārskatāmā veidā sniegtu informāciju par uzņēmuma operatīvo un ilgtermiņa finanšu un biznesa situāciju, tādā veidā vadītājam palīdzot pieņemt kompetentus un uz faktiem balstītus lēmumus. ”
Ir skaidrs, ka starp grāmatvedi vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju un uzņēmēju jāvalda savstarpēji atbildīgai partnerībai, kas balstīta abpusējā dialogā un izpratnē par otra darbību un tās specifiku. Uzņēmējam, kurš izpratīs kvalitatīvi veiktas grāmatvedības sniegtās informācijas vērtīgumu finanšu stratēģijas plānošanā un sava biznesa attīstībā, būs skaidrs, ka labu grāmatvedi ir vērts arī labi atalgot un atbalstīt ikdienas darbībā. Savukārt kvalificētam, labi atalgotam un uzņēmumā novērtētam grāmatvedim būs iespēja uzturēt savu profesionālo kompetenci, atrodot laiku un motivāciju iedziļināties sava darba specifikā un regulāri mainīgajās normatīvajās prasībās.
Ja arī Jums ir ko iebilst šīs tematikas sakarā, rakstiet komentāros!