VISI RAKSTI

Arī grāmatvedība straujiem soļiem dodas digitalizācijas virzienā. Mums ir daudz uzņēmumu, kuri jau dzīvodigitalizācijā, tomēr arī ļoti daudz ir tādu, kuri gribētu, bet īsti nezina, ko darīt un kādi ir risinājumi. Tāpēc centīsimies rakstīt un stāstīt par digitalizācijas piedāvātajām iespējām. Par grāmatvedības dokumentu glabāšanu papīra formātā viss jau ir zināms. Salīdzinoši jauns dokumentu glabāšanas veids ir glabāšana elektroniskā vidē — datorā, cietajā datu nesējā vai digitālā formātā jeb e–vidē. Lai dokumentus varētu glabāt elektroniskā vidē, tie vispirms jāpārvērš formātā, kurā tie, tāpat kā papīra dokumenti, būtu lasāmi, izdrukājami un tajos esošā informācija nezustu un nebūtu maināma glabāšanas laikā, — par to šajā žurnāla numurā raksta Ita Bekerte. Arī inventarizācija var notikt e–formā. Elektroniskajā inventarizācijā preces var saskaitīt bez kļūdām un daudz ātrāk, par to, kā tas notiek, skaidro Janeks Bergs un Artūrs Platpīrs. Vēl pirms gadiem trim mūs uz galda gaidīja pavadzīmju, rēķinu un čeku kaudze. Un lieli plaukti pa visu sienu...

Senāta Krimināllietu departamentā 28.februārī pieejams motivēts tiesas lēmums krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Senāts lietu paplašinātā – piecu tiesnešu sastāvā – izskatīja un pasludināja saīsināto lēmumu 1.februārī, atstājot negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētā atzīta par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un no viņas valsts labā piedzīti vairāk nekā viens miljons eiro. Izskatāmajā lietā Senātam bija izvērtējams jautājums, kā norobežot Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas no Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja šīs darbības izdarītas vienlaicīgi. Proti, izšķirams, kurā brīdī, gadījumos, kad, izvairoties no nodokļu nomaksas, tiek slēgti fiktīvi darījumi, uzņēmuma rīcībā esoša legāla nauda kļūst par noziedzīgu iegūtu. Senāts motivētajā lēmumā norāda, ka fiktīvu priekšnodokļa darījumu noslēgšana notiek, apzinoties, ka tie tiks izmantoti, lai samazinātu par reāli notikušajiem darījumiem valsts budžetā maksājamo PVN summu. Proti, lai nodrošinātu, ka reālu saimniecisko...

Datu regulā ir noteikts pienākums komersantiem un organizācijām izveidot un uzturēt Personas datu apstrādes reģistru, lai to veiktā personas datu apstrāde būtu pārskatāma. Šāds reģistrs ir jāveido visiem komersantiem un organizācijām, kurās ir nodarbinātas vairāk kā 250 personas. Ja ir nodarbinātas mazāk kā 250 personas, reģistra izveide nav obligāta, ja vien komersanta vai organizācijas veiktā datu apstrāde nav regulāra, neskar īpašas kategorijas datus vai personas datus par sodāmību un pārkāpumu, kā arī nerada risku personas tiesībām un brīvībām. Ar ko sākt? Komersantam/organizācijai pirms Personas datu apstrādes reģistra izveides ir jāņem vērā: personas datu apstrādes mērķis jeb nolūks; personas datu apstrādes tiesiskais pamats; mērķa sasniegšanai nepieciešamais datu apjoms; vai dati tiks nodoti trešajām personām; vai dati tiks nodoti ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas; informācija par tehniskajiem un organizatoriskajiem drošības pasākumiem. Reģistra izveide Personas datu apstrādes reģistra izveides formāts nav noteikts un katrs komersants/organizācija var izvēlēties, kā...

Turpinām apskatīt 2022. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam iepazīties ar Senāta Civillietu departamenta trīs spriedumu apskatu – vienā no tiem risināts strīds par komercsabiedrības valdes locekļa tiesībām saņemt atlīdzību, bet divos – par darbinieku skaita samazināšanas norisi uzņēmumā. Atlīdzība par valdes locekļa amata ieņemšanu 2022. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. SKC–48/2022 (C30474417) Lietas faktiskie apstākļi 2011. gada 26. septembrī prasītājs dibinājis SIA, kurā bijis visu kapitāla daļu īpašnieks un valdes loceklis. Atbilstoši 2011. gada 1. oktobrī noslēgtajam darba līgumam prasītāja alga noteikta 710 eiro (500 latu) mēnesī. 2014. gada 15. augustā SIA kapitāla daļas pārgājušas citas personas īpašumā, taču prasītājs turpinājis pildīt valdes locekļa pienākumus. 2014. gada 16. augustā jaunais dalībnieks pieņem lēmumu pārveidot SIA statusu no mikrouzņēmuma uz parastās SIA statusu, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā. Tāpat jaunais dalībnieks, ievērojot Komerclikuma 221. panta astotās daļas noteikumus un novērtējot sabiedrības stāvokli, valdes locekļa pienākumu apjomu un faktu,...

Ziemas apkures sezona, par kuru vēl rudenī uzņēmējiem nebija nekādas skaidrības, šobrīd ir jau pusē. Vai energoresursu dārdzība šoziem kavē Latvijas uzņēmumu darbību? Kā biznesu ietekmē makroekonomiskie procesi, un galu galā - kas jādara, lai Latvija neturpinātu nīkuļot, bet beidzot sāktu panākt Lietuvu un Igauniju? Žurnāla “Bilance” februāra numurā - intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Andri Biti. Enerģētikas jomā drūmākie prognožu scenāriji nav piepildījušies. Lai gan tie ir dārgi, energoresursu pietiek un uzņēmumiem nav nācies apturēt ražošanu. Turklāt, kā stāsta Andris Bite, daudzi uzņēmumi spējuši īsā laikā pāriet uz alternatīvu resursu izmantošanu - piemēram, dabasgāzes vietā sākot izmantot dīzeļdegvielu vai naftas gāzi. Tāpat lieti noderējis valsts atbalsts, kas ļāvis amortizēt augstākos enerģijas cenu kāpumus. Tiesa gan, pat ar visu atbalstu elektroenerģijas cena Latvijā ir krietni augstāka nekā Skandināvijā un citās reģiona valstīs. Situāciju neuzlabo arī valsts uzņēmumu plānotais straujais tarifu pieaugums. “Vai Latvenergo, Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla uzdevumam...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Digitalizācija — zaļāk un ērtāk! Arī grāmatvedība straujiem soļiem dodas digitalizācijas virzienā. Mums ir daudz uzņēmumu, kuri jau dzīvodigitalizācijā, tomēr arī ļoti daudz ir tādu, kuri gribētu, bet īsti nezina, ko darīt un kādi ir risinājumi. Tāpēc centīsimies rakstīt un stāstīt par digitalizācijas piedāvātajām iespējām. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar SaeimasBudžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekli Andri Šuvajevu: Dogmatisms, kas apdraud Latvijas nākotni. Žurnāla Bilance iepriekšējos sešos numuros varējāt lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par viņu pieredzi, saskaroties ar energoresursu un vispārējo inflāciju, ar karu Ukrainā saistītajiem sarežģījumiem, kā arī citiem strukturāliem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem. Publikāciju cikla noslēguma daļā vēlējāmies saņemt atbildes no Finanšu ministrijas, jautājot par ministrijas atbildības lokā ietilpstošajiem risinājumiem uzņēmumu izvirzītajām problēmām, kas saistītas ar nodokļu politiku un finanšu sistēmas jautājumiem. Tomēr Finanšu ministrija interviju atteica, pamatojot ar to, ka diskusijas par nodokļu politikas pārmaiņām esot tikai sākušās. Tāpēc uz sarunu aicinājām Saeimā...

2022. gada 1. decembrī ir pieņemti grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas 2022. gada 8. decembrī publicēti oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr. 238 (2022/238.1). Grozījumi stājās spēkā 2022. gada 9. decembrī. Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro — 25%;vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu; vai Apliecinājumā norāda laika periodu, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, vai gadu, kad ienākums nesasniegs 620 eiro mēnesī vai 1860 eiro ceturksnī). Ja šādu apliecinājumu neiesniedz, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās veicamās minimālās iemaksas. Publicēts žurnāla...

Aizvadītais gads Senāta Civillietu departamentam bijis sekmīgs, jo lietu izskatīšanas koeficients bijis 107 procenti – kopā izskatīts 973 lietas, kas ir par 60 lietām vairāk nekā Senātā gada laikā saņemtās 913 lietas. Attiecīgi gada nogalē līdz 365 lietām samazinājies no iepriekšējiem gadiem neizskatīto lietu atlikums. Civillietās saglabājusies arī augsta kasācijas tiesvedības filtra efektivitāte – aptuveni 77 procentos gadījumu no saņemtajām lietām kasācijas tiesvedība netika ierosināta. Savukārt no izskatītajām tikai 12 lietās pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti. Blakus sūdzībām šis rādītājs bijis vēl augstāks – 81,6 procentos gadījumu tiesvedība netika ierosināta. Šādi statistikas dati izskanēja gada sākumā sasauktajā Augstākās tiesas plēnumā, kurā izvērtēja tiesas darbu 2022. gadā. Lai noskaidrotu, kādi iemesli ir tik lielam kasācijas sūdzību atbirumam un vai, mēģinot startēt uz trešo tiesu instanci, netērējam lieki laiku un finanšu resursus, aicinām uz sarunu Normundu Salenieku, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju. Pēc jūsu plēnuma ziņojumā minētās statistikas sanāk, ka vēršanās trešajā – augstākajā – tiesu...

2022. gada nogalē Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome galīgajā lasījumā pieņēma Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kas jau tuvākajos gados ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas uzņēmumu noteiks obligātu pienākumu ziņot par ilgtspējas pieejām, mērķiem un rezultātiem. Revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma KPMG Baltics organizētajā vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?” KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ieva Kustova un KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultante Kristiāna Plāte skaidroja, ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kādas ir tās pamatprasības, uz ko attiecas un kad tiek ieviesta. Ilgtspējas ziņošanas attīstība un prasības ES Ilgtspējas ziņošana ir viens no uzdevumiem, kas tiek īstenots, ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas ir pirmā vispārējā juridiski saistošā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā. To parakstīja 2016. gada 22. aprīlī, un Eiropas Savienība (ES) to ratificēja 2016. gada 5. oktobrī. Nolīgumā paredzēto saistību izpildes, kā arī citu globālu izaicinājumu – piemēram, cilvēktiesību...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gadā turpināja energomarķējuma un ekodizaina prasību uzraudzību Eiropas Savienības (ES) finansētā projekta EEPLIANT3 ietvaros. Energomarķējums palīdz patērētājiem veikt pārdomātākus pirkumus, proti, izvēlēties produktus, kas patērē mazāk enerģijas un citu resursu, ilgtermiņā samazinot izmaksas, kas rodas produktu lietošanas laikā. Sevišķi tas aktuāli pašlaik, kad energoresursu cenas ir būtiski augušas. Tāpat energoefektivitātes pasākumi sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un resursu taupīšanā un aicina atcerēties par energomarķējuma sniegtajiem ieguvumiem. Lai palielinātu preču atbilstību energoefektivitātes prasībām, kā arī paplašinātu un uzlabotu tirgus uzraudzību, PTAC 2022. gadā veica energomarķējuma un ekodizaina uzraudzības darbības. Saskaņoto pasākumu kopuma EEPLIANT3 ietvaros, kas ir lielākais ES finansētais Eiropas tirgus uzraudzības projekts, tika pārbaudīta veļas mazgājamo mašīnu, trauku mašīnu, gaisa kondicionētāju, ūdens sildītāju, ventilācijas iekārtu, apgaismes ierīču un lokālo telpu sildītāju atbilstība ekodizaina un energomarķējuma prasībām. Kopumā tika veiktas 60 interneta veikalu pārbaudes, ietverot visas pārdošanā esošās preču grupas, uz kurām attiecas energomarķējuma prasības -...

Eiropas Komisija 2023. gadā plāno apstiprināt jauno regulējumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas jomā – MiCA (Markets in Crypto-Assets) regulu. Regulējuma mērķis ir nodrošināt augstus finanšu pakalpojumu standartus un caurspīdīgumu kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, kā arī aizsargāt patērētājus un nodrošināt stabilitāti finanšu sistēmā, informē Marine Krasovska, Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja, norādot, ka pašlaik kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana Latvijā nav regulēta un tā var radīt finanšu riskus patērētājiem, tai skaitā risku neatgriezeniski zaudēt neregulētās platformās ieguldītos līdzekļus vai risku kļūt par upuriem krāpnieku shēmās. MiCA regulējums noteiks vienotus noteikumus un standartus, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem aizsargāt un pārvaldīt klientu naudu un stiprināt iekšējo kontroli, lai nodrošinātu patērētāju pasargāšanu no riskiem. Regulējums izvirzīs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem prasības izpildīt augstus finanšu pakalpojumu standartus un ieviesīs vienotus noteikumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbībai Eiropas Savienības (ES) valstīs. MiCA regula atbalstīs inovāciju attīstību un godīgu konkurenci tirgū, izveidojot tvērumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai un emisijai. Atbalstot inovācijas, MiCA regula...

Uzņēmumiem, kuri veic preču un pakalpojumu tirdzniecību patērētājiem, jo īpaši digitālajā jomā, kā arī pārrobežu mērogā, svarīgi ņemt vērā jaunās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Saeima 9. februārī otrajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kas izriet no 2019. gada 27. novembrī pieņemtās Direktīvas (ES) 2019/21611 prasībām. Grozījumi paredz gan dažādu negodīgu komercprakšu aizliegumus, gan jaunas iespējas patērētājiem savu tiesību aizsardzībā, gan izmaiņas komersantiem piemērojamo naudas sodu apmēros un noteikšanas kārtībā. Patērētāju aizsardzība pieaugs Patērētāju tiesību aizsardzībā negodīgas komercprakses situācijās konstatētas nepilnības Eiropas Savienības (ES) līmenī. Jaunais regulējums šos „caurumus” plāno labot, paredzot patērētājiem, pret kuriem īstenota vai kurus skārusi negodīga komercprakse, tiesības prasīt no komersanta: preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura cenas samazināšanu; līguma atcelšanu un samaksātās naudas summas atmaksu; kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts patērētājam negodīgas komercprakses īstenošanas gadījumā. Patērētājs ar komersantu varēs vienoties arī par citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (piemēram, tiesības uz preces remontu vai nomaiņu), ja vien...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot no 1. marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022. gadu. Tie, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā - līdz pat 1. jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā. VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi palīgmateriāli deklarācijas iesniegšanai. Šogad pirmo reizi tiem, kuri deklarācijai pievieno maksājumu dokumentus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem, jānorāda, vai attiecīgajā gadā bija veselības apdrošināšanas līgums. Atbildot apstiprinoši, būs...

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzības “Par mazumtirgotāju sankcijām pret piegādātājiem par līguma noteikumu pārkāpumiem” ietvaros ir sagatavojusi pašnovērtējuma rīku lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, lai tie ērtā veidā pārliecinātos, vai to rīcība attiecībā pret līgumsodu piemērošanas kārtību netiek pakļauta Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) noteiktajiem aizliegumiem. KP izstrādātajā pašnovērtējuma rīkā ir ietverti jautājumi, kas ļaus tirgus dalībniekiem pārliecināties, vai to līgumu noteikumi ar piegādātājiem atbilst labticībai un godprātībai darījumos, vai sankcijas/līgumsodi piegādātājiem netiek piemēroti atkārtoti. Pašnovērtējuma rīkā ir sniegti arī sankciju/līgumsodu apmēra samērīguma izvērtēšanas kritēriji tirgus dalībnieku ikdienas sadarbībā. Pašnovērtējuma rīka mērķis ir sniegt iespēju katram iepircējam izvērtēt līguma noteikumus ar saviem piegādātājiem, pārliecinoties par darbības atbilstību NTPAL. Jautājumu gadījumā saistībā ar pašnovērtējuma rīku lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekus aicinām sazināties ar KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vecāko eksperti Svetlanu Sitņikovu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai zvanot +371 67287131. NTPAL aizliedz negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas...

Ņemot vērā nekustamā īpašuma aktualitātes, kā arī aktuālo ekonomisko situāciju Latvijā un ārvalstīs, tiek uzdoti arvien vairāk jautājumu par nomas un īres līgumiem un to slēgšanu. Temats ir ļoti aktuāls, tāpēc, slēdzot līgumus, ir svarīgi pārliecināties, vai tajos iekļautie nosacījumi nodrošina un pasargā nekustamā īpašuma īpašniekus no negodprātīgas rīcības un zaudējumiem. Lai gan īre un noma ir kādas lietas lietošanas tiesību piešķiršana par maksu, atšķiras minēto terminu nozīmes lietojums, proti, to nozīmes atšķirības vērojamas konkrēto lietu izmantojuma veidā. Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei kādas lietas lietošanu par zināmu maksu. Īres līgums Dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks vai tās tiesiskais valdītājs. Telpu, kuru nodod lietošanā, ir paredzēts un var izmantot tikai dzīvošanai – puses slēdz īres līgumu, proti, dzīvokļa, mājas vai kādas citas...