VISI RAKSTI

Līdz 3. aprīlim valsts amatpersonām ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022. gadu. Deklarācija šogad jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pateicas 39 706 amatpersonām par jau iesniegtajām deklarācijām un aicina arī pārējās 15 075 amatpersonas deklarācijas iesniegt, neatliekot to pēdējo brīdi. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. VID tīmekļvietnes sadaļā “Valsts amatpersonām” - pieejams VID 08.03.2023. semināra ieraksts, kā arī materiāli “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība”, “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība elektroniskās deklarēšanas sistēmā”, “Valsts amatpersonas deklarācijas precizēšana”. Sadaļā “Valsts amatpersonām” ir pieejama plašāka informācija par valsts amatpersonas amatiem, amatpersonas deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņiem. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem...

Ar Rīgas domes 2022. gada 9. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-173-sn “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā” no 2023. gada 1. janvāra galvaspilsētā ir ieviesta pašvaldības nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu (turpmāk – nodeva). Nodevas mērķis ir gūt papildu līdzekļus tūrisma jomu atbalstošu vai tūrisma infrastruktūru attīstošu projektu realizācijas veicināšanai un Rīgas kā pilsētas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Nodevas likme par katru atpūtnieka vai tūrista pavadīto nakti tūristu mītnē ir 1 eiro, bet ne vairāk kā 10 eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku tūristu mītnē. Nodevas maksātāji ir personas, kuras Rīgas tūristu mītnēs uzņem atpūtniekus un tūristus par maksu, tajā skaitā personas, kas tūristiem izīrē dzīvojamās telpas, ja uz minēto situāciju nav attiecināms Dzīvojamo telpu īres likuma regulējums. Nodevas maksātājs iekasē nodevu no mītnē uzņemtiem atpūtniekiem un tūristiem. Attaisnojuma dokumenti Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka saņemto samaksu par mītnē uzņemtiem atpūtniekiem un...

Strādājot izglītības iestādē, autore ir novērojusi, ka pusaudži meklē iespējas, kā nopelnīt papildu kabatas naudu un gūt darba pieredzi ne vien vasaras brīvlaikā, bet arī mācību gada laikā. Nodarbinātības valsts aģentūras ikgadējā pasākuma «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs» ietvaros ir izstrādāti vairāki informatīvie materiāli, lai gan darba devējs, gan pusaudzis un viņa vecāki var izvērtēt ieguvumus un trūkumus šādas peļņas iespējām. Informācijas par iespējām pelnīt mācību gada laikā ir salīdzinoši mazāk, tādēļ autore apkopojusi informāciju par pusaudžu iespējām pelnīt, gan strādājot algotu darbu, gan esot pašnodarbinātajiem mācību gada laikā. Algots darbs Kā viena no iespējām nopelnīt papildu kabatas naudu un gūt darba pieredzi ir strādāt algotu darbu kādā uzņēmumā. Darba devējam gan šādā situācijā ir jāievēro vairāki noteikumi, kas izriet no Darba likuma. Piemēram, ja persona, kura ir jaunāka par 18 gadiem un turpina iegūt izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķināšanu un maksāšanu saistībā ar šādu faktu aprakstu. Starp iesniedzēju un uzņēmumu XXX LTD, noslēgts Programmatūras izstrādes un IT pakalpojumu līgums, saskaņā ar kuru iesniedzējs apņemas sniegt palīdzību programmatūras izstrādes un IT konsultāciju jomā. Lai sniegtu pakalpojumu, iesniedzējs reģistrējies kā pašnodarbinātā persona. Plānotais sniegto pakalpojumu apjoms mēnesī var sasniegt 3000 – 6 000 eiro, attiecīgi gadā 36 000 – 72 000 eiro. Minētais līgums paredz, ka iesniedzēja sniegto pakalpojumu Pasūtītājs izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai citās Eiropas valstīs, kas nav Latvijas teritorija, un pakalpojumam tiek piemērota PVN 0% likme saskaņā ar Eiropas Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu 44. pantu. Līdz ar to iesniedzējs uzskata, ka var rasties PVN pārmaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tā saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tas var radīt papildus administratīvo slogu gan iesniedzējam, gan nodokļu administrācijai, vienlaikus negūstot nekādu fiskālo efektu. Minētā PVN maksāšanas kārtība būtiski...

Pašnodarbinātie saimnieciskās darbības veicēji pakalpojumus vai preču piegādes var sniegt ne tikai iekšzemē, bet arī citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Ja pārdod preces pircējiem no Spānijas, Lietuvas, Francijas u.c. vai arī sniedz, piemēram, būvniecības pakalpojumus, tas var radīt pienākumu reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam citā ES dalībvalstī vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un samaksu. Videoseminārā «Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā» par PVN piemērošanu un reģistrēšanos OSS īpašajā režīmā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Kas ir OSS režīms? One Stop Shop (OSS, latviski — vienas pieturvietas aģentūras režīms) ir savienības vai ārpussavienības režīms jeb īpašs PVN režīms precēm un pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājiem. Kāpēc ir izdevīgi reģistrēties OSS režīmā? PVN īpašais režīms ir izmantojams brīvprātīgi, kas nodokļu maksātājam ļauj deklarēt PVN, kas parasti ir jāmaksā vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tikai vienā ES valstī. OSS režīmu...

No šī gada 1. jūlija vairākām sabiedrības grupām palielināsies minimālie ienākumi. To noteic Saeimā 8. martā galīgajā lasījumā pieņemtie Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par sociālo drošību", kā arī saistītie grozījumi vēl četros likumos. Grozījumi saistīti ar šī gada valsts budžetu. Minimālo ienākumu sliekšņus no līdz šim noteiktās skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, turpmāk noteiks kā procentuālu vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra. Minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām būs atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī atbalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā. Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1. jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4...

No 13. līdz 17. martam Advokatūras dienās iedzīvotāji var saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Advokatūras dienas notiek jau četrpadsmito gadu. Konsultācijas iedzīvotāji var saņemt visās tiesību nozarēs. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniedz bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām. Bezmaksas konsultācijas sniegs zvērināti advokāti visā Latvijā. Persona, kura vēlas saņemt konsultāciju Advokatūras dienu ietvaros, vortālā www.advokatura.lv var izvēlēties advokātu, kurš konsultē par interesējošo tēmu atbilstošajā tiesību nozarē. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties iedzīvotāji, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt maksas juridisko palīdzību. Ar izvēlēto advokātu jāsazinās individuāli, lai vienotos par konsultācijas laiku un tiesību jomu, kurā nepieciešams padoms. Iespējams, vienkāršākos jautājumos pietiek ar telefonsarunu. Ņemot vērā ierobežoto konsultāciju laiku, advokāti iedzīvotājus aicina pieteikties savlaicīgi. Gadījumā, ja nevarat ierasties, lūdzam atteikt konsultācijas rezervāciju, lai šo iespēju varētu izmantot kāda cita persona. Advokatūras dienas Latvijas Zvērinātu...

Pēdējā desmitgadē jautājumi, kas saistīti ar ilgtspēju, ir kļuvuši arvien aktuālāki, līdz tas nonācis pie dažādu normatīvo aktu izveides gan globālā, gan nacionālā līmenī. Iemesls tam ir sabiedrības kvalitātes uzlabošana nākotnē gan apkārtējās vides, gan sociālajā virzienā. Sabiedrības kvalitātes uzlabošanu nākotnē ietekmē dažādi ekonomiskie procesi. Lai ekonomiskie procesi neveidotos haotiski, tiem ir nepieciešamas vadlīnijas, kas palīdzētu strukturizēt tos, vienlaikus attīstot to mērķus. Ekonomiskie procesi kļuvuši īpaši aktuāli saistībā ar globālo sasilšanu un citām vides problēmām. Tomēr ar laiku praksē tika secināts, ka ilgtspējīgai nav jābūt tikai videi, bet arī sabiedrības sociālajai videi. Gan vidi, gan sabiedrības sociālo vidi globāli ietekmē komerciālā puse, proti, uzņēmējdarbība. Vienas no pirmām vadlīnijām Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) kā normatīvais akts bija izstrādāta un pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu, jeb Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīva (turpmāk — Nefinanšu...

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2023.-2026. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2026. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī, bet 2024. gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2,0% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2022. gada decembra sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2023. gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2024. gadam IKP pieaugums prognozēts par vienu procentpunktu mazāks nekā pagājušā gada decembrī. Divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 2,9% un 2,8% apmērā. Ekonomikas izaugsmes prognozes paaugstināšana 2023. gadam saistīta ar nedaudz labāku Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, kā arī 2022. gadā kopumā, IKP pieaugot par 2,0%. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, un pēdējo mēnešu laikā nedaudz uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023. gadam. Vienlaikus...

Ministru kabinets 7. martā apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas". Ar tiem paredzēts veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju. Noteikumu projekts ir saistīts ar nepieciešamību pārņemt Padomes Direktīvas (ES) 2021/514 (2021.gada 22.marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC7), prasības. Noteikumi attiecas uz nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas. Pakalpojumi, uz kuriem varētu attiekties jaunais regulējums: nekustamā īpašuma iznomāšana, ieskaitot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu, kā arī jebkura cita veida nekustamo īpašumu un autostāvvietas; individuālu pakalpojumu sniegšana; preču pārdošana; jebkura transporta veida iznomāšana. Kā norādīts noteikumu projektā, ar platformu jāsaprot jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļvietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes, kam var piekļūt lietotāji un kas pārdevējiem ļauj...

Lūpu krāsa nav nekas jauns. Tās ir tik ļoti attīstījušās, ka tagad mēs varam izvēlēties lūpu krāsas toni atbilstoši ādas krāsai. Mūsdienu lūpu krāsās ir iekļauti dažādi augļi un aromāti, ēteriskās eļļas un daudzas citas vielas, kas mitrina un baro lūpas. Turklāt tirgū ir pieejams plašs lūpu krāsu toņu klāsts, sākot no dominējošās sarkanās lūpu krāsas līdz neitrāla toņa lūpu krāsām. Tās ir arī matētas vai mirdzošas, piedāvājot patērētājiem daudz izvēles iespēju. Seno civilizāciju grima vēsture Senajās civilizācijās grims bija statusa simbols, un gan vīrieši, gan sievietes to lietoja. Līdzās estētikai grimam bija arī ārstnieciska nozīme. Par pirmajiem lūpu krāsu lietotājiem var uzskatīt Šumeru civilizācijas iedzīvotājus. Lūpu krāsas tika veidotas no dabā sastopamām vielām, piemēram, augļiem, māla rūsas un, protams, kukaiņiem. Mezopotāmijas sievietes bija nedaudz izsmalcinātākas un lūpām piešķīra krāsu un mirdzumu, izmantojot samaltus dārgakmeņus. Var būt tas nav tik izsmalcināti, kā clinique black honey lūpukrāsa, bet šis produkts spēs padarīt...

Iepriekšējos pārskata periodos saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā tika pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām orga-nizācijām. Šogad likumā šādi grozījumi nav paredzēti. Labā vēsts, ka konceptuāli atbalstītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredz gada pārskatu iesniegšanas termiņu pagarināšanu par vienu mēnesi (no 4 līdz 5 mēnešiem pēc pārskata gada beigām) tikai mazajām sabiedrībām. Taču pašlaik uz gada pārskatu iesniegšanas termiņu attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants. Gada pārskata mērķis: sniegt informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem noder, lai pieņemtu saimnieciska rakstura lēmumu. Gada pārskata lietotāji: potenciālie ieguldītāji, darbinieki, piegādātāji, aizdevēji, klienti, valsts institūcijas un jebkurš sabiedrības loceklis. Rakstā apskatītas gada pārskata sastāvdaļas un apkopoti gan ieteikumi, kam pievērst uzmanību, sastādot gada pārskatu, gan biežāk pieļautās kļūdas. Gada pārskata sastāvdaļa —...

Vai var gadīties tā, ka 1. martā, ieraugot Gada ienākumu deklarāciju par 2022. gadu, uzzini par nodokļu parādu, bet pēc nedēļas šis parāds jau pārvērties par nodokļu pārmaksu? Jā, izrādās, ka šāda situācija ir iespējama, ja esi autoratlīdzības saņēmējs, kurš nav reģistrējis saimniecisko darbību! Tāpēc visiem tiem, kuri ietilpst šai nodokļu maksātāju kategorijā un kuri jau paguva iesniegt nodokļu deklarāciju marta pirmajās dienās, iesakām vēlreiz pārbaudīt datus, mēģinot no jauna izveidot deklarāciju - tā var būt kā deklarācijas labojums. Ja deklarācija vēl netika iesniegta, bet palikusi tās sagatave, tad atjaunojiet to, pārsaucot datus. Iespējams, tie būs daudz patīkamāki. Pienākot marta pirmajiem datumiem, daudzi nodokļu maksātāji steidza atvērt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), lai sagatavotu Gada ienākumu deklarāciju par 2022. gadu, kurā automātiski iesaucas VID dati par pagājušā gada laikā saņemtajiem ienākumiem un nomaksātajiem nodokļiem - datiem, kas ir VID rīcībā. Daudzi šo ikgadējo informāciju - uzzināt, vai ir izveidojusies...

Tehnoloģijām turpinot attīstīties, uzņēmumi saskaras ar arvien lielākiem drošības riskiem. Jo, ja agrākais ļaundaris bija vietējais zaglis vai huligāns, tad vispasaules tīmeklis pavēris uzņēmumus vispasaules ļaundariem. Baltijas reģions šajā tendencē nav izņēmums. Šajā rakstā izklāstīti pieci galvenie uzņēmumu drošības riski Baltijas reģionā, par kuriem uzņēmumiem būtu jāzina, lai savu misiju nepārvērstu par “demisiju”. Kiberuzbrukumi Līdz ar digitālā laikmeta attīstību kiberuzbrukumi ir kļuvuši par vienu no galvenajiem draudiem uzņēmumu drošībai Baltijas reģionā. Šie uzbrukumi var būt gan pikšķerēšanas krāpšanas un ļaunprātīgas programmatūras, gan sarežģītāki hakeru uzbrukumu mēģinājumi. Taču īpaši kara gadā ir izgaismojusies Krievijas un tās sabiedroto valstu tendence uzbrukt pēc iespējas plašākam upuru lokam ar mērķi panākt plašāku sabiedrības destabilizāciju un neapmierinātības pieaugumu. Pavisam nesen SIA Tet vēstīja, ka 2022. gadā pakalpojumu atteices uzbrukumu skaits audzis par 30%, bet vēstules ar vīrusa pazīmēm palielinājušās par 28%. Šī tendence noteikti nemazināsies. Iekšējie draudi Diemžēl ne visi drošības draudi nāk no ārējiem avotiem. Uzņēmumiem...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no 9. marta līdz 6. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2023. gada vasarā. Darba devējs, kurš piedāvās darba vietu skolēnam vasaras brīvlaikā, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. NVA piešķirs arī dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam. Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums skolēna darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 620 eiro pirms nodokļu nomaksas. Skolēns pasākumā tiks nodarbināts vienu mēnesi, atsevišķos gadījumos, vienojoties ar darba devēju, līdz diviem mēnešiem. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma...