VISI RAKSTI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojumu par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas pieņemti 2023. gada 9. novembrī un stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Grozījumi par konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Grozījumi nosaka pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju VID par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. Attiecībā uz konkrētu pienākumu noteikšanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likums papildināts ar jaunu nodaļu: “XIX nodaļa Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi un citi noteikumi informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā”. Minētajā nodaļā ietverti šādi panti: 1) 147. pants. Pienākums veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no...

Viens no Uzņēmumu reģistra (UR) uzdevumiem ir sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) UR vestajos reģistros. Gadījumi, kuros UR ir pienākums pārsūtīt VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem, ir minēti likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmajā daļā. Atbilstoši minētajai normai UR nosūta VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) UR žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā, ja: pieteikumā norādītajā ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāki šajos reģistros reģistrētie tiesību subjekti, filiāles, ārvalstu komersantu vai organizāciju pārstāvniecības; pieteikumā norādītais valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists ir valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists vairākos šajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos; viens no kapitālsabiedrības dibinātājiem jau ir viens no dalībniekiem vairākās kapitālsabiedrībās, izņemot gadījumu, kad viens no kapitālsabiedrības dibinātājiem ir publiska persona Valsts...

Latvijas Bankas padome, turpinot Latvijas finanšu sistēmas noturības stiprināšanu, ir pieņēmusi "Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumus", kuri stājušies spēkā 2023. gada 1. novembrī, atsevišķiem pasākumiem nosakot ilgāku pārejas periodu. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas integrācijas būtiski pieauga Latvijas Bankas loma kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas koordinēšanā, apvienojot kompetenci, kas katrai institūcijai šajā jautājumā bija līdz 2022. gada beigām. Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības regulējums aktualizēts, lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā. Papildus tam konstatēta nepieciešamība pilnveidot Latvijas Bankas noteikumu līmenī regulējamās kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšanas prasības un kārtību, citstarp ņemot vērā aktuālās norises: ģeopolitiskās pārmaiņas līdz ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī secinājumus, kas izdarīti, veicot Ukrainas situācijas analīzi; aktuālos scenārijus valsts apdraudējuma gadījumā, kas tika saskaņoti ar pakalpojumu sniedzējiem un kompetentajām valsts iestādēm; uzkrāto pieredzi kritisko finanšu pakalpojumu sniegšanas jomā, t. sk. gatavojot darbības nepārtrauktības risinājumus un veicot to testēšanu. Noteikumi nosaka: kritērijus to Latvijā...

Satversmes tiesa 27. novembrī savā spriedumā lietā Nr. 2022-16-05 par nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu Jūrmalā atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai. Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme trīs eiro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021. gada 30. septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim eiro līdzšinējo divu eiro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka grozījumi...

Kopš Covid-19 izraisītās pandēmijas sākuma šī ir pirmā ziema, kad pilnībā atcelta obligātā sejas masku lietošana, mājas karantīna kontaktpersonām, kontaktpersonu apzināšana un ziņošana, kā arī nav vairs īpašu priekšrocību darba nespējas lapu jautājumos, ja saslimst ar Covid-19. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iesaka, kā rīkoties situācijā, kad darba kolēģis paziņo par pozitīvu mājās veikta Covid-19 paštesta rezultātu, bet vakar vēl bijis darbā; kā rīkoties situācijā, ja kāds ģimenē slimo ar šo vīrusu; kas darāms, ja pašam parādās saslimšanas simptomi un tests uz Covid-19 ir pozitīvs. Latvijā katras epidēmiskās sezonas laikā plaši izplatās ne tikai SARS-CoV-2 vīruss, bet arī citi akūtu augšējo elpceļu infekciju izraisītāji: gripas vīrusi, respiratori sincitiālais vīruss u.c., kuru profilakse arī ir svarīga darba vietās. Epidemioloģiskās drošības likuma 18. pantā ir noteikts personu pienākums nepakļaut citu cilvēku inficēšanās riskam, un šo SPKC ieteikumu mērķis ir palīdzēt darba devējiem un nodarbinātajiem īstenot šo pienākumu un mazināt infekcijas izplatīšanās risku darba...

Starp valsts budžeta paketē iesniegtajiem grozījumiem likumos, kas patlaban atrodas Saeimā, ir atrodami arī grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuros plānotas vairākas jaunas "normas, kuru mērķis ir veicināt darba devēja iespējas motivēt darbiniekus un ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā," žurnāla BILANCE konferencē 24. novembrī atklāja Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Pirmkārt, viens no grozījumu priekšlikumiem paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs netiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam. Darba devējam par darbinieka gūto ienākumu par augstākās izglītības iegūšanu būs jāaizpilda paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, un līdz tā gada 1. februārim, kas seko taksācijas gadam, kurā darba devējs veicis mācību maksas apmaksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)....

Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā. Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes, informē Finanšu ministrija. Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības. Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem...

Lai 2024. gadā Rīgā saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, iedzīvotājiem līdz 1. janvārim jāreģistrē oficiālā elektroniskā adrese vai jāsniedz piekrišana elektroniskai saziņai ar Rīgas pašvaldības Finanšu departamentu. Elektroniskās saziņas kanālam jābūt aktīvam visu taksācijas gadu. Ja oficiālā elektroniskā adrese jau izveidota vai arī visa ar NĪN saistītā korespondence jau tiek saņemta e-pastā, tad vēršanās departamentā, lai turpinātu saņemt NĪN atvieglojumus 2024.gadā, nav nepieciešama. Turpretim nodokļu maksātājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav aktīvi elektroniskajā vidē, bet pretendē uz NĪN atvieglojumu saņemšanu 2024. gadā, ir pienākums līdz 1. janvārim iesniegt departamentā pamatotu iesniegumu, kurā norādīti objektīvi iemesli, kas liedz reģistrēt oficiālo elektronisko adresi vai piekrist elektroniskai saziņai ar departamentu ar e-pasta starpniecību. Prasība reģistrēt elektronisko saziņas kanālu vai iesniegt iesniegumu par objektīviem iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, netiek attiecināta uz šādiem nodokļu maksātājiem – pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai...

Eiropas Parlamentā apstiprināšanas procesa beigu fāzē atrodas jauns direktīvas projekts, kas paredz Eiropas Savienības mērogā vienotus, bargākus sodus par sankciju pārkāpšanu, informē Jeļena Marjasova, biznesa konsultante, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle. "Vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu regulējums jau iepriekš paredzēja sodus par sankciju pārkāpumiem. Latvijas Krimināllikumā noteikts, ka par sankciju pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 4 līdz 8 gadiem. Taču ne visās dalībvalstīs ir noteikta vienāda atbildība. Tieši tāpēc 2022. gada decembrī Eiropas Komisija rosinājusi pastiprināt un harmonizēt atbildību par sankciju pārkāpumiem, piedāvājot pieņemt principiāli jaunu direktīvu. Šāgada laikā noticis likumdošanas process, un šobrīd direktīva atrodas jau apstiprināšanas fināla stadijā," "Bilances Akadēmijas" seminārā atklājusi J. Marjasova. Direktīvas projekts paredz harmonizēt sodīšanu par sankciju pārkāpumiem ES līmenī, un noteiktus "minimāli maksimālos" sodus fiziskām un juridiskām personām. Fiziskām personām: par atsevišķiem sankciju pārkāpumu veidiem "maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem"; par citiem pārkāpumu veidiem "vismaz viena gada" brīvības...

Senāta Civillietu departaments 2023. gada 23. novembrī apturēja tiesvedību civillietā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ( Lieta Nr. SKC-266/2023 (C71257421)) prasībā pret fizisku personu par parāda piedziņu. Aprēķinot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam mājas ūdens patēriņa starpību, apgabaltiesa bija piemērojusi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” ” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1013) 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim). Izskatāmajā lietā, kad atbildētājs nebija laikus nodevis ūdens patēriņa rādījumus, ūdens patēriņš tika aprēķināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 1013 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim), proti, dzīvokļa īpašniekam tika uzlikts pienākums samaksāt visas mājas neuzskaitītā ūdens starpību no saviem personīgajiem līdzekļiem. Senāta ieskatā minētais regulējums nesamērīgi ierobežo personas tiesības, kuras...

Veiksmīgi aizvadīta žurnāla BILANCE un BILANCES AKADĒMIJAS rīkotā gadskārtējā konference, kurā noskaidroti arī nominācijas GADA GRĀMATVEDIS 2023 un balvas PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU grāmatvedības nozarē ieguvēji! Sveicam IEVU SIMSONI, SIA RIXJET RIGA galveno grāmatvedi un Latvijas Šaušanas federācijas ģenerālsekretāri ar GADA GRĀMATVEŽA titulu! Tā kā Ieva svinīgajā brīdī atradās komandējumā un konferencei pieslēgties varēja attālināti, tad balvu viņas vietā konferencē saņēma federācijas prezidents Raimonds Bergmanis. Savukārt balvu PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU saņēma INGUNA LEIBUS, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece, Ekonomikas un finanšu institūta profesore, ilggadējā Bilances rakstu autore un vairāku grāmatvedības nozarei veltītu grāmatu autore. "Tā ir balva nevis par darba mūža garumu, bet par līdzšinējo ieguldījumu grāmatvedības nozarē, kas vēl turpināsies arī pēc balvas saņemšanas!" uzsvēra Vita Zariņa, žurnāla galvenā redaktore, cerot sagaidīt vēl daudz rakstu, kas veltīti pašnodarbināto nodokļu un grāmatvedības tematikai. Vairāk par konferences norisi vēstīsim turpmāk gan portālā, gan žurnālā Bilance, kā...

Darba devēji un arodbiedrības 23. novembrī tikušies kārtējā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā diskutēja par vēlamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumiem pēc būtības tika izceltas nepieciešamās izmaiņas trīs virzienos. Pirmais un visplašākais izmaiņu virziens LDDK skatījumā ir nepieciešamība uzlabot darbaspēka nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurētspēju. Lai to nodrošinātu, darba devēji piedāvā samazināt efektīvās darbaspēka nodokļu likmes un diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu (NM) aizstāt ar fiksētu NM. Vienlaikus LDDK arī uzsvēra arodbiedrību priekšlikumos izteikto darbinieku ar IIN neapliekamo ārstniecības un ēdināšanas izdevumu limitu pārskatīšanu, kas šobrīd noteikts 40 eiro mēnesī, turklāt šis līmenis nav pārskatīts kopš 2016. gada un neatbilst mūsdienu realitātei. Cits LDDK priekšlikums skāra darba devēju izmaksas, kas saistītas ar darba nespēju un slimojošo darbinieku aizvietošanu. Šajā jautājumā LDDK rosina samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu un veicināt veselības aprūpes pieejamību. Noslēgumā LDDK vērsa uzmanību uz...

Lai turpmāk operatīvi mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, Saeima ceturtdien 23.novembrī, trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu. Tas paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalstam gadījumos, kad energoresursu cenas tirgū pārsniegs Ministru kabineta noteiktos cenu griestus. Atbalsts attieksies uz elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi apkures vajadzībām, kā arī decentralizēto kurināmo (malku, granulām, briketēm, dīzeļdegvielu u.c.). Sistēma atlasīs datus no Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēm. Tā identificēs vienā adresē deklarētās vai reģistrētās personas kā vienu mājsaimniecību. Sistēma summēs visu šo personu ienākumus, tostarp pensijas un pabalstus, un veiks 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, izskaitļojot mājsaimniecības ienākumu līmeni uz vienu personu. Mājsaimniecību ienākumu līmeni, līdz kuram piemēros atbalstu, kā arī periodu, kurā piemēros atbalstu, noteiks Ministru kabinets. Tā par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās,...

AKTUĀLS TEMATS ESG ziņošana Eiropā: svarīga personalizēta pieeja. Raivis Jānis Jaunkalns, BDO Latvia Revīzijas nodaļas vadītājs, zvērināts revidents KOMERCTIESĪBAS Uzņēmumu reģistrā saņemto pieteikumu izvērtēšana VID. Uzņēmumu reģistra informācija DARBA TIESĪBAS Algu pieaugumu veicinājusi inflācija un zemais bezdarbs. Kristiāna Boša, Figure Baltic Advisory konsultante, sniedz ieskatu vispārējā atalgojuma pētījumā Kādas iespējamās izmaiņas briest Darba likumā? Darba tiesību foruma atziņas pierakstīja Ikars Kubliņš JURISTA PADOMS Ko svarīgi zināt par elektroniskajiem dokumentiem un elektronisko parakstu. Māris Liguts, zvērinātu advokātu biroja Fort partneris, zvērināts advokāts Ņujorkas konvencija – kas tā ir un kad tiek pielietota? Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs TIESU PRAKSE EST aktualitātes personas datu apstrādes un patērētāju tiesību aizsardzības lietās. Iveta Zelča, LLM., Mag. iur., zvērināta advokāte Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Interešu konflikts var veidoties, neesot laulībā ar bērna māti Vai pašvaldības izpilddirektoram pienākas papildu atlīdzība par iestādes vadīšanu? Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo...

Aizsācies gada pēdējais mēnesis, kurā atskatāmies uz paveikto un vienlaikus cenšamies prognozēt, kas mūs sagaidīs turpmāk. Jāatzīst, ka pasaulē šis nav bijis viegls un līksms gads, lai gan Latvijā lielus satricinājumus neesam piedzīvojuši un, cerams, arī nepiedzīvosim turpmāk. Inflācijas vilnis šķietami sāk pierimt, arī ziemu sagaidām ar cerībām, ka energokrīze jau palikusi pagātnē. Tomēr jārēķinās, ka izjutīsim tās sekas, ko sagādā gan ģeopolitiskie notikumi, gan ekonomiskās norises, ko aizvien ietekmē arī pandēmijas laika atskaņas. Taču nav iemesla slīgt pesimismā! Strādāsim un cerēsim, ka ekonomika, kurai ir ciklisks raksturs, dziļāko punktu būs pārvarējusi un pamazām virzīsies atkal augšup. Eiropa turpina tā dēvēto zaļo kursu, kas nozīmē, ka „zaļākai” jākļūst arī sociālajai un korporatīvajai videi, tostarp darba attiecībām, finanšu sektoram. Uzņēmumiem jādomā par ilgtspējas ziņojumu gatavošanu. Tas var izklausīties sarežģīti un apgrūtinoši, taču praksē būtu jāpalīdz sasniegt biznesā izvirzītos mērķus. Šai numurā pievērsāmies arī interesantam pētījumam par atalgojuma tendencēm Baltijā un jo īpaši Latvijā....