JAUNUMI

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 28. septembra spriedums lietā Nr. SKC–390/2023 Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā daļā, ar kuru apmierināta prasība par parāda 50,82 eiro piedziņu un noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzības 39,93 eiro piedziņu. Savukārt ar apgabaltiesas spriedumu apmierināta prasību par zaudējumu atlīdzības 200,20 eiro piedziņu, bet noraida daļā par 11 996,88 eiro piedziņu. Senāts saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktu un ceturto daļu noteica, ka izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir atlīdzināmi 67,69 eiro (30% no 50,82 eiro / 2 + 30% no 200,20 eiro). Senāta sprieduma motivācija apskatīta turpmāk. Senāts norādījis, ka Civilprocesa likuma 44. panta otrā daļa ietver sevī principu, ka...

Trešdien, 15.maijā, Rīgas dome apstiprināja jaunus pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā. Lai veicinātu dzīvojamā fonda attīstību un dabai draudzīgu materiālu izvēli būvniecībā, pašvaldība būtiski samazina nodevu ēkām, kas nodrošina mājokli un sociālo funkciju, kā arī ēkām, kuras tiek būvētas no koka karkasa konstrukcijām. Ar saistošajiem noteikumiem tiek aizstāti Rīgas domes 2013. gada 19. februāra saistošie noteikumi Nr. 211 “Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā”. Jaunajos noteikumos konceptuāli saglabāts līdzšinējais regulējums, papildinot to ar dažām būtiskām izmaiņām. Jaunie noteikumi paredz izmaiņas nodevas formulā, no kuras izņemts zonas koeficiens (T). Līdz šim pilsēta saistošajos noteikumos tika sadalīta četrās zonās, katrai no tām piemērojot savu koeficientu, bet atbilstoši aktuālajiem pilsētas plānošanas dokumentiem ir mainījušās pilsētas prioritārās zonas, akcentēta sociāli atbildīga, ilgtspējīga, kompakta pilsētas attīstība. Jaunajā pilsētas stratēģijā prioritārās attīstības teritorijas ir koncentrētas ap pilsētas kodolu, līdz ar to jaunajos noteikumos nodeva vairs...

Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma valdība 14. maijā apstiprinājusi grozījumus kārtībā par valsts atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā, pārvirzot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai 1,5 miljonus eiro no citām sabiedrības “Altum” administrētajām programmām. Pārvirzītā papildu finansējuma izmantošana dos iespēju sabiedrībai “Altum” turpināt aizdevumu izsniegšanu apgrozāmajiem līdzekļiem ar iespējamo zemāko procentu likmi. Programmā noteiktā kredītprocentu likme ir no 3,5%, bet tā var tikt paaugstināta, ņemot vērā katra klienta risku, esošo situāciju saimniecībā un izmantoto de minimis apjomu. Šai programmai papildu administratīvo izmaksu pārcenojumu nepiemēro. Grozījumi paredz arī sabiedrības “Altum” valsts aizdevumu kredītlīnijas palielināšanu par 6,49 miljoniem eiro, tādejādi kopējais programmas finansējums būs 42,09 miljoni eiro. Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē””

Aizvadītā gada nogalē žurnāla Bilance un Bilances Akadēmijas rīkotajā konferencē balvu «Par mūža ieguldījumu» grāmatvedības nozarē saņēma Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece, Ekonomikas un finanšu institūta profesore Dr. oec. Inguna Leibus. Viņas darba lauks ir plašs — lekcijas studentiem, dažādi semināri par grāmatvedību un nodokļiem, ik pa laikam top kāda grāmata, kā arī raksti mūsu žurnālam. «Grāmatvedim ir jāmācās visa mūža garumā, nevienā brīdī nevar apstāties,» spriež I. Leibus. «Nepārtraukti ir jāseko likumu un noteikumu izmaiņām nodokļu un grāmatvedības jomā, tehnoloģiju attīstībai. Nedrīkst ieslīgt rutīnā, jābūt mūžīgi jauniem savā domāšanā!» Pasniedzot balvu «Par mūža ieguldījumu» grāmatvedības nozarē, par jums teica: «Tā ir balva nevis par darba mūža garumu, bet par līdzšinējo ieguldījumu grāmatvedības nozarē, kas vēl turpināsies arī pēc balvas saņemšanas!» Kādas ir jūsu ieceres? Jā, sveicēji ar humoru teica, ka bija noskaņojušies redzēt kundzi gados, bet kundze vēl nebūt nav tik sirma. Tāpēc...

Jau pavisam drīz gandrīz visus darba devējus ietekmēs jaunas Eiropas Savienības direktīvas1 ieviešana nacionālajos tiesību aktos. Minētā direktīva paredz novērst nevienlīdzīgu darba samaksu starp vīriešiem un sievietēm, kuri veic vienādu vai vienādas vērtības darbu. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu Ar direktīvas pamatprincipiem un darba devējiem ieteicamo rīcību personālvadības speciālistus iepazīstināja Viktorija Lavrova, PwC nodokļu nodaļas vadītāja, un Edgars Riņķis, PwC Legal jurists. Nevienlīdzīgas attieksmes problēmu darba tirgū raksturo Pasaules Bankas pētījumā „Sievietes, bizness un likums 2024” konstatētie dati. Tie liecina, ka vidēji uz katru vīrieša nopelnīto vienu ASV dolāru sievietes saņem tikai 77 centus. Samaksas plaisas novēršanai starp dzimumiem līdz šim tikai 35 pasaules valstīs izstrādāts normatīvais regulējums. Pētījums atklāj, ka kopumā sievietēm esot nodrošinātas tikai...

Lai veicinātu darbaspēka piesaisti Latvijas reģioniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām īsteno atbalsta pasākumus remigrantiem. Valsts un pašvaldību atbalsts paredzēts jaunu darba vietu veidošanai remigrantiem un jaunu remigrantu uzņēmumu dibināšanai. 2023. gada jūnijā valdība apstiprināja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”, kas paredz risinājumus remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai 2024. gadā un turpmāk, veicinot uzņēmējdarbību reģionos. Ar remigrāciju saistīti pētījumi1 rāda, ka tieši nodarbinātība un uzņēmējdarbības iespējas ir būtiskākais faktors, kas ietekmē emigrantu lēmumu atgriezties dzimtenē. VARAM atvēlējusi 1,2 miljonus eiro lielu atbalstu tautiešiem, kuri jau ir atgriezušies Latvijā un vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, vai vietējiem darba devējiem, kuri ir gatavi veidot jaunas darbavietas remigrantiem. Finansējums paredzēts trīs gadu periodam, katru gadu šim mērķim atvēlot 400 000 eiro, kas iedalīts katram no pieciem Latvijas reģioniem. Pērn plānošanas reģioni pēc VARAM izstrādātajiem kritērijiem veica pašvaldību atlasi uzņēmējdarbības atbalsta saņemšanai, lielākajā...

Lai veicinātu Eiropas Savienības (ES) klimata pārmaiņu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas banku asociācijas un kredītiestādes piedāvā izmantot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju kalkulatoru, kas ir izstrādāts sadarbībā ar Deloitte. Jaunizveidotais rīks ļauj izvērtēt uzņēmuma darbības ietekmi uz 1. tvēruma un 2. tvēruma emisijām, ieskaitot uzņēmuma elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņa rezultātā radīto SEG emisijas apjomu. “Emisiju apjoma aprēķini ir viens no pirmajiem soļiem uzņēmuma darbības radītās vides ietekmes mērīšanai. Izstrādātais rīks būs īpaši noderīgs maziem un vidējiem uzņēmumiem un citām organizācijām, kas vēlas izmērīt reālus SEG emisiju datus, bet nezina, ar ko sākt. Lielie uzņēmumi veic SEG emisiju aprēķinus, piesaistot ārējos ekspertus vai algojot darbiniekus šādu aprēķinu veikšanai, kas ir pārāk dārgs risinājums mazajiem uzņēmumiem. Tieši šī iemesla dēļ mēs arī realizējām projektu vienkārša, bezmaksas rīka izstrādei, kas palīdzēs uzņēmumiem izvērtēt to radīto SEG emisiju apjomu”, skaidro Irina Kuzmina, Finanšu nozares asociācijas Ilgtspējīgas finansēšanas darba grupas vadītāja. Kalkulatora darbības pamatā ir...

Tādi pamatīgi «smagsvari» virsrakstā. Kad runājam par produktivitāti, tad bez motivācijas neiztikt. Kad runājam par motivāciju, tad loģisks rezultāts būtu produktīvs darbs. Pieminot produktivitāti, pirmā asociācija ir ekonomiskā produktivitāte. Produktivitāte, kuru mēdz saukt arī par ražīgumu, ir attiecība starp saražoto produktu un šim mērķim patērētajiem resursiem. Šoreiz vēlos runāt par personas — cilvēka — produktivitāti, tās trūkumu un iespējām to uzlabot. Produktivitāte kā personai ir mūsu spēja paveikt kādu uzdevumu ar mums piešķirtajiem resursiem. Izklausās vienkārši, vai ne? Regulāri tiek veikti aprēķini gan visas Eiropas Savienības, gan tikai Latvijas līmenī — kāda ir darbinieku produktivitāte. Latvijā produktivitāte tiek novērtēta zem vidējā Eiropas līmeņa. Bet atceramies — statistika ir matemātiski aprēķini! Kā uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, «produktivitātes līmenis Latvijā ir apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa.[..] Kāpēc izskatāmies tik slikti?[..] Valsts produktivitāti aprēķina, tajā radīto pievienoto vērtību (autore: IKP) dalot ar valstī...

Personai nomirstot, atklājas tās mantojums. Līdz brīdim, kad tas netiks sadalīts starp mantiniekiem, mantojums jeb kā to apzīmē Civillikumā – mantojuma masa – pastāv kā juridiskā persona, kura līdzīgi kā citi tiesību subjekti var iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Lai mantojuma vārdā būtu iespējams veidot jaunas tiesiskās attiecības, mantojuma masai ir nepieciešams aizgādnis, kuru ieceļ bāriņtiesa. Saeima 2024. gada 21. martā pieņēma vērienīgus grozījumus Civillikuma mantojuma tiesību sadaļā. Tie tostarp ievieš būtiskas izmaiņas mantinieku un mantojuma masas aizgādņa savstarpējās attiecībās ar mantojuma atstājēja kreditoriem. Minētie Civillikuma grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, un tie aizgādnim paredzēs pilnu civiltiesisku atbildību par savu rīcību un tās rezultātā radītajiem zaudējumiem mantojuma masai. Aizgādņa civiltiesiskās atbildības paplašināšana Pieņemtie grozījumi mantojuma masas aizgādņa civiltiesisko atbildību pielīdzinās valdes locekļu atbildības regulējumam, t.i., Civillikums tiks papildināts ar 665.1 pantu, kurš noteiks, ka mantojuma masas aizgādnis neatbild par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem tikai tādā gadījumā, ja tas spēj pierādīt, ka...

Budžeta iestādes ir nodevušas savus atsevišķos gada pārskatus konsolidējošajām iestādēm (piemēram, pašvaldībai vai ministrijai) un konsolidējošās iestādes jau ir iesniegušas konsolidētos gada pārskatus Valsts kasē. Šajā periodā Valsts kase veic datu apkopojumu, izvērtējumu un gatavo valsts konsolidēto gada pārskatu jeb Latvijas Republikas gada pārskatu. Tomēr, līdz ar budžeta iestāžu gada pārskatu iesniegšanu Valsts kasē, darbs pilnībā pie tiem nav apstājies, jo budžeta iestādēm jāturpina vērtēt notikumus pēc bilances datuma līdz 30. jūnijam, lai līdz 10. jūlijam par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma informētu Valsts kasi. Budžeta iestādēm ir: atsevišķais budžeta iestādes gada pārskats, t.i., gada pārskats, ko sagatavo katra budžeta iestāde par sevi kā vienu vienību; ministrijas konsolidētais gada pārskats vai pašvaldības konsolidētais gada pārskats. Piemēram, pašvaldības konsolidētais gada pārskats, kurā ietilpst visi atsevišķie to budžetu iestāžu gada pārskati, ka ietilpst konkrētajā pašvaldībā. Tāpat tas attiecas arī uz ministrijām. Pēc būtības konsolidētas gada pārskats (attiecīgi pašvaldības vai ministrijas) apvieno vairāku iestāžu gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu preču piegādēm iekšzemē, preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā, īpašajiem pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmiem, preču importam". Tajā skaidrots arī par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas īpašo režīmu preču importa darījumos, kā tas noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 85. pantā. Proti, par preču importu maksā PVN, uzrādot aprēķināto PVN atbilstošā taksācijas perioda PVN deklarācijā. Īpašo režīmu var piemērot reģistrēts nodokļa maksātājs, ja tas veic preču importu savas saimnieciskās darbības ietvaros un ir saņēmis VID atļauju. Minēto atļauju piešķir, ja nodokļa maksātājs atbilst visiem likuma 85. panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem. Reģistrēts nodokļa maksātājs ir tiesīgs piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos pamatlīdzekļu importam bez VID atļaujas, ja tiek ievēroti visi nosacījumi: reģistrēts nodokļa maksātājs importē pamatlīdzekli, ko paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai vismaz 12 kalendāra mēnešu laikā no brīža, kad veikts pamatlīdzekļa...

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir praktiski apstājies, un gada inflācija aprīlī veidojusi 1,1%, tikai nedaudz paaugstinoties no iepriekšējā mēnesī fiksētajiem 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pašlaik inflācija Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā un eirozonā, un arī gadā kopā cenu pieaugums Latvijā būs tuvu vai nedaudz zem pašreizējām Finanšu ministrijas prognozēm, kas februāra sākumā Latvijai šim gadam paredzēja 1,6% inflāciju. Zemo inflācijas līmeni nosaka galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgū pēc straujā kāpuma 2022. gadā, kas pazeminājis ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas kopumā par 6,1%, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli. Sekojot pasaules tendencēm, stabilizējušās arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas, kas gada laikā palielinājušās vairs tikai par 0,6%, un būtiska ietekme uz inflāciju vairs nav arī degvielas cenu svārstībām, kur autodegvielas cenas aprīlī bijušas par 4,5% lielākas nekā pirms gada. Ja preču cenām ar 0,4% kopējo kritumu bijusi pazeminoša ietekme uz inflācijas līmeni, pakalpojumu cenu pieaugums ir...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sagatavojusi informatīvu apskatu "Darba ņēmēju sadalījums pēc darba ienākumiem 2023. gadā". Tajā sniegta informācija par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc bruto darba ienākumiem*. Dati sagatavoti, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvos datus, ko veido darba devēju ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī; kā arī ziņojumi par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, IIN un VSAOI un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarāciju dati. Apkopotajos datos katrs darba ņēmējs iekļauts vienu reizi, summējot darba ienākumus pie visiem darba devējiem. Grupējot darba ņēmējus pēc darba ienākumiem, nav ņemts vērā nostrādāto stundu skaits. Savukārt apkopojot datus pa saimniecisko darbību veidiem, darba ņēmējs iekļauts tajā nozarē, kurā viņam attiecīgajā mēnesī ir aprēķināti lielākie ienākumi. Darba ņēmēju skaitā nav iekļautas pašnodarbinātās personas, kuras VSAOI kārto patstāvīgi, kā arī iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka,...

Vai ir iespējams neiet bērna kopšanas atvaļinājumā un turpināt strādāt (piemēram, attālināti), un saņemt algu, lai būtu ienākumi, par kuriem dzīvot. Tā kā neesmu Latvijā ilgi strādājusi, bērna kopšanas pabalsta man nebūs. Darbavietā (strādājot attālināti), piemēram, es paņemtu vienu nedēļu pirms un vienu nedēļu pēc dzemdībām kā darba nespējas lapu. Pēc tam es atgrieztos darbā (strādājot attālināti) un turpinātu darbu, neejot bērna kopšanas atvaļinājumā. Atbilde Protams, ka neviens jums neliek doties bērnu kopšanas atvaļinājumā obligāti, kaut jums uz to ir tiesības. Ja neesat sociāli apdrošināta Latvijā un neprasāt maternitātes pabalstu par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku (ko jums tātad neizmaksās), tad neviens jūs nevar piespiest to izmantot. Attiecības ar darba devēju ir jūsu savstarpējā vienošanās. Varat arī būt pašnodarbinātā. Jums ir tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, kas ir vienreiz izmaksājams pabalsts. Pabalstu piešķir Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem pašiem un bērnam piešķirts personas kods, kuru statuss...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas (LR) valsts robežai. 2024. gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas – Lietuvas robežšķērsošanas vietā “Grenctāle”, tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā. Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: “Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu”. O. Bogdanova arī uzsver, ka: “Skaidras naudas izcelsmes, kustības un izmantošanas dinamikas izvērtējumam ir pievērsta īpaša uzmanība gan izmantojot šobrīd mūsu valsts un citu valstu rīcībā esošos datus, gan...