JAUNUMI

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja jaunus noteikumus - Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, lai uzlabot digitālo platformu darbinieku darba apstākļus. Jaunā direktīva nodrošinās platformu darbinieku nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu un novērsīs fiktīvu pašnodarbinātība. Noteikumi arī pirmoreiz regulēs algoritmu izmantošanu darba vietā. Nodarbinātības statuss Jaunie tiesību akti ievieš nodarbinātības prezumpciju (pretstatā pašnodarbinātībai), ja pastāv fakti, kas norāda uz to, ka darbinieki tiek kontrolēti un vadīti, atbilstoši katras valsts tiesību aktiem un koplīgumiem, kā arī, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) judikatūru. Direktīva uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm ieviest atspēkojamu nodarbinātības juridisko prezumpciju, lai novērstu varas nelīdzsvarotību starp digitālajām darba platformām un personām, kas tajās strādā. Pierādīšanas pienākums gulstas uz platformu, proti, platformai būs jāpierāda, ka nepastāv darba attiecības. Regulēta algoritmu pārvaldība Jaunie noteikumi nodrošina, ka persona, kas veic platformas darbu, nevar tikt atlaista, pamatojoties uz algoritma datiem vai pēc automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Digitālajām darba platformām būs jānodrošina...

Valdības 23. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi, kas paredz vairākas izmaiņas ziņu par darba ņēmējiem sniegšanā un saistītajos procesos (grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Ja patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem ziņas par darba ņēmēja statusu mainījušiem vai zaudējušajiem darbiniekiem tikai pēc šī statusa mainīšanas/zaudēšanas (trīs dienu laikā), grozījumi paredz, ka turpmāk šādas ziņas varēs iesniegt arī pirms statusa zaudēšanas - sākot ar mēnesi iepriekš. Regulējums attiecas gan uz darba attiecību izbeigšanas, gan bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanas/izbeigšanas, gan dīkstāves un citiem gadījumiem. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, noteikumu projekts paredz automatizēt darba ņēmēja statusa zaudēšanas reģistrāciju darba ņēmēja nāves gadījumā. Turpmāk šādas ziņas darba devējam vairs nebūs jāsniedz, jo VID, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām par personas miršanu, reģistrēs...

Ja darba devējs pretendenta piesaistei izmanto darba sludinājumu jeb paziņojumu par brīvajām darba vietām, darba devējam, veidojot darba sludinājumu saturu, obligāti jāievēro Darba likuma 32. panta noteikumi, norāda Valsts Darba inspekcija. Darba sludinājumā jānorāda: darba devēja - fiziskās personas - vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, vai tā personāla atlases uzņēmuma nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, kurš darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un veic atlasi; attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Ierobežojumi, kas jāņem vērā gatavojot darba sludinājumu: ● Darba sludinājums nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumu, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums (32.panta 1.punkts); ● Darba sludinājumā aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu (32.panta 2.punkts); ● Darba sludinājumā...

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 9. oktobra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670010923, SKA–931/2023 Vai strīdi par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar akadēmisko personālu skatāmi administratīvā procesa kārtībā vai tomēr Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējas ieskatā augstskola nebija ievērojusi Augstskolu likuma 35.1 panta pirmās daļas 3. punktā noteikto kārtību, kādā tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar asociēto profesoru, nebija pieņēmusi lēmumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un nebija informējusi pieteicēju par attiecīgā zinātniskā virziena turpināšanu, līdz ar to starp Ventspils Augstskolu un pieteicēju kā asociēto profesori noslēgtais darba līgums esot nepamatoti izbeigts ar termiņa izbeigšanos. Pirmās instances tiesas tiesnesis atteica pieņemt pieteikumu un lēmumā norādīja, ka administratīvo tiesu kontrolei ir pakļauts iestādes izdots administratīvais akts un faktiskā rīcība, nevis personu starpā radušies civiltiesiskie strīdi. Darba tiesiskās attiecības ir civiltiesiskas attiecības, un visi strīdi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir izskatāmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tā kā starp...

Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos, lai vienkāršotu un paātrinātu privātmāju kadastrālo uzmērīšanu un datu reģistrāciju Kadastrā. Grozījumi noteikumos paredz trīs būtiskas izmaiņas: privātmājas reģistrācijai informāciju Valsts zemes dienests (VZD) iegūs no būvniecības informācijas sistēmas (BIS); privātmājas reģistrācijas procesā nebūs nepieciešama ēkas apsekošana apvidū; VZD darbinieki veiks datu pārnesi no BIS uz Kadastru. Atslogojot privātmāju īpašniekus no būvju kadastrālās uzmērīšanas ar apsekošanu apvidū, klientiem būtiski tiks samazinātas pakalpojumu izmaksas. Izmaksu samazinājums ir atkarīgs no mājas platības, piemēram, 200 m2mājai pakalpojuma izmaksas var samazināties par 490 eiro. Būtiski samazināsies arī pakalpojuma izpildes termiņš – tiks ietaupītas 5 darba dienas privātmāju kadastrālās uzmērīšanas procesā. Tieslietu ministrija turpinās strādāt pie procesu uzlabojumiem, lai panāktu vēl īsāku būvju kadastrālās uzmērīšanas izpildes laiku. Grozījumi ir pirmais solis rīcības plāna īstenošanā par administratīvā sloga mazināšanu nekustamā īpašuma attīstīšanas nozarē. Izmantojot jau pieejamos datus no BIS, tiks efektivizēts...

Par uzņēmējdarbības formas izvēli ir pieejami neskaitāmi daudz rakstu. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) ir izstrādājuši materiālus, kas topošajiem uzņēmējiem var ne vien palīdzēt pieņemt lēmumu, bet arī sniedz padomus par pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā. Taču, neskatoties uz to, ka informācijas ir daudz, ikdienā saņemu gana daudz jautājumu par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Visbiežāk jautājumi ir par saimnieciskās darbības veicēju (vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība) jeb pašnodarbināto, mikrouzņēmumu (mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju) un pilnakapitāla un mazkapitāla sabiedrību ar ierobežotu atbildība (SIA), tādēļ šīs formas uzskatu par populārākajām uzņēmējdarbības formām. Visbiežāk jautājot, kura uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā, topošie uzņēmēji ar to saprot formu, ar kuru potenciāli ir vismazākais nodokļu slogs, taču jautājumu jāvērtē plašāk — jāpēta arī riski, prasības uzņēmējam, iespējas attīstīties un peļņas sadale. Turpmāk rakstā apskatītas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi. Uzņēmējdarbība nav iespējama bez...

Virtuālās valūtas pārdošana (atsavināšana) ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi. Tiek izšķirti divi dažādi ienākumu veidi, kas saistīti ar virtuālās valūtas pārdošanu, tāpēc tiem piemērojami dažādi nodokļu režīmi: ienākums no kapitāla pieauguma, kad tiek pārdota virtuālā valūta, kuras iegūšana nav saistīta ar saimniecisko darbību, un ienākums no saimnieciskās darbības, kad virtuālo valūtu pārdod saimnieciskās darbības ietvaros – to ģenerē vai saņem kā atlīdzību. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro, kā piemēro nodokļus virtuālās valūtas ienākumam no kapitāla pieauguma. Ienākums no kapitāla pieauguma Kapitāla pieaugums = virtuālās valūtas atsavināšanas cena – iegādes vērtība Virtuālās valūtas iegādes vērtībā – tāpat kā attiecībā uz citiem kapitāla aktīviem – tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu: valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Virtuālās valūtas...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 24. februārī skatītās lietas C-715/20 spriedumā atzinusi, ka darba ņēmējs, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku, ir jāinformē par viņa darba līguma uzteikšanas iemesliem, ja pastāvīgā darba ņēmēja gadījumā ir paredzēts pienākums sniegt šādu informāciju. Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram par šiem līguma uzteikšanas iemesliem ir jāpaziņo tikai pastāvīgajiem darba ņēmējiem, apdraud noteikta laika darba ņēmēja pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. EST norāda, ka Savienības tiesības nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā darba devējam ir ļauts nepamatot uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma uzteikšanu, lai gan viņam ir pienākums norādīt šādu pamatojumu gadījumā, kad tiek izbeigts uz nenoteiktu laiku noslēgts darba līgums. Šādā situācijā darba ņēmējam, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku, netiek sniegta informācija, kas ir svarīga, lai varētu izvērtēt viņa atlaišanas iespējami nepamatoto raksturu un attiecīgā gadījumā izmantot iespēju vērsties tiesā. Tā kā šī atšķirīgā attieksme apdraud pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, valsts tiesai,...

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir publicējusi vairākus ziņojumus un vadlīnijas attiecībā uz ilgtspējas un pārvaldības jautājumiem, kas attiecināmi uz starptautiskām uzņēmumu grupām. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi «Transfertcenu vadlīnijas starptautiskajiem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām». Šajā publikācijā tiek skaidrota ilgtspējības sazobe ar biznesa stratēģiju, riskiem un zaudējumiem, liekot uzsvaru uz Latvijas transfertcenu tiesu praksi. Biznesa ilgtspēju raksturo ESG (Environment, Social, Governance) jeb uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības prakses, caur kurām īstenojas uzņēmuma atbildība pret vidi, darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, investoriem un plašāku sabiedrību kopumā. ESG vēsturiski izriet no ekonomiskā ieguldījuma koncepta, ņemot vērā, ka ir jāpārveido organizācija, lai tā varētu virzīties uz ilgtspējīgu attīstību, vebinārā «ESG sarunas 11: ESG un nodokļi» klāstīja zvērinātu advokātu biroja ZAB Sorainen vecākais jurists Edgars Hercenbergs. Jāpiezīmē, ka transfertcena ir aprēķina cena, par kādu notiek preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana saistītu uzņēmumu starpā ar mērķi pārvirzīt peļņu no viena uzņēmuma uz otru, ideāli, ja...

Potenciālo darbinieku atlases procesā darba devējam nepieciešams iegūt un izvērtēt plašu informācijas apjomu par pretendentiem, lai atrastu atbilstošu darbinieku. Apkopojot darba devēju biežāk uzdotos jautājumus, Datu Valsts inspekcija publiskojusi apskatu par vispārīgiem noteikumiem, kas jāievēro, plānojot personāla atlasi. Nepieciešamo personas datu noteikšana un ievākšana Ievērojot personas datu apstrādes principus, pretendentu atlasē darba devējam jāizvairās no pārmērīgas datu apstrādes. Tas nozīmē, ka pretendentiem jāpieprasa un, ja nepieciešams, arī no citiem avotiem jāiegūst tikai tāda informācija, kas patiešām nepieciešama pretendenta izvērtēšanai atbilstoši konkrētajai vakancei. Darba sludinājumā, tostarp skaidri norādot pretendentam izvirzāmās prasības, būtu pēc iespējas konkrētāk jānorāda, kādu informāciju sagaida darba devējs. Tas ir būtiski, lai izvairītos no situācijām, kad pretendents iesniedz pārmērīgu un nevajadzīgu personisku informāciju vai netiktu saņemti tādu cilvēku pieteikumi (tātad – šo personu dati), kuri nebūtu pieteikušies, ja būtu zinājuši pilnīgu informāciju par izvirzītajām prasībām un darba pienākumiem. Piemērs. Lai ierobežotu informācijas apjomu, ko iesniedz pretendenti, darba devējs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem. Atgādinām, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma III nodaļā “Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis” ir noteikti uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) objekti, maksātāji, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas. UVTN taksācijas periods ir kalendārais gads, turklāt, ja ar nodokli apliekamam transportlīdzeklim ir gan īpašnieks, gan turētājs, UVTN maksā transportlīdzekļa turētājs. UVTN par katru nodokļa maksātāja īpašumā vai turējumā reģistrēto transportlīdzekli iemaksā valsts budžetā par attiecīgo periodu, tas ir, par tiem mēnešiem, skaitot no taksācijas perioda sākuma, kuros šie transportlīdzekļi ir nodokļa maksātāja īpašumā vai turējumā. Savukārt, ja nodokļa maksātājs nav reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz darba līguma pamata vai pamatojoties uz patapinājuma līgumu, kas noslēgts ar personu, kura nav nodokļa maksātājs, UVTN šā līguma laikā maksā katru mēnesi līdz tam sekojošā mēneša 15. datumam. IIN piemērošana,...

Saeima 18. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Tieslietu ministrija ir paredzējusi, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Likumprojekts nosaka, ka 2025. gadā būs spēkā divas kadastrālās vērtības. Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem tiks izmantota fiskālā kadastrālā vērtība, kas paliks līdzšinējā apmērā. Savukārt universālā kadastrālā vērtība tiks balstīta uz 2022. gada tirgus datiem, un to izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Vienlaikus turpinās darbs pie kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas pilnveides, lai kadastrālās vērtības atspoguļotu tirgus situācijai atbilstošāku nekustamo īpašumu vērtību. Sadarbībā ar Finanšu ministriju tiek pārskatītas arī nodokļu un nodevu likmes, lai no 2026. gada jaunās kadastrālās vērtības varētu piemērot arī nodokļu maksājumiem un nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa un citu valsts nodevu apmēru. Lai likumprojekts stātos spēkā, par to Saeima vēl būs jānobalso 3. lasījumā. Lasiet arī Kāda atskaite jāiesniedz, lai sabiedriskā organizācija nezaudētu NĪ nodokļa atvieglojumu? Pašvaldībai ir tiesības...

Kopš Covid-19 pandēmijas laika lielu popularitāti un uzplaukumu ir piedzīvojuši tiešsaistes (online) kursi, kurus piedāvā tā dēvētie kouči jeb personības izaugsmes treneri (angliski - life coaches). Life coaching kursu būtība pati par sevi tās saknē nav slikta. Mūsdienās kouči piedāvā dažāda veida life coaching kursus, kuri, kā paši kouči reklamē, palīdz rast iespējas savu mērķu sasniegšanai un pārvarēt grūtības gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Kouči palīdz noteikt ambīcijas un sapņus, kā arī atklāt iekšējos resursus un prasmes to piepildīšanai. Šie izaugsmes treneri motivē savus klientus, palīdz izprast savu iekšējo stāvokli un noteikt, ko viņi savā dzīvē vēlas sasniegt. Vairums kursu skar tādas tēmas kā stratēģiska ilgtermiņa dzīves plānošana, laika menedžments, karjeras izaugsme, ieradumu pārvarēšana, savstarpējo attiecību uzlabošana, gribasspēka un motivācijas attīstīšana. Var pieņemt, ka šādi kursi var patiešām palīdzēt cilvēkiem, kuri savā dzīves skrējienā ir pazaudējuši spēku, motivāciju vai iedvesmu, nespēj vairs tiekties uz saviem mērķiem vai tādus ir pazaudējuši, kā arī...

Ministru kabinets 16. aprīlī izskatīja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas izstrādātos grozījumus Kredītiestāžu likumā par minimālo prasību noteikšanu bankomātiem skaidras naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem Latvijā. Grozījumi paredz noteikt skaidras naudas izmaksas pakalpojumu un kritērijus kredītiestādēm, kas to nodrošinās, kā arī noteikt brīdinājumu vai soda naudu līdz 50 000 eiro, ja kredītiestāde neievēro minētās prasības. Saskaņā ar Eiropas drošu transakciju asociācijas (The European Association for Secure Transactions – EAST) publicētajiem datiem 2023. gada 30. jūnijā Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija tikai 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Turklāt daļai tuvākais bankomāts atrodas grūti sasniedzamā attālumā. Lielākais attālums, kas iedzīvotājiem ir jāmēro līdz tuvākajam bankomātam, lai piekļūtu savai darba samaksai vai pensijai, vienā virzienā sasniedz pat 38 km. Likumprojektā paredzēts deleģējums Latvijas Bankai noteikt bankomātu tīkla prasību skaitliskās vērtības (piemēram, attālums kilometros, darba laiks u.c.), pieļaujamās atkāpes to izpildē, piemērošanas nosacījumus un kārtību, kādā Latvijas Banka pārbauda prasību...

Publisko iepirkumu likums (PIL) esošajā redakcijā ir spēkā no 2017. gada 1. marta. PIL regulējumu nepiemēro iepirkumiem, kuriem līgumcenu robežas ir 9999 eiro piegādēm un pakalpojumiem, un līdz 19 999 eiro būvdarbiem. 1 „Ieteikumi pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un finansējuma saņēmējiem tirgus izpētes veikšanā”, pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/ieteikumi-pasutitajiem-sabiedrisko-pakalpojumu-sniedzejiem-un-finansejuma-sanemejiem-tirgus-izpetes-veiksana. Dažādos avotos (rakstos) var saskarties ar atšķirīgo PIL neregulēto iepirkumu definīciju – zemsliekšņa iepirkums/cenu aptauja. Izpētot iestāžu vadlīnijas, kas apraksta šādu iepirkumu rīkošanu, lielākā daļa no iestādēm tomēr lieto definīciju „zemsliekšņa iepirkums”, bet Iepirkumu uzraudzības biroja nostāja, ka šāda veida iepirkumi ir „cenu aptaujas”, kuru rezultātā tiek noslēgts iepirkuma līgums un ko pasūtītājs veic iekšējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ja paredzamā līgumcena nesasniedz publiskā iepirkuma regulējuma piemērošanas slieksni1. Jāatgādina, ka PIL 11. panta 4. daļa noteic, ka nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no iepirkuma vai attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta...