JAUNUMI

Izskatot lietu par pieteicēja atvaļināšanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ, Senāts spriedumā izteicis arī vairākas nozīmīgas tēzes, kas saistītas ar Administratīvā procesa likuma normu piemērošanu. 1 Šai lietai ir slēgtas lietas statuss, tāpēc nav norādīts sprieduma sastādīšanas datums un lietas numurs. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada [..] spriedums lietā Nr. [..], SKA– /2023.1 Ar Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – Komisija) atzinumiem atzīts, ka pieteicēja veselības stāvoklis 1) neatbilst dienestam II amatu grupā ar ieroča nēsāšanu un lietošanu, 2) neatbilst dienestam I amatu grupā. Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, Valsts policija pieņēma lēmumu par pieteicēja atvaļināšanu no dienesta. Ar Iekšlietu ministrijas lēmumu Valsts policijas pieņemtais lēmums atstāts negrozīts. Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā un lūdza atcelt Iekšlietu ministrijas lēmumu, kā arī uzlikt pienākumu ministrijai atlīdzināt viņam zaudējumus nesaņemtās darba samaksas apmērā un uzlikt pienākumu valsts SIA „” (turpmāk – Poliklīnika) atlīdzināt zaudējumus 100 eiro. Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, savukārt Senāts atstāja spēkā...

Lai Latvijā, nosakot regulējumu kriptoaktīvu tirgus darbībai, veicinātu šīs jomas attīstību, Saeima ceturtdien, 13. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, kā arī saistītus grozījumus vēl septiņos likumos. Saeima regulējumu noteikusi, pārņemot Eiropas Savienības prasības. Likums attiecas uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus. Kā kompetentā uzraudzības iestāde kriptoaktīvu jomā noteikta Latvijas Banka. Jaunais likums noteic bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma subjektu darbību regulējošas prasības, pakalpojuma sniedzēju darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību. Tāpat Latvijas Bankai noteiktas izmeklēšanas pilnvaras, un par pārkāpumiem kriptoaktīvu jomā tā varēs piemērot administratīvos pasākumus un noteikt sankcijas. Latvijas Banka arī varēs noteikt kritērijus, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai nodrošinātu, ka klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence šajā jomā. Jaunais likums noteic arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, tostarp reģistrēties Latvijas...

Kā budžeta iestādē iegrāmatot uz nomaksu nopirktu mobilo telefonu? Iegādāts telefons, jāreģistrē kā pamatlīdzeklis, bet apmaksa notiks 24 mēnešu laikā. Budžeta iestādē pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) minētos nosacījumus un normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, t.i., ir jāskatās MK 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1031 «Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 1031) noteiktais. Ja vienas aktīva vienības iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. MK noteikumi Nr. 1031 nosaka, ka budžeta iestādes darbības nodrošināšanai nepieciešamā inventāra un to priekšmetu iegādes un norakstīšanas izdevumus, kuru kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu, neatkarīgi no to vērtības, kā arī kuru vērtība ir...

EK ģenerāldirektorātu 2024. gada pārvaldības plāni 1 EC. Management Plan 2024. DG Taxation and Customs Union. Nr. Ares(2024)877829, 06/02/2024. Pieejams: https://commission.europa.eu/document/download/ e7ae3208-f97c-406f-8031-9bb57881a605_en?filename=comm_mp_2024.pdf. 2 T.i., BEFIT, HOT, TP, UNSHELL, FASTER, ViDA. Eiropas Komisijas (EK) ģenerāldirektorāti šā gada 8. maijā publicēja savus pārvaldības plānus 2024. gadam1, kas sniedz labu pārskatu par turpmāko mēnešu darba jomām. Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāta (TAXUD) plāns liecina, ka 2024. gadā tas koncentrēsies uz atbalstu sarunām par izskatāmajiem priekšlikumiem.2 TAXUD jo īpaši ierosinās pasākumus, kas atspoguļotu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) darbu, lai standartizētu informāciju un nodokļu administrācijai veiktu atbilstošu riska novērtējumu (DAC9). Paredzēts, ka tiks iesniegts pieņemšanai arī priekšlikums grozīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) administratīvās sadarbības sistēmu, lai vēl vairāk pilnvarotu dalībvalstu daudzpusējo brīdinājuma sistēmu PVN krāpšanas apkarošanai (Eurofisc) cīņā pret krāpšanu PVN jomā un pārvarētu šķēršļus PVN informācijas apmaiņā ar citām iestādēm (t.i., Eiropolu, Eiropas biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūrai jeb EPPO). Tāpat paredzams,...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem muitas jomā no šī gada 1. jūlija Automatizētajā importa sistēmā (AIS) tiks ieviesta jauna funkcionalitāte – centralizētā muitošana, precēm noformējot importa deklarāciju, informē Valsts ieņēmumu dienests. Centralizētā muitošana sniedz jaunas iespējas muitas klientiem pārskatīt savus biznesa procesus, optimizēt loģistikas plūsmas un attiecīgi arī izmaksas. Lai varētu izmantot jauno AIS funkcionalitāti, uzņēmējam jāsaņem Centralizētās muitošanas atļauja. Centralizētās muitošanas atļauju var piešķirt tikai atzītā uzņēmēja atļaujas “Muitas vienkāršojumi (AEOC)” turētājam. Juridiskā persona, kas saņēmusi Centralizētās muitošanas atļauju, importa deklarāciju varēs iesniegt tās valsts muitas iestādē, kurā veic uzņēmējdarbību, vienlaikus preces uzrādot citas dalībvalsts muitas iestādē. Savukārt muitas nodoklis būs jāmaksā tajā muitas iestādē, kurā iesniegta importa deklarācija. Lai saņemtu Centralizētās muitošanas atļauju, uzņēmējam jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības vienotajā Eiropas Muitas lēmumu sistēmā. Informācija par piekļuvi sistēmai un pieteikumu iesniegšanu ir pieejama VID tīmekļvietnē. "Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko! Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI...

Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2023. gadā ir samazinājies un veido 22,9% no IKP, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, salīdzinājumā ar 2022. gadu. Pētījums atklāj, ka neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023. gadā ir vērojams arī Igaunijā – tas ir 17,9%, salīdzinājumā ar 18,0% no IKP 2022. gadā. Savukārt Lietuvā 2023. gadā ēnu ekonomika salīdzinājumā ar 2022. gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedz 26,4% no IKP. Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009. gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem, 2023. gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš uzsākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir lielāks kā Latvijā. Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors Dr. Arnis Sauka: “Ēnu ekonomikas apjomu iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas...

Neviena komersanta pašmērķis nav tiesāšanās. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Tomēr komercdarbības vide, tāpat kā dzīve, ir pilna negaidītu pavērsienu un dažādu pārsteigumu – gan patīkamu, gan nepatīkamu. Jebkurš – gan cilvēks, gan uzņēmums – var nonākt strīda situācijā ar kādu savu kaimiņu, sadarbības partneri vai konkurentu, un – var sākties tiesvedības process. Protams, ir ieteicams strīdus to sākumposmā censties atrisināt sarunu ceļā, tomēr var pienākt brīdis, kad sarunas nonāk strupceļā. Un tad, kā ierasts dzirdēt Holivudas filmās, viena no strīda pusēm paziņo: „Tiksimies tiesā! Ar Jums sazināsies mani advokāti.” Tiesvedības procesa uzsākšana civillietā 1 „Izrādei ir jāturpinās!” – angļu val. Kā sākas tiesvedības process civillietā? Tā strīda puse, kas uzskata, ka tās tiesības vai intereses ir kaut kādā veidā aizskartas vai apdraudētas, sagatavo prasības pieteikumu, pievieno tam pierādījumus, samaksā valsts nodevu un iesniedz pieteikumu pilsētas vai rajona tiesā. Tiesa desmit dienu laikā pieņem lēmumu – ierosināt civillietu vai nē. Ja prasības...

Augstākās tiesas Senātā regulāri tiek skatītas kasācijas sūdzības, kuros iesaistīts Valsts ieņēmumu dienests (VID) — gan kā sūdzības pieteicējs, gan atbildētājs. Strīdi tiek skatīti gan par nodokļu uzrēķiniem, gan VID pārbaudēs konstatētajiem trūkumiem, kam seko sodi, kurus uzņēmēji apstrīd. Aplūkotie tiesu prakses gadījumi var palīdzēt izvairīties no līdzīgām strīdus situācijām komercdarbībā. Nepārvaramas varas rezultātā zudušas preces un atbrīvojums no akcīzes nodokļa Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 29. februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru VID uzlikts pienākums atmaksāt kasācijas sūdzības pieteicējai akcīzes nodokli. Lietā Nr. SKA–7/2024, A420290617, Senāts skaidro, kā interpretējams nepārvaramas varas jēdziens likuma «Par akcīzes nodokli» 21. panta pirmās daļas kontekstā, proti, cik plašs apstākļu kopums ir jāpārbauda, lai secinātu, ka akcīzes preces ir atbrīvojamas no nodokļa, jo tās ir zudušas nepārvaramas varas rezultātā. Atbildētājas noliktavā izcēlās ugunsgrēks, kura cēlonis bija īsslēgums noliktavā esošajā elektrokabelī, kā rezultātā pilnībā tika iznīcinātas akcīzes preces, kuras saražotas, izmantojot pārstrādei ievestos 23...

Jau desmit video sižetu garumā esam pētījuši Baltijas valstu ekonomiku attīstību noteicošos faktorus un salīdzinājuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmes katrā no tiem. Pienācis žurnāla Bilance rakstu un video sižetu sērijas noslēgums. Šajā reizē pavelkam svītru zem secinājumiem, dodoties ciemos pie kaimiņiem un uzklausot, kas viņiem pašiem sakāms par savu ekonomiku veiksmēm un neveiksmēm. Viļņā tikāmies ar Grētu Ilekīti, Swedbank Lietuvas filiāles ekonomisti, bet Tallinā - ar Lenno Ūskulu, Luminor Igaunijas filiāles galveno ekonomistu un Tartu universitātes asociēto profesoru. Ar Lenno Ūskulu runājam par Igaunijas ekonomikas attīstību, sākot no pašas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā. Mērķis - saprast, kur “aug kājas” mūsu ziemeļu kaimiņu sekmēm, kuras Latvijā nereti mēdzam apskaust. Liela daļa no L. Ūskulas sacītā apstiprina šajā rakstu ciklā aplūkotos datus, skaidrojumus un secinājumus, taču izskan arī jaunas perspektīvas. Igaunija Baltijas valstu ekonomikas līderpozīcijā izrāvās deviņdesmito gadu pirmajā pusē - jau ap 1995.-1996. gadu Igaunijas IKP handikaps pār Latviju un Lietuvu...

Dažādās uzņēmuma attīstības stadijās ir atšķirīgi veidi, kā finansēt izaugsmi. Kad labāk izvēlēties obligācijas, bet kad — citus finansējuma avotus? Atkarībā no konkrētā uzņēmuma vēlmēm un tā darbības, obligācijas, iespējams, var būt vēlamākais un atbilstošākais finansēšanas veids. ZAB Sorainen rīkotajā vebinārā «1–8 miljonu eiro obligāciju process no A līdz Z» finanšu konsultāciju uzņēmuma Oaklins partnere Valērija Lieģe iedziļinājās tēmā par kapitāla tirgu uzņēmuma stratēģijas kontekstā. Oaklins ir viens no vadošajiem finanšu konsultantiem vidēja izmēra uzņēmumiem ar vairāk nekā 850 pieredzējušu speciālistu komandu 47 valstīs. Oaklins specializējas kapitāla piesaistē, uzņēmumu pārdošanas, iegādes un apvienošanas darījumos, kā arī uzņēmumu vērtēšanā. Īpašniekiem — divas vēlmes «Uzņēmumu īpašniekiem parasti ir divas vēlmes. Viena — ja kompānija vēlas augt, īpašnieks vēlas attīstīt esošo biznesu, un to var darīt, vai nu organiski augot vai iegādājoties citu uzņēmumu. Tad ļoti bieži rodas jautājums — kā to finansēt?» klāstīja V. Lieģe. Savukārt otra uzņēmēju vēlme ir saņemt darba augļus. Un...

Senāta Civillietu departaments 4. jūnijā kasācijas kārtībā izskatīja lietu (Nr. SKC‑23/2024 (C30638718)), kurā darba sludinājumu portāla www.cv.lv turētāja bija cēlusi prasību pret darba sludinājuma meklēšanas tīmekļvietnes www.kurdarbs.lv turētāju par datubāzes veidotāja tiesību pārkāpuma novēršanu. Senāts atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru minētā prasība tika noraidīta. Prasītāja cēla prasību tiesā, jo uzskatīja, ka atbildētāja savā tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv neatļauti nodrošina piekļuvi prasītājas darba sludinājumu datubāzei. Meklējot darba sludinājumus atbildētājas tīmekļvietnē, tās lietotājiem tika sniegta noteikta veida informācija par prasītājas tīmekļvietnē publiskotajiem darbu sludinājumiem un nodrošināta saite uz attiecīgo sludinājumu prasītājas interneta portālā. Tādējādi darba meklētājiem, kas izmantoja tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv pieejamo specializēto meklētāju, nebija jāapmeklē prasītājas tīmekļvietnes sākumlapa un jāizmanto tās meklētājs. Kasācijas kārtībā pārbaudot apgabaltiesas spriedumu, Senāts secināja, ka tā ir pieļāvusi kļūdas, nosakot, vai prasītājas darba sludinājumu datubāze ir aizsargājama ar īpaša veida (sui generis) tiesībām, kas saskaņā ar Autortiesību likuma 57. panta pirmo un otro daļu ir tādas datubāzes veidotājam, kurš...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. maijā ir pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas - 5. jūnijā. Tie paredz, ka arī likvidējamo kredītiestāžu hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā. Kompensācijas tiks finansētas no kredītiestādēm ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas. Ar grozījumiem papildināts hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas (turpmāk – nodeva) maksātāju loks, nosakot, ka pienākums maksāt nodevu ir arī bankām, kurām ir uzsākts maksātnespējas process vai likvidācija (arī pašlikvidācija). Līdz grozījumiem likumā kredītiestādēm un kapitālsabiedrībām, kurām anulēta patērētāju kreditēšanas licence, nebija detalizēti atrunāta nodevas maksāšanas kārtība. Tādējādi minēto kredītiestāžu un kapitālsabiedrību klientiem, turpinot atmaksāt kredītus un kredīta procentus ar paaugstinātu EURIBOR procentu likmi banku administratoriem, nebija tiesību saņemt hipotekārā kredīta procentu kompensāciju. Grozījumi novērš nevienlīdzīgu attieksmi pret maksātnespējīgo un likvidējamo kredītiestāžu klientiem, kā arī veicina tiesiskuma un taisnīguma principu ievērošanu, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības visiem hipotekāro kredītu ņēmējiem neatkarīgi...

Šī gada sākumā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Tas paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā (pēc profesora Fridriha Šneidera metodikas), ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Galvenais plāna akcents — tā dēvēto aplokšņu algu samazināšana par 25%. Viens no galvenajiem principiem Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir caurskatāmība — to panākt palīdzēs pasākumi skaidras naudas plūsmas izsekojamības nodrošināšanai. Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) pētījums «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» liecina, ka ēnu ekonomika Latvijā 2023. gadā bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt pēc Austrijas profesora Fridriha Šneidera datiem ēnu ekonomikas lielums ir 19,9% no IKP, Eiropas Savienībā vidēji — 17,2%. Kāpēc ēnu ekonomika Latvijā ir tik liela? Atbilstoši profesora Arņa Saukas pētījumiem 57% uzņēmēju ir gatavi iesaistīties ēnu ekonomikas aktivitātēs. Savukārt pēc SKDS pētījuma datiem 27% iedzīvotāju ir gatavi izvairīties no nodokļiem. Latvijā ir vairāk nekā 125 000 cilvēki,...

Patērētāju (nebanku) kredītdevēji 2023. gadā turpināja palielināt no jauna izsniegto kredītu apjomus. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 744,25 miljonu EUR apmērā, kas par 75,10 tūkstošiem darījumu jeb 7,96% un par 79,69 miljoniem EUR jeb 11,99% vairāk nekā 2022. gadā. Šī summa - 744,25 miljoni EUR - ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā. 2023. gada 2. pusgadā stabilizējies to komersantu skaits, kas saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. 2023. gada 31. decembrī Latvijā spēkā bija 37 licences, bet tāpat kā iepriekšējā pusgadā jaunus aizdevumus patērētājiem 2023. gada 2. pusgadā izsniedza 35 pakalpojumu sniedzēji, t. sk.: 17 sabiedrības izsniedza distances kredītus, 12 sabiedrības izsniedza līzinga un citus...

Šajā un turpmākajos rakstos tiks apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem. Procesuālie jautājumi – sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai Senāta 2023. gada 14. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–519/2023 ir skatīts jautājums par Publisko iepirkumu likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu, kas paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bija iesniegts un izskatīts iesniegums. Pieteicēja vērsās tiesā un pārsūdzēja IUB 2021. gada 13. decembra lēmumu, ar kuru atstāts bez izskatīšanas pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums, jo izteiktie iebildumi pēc būtības jau tika izvērtēti biroja iepriekšējā (2021. gada 23. novembra) lēmumā. Jānorāda, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja sākotnēji konkursā tika atzīta par vienu no uzvarējušajiem pretendentiem, bet, izskatot citu pretendentu iesniegtās sūdzības par konkursa rezultātiem, IUB...