VISI RAKSTI

Līdz 2024. gada 1. martam varēs vēl iesniegt projektus un pieteikties atbalstam, lai novērstu krusas radītos postījumus saimniecībās. Pieteikšanās šim atbalstam ir pagarināta. Papildus piešķirtais finansējums ir 1 miljons eiro, līdz ar to kopējais atbalsta pasākuma kārtā izsludinātais finansējums ir 4 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir novērst pēc 2023. gada 7. augusta radušos laikapstākļu postījumus lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēkām vai būvēm. Līdz 1.decembrim Lauku atbalsta dienests (LAD) bija saņēmis 94 pieteikumus par kopējo summu 2,7 miljoni eiro. Uz atbalstu var pretendēt lauksaimnieki, kuri reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kuriem bijuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes. Svarīgi ņemt vērā! Lai pieteiktos atbalstam, ir jāiesniedz pamatojoša informācija (fotofiksācija, video), kas pierāda radušās postījumu sekas 2023. gada 7. augusta laikapstākļu dēļ. Pagarinātajā projektu iesniegumu kārtā iesniegtajiem projektiem nepiemēros proporcionālo atbalsta samazinājumu, ja kārtā iesniegto projektu publiskais finansējums pārsniegs 80% no izsludinātā publiskā finansējuma. LAD vērš uzmanību, ka...

No nākamā gada stāsies spēkā ļoti gaidītās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem — ienākumiem, kas tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), varēs piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām un invaliditāti. Turklāt MUN aprēķini kļūst vienkāršāki, un dažiem MUN maksātājiem samazināsies nodoklis, jo apgrozījumam vairs nepiemēros divas MUN likmes (25% un 40%), bet tikai vienu — 25%, kas nav atkarīga no apgrozījuma lieluma. Ierobežojumi MUN maksātājiem pirms grozījumiem IIN likumā MUN maksātāju tiesības ienākumu gūšanas vietā iesniegt algas nodokļu grāmatiņu un līdz ar to izmantot neapliekamo minimumu un atvieglojumus tika liegtas jau MUN pirmssākumā 2010. gadā, likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) 6. pantā nosakot: «Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav tiesību iesniegt grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā.» Turklāt no 2018. gada, kad tika ieviesta progresīva IIN likme, MUN maksātājiem pamatdarbā bija jārēķinās ar lielāku algas nodokļa likmi, jo, neiesniedzot nodokļa grāmatiņu, tika piemērota IIN likme 23% apmērā. Pārmaksāto...

Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nākamgad noteikts 12 procentu apmērā, paredz Saeima galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tāpat grozījumi noteic, ka no nākamā gada PVN nepiemēros maksai par sporta sacensībām un sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi, kā arī maksai par bērnu uzturēšanos nometnēs. Grozījumi saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. PVN nodokļa 12 procentu likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem piemēros nākamgad – no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Līdz šim mūsu reģionam raksturīgu lauksaimniecības produktu piegādēm bija noteikta samazinātā PVN likme piecu procentu apmērā, savukārt pārējai pārtikai – standartlikme 21 procenta apmērā. Saskaņā ar grozījumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro dalības maksai sporta sacensībām un maksai par sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi. Nodokļa atbrīvojums attieksies gan uz bērnu, gan pieaugušo sporta sacensībām vai nodarbībām. Mazo uzņēmumu atbalstam no nākamā gada no līdzšinējiem 40 tūkstošiem eiro līdz 50 tūkstošiem eiro paaugstināts slieksnis,...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārrēķinātās minimālās pensijas (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma, kuras maksā par tekošo mēnesi) un minimālās apdrošināšanas atlīdzības klienti saņems jau janvārī. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus un apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras maksā par iepriekšējo mēnesi – par janvāri VSAA izmaksās februārī. Ievērībai: par tekošo mēnesi izmaksā apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras piešķirtas līdz 2020.gada 31.decembrim un kuru izmaksa nepārtraukti turpinās;apgādnieka zaudējuma gadījumā par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 171 eiro, no septiņu gadu vecuma – 206 eiro. VSNP apmērs personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti tāpat kā līdz šim ir atkarīgs no nodarbinātības – nestrādājošiem pabalsta saņēmējiem papildus piešķir piemaksu. Personai noteiktā invaliditāte Strādājošiem Nestrādājošiem 1.grupa 191,80 eiro 249,34 eiro 1.grupa no bērnības 239,40 eiro 311,22 eiro 2.grupa 164,40 eiro 197,28 eiro 2.grupa no bērnības 205,20 eiro 246,24 eiro 3.grupa 137 eiro neatkarīgi no nodarbinātības 3.grupa no bērnības 171 eiro neatkarīgi no nodarbinātības VSNP apmēra...

Nav aiz kalniem jaunais gads. Ar ko tas atšķirsies no iepriekšējā? Kas paliks pa vecam un kas jauns būs jāņem vērā grāmatvežiem, kas veic norēķinus ar fiziskajām personām? Vairāku iemeslu dēļ arī 2024. gads būs unikāls. Pirmkārt, ar to, ka tas ir «garais» gads, otrkārt, ar to, ka mūs piemeklēs kārtējā nodokļu (precīzāk — nodokļu likumu) reforma. Un, treškārt, par visiem grozījumiem grāmatveži uzzinās pēdējā brīdī — labi, ja līdz Ziemassvētkiem. Ja ņem vērā, ka dažas normas būs jāpiemēro, atskaitoties par 2023. gadu (piemēram, fizisko personu ieņēmumu deklarēšana — notiks savādāk), rodas jautājums, kurā laikā ir iespējams apgūt jauno materiālu?! Turklāt ne tikai grāmatvežiem, bet arī «parastajai» tautai… Kas pa vecam, kas pa jaunam? Atgādināšu, ka no 2018. gada Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmju sadalījumu (MK noteikumi Nr. 786) tiek izstrādāti trīs gadu periodam (divas reizes jau bija: 2018.–2020. un 2021.–2023. gadam), nevis katram kārtējam...

Veicot uzņēmējdarbību, neatkarīgi no darbības jomas, nereti darījuma slēdzēji līgumos saskaras ar norādēm uz dažādiem normatīvajiem aktiem. Visbiežāk mulsumu rada līgumos iekļautie normatīvie akti, kuri ir saistīti ar starptautiskajiem darījumiem. Rodas neziņa, kuru normatīvo aktu kurā situācijā pielietot. Viens no šādiem normatīvajiem aktiem, ar kuru sastopas darījuma slēdzēji, ir Ņujorkas Konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (turpmāk – Ņujorkas konvencija), kura pamatā ir pielietojama saistībā ar šķīrējtiesu, starptautiskajiem sadarbības līgumiem un parāda piedziņu ārvalstīs. Kas ir Ņujorkas konvencija? Ņujorkas konvenciju Latvijas Republika ratificēja 1992. gadā (ratificēt nozīmē apstiprināt starptautisku līgumu valsts augstākajā varas institūcijā – autora piezīme). Konvencija regulē ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu un ir saistoša vairāk nekā 160 pasaules valstīm, nosakot vienādu tiesisko ietvaru šķīrējtiesu spriedumu atzīšanai un izpildīšanai. Ņujorkas konvencija piemērojama, atzīstot un izpildot tos šķīrējtiesas nolēmumus, kas nav pieņemti tās valsts teritorijā, kurā prasa šādu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, strīdos, kuros puses var būt gan...

Gada beigas grāmatvedībā ir saspringts laiks. Arī Ziemassvētku tuvošanās ar kolektīvo svētku pasākumu organizēšanu un dāvanu iegādi rada savus jautājumus par pareizāko nodokļu piemērošanu, ilgtspējas pasākumu izdevumiem, reprezentācijas vai reklāmas izdevumiem. Tāpēc Lietiškās informācijas dienests jau 13. decembrī, plkst. 10.00-12.00 piedāvā tiešsaistes semināru "Nodokļu aspekti dāvinājumiem un Ziemassvētku pasākumu rīkošanas izdevumiem", kurā lektore Ilvija Ozoliņa, Mg. oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi un grāmatvedības kursu pasniedzēja, izstāstīs par šajā laikā svarīgajiem tematiem: 1.Nodokļu piemērošana atkarībā no dāvinājuma veida un apmēra. 1.1.Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā dāvanas vērtība. 1.2.Ar darba spēka nodokļiem apliekamās dāvanas. 1.3.Dāvanas, kas dāvinātas saimnieciskās darbības ietvaros. 1.4.Dāvanas radiniekiem. 1.5.Dāvanas sadarbības partneriem. 1.6.Kādos gadījumos dāvana var būt kā uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts. 2.Kad Ziemassvētku balles rīkošanas izdevumi nerada nodokļu sekas. 2.1.Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi – balle darbiniekiem. 2.2.Balle sadarbības partneriem – nodokļu riski. 2.3.Kādas pasākuma rīkošanas izmaksas nevar attiecināt uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. 3.Reprezentācijas vai...

Tiem cilvēkiem, kuri devušies pensijā pēc 2012.gada, atjaunos piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas. To noteic Saeimā ceturtdien, 7.decembrī, pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Grozījumi saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. Izmaiņas noteic, ka piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim saņems tie, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta no 2012.gada. Piemaksas sāks izmaksāt no nākamā gada, un pirmie tās saņems ilgstošākie vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri pensijā devušies 2012., 2013. un 2014.gadā. Piemaksu piešķirs no nākamā gada 1.janvāra un izmaksās vienlaikus ar aprīļa mēneša pensiju un piemaksu. Piemaksu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028.gadam paredzēts atjaunot pakāpeniski līdz 2029.gadam. Sākot ar 2029.gadu, pilnīgi visi pensionāri saņems piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. 2025.gadā piemaksu pie pensijas izmaksās tiem, kuriem pensija piešķirta 2015., 2016. un 2017.gadā, 2026.gadā – tiem, kuriem pensija piešķirta 2018., 2019. un 2020.gadā, 2027.gadā...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu divās civillietās, kuras tika pārsūdzētas trešajā instancē, taču, ņemot vērā, ka Senāts šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, plašāk tiks apskatīti apelācijas instances tiesu argumenti. Vai pašvaldības izpilddirektors var vienlaikus arī pildīt iestādes vadītāja pienākumus? Vai par šo pienākumu izpildi var prasīt papildu atlīdzību? Prasīt jau var, bet vai pašvaldībai būtu pienākums maksāt piemaksu par papildu darbu? Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas civillietā Nr. C69312621. Lietas faktiskie apstākļi Vienā mazā pašvaldībā prasītāja tika pieņemta darbā par izpilddirektori, līgumā paredzot, ka amatu apvienošanas kārtībā bez papildu samaksas pildīs arī pašvaldības iestādes vadītāja pienākumus. Pusotru gadu bez iebildumiem viņa arī pildījusi savus ar Darba līgumu uzņemtos pienākumus, parakstījusi vairākus Darba līguma grozījumus, neiebilstot pret līguma saturu un viņai uzdotajiem darba pienākumiem. Varēja jau šādi stāsts arī beigties, bet prasītāja uzskatīja, ka veikusi papildu darbu, par ko nav saņēmusi...

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un administrēšanu, turpmāk šiem uzņēmumiem noteikta viena nodokļa likme 25 procentu apmērā. To noteic Saeimā ceturtdien, 7.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tie saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. 25 procentu likme noteikta neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma. Iepriekš mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā sasniedza 25 tūkstošus eiro, nodokļa likme bija 25 procenti, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedza 25 tūkstošus eiro, likme bija 40 procenti. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022.gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 tūkstošus eiro, kam piemēroja likmi 40 procentu apmērā. Izmaiņas veiktas, jo, piemērojot iepriekš noteikto nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, mikrouzņēmumu nodokļa piemērošana un administrēšana bija kļuvusi komplicēta, kā arī neveicināja iepriekš ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta – izmantošanu, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori. Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, ja tie gūst arī ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamu...

Lai arī visas trīs Baltijas valstis — Latvija, Lietuva un Igaunija — atrodas praktiski vienādos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos, tomēr katrā situācija nedaudz atšķiras. Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji jau ilgi skatās uz kaimiņiem ar skaudību par to straujo labklājības pieaugumu. Taču jāatzīst, ka gada nogalē tieši Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji ir labākie triju Baltijas valstu vidū. Vēl vairāk — Latvijā šogad 3. ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks IKP kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Tiesa, tas nenozīmē, ka labklājības ziņā esam panākuši un aizskrējuši garām kaimiņiem. Nebūt nē! Kaimiņos joprojām ir augstāks dzīves līmenis, diemžēl Latvija to tik drīz nepanāks. Kā liecina Latvijas Televīzijas veiktas pētījums — reāls termiņš, kad Latvija varētu sasniegt ES ekonomikas attīstības vidējo līmeni, būtu ap 2040. gadu. Patlaban Latvija ir tik pārtikusi, kā vidēji ES valstis bija ap 2008. gadu. Pēc Eurostat datiem pērn Latvija bija sasniegusi vien 74% no vidējā ES...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Laimīgu Jauno 2024. gadu! Bilances konference ir pagājusi, man bija patiess prieks jūs satikt gan klātienē, gan arī attālināti. Tomēr saprotot, ka ne visi varēja atlicināt laiku šim pasākumam, konferences kopsavilkumu publicēsim janvāra numurā. Jo tiešām bija interesanti klausīties finanšu ministra Arvila Ašeradena optimisma pilno sveicienu konferences dalībniekiem un solījumu, ka nākamajā gadā tiks radīta labvēlīgāka vide biznesa attīstībai un arī valsts drošībai. Nākamreiz tiksimies jau janvārī, tāpēc novēlu — lai Jaunais 2024. gads ir mīlestības un prieka pilns, lai bilance un nodokļu pārskati vienmēr sakrīt, lai darbs sagādā prieku! BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai ārvalstu investīcijas dos uzrāvienu ekonomikai? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kontekstā ar ekonomikas attīstību. To piesaiste uzskatāma par vienu no ekonomikas sekmīgas izaugsmes elementiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas nav homogēns jēdziens — tās mēdz būt ļoti dažādas, arī kā abpusgriezīgs zobens. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas,...

Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kontekstā ar ekonomikas attīstību. To piesaiste uzskatāma par vienu no ekonomikas sekmīgas izaugsmes elementiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas nav homogēns jēdziens — tās mēdz būt ļoti dažādas, arī kā abpusgriezīgs zobens. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas, un ir gadījumi, kad noteikta veida investīcijas pat drīzāk kaitē, nevis palīdz valsts attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai. Cikla «Latvija Baltijas ekonomikā — kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» sestajā rakstā pievēršamies ārvalstu tiešo investīciju kvantitātei un kvalitātei, kā arī piesaistes stratēģijai. Kas ir («labās» un «sliktās») ārvalstu investīcijas? Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) definīcijas mēdz būt mazliet atšķirīgi traktētas, taču tās satur noteiktas pamatpazīmes — proti, ĀTI nozīmē ārvalstu investora (uzņēmuma, valdības) veiktus ieguldījumus, kuru rezultātā iegūta būtiska un ilgtermiņa kontrole pār vietējo uzņēmumu. Kontrole var būt arī absolūta — kad bizness tiek pilnībā pārpirkts, taču ir noteikts minimālais slieksnis, lai ieguldījumus vispār varētu uzskatīt par...

Jau 2023. gada 5. janvārī stājusies spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva (CSRD). Saskaņā ar CSRD direktīvu dalībvalstīm (Latvijai) jāizstrādā normatīvie un administratīvie akti 18 mēnešu laikā līdz 2024.gada 6. jūlijam. CSRD direktīva tiek ieviesta pakāpeniski sākot ar 2024. pārskata gadu, žurnāla "Bilance" konferencē informēja Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos. "Direktīvas ieviešanai atvēlēts samērā ilgs laiks - normatīvie akti jāpabeidz līdz nākamā gada vidum," sacīja I. Šņucins. Izmaiņas, pie kurām jau tiek strādāts, paredzēs grozījumus gan Gada pārskatu likumā, gan Revīzijas pakalpojumu likumā, gan Finanšu instrumentu tirgus likumā un citos normatīvajos aktos. CSRD direktīva paredz aizstāt Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu: ieviest detalizētākas ziņošanas prasības un nodrošinot, ka noteiktām sabiedrībām ir jāsniedz ziņojumi par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori paplašināts subjektu loks, uz kuriem attieksies CSRD direktīvas prasības (lielām sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, trešo valstu sabiedrību meitas...

Hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, noteic Saeimā trešdien, 6.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Ar grozījumiem noteikts, ka hipotekārā kredīta devējs katram līgumam aprēķina kopējo procentu maksājumu kompensācijas summu – 30% no kopējiem procentu maksājumiem. Šī informācija būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Kompensācija nedrīkstēs pārsniegt divus procentpunktus no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes. Saskaņā ar grozījumiem hipotekārie kreditētāji Valsts ieņēmumu dienestam sniegs informāciju arī par kredītņēmēja bankas kontu, uz kuru pārskaitāma kompensācijas summa. To aprēķinās un izmaksās vienu reizi ceturksnī. Procentu maksājumu kompensācijas summu katram kredītņēmējam VID pārskaitīs uz kontu, un kredītiestādes internetbankā par to informēs savus klientus. Noteikts, ka izmaksātajām summām nepiemēros ienākuma nodokli un uz tām nevarēs vērst parādu piedziņu. Procentu maksājumu kompensācija attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz šī gada 31.oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Kompensāciju neaprēķinās par tiem līgumiem,...