JAUNUMI

Vai pietiek ar darba devēja mutisku rīkojumu, lai nosūtītu darbinieku komandējumā? Ja darbinieks rupji pārkāpj darba kārtības noteikumus, vai jāsagaida vismaz trīs šāda veida pārkāpumi, lai varētu uzteikt darbu? Šie un citi jautājumi nereti ir aktuāli gan uzņēmuma vadītājam gan grāmatvedim. Precīzu atbildi var sniegt juristi, kuri vislabāk pārzina darba attiecību tiesisko regulējumu. Kad nepieciešams darba devēja rakstveida rīkojums? Ar darba devēja rīkojumiem nosaka darba kārtību uzņēmumā. Darbiniekam ir pienākums pakļauties darba devēja noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem. Jāņem vērā, ka ar rīkojumiem nevar pasliktināt darbinieka tiesisko stāvokli, piemēram, atsaukt no atvaļinājuma vai samazināt darba algu (to saturs nevar būt pretējs normatīvajos aktos noteiktajam darba tiesisko attiecību regulējumam). Darba likums neuzliek par pienākumu sagatavot rakstveida rīkojumus šādos gadījumos, līdz ar to rīkojums var tikt sagatavots dažādos veidos, t. sk. mutiski, izmantojot elektroniskās personāla uzskaites sistēmas, e–pastu u.tml.: darba līguma ietvaros precizē darbinieka darba pienākumus, darba līguma ietvaros precizē darba kārtības un darbinieka...

Latvijas republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 8. maijā, rīcības sēdē izskatot akciju sabiedrības „Nordeka” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 2. marta spriedumu (lieta Nr. SKA-671/2023 (A420235522)), nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo kasācijas sūdzībā nebija norādīti tādi argumenti, kas pamatotu tiesas pieļautu kļūdu lietas izskatīšanā. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, ar kuru apmierināts pieteicēju – akciju sabiedrības „CATA” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „TUKUMA AUTO” – pieteikums un par spēkā neesošām atzītas starp valsts SIA „Autotransporta direkcija” un AS „Nordeka” noslēgtās vienošanās par grozījumiem iepirkumu līgumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā „Cēsis” un tīkla daļā „Limbaži, Sigulda”. Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu arī izbeigta tiesvedība daļā par SIA „TUKUMA AUTO” pieteikumu par noslēgto iepirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Senatoru kolēģija lēmumā norādīja, ka publiskajos iepirkumos ir svarīgi pēc iespējas saglabāt spēkā...

Aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi Latvijā, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 848,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023. gada aprīļa sākumā bija 401,226 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,8% salīdzinājumā ar marta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 278,116 miljonus eiro, kas ir par 1,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 169,423 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 2,8%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023. gada 1. aprīlī veidoja 58,2% no kopējās parādu summas jeb 494,085 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. aprīlī bija atzīti parādi 2,307 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad aprīļa sākumā bija atzīti parādi 491,778...

Mūsdienu apstākļos teju vai katrs komersants sadarbojas ar ārvalstu partneriem — eksportē vai importē preces un pakalpojumus. Slēdzot pārrobežu darījumus, svarīgs ir nodokļu aspekts. Šādā gadījumā būtiski izprast, kādi riski starptautiskajos darījumos ir aktuāli, kuras valsts nodokļu regulējums ir piemērojams un kādus var piemērot nodokļu atvieglojumus. Zvērinātu advokātu biroja Cobalt vebinārā «Sadarbība ar ārvalstu partneriem: nodokļu aspekti» tika sniegts ieskats par biežāk sastopamajiem nodokļu riskiem, ko nepieciešams atcerēties pirms pārrobežu darījuma slēgšanas, kā arī sadarbības laikā. Pakalpojumu sniegšana ārvalstu nodokļu maksātājiem Nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne apskatīja situācijas, kad Latvijas uzņēmums sniedz pakalpojumus citas valsts nodokļu maksātājam. Kas, pirmkārt, ir jāvērtē? Ir svarīgi, kur un kādā kapacitātē uzņēmums sniedz pakalpojumus. Vai tos ir iespējams sniegt no Latvijas jeb ir nepieciešama uzturēšanās ārvalstīs? Vai šī klātbūtne rada pastāvīgo pārstāvniecību? Ja ārvalstīs ir pastāvīgā pārstāvniecība, tad tas nozīmē, ka no ienākuma, kas ir radies pastāvīgās pārstāvniecības darbības rezultātā, ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27. aprīlī ir pieņemti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 22. maijā. Vienlaikus pieņemti arī saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas būs spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktas izmaiņas termina “reprezentatīvs automobilis” skaidrojumā, nosakot reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību – 75 000 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)). Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas vajadzībām reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtība bez PVN ir palielināta līdz 75 000 eiro. Minētais grozījums piemērojams automobiļiem, kuri iegādāti vai nomāti sākot ar 2023. gada 1. jūniju. Savukārt automobiļiem, kas iegādāti vai iznomāti pirms šī datuma, ir piemērojams patlaban likumā noteiktais slieksnis – 50 000 eiro (bez PVN). Izmaiņas likumā rosināja nevalstisko organizāciju pārstāvji, t.sk., biedrība “Auto asociācija”, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpnieku īsziņām un e-pastiem, kas rakstīti it kā VID vārdā. VID atgādina – visu informāciju, ko VID sūta, iespējams apskatīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS eds.vid.gov.lv. Pēdējā laikā VID vērsušies vairāki iedzīvotāji, kas saņēmuši e-pastu vai īsziņu no krāpniekiem. Krāpnieki uzdodas par VID un aicina veikt noteiktas darbības saistībā ar nodokļu atmaksu. Krāpnieku mērķis, visticamāk, ir iegūt cilvēku bankas konta piekļuves datus, tāpēc VID aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem. Kā atpazīt, ka saņemtā ziņa ir krāpnieciska: ja saņemta īsziņa it kā no VID, tad tā ir krāpnieciska. VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas; ja saņemta īsziņa no savas vai jebkuras citas bankas par nodokļu atmaksu, tad tā ir krāpnieciska. VID nodokļus atmaksā uz iedzīvotāju EDS norādīto kontu, bankām šajā procesā nav jāiesaistās un...

Ministru kabinets (MK) 2. maijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmākajiem rīcības virzieniem ilgtspējīgu finanšu jomā". Ziņojumā norādīts, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai jānodrošina stabils un ilgtspējīgs kapitāls un finansējums. Ilgtspējīgam finansējumam ir būtiska nozīme, īstenojot izvirzītos politikas mērķus gan atbilstoši Eiropas zaļajam kursam, gan starptautiskajām saistībām attiecībā uz klimata un ilgtspējības mērķiem. Tāpat ilgtspējīgs finansējums ietver pārredzamību attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, kas var ietekmēt finanšu sistēmu. “Finanšu tirgus dalībniekiem un privātajam kapitālam ir būtiska loma, lai panāktu un stiprinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un veicinātu lielāku pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu ekonomikā. Ilgtspējīgu finanšu produktu un pakalpojumu pieejamība veicinātu ieguldītāju uzticēšanos un izpratni par ilgtspējīgas darbības kritērijiem. Savukārt investoriem un uzņēmumiem tas palīdzētu plānot pāreju uz ilgtspējīgām darbībām un sniegtu pienesumu Latvijas virzībai uz zaļo kursu,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ziņojumā definēti vairāki priekšlikumi rīcībai, lai turpinātu nodrošināt un...

Preču zīmju juridiskai aizsardzībai tiek pievērsta nepelnīti maza vērība. Juridiski instrumenti tiek meklēti tajā brīdī, kad jau kāds cits sāk izmantot sajaucami līdzīgu preču zīmi. No tiesību piemērošanas viedokļa pareizākais scenārijs ir vispirms reģistrēt preču zīmi, pārliecināties, ka attiecīgajās jurisdikcijās preču zīme ir aizsargāta, un tikai tad to sākt izmantot. Trīs iespējas Par preču zīmes aizsardzību vajadzētu domāt laikus, vēl pirms produkts tiek radīts un laists tirgū, uzsver Līga Fjodorova, Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT zvērināta advokāte, Latvijas Republikas patentpilnvarotā preču zīmju jomā un Eiropas Preču zīmju pilnvarotā. Pastāv vairākas iespējas, ar kādu tiesisko instrumentu palīdzību nodrošināt preču zīmes reģistrāciju. Latvijā nacionālo preču zīmi var reģistrēt Patentu valdē. Savukārt citās jurisdikcijās šo preču zīmi reģistrē attiecīgās valsts kompetentā iestāde. Tas nozīmē, ka preču zīme būs aizsargāta konkrētās valsts teritorijā. Otra iespēja ir reģistrēt Eiropas Savienības (ES) preču zīmi, ko var izdarīt ES Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO). Šajā gadījumā ar vienu preču zīmes...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Lietišķās informācijas dienestam — 30! Izdevniecībai "Lietišķās informācijas dienests" maijā ir 30 gadu jubileja un, manuprāt, Bilance ir labākais tās produkts. Tāpēc arī man gribas sveikt LID 30. dzimšanas dienā. LIETIŠĶĀS INFORMĀCIJAS DIENESTA 30. JUBILEJA Trīsdesmit gadi pārmaiņu viļņos. Izdevniecība "Lietišķās informācijas dienests" 2023. gada 17. maijā svin 30 gadu jubileju. Ar šo rakstu noslēdzam koncentrētu atskatu uz aizvadīto gadu būtiskākajiem notikumiem kā izdevniecības, tā Latvijas ekonomikas un valsts tiesību nozares attīstībā. Sākumu skatiet žurnāla 2022. gada oktobra numurā. Noslēgumā atskats uz pavisam neseno vēsturi – laiku no 2017. līdz 2022. gadam. Autoru un sadarbības partneru sveicieni. NUMURA TĒMA Ikars Kubliņš: Kā Latvijas ekonomika izturējusi Ukrainas kara un inflācijas spiedienu? Pasaules, tostarp Latvijas, ekonomika pēdējo gadu laikā gājusi cauri vairākiem satricinājumu viļņiem. Covid–19 pandēmijai 2022. gadā sekoja strauja energoresursu sadārdzināšanās un vispārējs cenu pieaugums, kā arī negatīvu ietekmi radījis Krievijas karš Ukrainā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada...

Uzņēmums B ir speciālam nolūkam dibināts uzņēmums (SPV - Special Purpose Vehicle), kas darbojās uzņēmuma A uzdevumā un labā. Starp uzņēmumiem A un B ir noslēgts līgums, kas paredz, ka uzņēmums A kompensē uzņēmuma B izdevumus. Uzņēmums B nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Reizi mēnesī uzņēmums B izraksta rēķinus Uzņēmumam A par izmaksu kompensāciju (izmaksu kompensācija par uzņēmuma B izdevumiem par uzņēmuma B uzturēšanu, piemēram, bankas komisijas, grāmatvedības pakalpojumi, telpu noma utt.). Jautājumi Vai šādu darījumu var uzskatīt par "izmaksu kompensāciju" ? Vai šāds darījums ir PVN objekts? Vai šādiem darījumiem jākontrolē noteikto PVN reģistrācijas slieksni (vērtība līdz reģistrācijas brīdim, līdz summa pārsniedz 40 000 eiro)? Atbilde Sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests (VID) speciālisti. Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. panta četrpadsmitā daļa). Izvērtējot darījumu, primāri ir jāvērtē...

Interešu pārstāvības atklātības likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāizstrādā noteikumi, kā praktiski darbosies un tiks nodrošināta atklāta interešu pārstāvība (saukta arī par lobēšanu - redakcijas piezīme), jānosaka reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjoms un deklarēšanas sistēmas lietošanas kārtība. Lai nodrošinātu iesaistīto pušu gaidām un vajadzībām atbilstoša normatīvā un tehniskā risinājuma izstrādi, kas sniedz atbildes uz pašlaik identificētajiem neskaidrajiem jautājumiem, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un Valsts kanceleju organizētā darbnīca “Interešu pārstāvības atklātības likuma piemērošana – ko un kā ietvert sistēmās?”. Darbnīcas ietvaros valsts pārvaldes un politisko partiju pārstāvji un eksperti no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Uzņēmumu reģistra, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Sabiedrības par atklātību...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, kurā par konstatētajiem pārkāpumiem tīkla mārketinga uzņēmuma Coral Club produktu izplatītājai Vinetai Meduņeckai ir piespriesta soda nauda 15 000 eiro apmērā un uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi. Konkrētā komercprakse īstenota interneta vidē, tai skaitā sociālajos tīklos, reklamējot patērētājiem uztura bagātinātājus. PTAC personas komercpraksei uzmanību pievērsa jau 2016. gadā, kad tika pieņemts lēmums, ar kuru personai tika aizliegts īstenot negodīgu komercpraksi, reklamējot uztura bagātinātājus. Tomēr 2016. gada lēmumā uzlikto tiesisko pienākumu persona nav ievērojusi un turpinājusi negodīgas komercprakses īstenošanu. Izmeklēšanas laikā PTAC atklāja minētās personas rīcībā vairākus pārkāpumus: netiek ievērotas speciālās normatīvo aktu prasības uztura bagātinātāju reklāmai; tiek sniegtas normatīvajiem aktiem neatbilstošas veselīguma norādes, tai skaitā maldinoši apgalvojumi par uztura bagātinātāju ārstnieciskajām īpašībām; sniedzot informāciju par uztura bagātinātājiem tīmekļa vietnēs, tostarp personas profilos sociālo tīklu platformās, tiek radīts maldinošs priekšstats par uztura bagātinātāju īpašībām, piemēram, apgalvojot,...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 8. panta regulējums norāda uz konkrētiem izdevumiem, kuri nevienam nodokļu maksātājam nav saistīti ar saimniecisko darbību, žurnāla BILANCE maija numurā atgādina Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA sertificēta nodokļu konsultante. Tie ir izdevumi, kuri dažādu apstākļu dēļ rodas vai ir nepieciešami, bet bez tiem saimniecisko darbību ikviens var veikt līdzīgos apjomos kā ar tiem. Tās ir dāvanas, dāvanu kartes, izņemot mazas vērtības dāvanas līdz 20 eiro, kas saimnieciskās darbības ietvaros vienmēr ir nesaimnieciski izdevumi, arī dāvanas sadarbības partneriem, darbiniekiem, kas reizēm šķiet neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa kā cēli un novērtējoši žesti. Nesaimnieciskie izdevumi ir arī ziedojumi. Par ziedojumiem UIN likuma 12. pantā noteiktajos gadījumos UIN nav jāpiemēro. Darbinieku motivēšanas pasākumi Arī nodokļa maksātāja izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus dalībniekiem un darbiniekiem, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajā ienākumā, izņemot gadījumu, kad likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»...

Satversmes tiesa 3. maijā nosprieda, ka Latvijas Republikas Satversmei neatbilst norma, kas atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietā liek uzskatīt personu par vainīgu iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lēmums par šo nodokļu pārkāpumu ir pārsūdzēts tiesā un tiesas spriedums par to vēl nav stājies spēkā. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 1. kolēģija 2022. gada 14. jūnijā ierosināja lietu „Par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrā daļa noteic: „Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm: 1) iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta, un šis nodokļu pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža; 2) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies...

Kas tīmekļvietnes uzturētājam jāievēro, lai, veicot preču tirdzniecību internetā, juridiski un tehniski pareizi sakārtotu sīkdatņu ievākšanas mehānismu? Kas jāņem vērā pēc 2022. gadā ieviestajām izmaiņām preču cenu norādīšanas noteikumos? Par šiem jautājumiem vebinārā „Reklāmas un cenu personalizācija interneta veikalos” informēja Anna Vladimirova–Krjukova, Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT vecākā speciāliste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste, Kristīne Patmalniece, ZAB COBALT vecākā speciāliste, zvērināta advokāte, un Ralfs Rubīns, e–komercijas risinājumu uzņēmuma Magebit biznesa attīstības speciālists. Sīkdatnes – ko drīkst un ko ne Lai nodrošinātu atbilstību sīkdatņu personalizācijas jomā, vispirms jāpievērš uzmanība tam, kuru valstu regulējumi katrā gadījumā jāpiemēro. Ja uzņēmums strādā tikai Latvijas ietvaros, jāpiemēro vietējais regulējums, taču, strādājot arī ārpus Latvijas, kas īpaši raksturīgi e–komercijai, jāņem vērā, ka regulējums citās valstīs (arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs) var atšķirties, seminārā norādīja Anna Vladimirova–Krjukova. Svarīgi identificēt datu apstrādes lomu, kuru uzņēmums sev piešķir procesa ietvaros. Ja personalizācijas nodrošināšanai tiks izmantoti trešo pušu risinājumi (piemēram, sīkdatņu baneru...