JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu "Ārvalstīs strādājoši Latvijas rezidenti un rezidences statusa noteikšana", kurā sniegta informācija par nodokļu piemērošanas kārtību fizisko personu – Latvijas rezidentu – ienākumam no algota darba ārvalstīs. Atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) maksā fiziskās personas – iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) –, kas guvušas ienākumu Latvijā un ārvalstīs. Tādējādi Latvijas rezidents, kas kalendāra gadā guvis ienākumus ārvalstī, IIN no šā ienākuma maksā Latvijā. Ar IIN neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus: kas gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – konvencija), un kas attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar IIN vai tam analoģisku nodokli. Minēto nodokļa atbrīvojumu piemēro algota darba ienākumiem, savukārt to nepiemēro ienākumiem, ko fiziskā persona gūst: strādājot uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa; kā personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam...

Lai modernizētu mantojuma tiesību regulējumu, otrdien, 29. augustā, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Kredītreģistru likumā. Likumu grozījumi izstrādāti ar mērķi ieviest skaidrāku mantošanas procesu un nodrošināt savlaicīgu mirušās personas mantas atgriešanos normālā civiltiesiskā apritē. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Mantiniekam, pieņemot mantojumu, ir arī jāatbild par mantojuma atstājēja parādiem. Izmaiņas regulējumā paredz, ka no mantinieka nedrīkst paņemt vairāk nekā no mirušā. Proti, tiks ierobežota mantinieka atbildība saņemtās mantojuma vērtības apjomā, atsakoties no pieejas, ka mantinieks par mantojuma atstājēja parādiem atbild ar visu savu mantu. Ierobežojot mantinieku atbildību, plānots, ka tiks veicināta mantinieku pieteikšanās un mantojuma lietu laicīga nokārtošana. Jāatzīmē, ka kopš Civillikuma atjaunošanas nav konceptuāli pārskatīts mantojuma regulējums.” Plānots pilnveidot arī mantojuma pieņemšanas procesu, stiprinot mantinieka pienākumu paust savu gribu, pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Tādā veidā tiks mazinātas situācijas, kad mantinieki novilcina mantojuma pieņemšanu, piemēram, faktiski pārņem mantoto nekustamo īpašumu, tomēr nesakārto dokumentus...

Latvijas rezidenti maksā nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs, tas ir, no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem (izņemot algota darba ienākumus, kuri gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar ko Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija, un no kuriem ienākuma nodokli maksā nodarbinātības valstī). Valsts ieņēmumu dienests (VID) informatīvajā materiālā skaidro, kā nosakāms vai maināms rezidences statuss ārvalstīs strādājošajiem. Fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji – Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem. Latvijas nodokļu normatīvajos aktos (likumā "Par nodokļiem un nodevām") ir noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. Turklāt minēto noteikumu piemērošanai fizisko personu, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas...

NUMURA INTERVIJA Jāpārskata nodokļu izņēmumi. Saruna ar Danu Mucenieci, Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Kas jāzina par interešu pārstāvības tiesisko regulējumu. Nadežda Korobčenko, Mag.iur. tiesību zinātnē, SIA EK SISTĒMAS juriste Vērtspapīrošana – iespēja piesaistīt papildu finansējumu. Santa Rubīna, Sorainen ZAB vadošā speciāliste, zvērināta advokāte, Kristers Pētersons, Sorainen ZAB jurista palīgs Autortiesības darba tiesiskajās attiecībās. Gita Oškāja, zvērināta advokāte IEPIRKUMI Kas jāņem vērā, izslēdzot pretendentus no dalības iepirkumos. Cikla „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?” noslēguma seminārā informē Monta Drebeiniece, Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore NODOKĻI Aktualitātes starptautiskajās un Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja KOMERCTIESĪBAS Kas jāzina par izmaiņām Uzņēmumu reģistrā, atgriežoties no atvaļinājuma. Indra Aužele, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja TIESU PRAKSE Aktuāli...

Vasaras mēneši paskrējuši, atgriežamies rudens darba ritmā, kas solās būt saspringts. Augusta izskaņā palikām bez valdības, tas viesa neziņu, kas turpmāk notiks ar iecerēto nodokļu politikas pārskatīšanu. Iespējams, ka uztraukumam nav pamata, aizsāktais darbs pēctecīgi turpināsies. Taču numura intervijā izskan atziņa, ka nevaram vienlaikus gribēt maksāt mazus nodokļus un saņemt plašu valsts pakalpojumu klāstu veselības aprūpē, izglītībā, drošībā u.tml. Protams, izvēle nebūs viegla, jo gribam, lai tiktu atrasts visiem pieņemams risinājums. Arī politikas veidotāji nonākuši pie secinājuma, ka „valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, vienkāršai un saprotamai nodokļu maksātājiem”. Finanšu ministrijas aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.–2027. gadam uzrāda mērenu ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā pie nosacījuma, ka nenotiks būtiskas svārstības pašreizējā valsts politikā. Skaidri zinām, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašmāju darbaspēka kapacitāte ir nepietiekama, ģeopolitiskā situācija – nestabila, arī ekonomiskie apstākļi energoresursu sadārdzinājuma un inflācijas dēļ nav tie labākie. Ņemot to visu vērā, kļūst skaidrs, ka nodokļu revolūciju diezin vai tuvākajā nākotnē sagaidīsim. Finanšu...

Apsvērt darba devēja maiņu, ja piedāvātajā papildu “labuma grozā” vai bonusu sistēmā ietilptu darba devēja veidots uzkrājums darbinieka nākotnei pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā, būtu gatavi 48% strādājošo, liecina SEB bankas aptaujas dati*. Taču visspēcīgākais motivētājs darba devēja maiņas apsvēršanai ir veselības apdrošināšana – to par svarīgu atzīst 60% aptaujas dalībnieku. Veselības apdrošināšanai seko papildu atvaļinājuma dienas – tās kā potenciālo iemeslu darba devēja maiņas apsvēršanai norādījuši 56% aptaujāto, savukārt 53% respondentu darba maiņu liktu apdomāt mācību programmas un kvalifikācijas celšanas iespējas. “Veselības apdrošināšana vairāku darba ņēmēju ieskatā jau ir kļuvusi teju par pašsaprotamu vajadzību. Līdzīgi ir arī ar papildu atvaļinājuma dienām, kas, lai arī ir īstermiņa labums, noteikti dod pozitīvu efektu arī ilgtermiņā. Savukārt raugoties uz ilgtermiņa labumiem – mācību iespējas darbiniekiem, tāpat kā ilgtermiņa uzkrājumi ir ieguldījums viņu un arī uzņēmuma nākotnē. Rūpes par darbinieku labklājību ilgtermiņā ir sociāli atbildīga darba devēja pienākumos un interesēs, jo palīdz talantu piesaistē...

Valdības sēdē 29. augustā paredzēts skatīt Ekonomikas ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Atbalsta noteikumi Covid-19 krīzes skartajiem sabiedriskās ēdināšanas nozares komersantiem zaudējumu kompensēšanai". Tie nosaka kritērijus un kārtību atbalsta piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem – sabiedriskās ēdināšanas nozares komersantiem –, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ, kuri noteikti saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredzētajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Noteikumu projekts paredz atbalstu komersantam - dzēst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu (nokavējuma naudas un sodas naudas) parādu, par ko piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu un kas radies Covid-19 krīzes laikā. Atbalstu nav paredzēts piešķirt par valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas parādu. Atbalsts būtu attiecināms uz nodokļu parādu, kas radies laikā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 10. jūnijam, no 2020. gada 6. novembra līdz 2021. gada 15. jūnijam un no 2021. gada 21. oktobra līdz 2021....

Uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus Attīstības finanšu institūcijā ALTUM projektu atlases trešajā kārtā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Pieteikumus var iesniegt līdz 2023. gada 25. oktobra plkst. 11.59. Uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atlasē, lielāko punktu skaitu piešķirot projektiem, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu, rēķinot uz katriem 1000 atbalsta eiro. Projekti, kas varēs pieteikties aizdevumam ar kapitāla atlaidi, tiks paziņoti mēneša laikā pēc iesniegšanas termiņa beigām, savukārt aizdevuma pieteikums būs jāiesniedz četru mēnešu laikā no paziņojuma par atlases rezultātu. Atbalsts uzņēmējiem tiks sniegts aizdevuma vai paralēlā aizdevuma veidā un tam tiks piemērota kapitāla atlaide līdz 30% apmērā no projekta izmaksām, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Kapitāla atlaide ir izmantojama aizdevuma pamatsummas dzēšanai pēc tam, kad ir pabeigta projekta īstenošana un ir sasniegti noteiktie energoefektivitātes kritēriji. To izvērtēs ALTUM sadarbībā ar energoefektivitātes jomas ekspertiem. Aizdevuma apjoms varēs būt līdz...

Reģistrējot darba ņēmēju, kuram nav Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra piešķirtā personas koda, darba devējs sadaļā “Ziņas par darba ņēmējiem” aizpilda aili “Personas dzimšanas dati”, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Pēc tam darba devējs vēršas VID ar iesniegumu par unikāla reģistrācijas numura piešķiršanu, pievienojot informāciju par citas valsts izsniegtu identifikācijas kodu/numuru vai personas kodu, dzīvesvietas adresi vai kontaktadresi, kuru var izmantot saziņai, valstspiederību, dzimumu un personu apliecinoša dokumenta datus: pases vai ID kartes numuru, derīguma termiņu (no, līdz), dokumenta izdošanas vietu un izdošanas datumu, izdevējvalsti. VID piešķir darba ņēmējam unikālu reģistrācijas numuru, kuru darba devējs izmanto personas koda vietā. Minēto iesniegumu par unikālā reģistrācijas numura piešķiršanu VID var nosūtīt, izmantojot EDS piedāvāto dokumentu “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam” vai “Sarakste ar VID”. Pēc unikālā reģistrācijas numura saņemšanas jāiesniedz precizētas ziņas par darba ņēmējiem, papildinot deklarēto ierakstu ar šo numuru.

Finanšu ministrija sagatavojusi un 28. augustā iesniedza izskatīšanai valdībā likumprojektu “Grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību”, lai rastu iespēju maksimāli ātri un operatīvi nodrošināt valsts atbalsta sniegšanu cietušajiem lielu dabas stihiju un plašu ugunsgrēku seku novēršanai. Likumprojekts paredz tiesības finanšu ministram palielināt valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, tādējādi dodot iespēju pietiekami elastīgi un nekavējoties reaģēt uz radušos situāciju. Noteikts, ka apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05% no valsts budžeta likumā noteiktās IKP prognozes apjoma (līdz 21 miljonam eiro). Plānots šo papildu finansējumu izmantot arī 7. augusta vētras radīto postījumu novēršanai. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimai, ko valdība lūgs izskatīt steidzamības kārtā. Valdība 10. augustā jau atbalstīja grozījumu Ministru kabineta (MK) 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”, nosakot, ka turpmāk valsts varēs sniegt palīdzību līdz pat 90% no...

Ministru kabinets 15. augustā izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026. gadā. FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam. Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka: Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023. gadā pieaugs par 1,0% un 2024. gadā – par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023. gadā būs 10,0% un 2024. gadā – 2,2%. Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026. gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī. FM vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 2,7% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā plānots budžetā un...

Turpinot Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu prasību un atbilstošo Pasaules Muitas organizācijas standartu ieviešanu, jau šoruden Latvijā sāks darboties vēl divas jaunas muitas informācijas sistēmas, kas aizstās šobrīd izmantotās. Oktobrī sāks darboties jauna eksporta deklarāciju noformēšanas sistēma, bet novembra beigās - jauna Tranzīta kontroles sistēma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Eksporta un tranzīta deklarāciju sagatavošana jaunajās sistēmās atšķirsies no līdzšinējās, jo atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām ir mainīta deklarāciju struktūra un formāts, obligāti aizpildāmo datu lauki un veiktas citas izmaiņas. VID aicina uzņēmējus, kuri eksportē preces vai pārvieto kravas tranzītā, izmantot iespēju iepazīties testa vidē ar jaunajām sistēmām, lai labāk varētu sagatavoties gaidāmajām izmaiņām. Lai saņemtu testa sistēmas lietotāju tiesības, jāaizpilda VID tīmekļvietnes sadaļā “Muita / Uzņēmējiem / Iesniegumi” pieejamais iesniegums par attiecīgās sistēmas lietošanu: Iesniegums par EMDAS testa vides lietotāju saraksta noteikšanu Automatizētajā eksporta sistēmā (AES) Iesniegums par EMDAS testa vides lietotāju saraksta noteikšanu Tranzīta kontroles sistēmā 2...

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka tiek izsludināta projektu iesniegšana pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu ražošanas ēku un būvju atjaunošanai, ņemot vērā 7. augusta negaisa sekas. Tās radīja būtiskus postījumus lauksaimnieciskai ražošanai un pārstrādei, kā arī nepieciešamību iespējami īsākā laikā novērst radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, Projektu iesniegumus pretendenti var sniegt līdz 2023. gada 1. decembrim. Pēc projektu iesniegšanas Lauku atbalsta dienests (LAD) veiks tūlītēju projektu izvērtēšanu un atbalsta piešķiršanu. Projektu ietvaros ir attiecināmi izdevumi par lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēku vai būvju atjaunošanu vai tam nepieciešamo būvmateriālu iegādi. Lai saņemtu atbalstu, pretendentam ir jāiesniedz pamatojoša informācija, kas pierāda meteoapstākļu postījumus 2023. gada 7. augustā. Tā kā šis investīciju atbalsts ir par vētras radītajiem postījumiem, tad projekta ietvaros netiks prasīts nodrošināt ieguldījums saimnieciskās darbības rādītājos un mērķos. Uz šo finansējumu var pretendēt tādi atbalsta pretendenti,...

Valdībā 8. augustā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām", kas stājās spēkā 11. augustā. Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz atteikties no Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošā valsts informācijas sistēmu savietotāja datu izplatīšanas tīkla (turpmāk – DIT) kanāla, kuru līdz šim varēja izmantot, lai sniegtu informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām. Kopš 2021. gada DIT kanālu ir izmantojusi tikai viena komercbanka, norāda Finanšu ministrija, kas ir šo grozījumu autore. Vienlaikus šādus ziņojumus iespējams bija iesniegt arī alsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), līdz ar to EDS paliks kā vienīgais DAC6 ziņojumu iesniegšanas kanāls. DAC6 ir starptautiska līmeņa iniciatīva, kas ieviesta ar Eiropas Savienības Padomes 2018. gada 25. jūnija Direktīvu (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES, un pārņemta Latvijas normatīvajos aktos. Tā paredz, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka Darba devēja ziņojuma 4. ailē norāda darba ņēmējam aprēķināto atvaļinājuma naudas samaksu un 5. ailē no atvaļinājuma naudas samaksas aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), sadalītas pa tiem pārskata mēnešiem, par kuriem atvaļinājuma samaksa aprēķināta, savukārt darba devēja ziņojuma 8. ailē norāda pārskata mēnesī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no pārskata mēnesī izmaksātās darba samaksas (arī izmaksātās atvaļinājuma naudas). No atvaļinājuma naudas ieturēto algas nodokli budžetā iemaksā reizē ar pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli no visu darbinieku darba algām, savukārt, ja atvaļinājuma naudu izmaksā pēc tam, kad algas nodoklis no visu darbinieku darba algām jau ir iemaksāts budžetā, tad no atvaļinājuma naudas ieturēto algas nodokli budžetā iemaksā dienā, kad izmaksā atvaļinājuma naudu.