JAUNUMI

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Gada deklarāciju laiks Laiks apkopot aizvadītā gada rezultātus un sagatavot gada ienākumu deklarācijas, par to arī rakstām šajā žurnāla numurā un turpināsim nākošajos. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kā atbrīvot biznesu no liekajiem birokrātijas valgiem RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Līdz šim publicētajos Bilances sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» rakstos atkārtoti iezīmējas jēdziens — birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm, un tas izpaužas daudzos un dažādos, gan sīkākos, gan lielākos, piemēros no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārvalstu darbiniekam. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu? Aiga Pelane: Senioru turīgumu Baltijas valstis vairo galvenokārt ārvalstīs RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Visās trīs Baltijas valstīs ievērojami līdzekļi ir akumulēti fondēto pensiju sistēmā, kur kopējā summa jau pārsniedz 18...

Valdība 6. februārī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi", kuri apstiprina jaunus paraugus Latvijas pilsoņu pasēm, Latvijas nepilsoņu pasēm, kā arī bezvalstnieku, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokumentiem. Tāpat valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu", kuri nosaka personu apliecinošā dokumenta – pases – jauno valsts nodevu, kas būs 34 eiro. Jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu sāks izsniegt no šī gada 12. februāra. Noteikumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu paātrinātā kārtībā divu darba dienu laikā tiks noteikta 60 eiro apmērā līdzšinējo 55 eiro vietā. Tāpat noteikts saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Jaunajos pasu paraugos...

Līdz šim publicētajos Bilances sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» rakstos atkārtoti iezīmējas jēdziens — birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm, un tas izpaužas daudzos un dažādos, gan sīkākos, gan lielākos, piemēros no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārvalstu darbiniekam. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu? Kur gūt priekšstatu par reālo kopainu? Eksistē vairāki starptautiskie reitingi, kas vērtē valstu biznesa vides kvalitāti, tai skaitā birokrātijas ietekmi uz to. Pats pazīstamākais un masu medijos biežāk citētais kādu laiku bija Doing Business, ko veidoja Pasaules Banka. Taču pēc skandāla 2021. gadā, kurā atsevišķi Doing Business autori tika vainoti vairāku datu sagrozīšanā (piemēram, mākslīgi uzlabojot Ķīnas rādītājus), Pasaules Banka šo reitingu pārtrauca publiskot. Pēdējos reitinga datos par 2020....

Viena no tiesību jomām, kurā zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāti un juristi sniedz palīdzību un konsultē klientus, ir krimināltiesības. Taču dažādu ikdienas notikumu ietekmē klienti mēdz saskarties arī ar cita veida noziegumu izpausmēm. Tās, lai arī šķiet kā privātuma aizskārumi, tomēr galvenokārt saistītas ar notikumiem Latvijas biznesā. Atskatoties uz aizvadīto gadu, esam apkopojuši aktuālāko jautājumu topu, ar kuriem klienti visbiežāk pie mūsu biroja speciālistiem vērsās 2023. gada laikā un kurus esam risinājuši. Tie aptvēra: iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, iespējamus sankciju pārkāpumus, palīdzību klientiem, kuri kļuvuši par vajāšanas, goda un cieņas aizskāruma upuriem, palīdzību negodīgas konkurences upuriem. Krimināltiesību jomā liela nozīme ir ne tikai reaģēšanai uz iespējamu likuma pārkāpumu. Vienlīdz liela nozīme jāpiešķir prevencijai – izglītošanai un atbilstības nodrošināšanai. Lai to panāktu, uzņēmumiem jāsagatavo un jāievieš iekšējie normatīvie akti, jāizglītojas gan uzņēmumu vadītājiem pašiem, gan jānodrošina darbinieku apmācība. Nereti šai ziņā noder juridiskā palīdzība gan dažādu dokumentu...

Valdībā 6. februārī izskatīts informatīvais ziņojums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības pilnveides pasākumiem. Tajā Finanšu ministrija piedāvā veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu, kas palīdzēs veidot modernu un klientorientētu servisa iestādi. VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām. Tas ir – no VID nodalīt struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Tas palīdzētu arī sasniegt VID stratēģijā noteikto misiju – VID kļūt par uzticamu sabiedroto nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai. Vienlaikus ar izmaiņām struktūrā paredzēts pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli, izmantojot digitālās transformācijas iespējas. Tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās autonomija, kā arī nodrošināta koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarība, stiprināta izmeklēšanas objektivitāte, novērsta interešu konflikta situācija. Tas būtu arī solis uz priekšu, lai mainītu sabiedrības viedokli par VID kā represīvu iestādi. Sekmējot...

Eiropas Komisija (EK) 8. februārī pieņēma pārskatītu paziņojumu par tirgus definīciju (paziņojums). Lai apvienošanās darījumu un gandrīz visu pretmonopola lietu novērtēšanā definētu tirgu, ir jānosaka uzņēmumu savstarpējās konkurences robežas. EK norādījumos ir ņemta vērā tirgus jaunā realitāte un izmaiņas EK lietu izskatīšanas praksē un Eiropas Savienības (ES) judikatūrā. Tas uzlabos pārredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, veicinās noteikumu ievērošanu un sekmēs efektīvāku izpildes panākšanu. Ar pārskatīto paziņojumu pirmo reizi tiek pārskatīts 1997. gadā pieņemtais paziņojums par tirgus definīciju. Tas atspoguļo būtiskās pārmaiņas, kas notikušas gadu gaitā, jo īpaši augošo digitalizāciju un jaunos preču un pakalpojumu piedāvāšanas veidus, kā arī to, ka tirdzniecības sakari ir arvien vairāk savstarpēji saistīti.1 Paziņojuma pārskatīšana ir būtiska EK mērķim nodrošināt pārredzamību un paredzamību konkurences noteikumu izpildes panākšanā, cita starpā ar norādījumiem, visās nozarēs un nozaru līmenī, arī attiecībā uz stratēģiskām nozarēm. Pārskatītā paziņojuma par tirgus definīciju galvenie elementi Pārskatītajā paziņojumā par tirgus definīciju ir sniegti plašāki, atjaunināti...

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. Senāta Civillietu departamenta 20.12.2023. spriedums lietā Nr. SKC–1032/2023 (C69169023) Vai darbinieka atteikšanās no tiesas procesā piedāvāta jauna darba līguma noslēgšanas nozīmē, ka tiek zaudētas tiesības uz atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku? Vai darbiniekam ir pienākums akceptēt sev neizdevīgu tiesisko situāciju, ja tās cēlonis ir darba devēja prettiesiskā rīcība? Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks ar darba devēju 28.12.2022. parakstīja vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, bet jau pēc pāris dienām – 05.01.2023. – darbinieks cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt vienošanos par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai. Ja pamatdarbības veids 2023. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2024. gada 1.maijam. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par pamatdarbības veidu jāpaziņo VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Par saviem pašreiz paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. NACE kodu...

Otrdien, 6. februārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus MK noteikumos “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”. No š.g. 1. maija Latvijā sāks darboties jauna sistēma – neto norēķinu sistēma, ko varēs izmantot arī uzņēmumi. Proti, iespēja saražot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus un pārpalikumu nododot elektroenerģijas tirgotājam. Klimata un enerģētikas ministrija skaidro, ka neto norēķinu sistēmas labumus varēs baudīt gan lielākas komercsabiedrības, gan mazāki ģimenes uzņēmumi. Saražoto elektroenerģiju uzņēmums varēs izmantot vairākos savos objektos, kā arī saražotās elektroenerģijas pārpalikumu uzkrāt “virtuālā makā”, lai ziemas mēnešos varētu to izmantot elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai. Jaunā neto norēķinu sistēma sāks darboties ar 2024. gada 1.maiju Neto norēķinu sistēmu izmanto aktīvie lietotāji, kuri uzstādījuši, piemēram, saules paneļus un ražo “zaļo” elektroenerģiju. Klasiski elektrību visvairāk saražo vasaras mēnešos, pilnībā nosedzot savu patēriņu, un uzkrāj pārpalikumu gaidāmajiem ziemas mēnešiem. Šīs sistēmas ietvaros uzkrāto pārpalikumu varēs nodot tirgotājam, kurš šo pārpalikumu uzglabās “virtuālā makā”. Jaunās sistēmas...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reglamentējošie normatīvie akti tieši nenoteic, ka darījumiem ar virtuālajām valūtām būtu piemērojams atbrīvojums no aplikšanas ar PVN. Tādējādi ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūra, norāda Valsts ieņēmumu dienests. EST 2015. gada 22. oktobra sprieduma lietā C-264/14 tiesvedībā Skatteverket pret David Hedqvist ir norādītas šādas atziņas: • darījumi, kas attiecas uz valūtām, kuras nav parastās valūtas, proti, ne tām, kas ir nauda, kura ir likumīgs maksāšanas līdzeklis vienā vai vairākās valstīs, ja darījuma puses šīs valūtas ir akceptējušas kā alternatīvu maksāšanas līdzekli likumīgajiem maksāšanas līdzekļiem un ja tām nav cita mērķa kā tikai būt par maksāšanas līdzekli, ir finanšu darījumi (sprieduma lietā C-264/14 49. punkts); • Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva 2006/112/EK) 135. panta 1. punkta “e” apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tādu pakalpojumu sniegšana, kādi ir aplūkoti pamatlietā un kas izpaužas kā parasto valūtu maiņa...

Valsts Darba inspekcija apkopojusi svarīgākās prasības, kas jāņem vērā, nodarbinot darbiniekus. Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību. Aizliegts nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā. Darba līgums slēdzams rakstveidā divos eksemplāros, pēc tā parakstīšanas viens eksemplārs izsniedzams darbiniekam, otrs paliek darba devējam. Darba līgums slēdzams valsts valodā. Ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Darba līgumā var noteikt pārbaudes laiku līdz 3 mēnešiem. Ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku līdz 6 mēnešiem, pārbaudes laiks - 1 mēnesis, bet, ja līgums noslēgts uz laiku līdz vienam gadam, - līdz 2 mēnešiem. Vienlaikus jāuzsver, ka darba koplīgumos, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, var būt norādīts citāds pārbaudes laika ilgums,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka 1. februārī pirmajā lasījumā Saeimas atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas paredz veikalu cenu zīmēs vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā ir ar nozari neapspriests, miljonos mērāms slogu uzliekošs regulējums. LTRK uzskata, ka likumprojekts šā brīža redakcijā ir brāķis, tā autori ne tikai nav centušies noskaidrot finansiālo ietekmi un samērību, bet tā vietā konstatējuši, ka tam nav ietekmes uz tautsaimniecību. Ja patiešām deputātiem ir vēlme mazināt vai izbeigt Krievijas pārtikas produktu tirgošanu Latvijā, jāaizliedz to importēšana, uzskata LTRK. Likumprojekts nevis mazinās, bet tieši otrādi palielinās to tirdzniecības apjomu, kaut vai ar to, ka plauktos redzēsim Krievijas izcelsmes produktus, pie kuriem nu būs obligāti jāliek Latvijas karogs, ja būs kāds ražošanas process veikts Latvijā. Tas būtu uzskatāma par patērētāja maldināšanu. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Ar šādu likumdošanas kvalitāti nevajadzētu brīnīties, ka mūsu ekonomikas...

Aktualizējoties diskusijai par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegādi publisku iepirkuma līgumu ietvaros, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atgādina par normatīvajos aktos jau paredzēto regulējumu, kas pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem dod iespējas šādas preces neiepirkt. Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkuma nolikumā (attiecīgi arī iepirkuma līgumā) paredzēt liegumu minēto valstu izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Šādas tiesības pasūtītājam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jebkurā iepirkumā, tostarp Publisko iepirkumu likumu 9. panta iepirkumā un iepirkumos, kuru līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežvērtību (proti, “zemsliekšņa iepirkumi”). Iekļaujot iepirkuma nolikumā norādi par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ierobežošanu, jāparedz veids un kārtība, kādā preču izcelsme tiks pārbaudīta. Tikpat svarīgi ir iepirkuma līgumā paredzēt noteikumus par preču izcelsmes kontroli to piegādes (pieņemšanas) brīdī un tiesiskās sekas gadījumiem, ja tiks piegādātas neatbilstošas izcelsmes preces. Iepirkuma nolikumā konkrēti atrunāts ierobežojums Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pretrunā ar publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. ...

Viena no cerībām, kā Latvijā attīstīt augstas produktivitātes ekonomiku, ir jaunuzņēmumi. Kāda ir tā dēvēto startapu biznesa vide un juridiskais regulējums Latvijā un vai tos nesmacē ierēdniecības birokrātiskās prasības, par kurām nereti dzird sūkstāmies pieredzējušus uzņēmējus, saruna ar Jāni Gavaru, zvērinātu advokātu biroja Lazdiņš Gavars partneri, jaunuzņēmumu darījumu jomā specializējušos zvērinātu advokātu. Ko no juridiskā aspekta saprot ar jaunuzņēmumu? Vai tas ir jebkurš „jauns uzņēmums”, vai arī tas nav īstais kritērijs? Piemērs pārdomām no manis paša prakses – ar partneri, zvērinātu advokātu Andri Lazdiņu, nesen esam izveidojuši jaunu advokātu biroju. Vai tas ir jaunuzņēmums? Manuprāt, nē. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar inovatīvām idejām, kam ir potenciāls izaugt pasaules līmenī, sasniegt lielu mērogu, tā sauktā „vienradža” statusu. Tātad jaunuzņēmumam vienmēr jābūt saistītam ar inovācijām un augstu izaugsmes potenciālu? Kādi vēl ir kritēriji, kurus vērtē, piešķirot šāda uzņēmuma statusu un iespējas piekļūt īpaši jaunuzņēmumiem paredzētajam valsts atbalstam? 1 Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums stājās spēkā 2017....

Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas uzskata dienu, kad nodokļu maksātājs saņem naudu vai citas lietas. Virtuālās valūtas maiņas darījuma rezultātā, ja viena virtuālā valūta tiek samainīta pret otru, kad abām ir pieaugusi vērtība no pirmās virtuālās valūtas pirkšanas brīža, nodokļa maksāšanas pienākumu atliek līdz brīdim, kamēr maiņas rezultātā iegūtā virtuālā valūta tiks pārvērsta eiro vai citā valūtā. Tātad par virtuālās valūtas pārdošanas/iegādes cenu uzskata naudas vai naturālā izteiksmē saņemto samaksu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Kapitāla pieaugums Ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma, ja fiziska persona nav šīs valūtas ģenerētāja. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no tās atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību, par tās iegādes vērtību uzskata 0. Virtuālajai valūtai kā kapitāla aktīvam tās iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar...