VISI RAKSTI

Elektronisko dokumentu regulējumu Latvijā nosaka Elektronisko dokumentu likums un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK. Elektroniskais dokuments ir jebkāds saturs, kas tiek glabāts elektroniskā formātā – teksta, skaņas, vizuāls vai audiovizuāls ieraksts. Šī gada novembrī rīkotajā tiešsaistes konferencē „Justīcija 2023. Uzņēmuma digitalizācijas juridiskie aspekti” Māris Liguts, zvērinātu advokātu biroja Fort partneris, zvērināts advokāts skaidroja, ka elektronisks dokuments, kas ir parakstīts ar elektronisko parakstu, arī ir rakstveida dokuments. Ar drošu elektronisko parakstu parakstītam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā ar roku parakstītam dokumentam. Elektroniskā dokumenta juridiskais spēks Elektroniskā dokumenta oriģināla juridiskais spēks ir tikai elektroniskajā vidē. Pārsūtot vai pārkopējot elektronisko dokumentu, rodas vairāki elektroniskā dokumenta eksemplāri, un tie visi ir pielīdzināmi oriģinālam, jo satur visus oriģinālos rekvizītus. Neapliecināta elektroniskā dokumenta izdrukai ir informatīvs raksturs. Dokumentā svarīgs ir ne tikai...

Trešdien, 2023. gada 6. decembrī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam, aicinot neizsludināt šīs dienas Saeimas sēdē skatāmās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam, kas paredz kompensēt 30 procentus no hipotekāro kredītu līgumu procentu maksājumiem. Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – Uzņēmēju organizācijas) pauž bažas par likumdošanas pieņemšanas procesu, kas mērķēts hipotekāro kredītņēmēju atbalstam - par likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu (turpmāk - Likums). Uzņēmēju organizācijas aicina likumdevēju un bankas uz savstarpēju dialogu un tādu risinājumu atrašanu, kas sniegtu efektīvu un mērķētu atbalstu maksājumu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītņēmējiem, vienlaikus izvairoties no negatīvas ietekmes uzņēmējdarbības videi. Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātie Likuma grozījumi var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības, tai skaitā finanšu nozares stabilitāti Latvijā. Finanšu nozare jau norādījusi, ka pašlaik likumdevēja sagatavotie priekšlikumi nav mērķēti un neveiks tā pamatfunkciju - sniegt atbalstu grūtībās...

Bilances konference ir pagājusi, man bija patiess prieks jūs satikt gan klātienē, gan arī attālināti. Tomēr saprotot, ka ne visi varēja atlicināt laiku šim pasākumam, konferences kopsavilkumu publicēsim janvāra numurā. Jo tiešām bija interesanti klausīties finanšu ministra Arvila Ašeradena optimisma pilno sveicienu konferences dalībniekiem un solījumu, ka nākamajā gadā tiks radīta labvēlīgāka vide biznesa attīstībai un arī valsts drošībai. Finanšu ministriju konferencē pārstāvēja arī valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins un Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. I. Šņucins uzsvēra, ka nodokļu politikas izmaiņas būtiski nepalielinās nodokļu slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, valdības atbalstītās prioritātes būs drošība, izglītība un veselība. A. Kaļāne detalizēti stāstīja par tiešo nodokļu plānotajām izmaiņām — sagatavoti grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli», Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kā jau tas ir ierasts, skaidrā un saprotamā valodā pastāstīja par to,...

Sabiedrībā bieži tiek diskutēts par darbaspēka pieejamību, par tā pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Latvijā pēdējos gados daudzās nozarēs izjūtams darbaroku deficīts, vienlaikus turpinās vietējā darbaspēka migrācija uz citām Eiropas Savienības valstīm, kur tiek maksāts ievērojami lielāks atalgojums. Kas ietekmē darba devēju lēmumu audzēt darba samaksu, kādas ir atalgojuma tendences pieaugošās inflācijas un dzīves dārdzības apstākļos – šos jautājumus regulāri apskata Baltijas vadošā darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija Figure Baltic Advisory, ko iepriekš pazinām kā Fontes. Kā mainījusies darba devēju atalgojumu politika, uz ko koncentrēties un ko tajā aktualizēt darba devējiem, par to Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas rīkotajā seminārā informēja Kristiāna Boša, Figure Baltic Advisory konsultante, personālvadības praktiķe ar vairāk nekā 15 gadu darba pieredzi. Aspekti, kas jāņem vērā, analizējot pētījuma datus Vispārējais atalgojuma pētījums tiek veikts kā Latvijā, tā arī Baltijā kopumā. 2023. gada pētījums Latvijā nosedza aptuveni 10% no darba tirgus, tajā piedalījās 395 organizācijas un kopumā tika pētīti...

Skaidrā nauda līdzās bezskaidrās naudas norēķiniem ir papildu ekonomiskās drošības elements pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Eiropas Savienības (ES) un Latvijas tiesību akti nepārprotami nosaka, ka skaidrā nauda turpinās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, kam noteikti atsevišķi izmantošanas ierobežojumi, kuri ieviesti ēnu ekonomikas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites mazināšanai. ES līmenī tiek izstrādāti tiesību akti, kas papildus nacionālajām iniciatīvām stiprinās skaidrās naudas lomu visā eirozonā. Latvijā šobrīd galvenais rīks skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem ir bankomāti, no kuriem iespējams izņemt eiro banknotes. Tāpēc Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – Swedbank, SEB banka, Luminor Bank Latvijas filiāle un Citadele banka – vienojušās arī 2024. gadā turpināt īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Šie pasākumi iekļauti 2021. gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas nu atjaunots jau otro reizi. Turpinot memoranda darbību, parakstītāji vienojās par šādu rīcību: līdz 2025. gada 1. janvārim saglabāt bankomātu tīklu, kas iezīmēts memoranda...

Profesiju klasifikators ir papildināts ar vairākām Latvijas darba tirgū nepieciešamām profesijām, informē Labklājības ministrija. Piemēram, lai risinātu kritisko cilvēkresursu trūkumu neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sniegšanā, klasifikatorā iekļauta profesija “Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs (ārstniecības atbalsta persona)”, jo operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji, apgūstot speciāli izstrādātu mācību programmu, būs tiesīgi asistēt NMP dienesta brigādes ārstniecības personai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Minēto nosaka grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas 5. decembrī pieņemti valdības sēdē. Vienlaikus, ņemot vērā situāciju darba tirgū, uzņēmumu un darba devēju organizāciju priekšlikumus, kā arī jau pieņemtos grozījumus citos normatīvajos aktos, Profesiju klasifikators ir papildināts ar tādām profesijām kā: izmēģinājuma lidojumu inženieris, aerokosmiskais inženieris, medicīnas fizikas eksperts (radiācijas drošībā), būvju informācijas modelēšanas (BIM) vadītājs, BIM koordinators, BIM tehniķis, inženiersistēmu būvuzraugs, būvuzrauga palīgs, ministra biedrs, programmatūras risinājumu vadītājs, lietotāju saskarnes dizainers, lietotāju pieredzes dizainers, dūla.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fonda pārstāvniecību Baltijas valstīs novembrī rīkoja ikgadējo Darba tiesību forumu. Šogad viens no foruma centrālajiem tematiem bija iespējamās izmaiņas Darba likumā. Gan arodbiedrības, gan darba devēji, gan Labklājības ministrija konferencē pauda savu skatījumu par vairāku likuma normu grozījumu nepieciešamību. Tie skartu virsstundu, dīkstāves apmaksu, darbinieku atlaišanas kārtību, koplīgumu slēgšanu, nepilna summētā darba laika regulējumu un citus aktuālus jautājumus. Daļā no tiem bija vērojam liela pretstāve starp uzņēmējiem un arodbiedrībām, tomēr citi raisa karstas diskusijas. Darba tiesību forumā tā dalībnieki pievērsās vēl arī tādiem jautājumiem kā attālinātais darbs, darbinieku lojalitāte un dažādi specifiski darba tiesību jautājumi, piemēram, komercnoslēpums un informācijas konfidencialitāte, mākslīgā intelekta ietekme uz darba attiecībām, kā arī pierādīšanas līdzekļi darba strīdos. Arodbiedrību priekšlikumi Par izmaiņām, ko Darba likumā par vēlamām redz arodbiedrības, forumā informēja Kaspars Rācenājs, LBAS jurists, darba tiesību konsultants. Viena no risināmajām problēmām saistīta ar situāciju, kad uzņēmumā ir vairākas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Kredītu reģistra likumā Grozījumi veikti 19. pantā, nosakot, ka VID ir tiesības saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par klientu - fizisko personu (rezidentu) un viņa saistībām: klienta personas kodu, saistību veidu, klienta līgumā noteikto klienta saistību apjomu, sākuma datumu un beigu datumu, faktisko izbeigšanās datumu, atlikumu, periodu, reģistra dalībnieku vai ierobežotu reģistra dalībnieku, kas šīs ziņas iekļāvis reģistrā, kā arī informāciju par klientu skaitu attiecīgajās klienta saistībās šādiem nolūkiem: 1) fizisko personu (rezidentu) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzei; 2) valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei. 19.10.2023. 16.11.2023. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, minimālās obligātās iemaksas neveic ne tikai par notiesāto, kas nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, bet arī par apcietināto personu, kura nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā (izolatorā), kā arī par personu (bērnu) līdz 18...

Lai iedzīvotāju un uzņēmumu elektroniskā saziņa un dokumentu aprite ar valsts un pašvaldību iestādēm būtu vēl ērtāka, e-adrese un daudzi citi pakalpojumi turpmāk būs pieejami arī ar Latvijā jau zināmo risinājumu Smart-ID, ko nodrošina SK ID Solutions. Aizsardzības ministrijas Digitālās drošības uzraudzības komiteja 2023. gada 18. maijā Smart-ID atzina par kvalificētu elektroniskās identifikācijas pakalpojumu. Līdz ar to, Smart-ID var izmantot arī piekļuvei oficiālās elektroniskās adreses (e-adreses) pastkastītei portālā Latvija.gov.lv. Tāpat paplašināsies Smart-ID lietošanas iespējas arī piekļuvei citiem valsts un pašvaldību iestāžu portāliem un tajos esošajiem pakalpojumiem, kur līdz šim Smart-ID kā risinājums bija pieejams tikai noteiktu banku klientiem. Smart-ID kā Latvijā visplašāk lietotā autentifikācijas risinājuma integrācija valsts pārvaldes portālos ir nozīmīgs solis digitālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ērta un droša identitātes apliecināšana tiešsaistē vairs nav iegriba, bet neatņemams sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālās transformācijas elements. ­­Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina ikvienu Smart-ID lietotāju izveidot e-adresi šeit, lai turpmāk visas valsts un...

Hipotekāro kredītu ņēmējiem plānots kompensēt kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 30. novembrī galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Grozījumi noteic, ka hipotekārā kredīta devējam katram līgumam būs jāaprēķina kopējo procentu maksājumu kompensācijas summa – 30% no kopējiem procentu maksājumiem – un šī informācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Kompensācija nedrīkstēs pārsniegt divus procentpunktus no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes. Tāpat paredzēts, ka hipotekārie kreditētāji VID sniedz informāciju par kredītņēmēja bankas kontu, uz kuru pārskaitāma kompensācijas summa. To aprēķinās un izmaksās vienu reizi ceturksnī. Procentu maksājumu kompensācijas summu katram kredītņēmējam VID pārskaitīts uz kontu, un kredītiestādes internetbankā par to informēs savus klientus. Plānots, ka izmaksātajām summām nepiemēros ienākuma nodokli un uz tām nevarēs vērst parādu piedziņu. Procentu maksājumu kompensācija attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz šī gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 000 eiro. Kompensāciju neaprēķinās par tiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka 2023. gada 9. novembrī Saeimā pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Izmaiņas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu to personu ienākumiem, kurām Fizisko personu reģistrā ir reģistrēta partnerība. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normās veiktas izmaiņas attiecībā uz personām, kurām Fizisko personu reģistrā ir reģistrēta partnerība1: par aizdevumiem, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam; noteikti ar nodokli neapliekami ienākumu veidi, (piemēram, papildpensijas kapitāls, kas veidojies no personas, ar kuru ir partnerība, veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos, fiziskas personas dāvanas, ja tās dāvinājusi persona, ar kuru ir partnerība, u. c.); nodokļa atbrīvojums piemērojams ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas, tostarp dāvinājumiem; attiecībā uz attaisnoto izdevumu piemērošanu par kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju...

Tieslietu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi", kas paredz ieviest Interešu pārstāvības atklātības likumā noteikto interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu. Noteikumu projekts publiskajai apspriešanai būs pieejams līdz 2023. gada 14. decembrim. Pēc tam tas tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, plānots, ka reģistrs un sistēma darbību sāks 2025. gada 1. septembrī. Interešu pārstāvības atklātības likums (IPAL) stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu interešu pārstāvības procesa atklātību un veicinātu sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošinātu visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā. Likums paredz interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas izveidi, kurus uzdots vest Uzņēmumu reģistram. Interešu pārstāvības reģistrā ierakstīs ziņas par interešu pārstāvjiem (IPAL 3.pants). Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publiskās varas pārstāvji publicēs interešu pārstāvības aktivitātes (IPAL 4.pants). Noteikumu projektā: noteiktas reģistrā norādāmās...

Korporatīvās atbildības un vides ziņošana drīzumā piedzīvos izšķirošu brīdi, jo Eiropas Komisija gatavojās ieviest uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības (angliski – Environment, Social and Governance, ESG) prakses normatīvo regulējumu ziņošanas paraugu, kas ietekmēs un pārveidos korporatīvo un finanšu sektoru. Uzņēmumiem būs jāņem vērā ne tikai ilgtspējība, bet arī jāatklāj savas vides un sociālās saistības, izmantojot obligātus ilgtspējības pārskatus. Šajā rakstā uzsvērta jaunās regulas nozīme un aprakstīts, kā uzņēmumi var ātri pielāgoties šai ilgtspējības revolūcijai. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu Ilgtspējības ziņošanā gaidāmās pārmaiņās būtiski ietekmēs organizācijas un to ieinteresētās personas, tostarp investorus. Šīs pārveides pamatā ir pāreja no Nefinanšu pārskatu direktīvas1 (NPD) uz jaunu, visaptverošu sistēmu. NPD ir bijis ilgtspējas pārskatu noteikumu stūrakmens Eiropas Savienībā (ES), uzliekot pienākumu aptuveni 11 700 uzņēmumiem izstrādāt nefinanšu pārskatus. Sagaidāmās regulējošās pārmaiņas...

Senāta Civillietu departaments 28. novembrī paplašinātā tiesas sastāvā izskatīja sabiedrības likvidatora blakus sūdzību par zemāku instanču tiesu lēmumiem izbeigt tiesvedību sabiedrības vārdā celtā prasībā pret bijušajiem sabiedrības valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu (lieta Nr. SKC-273/2023 (C30637921)). Senāts atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas lēmumus un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā. Izskatāmajā lietā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbība izbeigta ar Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra lēmumu un UR sabiedrībai iecēlis likvidatoru. Likvidators sabiedrības vārdā cēla tiesā prasību pret sabiedrības bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu, jo tie nesniedza likvidatoram pieprasīto informāciju par sabiedrību un tās aktīviem un, būdami amatpersonas, nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki, radot zaudējumus sabiedrībai. Risināmais tiesību jautājums, uz kuru Senātam bija jāsniedz atbilde, – vai UR ieceltam likvidatoram ir tiesības bez dalībnieku sapulces lēmuma celt tiesā prasību sabiedrības vārdā pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Senāts lēmumā...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 29. novembra uzsākusi pieteikumu pieņemšanu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam divās aktivitātēs - "Atbalsts eksportam” un “Starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšana Latvijā”. Atbalsts būs pieejams līdz 2027. gada 30. jūnijam vai kamēr pieejams finansējums. “Jaunās LIAA atbalsta programmas fokuss būs uz augstas pievienotās vērtības eksportētāju atbalstu. Uzņēmējiem būs iespēja piesaistīt līdzfinansējumu savu eksporta aktivitāšu īstenošanai līdz pat 40 tūkstošiem eiro gadā, gan paplašinot savu darbību jau esošajos tirgos, gan ieejot jaunos tirgos,” uzsver LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Programmas mērķis ir stiprināt Latvijas uzņēmumu eksportspēju vidēji augsto un augsto tehnoloģiju nozarēs, kā arī zināšanu ietilpīgajās pakalpojumu nozarēs. Eksporta atbalsta aktivitātēm šajā programmā plānotais budžets ir 24 miljoni eiro, t.sk. 13 miljoni eiro grantiem. Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt atbalstu dalībai starptautiskajās izstādēs, konferencēs un kontaktbiržās; digitālās nozaru platformās; mārketinga materiālu izstrādei; mērķa tirgus pētījumiem; ražotņu un produktu...