VISI RAKSTI

Kas jāzina grāmatvedim par normatīvo aktu prasībām attiecībā uz darba samaksu, ja darbinieks ir zemessargs vai rezerves karavīrs? Atbilde Latvijas Republikas Zemessardzes likuma (turpmāk — likums) 4. pantā noteikts, ka zemessargs ir persona, kura devusi zemessarga zvērestu, kurai ir piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē. Dienests Zemessardzē ietver likumā noteikto Zemessardzes uzdevumu pildīšanu un zemessarga apmācību. Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem. Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 65 gadi, izņemot zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus. Atsevišķos gadījumos dienestu Zemessardzē var turpināt pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas. Ja darbinieks apliecina dalību Zemessardzē, pastāv dažas normas, kas būtu jāņem vērā uzņēmuma vadībai (un grāmatvedim). Darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba vietu (amatu). Darba devējs, ievērojot Darba likumā (turpmāk...

Saeima 5. aprīlī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz pagarināt Krievijas Federācijas pilsonim izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA) termiņu, kā arī to pieteikumu izskatīšanas termiņu tām personām, kuras noteiktajā kārtībā ir nokārtojušas vai vismaz vienu reizi kārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi un kurām noteikta atkārtota pārbaudes kārtošana. Grozījumi bija nepieciešami, lai Krievijas Federācijas pilsonim, kas vēlas turpināt uzturēties Latvijā, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā. Ar grozījumiem paredzēts, ka Krievijas Federācijas pilsonim iepriekš saņemtā PUA ir derīga līdz: 1) 2023. gada 1. septembrim, ja līdz minētajam termiņam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai; 2) 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz personu, kurai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja līdz 2023. gada...

Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru (UR) veica izvērtējumu par patieso labuma guvēju (PLG) reģistra pieejamības ikvienai personai tiesisko regulējumu, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) 22.11.2022. sprieduma atziņas. TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi. Attiecīgi UR prakse nemainās - informācijas pieejamība par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem tiek nodrošināta līdzšinējā apjomā, tas ir, UR informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv, pakalpojumā “sistēma sistēmā” (API servisos), un tiek nodota UR informācijas atkalizmantotājiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Eiropas Savienības Tiesas spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 23. martā atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai prasības lietu par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu saistībā ar negadījumu slēpošanas kūrortā Austrijā (lieta Nr. SKC-106/2023 (C30391521)). Izskatāmajā lietā prasītājas civiltiesiskā atbildība bija apdrošināta AAS BTA Baltic Insurance Company par 30 000 eiro. Apdrošināšanas gadījums iestājās pēc slēpošanas trasē Austrijā notikušas sadursmes starp prasītāju, kas bija apdrošināta, un Vācijas pilsoni, kas guva ievainojumu. Lai arī prasītāja nekavējoties ziņoja apdrošinātājam par notikušo negadījumu, cietušais – Vācijas pilsonis – neiesniedza nekādus dokumentus par zaudējumu atlīdzināšanu un apdrošināšanas kompānija lietu slēdza, pamatojoties uz noslēgtā līguma punktu, kas noteica pienākumu iesniegt dokumentus saistībā ar negadījumu 30 dienas pēc apdrošināšanas līguma beigām. Prasībā tiesai prasītāja lūdza atzīt par spēkā neesošu un netaisnīgu apdrošināšanas līgumā ietverto nosacījumu trešās personas pienākumam iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību 30 dienu termiņā. Savukārt Vācijas pilsonis vairāk kā gadu pēc negadījuma cēlis Insbrukas apgabaltiesā prasību pret Latvijas pilsoni par...

Jau divpadsmito gadu Latvijas Dabas fonds (LDF) aicina vērot dabas norises tuvplānā un ieskatīties putnu ligzdās. Šogad turpinās tiešraides no jūras ērgļu ligzdas Durbē, zivjērgļu ligzdas Kurzemē un vistu vanaga ligzdas Rīgā, kā arī mazo ērgļu ligzdām Zemgalē. Savukārt jau iepriekš vērotās sugas – melnos stārķus un melnās klijas - šogad gaidīsim jaunās ligzdās, pie kurām uzstādītas tiešraižu sistēmas. Latvijas Dabas fonds arī turpina veiksmīgo sadarbību ar AS “Sadales tīkls” un nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas, turpināsies tiešraide no Līgatnes upes pie zivju ceļa, bet sezonas laikā kopējam klāstam pievienosies arī svīres, kas mājo Cēsu pilī. Skatītāji jau šobrīd aktīvi var sekot līdzi notikumiem jūras ērgļu ligzdā Durbē, kur ērgļu mātīte Milda jau izdējusi trīs olas un uz maiņām ar iepriekšējā gada partneri Voldi tās perē. Pirmā šķilšanās varētu būt gaidāma ap 15. aprīli. Savās ligzdās manīti arī baltie stārķi, zivjērgļi, bet pārējos putnu vēl gaidām ierodamies mājvietās un skatītāji varēs...

Augsta līmeņa politiskā korupcija mediju dienaskārtībā Latvijā nonāk reti – ar „politisko aizmuguri” publiski netiek saistītas pat aizdomīgu darījumu shēmas, kurās iesaistīti desmiti vai simti miljonu eiro. Vienlaikus pastāv arī zemāka līmeņa korupcija, ar ko biežāk var gadīties saskarties uzņēmējiem – korupcija iepirkumos, administratīvā korupcija un citi. Kā uzņēmējam ikdienā atpazīt korupciju, kad un kā par to ziņot, kas palīdz un kas traucē to izmeklēt, saruna ar Inetu Cīruli, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos, un Amīliju Raitumu, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieci, kura informēja par politisko organizāciju un to apvienību gada pārskatu tematiku. No jūsu amata pozīcijām raugoties – kā laika gaitā mainījusies korupcija, tās apmēri, struktūra, proporcijas starp dažādiem koruptīvo noziegumu veidiem? Kādas Latvijā ir korupcijas pašreizējās tendences? Mūsdienu korupcija ir kļuvusi rafinētāka, sarežģītāka. Noziegumu veicēji kļuvuši erudītāki, nereti ar labu izglītību ekonomikā, uzņēmējdarbībā. Starp viņiem var būt arī grāmatveži, bet galvenie lēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Preču piegādes dokuments", kas attiecināms uz nodokļu maksātājiem, kuri preču piegādē (pārdošanā) vai citu darbību veikšanai ar tām noformē preču piegādes dokumentu. Cita starpā tajā norādīts, ka preču piegādes dokumentā ietverami vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija: 1. ziņas par preču nosūtītāju (izsniedzēju): nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID); ja precu nosūtītājs (izsniedzējs) ir fiziskā persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts); 2. preču izsniegšanas vietas adrese; 3. dokumenta veida nosaukums – uzņēmuma vadītājs uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos nosaka preču piegādes dokumenta nosaukuma lietošanu. Par preču piegādes dokumenta nosaukumu var izmantot jebkādu nosaukumu, kas paskaidro saimniecisko darījumu, piemēram, preču piegādes dokuments, pavaddokuments, pavadzīme u. c.; 4. dokumenta reģistrācijas datums – preču piegādes dokumenta reģistrācijas (sagatavošanas) datumu var norādīt: tekstuālā veidā – secīgi norāda pilnu gada skaitli ar četriem arābu cipariem, pēc tam vārdu “gada”, kam seko...

Ministru kabinets ar rīkojumu "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai " 4. aprīlī apstiprināja valdības rīcības plānu, kas ietver konkrētus pasākumus un sasniedzamos rezultātus piecās valdības darbības prioritātēs – drošībā un ārpolitikā, izglītībā, enerģētikā, klimata un vides jomā, konkurētspējā un dzīves kvalitātes jomā. Plānotās aktivitātes rīcības plānā atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā un citos politikas plānošanas dokumentos jau iekļautajām prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem, plānotajiem budžeta izdevumiem un Eiropas Savienības (ES) fondu programmām. Valdības rīcības plāna veidošanā tika iesaistīti valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī pilsoniskā sabiedrība. Lai īstenotu ekonomikas transformāciju, ko vadība noteikusi kā savu galveno stratēģisko virzienu, apjomīgajā valdības rīcības plānā atbilstoši valdības deklarācijas 328 apņemšanām paredz kopumā īstenot 870 pasākumus. Paredzēts īstenot nozīmīgas reformas izglītības un veselības nozarēs, būtiski stiprināt Latvijas aizsardzības spējas un enerģētisko neatkarību. Drošības un ārpolitikas prioritātē valdības rīcības plāns atbilstoši valdības deklarācijas 53 apņemšanām paredz īstenot...

Valdība 4. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas paredz pilnīgu dabas gāzes tirgus atvēršanu no 2023. gada 1. maija. Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) aicina ikvienu dabas gāzes lietotāju rūpīgi iedziļināties dabas gāzes tirgotāju piedāvājumos un izdarīt izvēli, ņemot vērā katra patēriņa paradumus. Izvēle par dabasgāzes piegādātāju – saglabāt esošo vai pāriet pie jauna – iedzīvotājiem jāveic līdz 15. aprīlim. Taču arī pēc tam būs iespēja mainīt piegādātāju. Dabas gāzes tirgus pilnīga atvēršana paredz, ka tie mājsaimniecību lietotāji, kas nebūs paspējuši noslēgt līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem, saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto, no 1. maija automātiski (bez papildus darbībām no lietotāju puses) saņems Universālo pakalpojumu no iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja. Universālais pakalpojums veidots pēc līdzības ar elektroenerģijas mazumtirgus atvēršanu 2015. gadā. Šis pakalpojums paredz papildu aizsardzību lietotājam, proti, nemainīgu cenu sešus mēnešus un tiesības izbeigt līgumu, nemainot cenu. Šim pakalpojumam tirgus...

Pamatojoties uz jauno Grāmatvedības likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, ir izdota virkne jaunu normatīvo aktu. Tie attiecas arī uz biedrībām un nodibinājumiem. Latvijā kopumā darbojas vairāk nekā 24 000 biedrību un 1500 nodibinājumu. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale videoseminārā «Grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu aktualitātes biedrībām un nodibinājumiem» akcentēja, ka pamata normatīvais regulējums, kārtojot grāmatvedību, ir Grāmatvedības likums. Līdz ar tā pieņemšanu spēku zaudēja likums «Par grāmatvedību». Pamatojoties uz jauno Grāmatvedības likumu, tika izdoti virkne jaunu normatīvo aktu. Normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu: Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi»; MK 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 808 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem» (spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam); MK 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu...

Par jaunākajām aktualitātēm datu aizsardzības jomā Datu aizsardzības dienai1 veltītajā vebinārā „Datu aizsardzība 2023. gadā” informēja Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Sorainen speciālisti. Starp vebinārā aplūkotajiem tematiem bija tādi kā datu aizsardzības prasības darba laika uzskaitē; prasības, kas jāņem vērā, izvēloties uzticamus pakalpojumu sniedzējus un sadarbības partnerus; kā arī tika analizēts, kādos gadījumos ir iespējams tiesāties, apstrīdot Datu valsts inspekcijas (DVI) piemēroto sodu. 1 Katru gadu 28. janvārī tiek atzīmēta Datu aizsardzības diena, kuras mērķis ir palielināt sabiedrības informētību un veicināt privātuma un datu aizsardzības labo praksi. Datu aizsardzības jaunumi Atskatoties uz pēdējo mēnešu jaunumiem, redzams, ka gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālajā līmenī notiek aktīvs darbs pie regulējuma izstrādes personas datu atkārtotai izmantošanai. ES 2022. gadā ir izdevusi tā dēvēto Datu pārvaldības aktu (Data Governance Act), kas kļūs piemērojams 2023. gada septembrī. Viens no tā mērķiem ir palielināt atkārtotai izmantošanai pieejamo datu apjomu ES, ļaujot publiskā sektora datus izmantot mērķiem, kas atšķiras...

Ar 2023. gada 1. janvāri spēkā stājās jaunais Pašvaldību likums, kurā paredzēta lielāka sabiedrības iesaiste, lai sekmētu efektīvu, atklātu un atbildīgu pašvaldību darbu un šā darba atbilstību administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm. Kolektīvā iesnieguma būtība ir nevis risināt sadzīviskus un no pakalpojumu sniegšanas izrietošus jautājumus, bet gan tādus jautājumus, kas saistīti ar konkrētas teritorijas attīstību un sabiedrības interesēm kopumā, informē Datu Valsts inspekcija. Kādas ir petīciju jeb kolektīvo iesniegumu sagatavošanas organizatoriskās prasības no pašvaldības, kas šādu dokumentu saņem, skatupunkta? Iesniedzot petīciju, jāievēro nosacījumi, lai iesniegums atbilstu kolektīvajam iesniegumam un tas tiktu izskatīts atbilstoši speciālajam regulējumam. Gadījumā, ja netiks iegūts atbilstošs parakstu skaits, lai izpildītu speciālajā regulējumā noteiktos kritērijus, tad petīcija tiks izskatīta kā vairāku līdziesniedzēju iesniegums Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. Savācot nepieciešamo parakstu skaitu, petīcija iesniedzama attiecīgajā pašvaldībā. Pēc petīcijas iesniegšanas par personas datu pārzini uzskatāma pašvaldība, kurā iesniegta petīcija. Pēc kolektīvā iesnieguma (petīcijas) saņemšanas pašvaldībai jāpārliecinās, vai saņemtais kolektīvais iesniegums atbilst...

Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu uzņēmējdarbības nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju, vadītājus. Lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju akcentētajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju un kuru risināšana atrodas Ekonomikas ministrijas pārziņā, tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Sāksim ar situācijas fiksāciju. Kāda Ekonomikas ministrijas skatījumā pašlaik ir Latvijas ekonomikas konkurētspēja un kas ir galvenie šīs situācijas cēloņi — Baltijas, Ziemeļeiropas reģiona un Eiropas Savienības (ES) kontekstā? Svarīgākajos rādītājos, tādos kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, eksportspēja, produktivitāte, esam sliktākā situācijā nekā Lietuva un Igaunija. Ir jāapzinās, kur esam, nedrīkstam dzīvot ilūzijās. Cēlonis ir tas, ka pēdējos desmit gados neesam sekojuši līdzi globālajām tendencēm, nespējot laikus saprast, ka no lētu resursu un lēta darbaspēka ekonomikas jāvirzās uz tehnoloģijām, augstāku pievienoto vērtību. Vienlaikus mūsu cilvēki un uzņēmumi ir ļoti radoši, spējīgi ātri reaģēt. Mēs kā maza ekonomika daudz straujāk spējam pagriezties vajadzīgajā...

Žurnāla marta numurā informējām par Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kuru Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma 2022. gada 18. decembrī. Direktīva paredz arī noteiktus ilgtspējas ziņošanas standartus, kas tuvākajos gados būs jāievēro ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas, uzņēmumu. Vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?”, ko rīkoja revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmums KPMG Baltics, Ieva Kustova, KPMG Latvijā ESG un Ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, akcentēja, ka ilgtspējas ziņošanas standarti pagaidām vēl nav apstiprināti. Tie ir iesniegti Eiropas Komisijai izskatīšanai 2022. gada 22. novembrī un plānots, ka tiks apstiprināti līdz 2023. gada vidum. Tā kā tie ir vispārīgi standarti, tad paredzēts, ka atsevišķām nozarēm, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs atsevišķi standarti. „Gāzes un naftas pārstrādes vai lauksaimniecības nozares uzņēmumiem ir savas nianses vai specifika, piemēram, attiecībā uz piegāžu ķēžu darbību, klimata pārmaiņām, piesārņojumu, tāpēc ir vajadzīgi arī atšķirīgi standarti,” skaidroja I. Kustova, pieļaujot,...

Ministru kabineta sēdē š.g. 28. martā apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu, efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām. Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu, jo bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem. Šāds regulējums vairos patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija –...