VISI RAKSTI

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka no 2024. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) procesā. Izmaiņas paredz, ka tiek samazināts dāvināšanai (ziedošanai) pieļaujamais procentuālais apmērs, ko var atvēlēt no iepriekšējā gada darbības peļņas, proti, no 20% uz 1,5%. Turpmāk dalībnieku (akcionāru) sapulce noteiks gadījumus, kad kapitālsabiedrības valdei pirms dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas ir pienākums saņemt padomes vai dalībnieku (akcionāru) sapulces atļauju. Kā arī Ministru kabinetam vai pašvaldībai paredzētas tiesības noteikt tās kapitālsabiedrības, kuras varēs dāvināt (ziedot) tikai ar attiecīgās institūcijas atļauju. Lasiet arī Nosaka izmaiņas pašvaldību gada pārskatos iekļaujamajai informācijai Ar saimniecisko darbību saistīti un nesaistīti izdevumi Ja ziedojat, jāmaksā UIN

Tuvojas Ziemassvētki, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visas dāvanas, ko iedzīvotāji saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības, ir jādeklarē. Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Tomēr tikai tad, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 45 eiro, par to ir jāmaksā nodokļi. Ja preču vērtība sūtījumā ir mazāka, tam piemēro atbrīvojumu no nodokļiem. Prasība iesniegt deklarāciju muitā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tajā skaitā, no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Šveices. Ziņu par muitojamu sūtījumu persona saņem no pasta operatora, kas veic sūtījuma piegādi – VAS “Latvijas Pasts”, eksprespasta, kurjerpasta uzņēmuma. Saņēmējs var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram par samaksu. Ja deklarāciju persona vēlas iesniegt pati, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kādas preces ir sūtījumā. To var noskaidrot, vēršoties savā pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS “Latvijas Pasts”. Otra iespēja ir...

Senāta Administratīvo lietu departaments 18. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts prasījums par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķina atcelšanu (lieta Nr. SKA-196/2023 (A420200520)). Tiesai lieta jāvērtē no jauna. Izskatāmajā lietā pieteicējs 2009. gadā izsolē ieguva nekustamo īpašumu, uz kuru viņa īpašumtiesības zemesgrāmatā tika koroborētas 2020. gadā. Jelgavas valstpilsētas pašvaldība 2020. gadā par šo īpašumu aprēķināja NĪN par laiku no 2010. gada līdz 2020. gadam. Senātam kasācija kārtībā bija jānoskaidro, ar kuru brīdi pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli rodas personai, kura nekustamo īpašumu ir ieguvusi izsoles ceļā, kā arī par kādu iepriekšējo laika periodu pašvaldībai ir tiesības veikt nodokļu aprēķinu. Senāts spriedumā analizējis tiesību normas, kas noteic nodokļu maksātāja pienākumu paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu uz nekustamo īpašumu. Tiesas pienākums informēt pašvaldību par lēmumu, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, likumā noteikts kopš 2014. gada 1. janvāra, bet nodokļa maksātāja pienākums paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu bija noteikts...

Diezgan aktīvi iesākusies sabiedrību gatavošanās kalendārā gada slēgšanai, kas lielākajai daļai no tām sakrīt arī ar finanšu pārskata gadu. Viens no uzdevumiem, kas sabiedrības finansistiem un grāmatvežiem veicams gada noslēgumā, ir slēguma inventarizācijas rīkošana sabiedrībā. Nereti sastopams uzskats, ka inventarizācija iekļauj tikai pamatlīdzekļu un krājumu pozīcijas jeb kaut ko tādu, kas ir taustāms un fiziski saskaitāms, tomēr inventarizācija aptver plašāku finanšu pārskata posteņu loku. Inventarizācijas procesā sabiedrības pārstāvji gūst pārliecību par uzskaites korektumu un veic uzskaitē esošās informācijas pārbaudi. Inventarizācijas mērķis Inventarizācijas process aprakstīts tādos normatīvajos aktos kā Grāmatvedības likums (turpmāk — GL) un Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» (turpmāk — MK Nr. 877). Lai novērstu neprecizitāti ar diezgan bieži sastopamo valdošo uzskatu, ka inventarizācija paredzēta tikai pamatlīdzekļu un krājumu jeb aktīva pozīcijām, nepieciešams apskatīt inventarizācijas mērķi, kas definēts normatīvajos aktos, konkrēti GL 15. panta 1. daļā. Inventarizācijas mērķis ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un...

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada decembra – makroekonomiskās prognozes. Latvijā 2024. gadā gaidāma zema inflācija (2,0%), taču iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām būs vājš – 2,0%. Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos. Ierobežojošā monetārā politika būtiski mazina inflāciju eirozonā un Latvijā Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka inflācija eirozonā nākamajā gadā pakāpeniski samazināsies un 2025. gadā tuvosies ECB Padomes noteiktajam 2% mērķim. ECB Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes (t. sk. noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, kas pašlaik ir 4,0%) šobrīd atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Turpmākie lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, t. sk. ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. ECB Padome nolēma turpināt Eirosistēmas bilances normalizēšanu, paredzot 2024. gada 2. pusgadā sākt samazināt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmas portfeli vidēji par...

Saeima 14. decembrī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta kriminālatbildība par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, pauž likumprojekta autori. Par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu. Likuma grozījumi paredz, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem šobrīd noteikto piecu gadu vietā. Tāpat paredzēts, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju. Savukārt, ja noziedzīgo nodarījumu būs veikusi valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, tam varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz...

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2024. gada mēnešiem: minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā (saskaņā ar Darba likuma (DL) 131. panta pirmo daļu un 133. panta pirmo daļu); minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta pirmo daļu, 133. panta otro un trešo daļu); minimālās stundas tarifa likmes apmērs pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta trešo daļu, 132. panta trešo daļu, 133. panta otro un trešo daļu); Minimālās stundas tarifa likmes apmērs pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta trešo daļu, 132. panta trešo daļu, un...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu divās civillietās, kuras tika pārsūdzētas trešajā instancē, taču, ņemot vērā, ka Senāts šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, plašāk tiks apskatīti apelācijas instances tiesu argumenti. Vai situācija, kurā pieņemti dažāda rakstura lēmumi par tiešā pakļautībā esošo darbinieci, kura vienlaikus ir tava bērnu māte, ir interešu konflikts? Vai gadījumā, ja šāda situācija ir ilgstoša un pastāvīga – vai darba devējam var būt pamats uzteikt darbiniekam darba līgumu? Šādi svarīgi jautājumi tika skatīti civillietā Nr. C30379421. Lietas faktiskie apstākļi Darba devēja (prasītāja) konstatēja darbinieka (atbildētāja) ilgstošu un pastāvīgu atrašanos interešu konflikta situācijā, organizējot un kontrolējot ikdienas darbu un pieņemot dažāda rakstura lēmumus par tiešā pakļautībā esošo /pers. D/, kura vienlaikus ir atbildētāja bērnu māte. Ņemot vērā, ka /pers. D/ savā mājsaimniecībā rūpējas par kopējiem ar atbildētāju bērniem, darba devēja uzskatīja, ka ikviens atbildētāja pieņemts labvēlīgs lēmums attiecībā uz /pers....

Saeima 14. decembrī konceptuāli atbalstīja ieplānotos grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū. Paredzēts, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām. Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas. Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas. Ņemot vērā, ka krievu valoda nav Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valsts valoda, Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem un Saeima Krievijas Federāciju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu, atzīmē likumprojekta autori. Lai grozījumi...

Darba likums paredz konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Taču darbinieka un darba devēja vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ir pieļaujama vienīgi tad, ja minētā vienošanās atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat zināmi noteikumi jāievēro, pieprasot darbiniekam ievērot konfidencialitātes pienākumu. Atsevišķus aspektus saistībā ar konkurences ierobežojumu un informācijas konfidencialitāti darba tiesiskajās attiecībās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ikgadējā «Darba tiesību forumā 2023» akcentēja Andis Burkevics, zvērinātu advokātu biroja Sorainen darba tiesību prakses grupas vadītājs, zvērināts advokāts. Darba attiecību laikā Kamēr starp darbinieku un darba devēju pastāv darba attiecības, juridisku problēmu tikpat kā nav, skaidroja A. Burkevics. Darba devējs līgumā vai darba kārtības noteikumos definē, kas ir komercnoslēpums, cita konfidenciāla informācija. Līdz ar to darbiniekiem ir jāievēro komercnoslēpuma un jebkādas citas konfidenciālas informācijas neizpaušanas, prettiesiskas izmantošanas un iegūšanas pienākums. Darba līgumā vai darba kārtības noteikumos tiek definēts, ka darbinieks nedrīkst konkurēt ar darba dēvēju, kā arī viņš nedrīkst...

Labklājības ministrija informē par izmaiņām sociālajā jomā 2024. gadā. No 2024. gada 1. janvāra Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 700 eiro. Garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 137 eiro (pirms tam – 125 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 96 eiro (līdz šim – 87,50 eiro). Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 343 eiro (līdz šim – 313 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 240 eiro (līdz šim – 219 eiro). Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 549 eiro (līdz šim – 501 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 384 eiro (līdz šim – 351 eiro). Palielināsies minimālo vecuma pensiju apmēri. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielināsies no 157 eiro līdz 171 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 5. decembrī ir pieņemti Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumi Nr. 701 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2024. gadā”, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Šo noteikumu tiesiskais regulējums 2024. gadā nemaina ietekmi uz darba devējiem. Pieņemtais tiesiskais regulējums labvēlīgi ietekmē darba devējus, jo nodeva tiek saglabāta 2023. gada apmērā, ievērojot līdzšinējos nosacījumus, proti: nodevas apmērs ir 0,36 eiro mēnesī; darba devējs aprēķina un samaksā nodevu par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības; darba devējam nav jāmaksā nodeva par darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis; aprēķināto nodevu darba devējs norāda likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem. Būtiski ievērot, ka saskaņā ar 2023. gada 23. martā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” no 2023. gada 1. oktobra nodevu par saviem darbiniekiem maksā arī...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu un piešķirt pieteicējam izdienas pensiju. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-144/2023 (A420127220)) pieteicējs vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu piešķirt izdienas pensiju kā dzelzceļa darbiniekam. Ar aģentūras lēmumu pieteicējam atteikts piešķirt izdienas pensiju, jo nav nepieciešamā speciālā apdrošināšanas stāža. Pieteicējs tam nepiekrita un vērsās Administratīvajā tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu piešķirta izdienas pensija, izdošanu. Lietā ir strīds par Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 41. un 42. punktā ietvertās apdrošināšanas perioda ilguma aprēķināšanas metodes piemērošanu. Senātam lietā bija jānoskaidro, vai pieņemot strīdus normas, Ministru kabinets ir rīkojies Saeimas piešķirtā pilnvarojuma robežās. Izvērtējot Labklājības ministrijas sniegto viedokli lietā, Senāts konstatēja, ka, aprēķinot apdrošināšanas perioda ilgumu, atsevišķos gadījumos, izmantojot noteikumos ietverto aprēķināšanas metodi, personas apdrošināšanas...

Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas vairāk nekā 24 000 zemnieku saimniecību. Daļa no saimniecībām noteikti ir «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma» subjekti, un līdz ar to šīm saimniecībām ir aktuāls jautājums par privātām vajadzībām izņemto līdzekļu jeb peļņas sadales pareizu uzskaiti grāmatvedībā. Rakstā minētais attiecas gan uz zemnieku saimniecībām, gan arī uz zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem (IU), kuri sagatavo gada pārskatus. Tā kā individuālie komersanti uzņēmumu gada pārskatus negatavo, tad IK tālāk rakstītais nav piemērojams. Peļņas sadalei būtiski ir šie trīs aspekti: peļņas sadales dokumentēšana, nodokļu piemērošana peļņas sadalei, peļņas sadales uzrādīšana grāmatvedībā. Peļņas sadales process — ko nosaka likums un kas jāizdomā pašiem? Zemnieku saimniecību (ZS) darbību, dibināšanas un likvidācijas kārtību nosaka 1992. gadā pieņemtais likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību», kas kopumā ir sešas reizes grozīts. Laika gaitā vairākas likuma normas ir izslēgtas, t.sk. likuma 17. pants, kas noteica, ka peļņa pēc nodokļu nomaksas...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2023. gada novembrī un oktobrī ir izskatītas tiesību normu piemērotājiem noderīgas lietas personas datu apstrādes un patērētāju aizsardzības lietās. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Nacionālajām tiesām katru reizi, kad lietas izskatīšana skar Eiropas Savienības (ES) tiesības, jāvērtē, vai lietā nav nepieciešama ES tiesību normas interpretācija, kuru ir tiesīga veikt tikai EST. Ja nacionālā tiesa nonāk pie secinājuma, ka šāda interpretācija ir nepieciešama, tad nacionālajai tiesai ir jāvēršas ar lūgumu pie EST, lai saņemtu prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: 1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts. „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas...