JAUNUMI

Latvijas vecuma un apgādnieka zaudējuma pensija turpmāk tiks piešķirta arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (trešā valsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir tiesības uz šo pensiju. To nosaka 2023. gada 15. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Lai pieprasītu vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, personai jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) iesniegums pensijas piešķiršanai (var izmantot tīmekļvietnē www.vsaa.gov.lv ievietotās veidlapas) un apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim apliecinoši dokumenti. Iesniegumu un dokumentus pensijas piešķiršanai, kas iesniegti līdz 2023. gada 31. oktobrim, VSAA izskatīs no 2023. gada 1. novembra un pensiju piešķirs no pieprasīšanas dienas, bet ne agrāk kā no 2023. gada 17. jūnija. Piešķirto Latvijas pensiju VSAA pārskaitīs uz pensijas saņēmēja kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt...

Nesen Rīgā tika prezentēts jaunākais Pasaules ekonomikas foruma pētījums par darba tirgus nākotnes tendencēm. Pētījums atklāj, cik ļoti tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, varētu ietekmēt darba sektora evolūciju nākamo piecu gadu laikā. Arī Latvijā var sagaidīt, ka daļai esošo darbavietu būs jāpiekāpjas jaunām profesijām. Tiek prognozēts, ka tehnoloģiju attīstība būtiski ietekmēs arī grāmatvedības un audita nozari. Ar mākslīgā intelekta un automatizācijas iespēju paplašināšanos daudzas tradicionālās grāmatvedības funkcijas kļūst aizvien vairāk automatizētas, un tas noved pie mazāka pieprasījuma pēc rutīnas darbiem, kas neprasa augstu kvalifikāciju. Turpmāk grāmatvežiem būs aizvien vairāk jāizmanto savas specializētās prasmes un zināšanas, lai analizētu kompleksus finanšu datus un sniegtu no tiem izrietošus padomus, atbalstot organizācijas stratēģisko lēmumu pieņemšanā. Papildu tam, «lielo datu» pieaugums un nepieciešamība pēc efektīvākas datu analīzes un vizualizācijas veicina izmaiņas grāmatveža profesijā. Tas nozīmē, ka grāmatvežiem ir jāapgūst «inteliģentāka» grāmatvedība, proti, automatizēta, digitalizēta, ar datu analītikas iespējām, datu vizualizāciju, lai sniegtu skaidru, reāllaika informāciju uzņēmumu īpašniekiem, investoriem...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir jāsaglabā arī pēc 2023. gada 31. decembra, un Pievienotās vērtības nodokļa likumā tā jāievieš kā patstāvīga norma, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piecu procentu apmērā ieviešanas efektivitāti svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem”. Zemkopības ministrija atbalsta arī turpmāku samazinātās PVN likmes saglabāšanu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad norit diskusijas par augsto mazumtirdzniecības tīklu uzcenojumu un importa augļu un dārzeņu konkurenci. Zemāks PVN rada labākus konkurences apstākļus mūsu ražotājiem, jo samazinātas PVN likmes ietekme nav tik būtiska pret importa piedāvājumu, kā arī ir jācer, ka tāda likme arvien vairāk sekmēs pašmāju dārzeņu patēriņu, kas jau rada pozitīvas sekas vairākās nozarēs, uzskata Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Kā norādīts minētajā ZM informatīvajā ziņojumā, augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka laika periodā no 2017. gada līdz 2022....

Eurostat ātrā novērtējuma dati liecina, ka inflācijas līmenis Latvijā pārliecinoši samazinās, tomēr joprojām ir augstāks nekā eirozonā. Latvijā gada inflācija jūnijā, pēc Eurostat ātrā novērtējuma, bija sagaidīta 8,1% līmenī, samazinoties par 4,2 procentpunktiem, kas ir straujākā samazināšanās Baltijas valstīs. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka jūnijā Latvijas inflācijas līmenis pazeminājies vēl straujāk - līdz 7,2%. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) vērš uzmanību uz to, ka daudzās nozarēs ir jūtama darbaspēka ierobežotā pieejamība. Bezdarba līmenis jūnija beigās bija 5,5% un tas palicis nemainīgs kopš maija, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Darbaspēka trūkums ir viens no būtiskākajiem riskiem produktivitātes celšanai un ekonomikas izrāvienam. Statistikas dati liecina, ka vidējā mēneša bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,4%. Šādai situācijai attīstoties, var pastiprināties negatīva ietekme uz konkurētspēju. Pašlaik darba samaksas pieaugums daļēji kompensē strādājošo ienākumu sarukumu, kas radās uz iepriekš augstā inflācijas fona, tomēr pastiprina algu un...

2023. gada 1. jūnijā stājas spēkā 2023. gada 11. maijā gala lasījumā Saeimā pieņemtie Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā, kas paredz būtiskas izmaiņas reorganizācijas procesā, proti, tika pārskatīta komercsabiedrības pārrobežu apvienošanas kārtība, ieviesta komercsabiedrību pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana. Vienlaikus izstrādāti arī grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumi likumā „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”. Reorganizācija ir iedalīta divos veidos – nacionālā reorganizācija un pārrobežu reorganizācija. Komerclikuma „C” daļa „Komerc­sabiedrību reorganizācija” ir izteikta jaunā redakcijā, tomēr, grozījumi tika veikti tikai atsevišķos reorganizācijas posmos. No būtiskiem grozījumiem var minēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS) kā reorganizācijā iesaistīto sabiedrību nodaļu apvienošanu. Šai rakstā tiks izskatīta nacionālā reorganizācija – ar tiem būtiskiem likuma grozījumiem, kas tika pieņemti. No 2023. 1. jūnija Komerclikuma panti par sabiedrību apvienošanu, sadalīšanu un pārveidošanu ir izteikti jaunā redakcijā. Sabiedrību apvienošana (KL 335. p.) var...

Ministru kabineta 13. jūlija sēdē apstiprināta jauna Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Programma veicinās aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā. "Jaunās atbalsta programmas ieviesīsim pakāpeniski, lai neveidotos pārrāvumi starp iepriekšējā perioda programmām. Valdībā apstiprinātās programmas ir vērstas uz ekonomikas transformāciju, motivējot uzņēmumus ieviest inovācijas un ražot augstas pievienotās vērtības produktus. Atbalsta programmu eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ražo vai plāno ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, plānojam izsludināt...

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem (B2B) un komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G). Autors atgādina, ka jau pašlaik valsts un pašvaldību iestādēm publiskajos iepirkumos jāspēj pieņemt elektroniskie rēķini, kas atbilst Eiropas Savienībā (ES) noteiktai elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai visā ES teritorijā. E–rēķinu apritei būs jānotiek atbilstoši Eiropas elektronisko dokumentu un e–rēķinu tīklam (PEPPOL), kas vienotā standartā ļauj nosūtīt un saņemt e–rēķinus. Tādējādi tiks panākta ērta un vienveidīga dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, ātrāka un drošāka informācijas aprite starp komersantiem, kā arī vienlaicīga datu nodošana nodokļu administrācijai, kurai turpmāk nebūs nepieciešams šāda veida informāciju pieprasīt no nodokļu maksātājiem. Kā vēstīja ziņa FM mājaslapā: «Līdz ar ziņojumā minētās koncepcijas atbalstīšanu jau tuvākajā laikā tiks...

Vasara ir laiks, kad skolēniem nenotiek mācības un tādēļ tiek meklētas iespējas kā aizpildīt brīvo laiku — tātad, arī strādāt. Tāpat arī darba devējiem vasara ir laiks, kad nepieciešamas papildu darba rokas — gan vienkāršo darbu veikšanai, gan uzņēmuma pastāvīgo darbinieku atslogošanai. Skolēnu vasaras nodarbinātību veicina arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ikgadējais pasākums «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs». Pirms uzsākt skolēnu nodarbinātību jeb slēgt darba līgumu ar skolēnu, darba devējam ir jānoskaidro, ko dažādi normatīvie akti nosaka par nepilngadīgas personas algošanu. Šajā rakstā tiks apskatīta būtiskākā informācija, nodarbinot skolēnu vasaras brīvlaikā, un arī kāds ieguvums ir darba devējam, izmantojot NVA sniegtās iespējas. Cik vecus nodarbināt Pirms skolēna nodarbināšanas uzsākšanas darba devējam ir būtiski noskaidrot, no cik gadu vecuma skolēnus var nodarbināt. Darba likuma 37. pants par nodarbināšanas aizliegumiem, ierobežojumiem un atbildību nosaka, ka bērnus vecumā no 13 gadiem, ja viens no vecākiem (aizbildnis)...

Katram darba ņēmējam pastāv iespēja zaudēt darba ienākumus sakarā ar slimību, invaliditāti, vecumu vai bērnu kopšanu. Tādējādi ir ļoti svarīgi būt sociāli apdrošinātam, lai riska iestāšanās gadījumā cilvēks varētu saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus — pensiju un dažāda veida pabalstus. Ja no darba ņēmēja ienākumiem visus nodokļus, arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ietur, aprēķina un ieskaita valsts budžetā darba devējs, tad saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sevi nodarbina paši, ir pašiem jāaprēķina sociālās iemaksas un tās jāiemaksā valsts budžetā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā «Sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem» VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase stāstīja par pašnodarbinātā statusu un tā reģistrāciju, kādas ir sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un no kādas ienākumu daļas šīs iemaksas jāveic. Kas ir pašnodarbinātais Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pašnodarbinātais ir definēts kā: fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja; autoratlīdzības saņēmējs,...

Turpinoties vasaras koncertu, svētku, dažādu sporta un kultūras pasākumu sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina – restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID, ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību? Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir ērti un ātri izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Reģistri”, izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”. Plašāka informācija pieejama www.vid.gov.lv sadaļā “Nodokļi / Noderīgi / Nodokļu maksātāji / Struktūrvienības reģistrācija . Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā? Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz 5 darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms...

Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstinājusi valdību ar informatīvo ziņojumu “Par globālās tirgus situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas graudu un rapšu ražošanas nozari” un informējusi par apstākļu, īpaši Krievijas un Ukrainas kara un ekstrēmā sausuma, negatīvo ietekmi uz graudu un rapšu ražošanu Latvijā 2023. gadā. Graudu un rapšu ražošanas saimniecību stabilitāti un rentabilitāti 2023. gadā apdraud vairāku apstākļu kopums: 2022. gadā veiktie ieguldījumi graudu un rapšu ražošanā 2023. gada ražas ieguvei vienlaikus ar graudu un rapšu iepirkuma cenas ievērojamo samazināšanos kopš 2022. gada otrā pusgada, kā arī 2023. gada pavasara sausuma ietekmē prognozētais ražas samazinājums un krasi pieaugošais trešo valstu izcelsmes graudu un graudu produkcijas imports Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijas, tirgū un tā izraisītā nelīdzvērtīgā konkurence. Pērn veiktie ieguldījumi graudu un rapšu ražošanā, kas bija nepieciešami 2023. gada ražas ieguvei, vienlaikus ar graudu un rapšu iepirkuma cenas krišanos ir radījuši graudkopjiem ievērojamas saimnieciskās darbības problēmas. Tās, paredzams, turpināsies un pastiprināsies šā gada otrajā...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam iepazīties ar Senāta Civillietu departamenta divu spriedumu apskatu – vienā no tiem risināts strīds par darba samaksu piespiedu kavējuma laikā, bet otrā skaidrots, vai valdes loceklim ir tiesībām saņemt kompensāciju par gadiem ilgi neizmantotu atvaļinājumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. SKC–64/2023 (C30345120) Darba likuma 126. panta pirmā daļā paredzēts, ka darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Vai darba devējam ir pienākums maksāt atlīdzību, ja darba piespiedu kavējuma laikā darbiniekam ir bijusi pārejoša darbnespēja vai noteikta invaliditāte? Vai saņemtā invaliditātes pensija ir jāizskaita no atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku? Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla tiesā prasību un lūdza atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, zaudējumu un morālā kaitējuma...

Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājušies spēkā 4. jūlijā, bija sagatavoti vēl 13. Saeimas laikā un galvenokārt attiecās uz nodokļu maksātāju jaunu reitinga sistēmas izstrādi. Šos grozījumus 14. Saeima gala lasījumā pieņēma 8. jūnijā, vienlaikus papildinot likuma 99. pantu "Pienācīgas pārbaudes procedūras" ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu (likuma XII nodaļa "Automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem"). Šie konkrētie grozījumi attiecas uz banku pienākumiem veikt klientu pārbaudes, atverot citu valstu nodokļu rezidentiem kontus. Kā liecina grozījumu anotācija un likumprojekta izskatīšanas gaita, šīs izmaiņas neietilpa likumprojekta sākotnējā piedāvājumā. Taču uz 2. lasījumu finanšu ministrs iesniedza priekšlikumu, norādot, ka iepriekš likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau bija ietverts regulējums starptautiskai informācijas par finanšu kontiem apmaiņai starp nodokļu administrācijām (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā). Šīs informācijas apmaiņas mērķis ir darīt pieejamu informāciju nodokļu administrācijai par tās valsts nodokļu rezidentu turētajiem finanšu kontiem citās valstīs,...

Ministru kabinets 13. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu kooperatīvo sabiedrību kopsapulču organizēšanā, stiprinot kooperatīvo sabiedrību biedru tiesības un veicinot biedru dalību kopsapulcē, paredzot vairākas iespējas, kā var piedalīties un balsot biedru kopsapulcē. Likumprojekts paredz kooperatīvo sabiedrību biedriem tiesības piedalīties un balsot attālināti biedru kopsapulcēs. Likumprojektā ir paredzētas vairākās attālinātās dalības iespējas: biedra tiesības balsot pirms biedru kopsapulces; biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; biedru e-sapulces jeb pilnībā digitālas kopsapulces. Likumprojektam stājoties spēkā, iepriekš norādītājos gadījumos biedrs tiks pielīdzināts biedru kopsapulcē klātesošam biedram un ierakstāms to biedru sarakstā, kuri piedalās sapulcē, un biedra nodotās balsis ir ieskaitāmas balsojumos tieši tāpat, kā fiziski klātesošo biedru balsis. Likumprojekts arī paredz, ka biedru e-sapulces, kas izslēdz biedra tiesības ierasties uz kopsapulci klātienē un pēc būtības paredz biedra pienākumu piedalīties un balsot sapulcē tikai elektroniski, sabiedrība var...

Lai pilnveidotu atsevišķus tiešo maksājumu piemērošanas noteikumus, valdība 13. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Ar grozījumiem precizētas sestā laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (6. LLVS) standarta prasības un atsevišķu ekoshēmu piemērošanas nosacījumi, kā arī paredzēts pašnodarbinātās personas atzīt par aktīviem lauksaimniekiem. Grozījums 6. LLVS nosacījumu sistēmas prasības piemērošanā paredz, ka saimniecība, kuras aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība atrodas teritorijās ar dažādām augsnes pārklājuma prasības robežvērtībām (65% īpaši jutīgajās teritorijās, 60% vai 55% pārējās teritorijās), būs izpildījusi augsnes pārklājuma prasību, ja saimniecība kopumā būs nodrošinājusi augstākās augsnes pārklājuma robežvērtības prasības izpildi, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecība. Jāņem gan vērā, ka īpaši jutīgajā teritorijā arī šādā gadījumā vismaz 50% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības ir jābūt ar augsnes segumu ziemas periodā. Līdzīga pieeja tiks piemērota konvencionālajām un bioloģiskajām saimniecībām, īstenojot augsnes pārklājuma prasību ekoshēmā...