JAUNUMI

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka tiek izsludināta projektu iesniegšana pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu ražošanas ēku un būvju atjaunošanai, ņemot vērā 7. augusta negaisa sekas. Tās radīja būtiskus postījumus lauksaimnieciskai ražošanai un pārstrādei, kā arī nepieciešamību iespējami īsākā laikā novērst radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, Projektu iesniegumus pretendenti var sniegt līdz 2023. gada 1. decembrim. Pēc projektu iesniegšanas Lauku atbalsta dienests (LAD) veiks tūlītēju projektu izvērtēšanu un atbalsta piešķiršanu. Projektu ietvaros ir attiecināmi izdevumi par lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēku vai būvju atjaunošanu vai tam nepieciešamo būvmateriālu iegādi. Lai saņemtu atbalstu, pretendentam ir jāiesniedz pamatojoša informācija, kas pierāda meteoapstākļu postījumus 2023. gada 7. augustā. Tā kā šis investīciju atbalsts ir par vētras radītajiem postījumiem, tad projekta ietvaros netiks prasīts nodrošināt ieguldījums saimnieciskās darbības rādītājos un mērķos. Uz šo finansējumu var pretendēt tādi atbalsta pretendenti,...

Valdībā 8. augustā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām", kas stājās spēkā 11. augustā. Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz atteikties no Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošā valsts informācijas sistēmu savietotāja datu izplatīšanas tīkla (turpmāk – DIT) kanāla, kuru līdz šim varēja izmantot, lai sniegtu informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām. Kopš 2021. gada DIT kanālu ir izmantojusi tikai viena komercbanka, norāda Finanšu ministrija, kas ir šo grozījumu autore. Vienlaikus šādus ziņojumus iespējams bija iesniegt arī alsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), līdz ar to EDS paliks kā vienīgais DAC6 ziņojumu iesniegšanas kanāls. DAC6 ir starptautiska līmeņa iniciatīva, kas ieviesta ar Eiropas Savienības Padomes 2018. gada 25. jūnija Direktīvu (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES, un pārņemta Latvijas normatīvajos aktos. Tā paredz, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka Darba devēja ziņojuma 4. ailē norāda darba ņēmējam aprēķināto atvaļinājuma naudas samaksu un 5. ailē no atvaļinājuma naudas samaksas aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), sadalītas pa tiem pārskata mēnešiem, par kuriem atvaļinājuma samaksa aprēķināta, savukārt darba devēja ziņojuma 8. ailē norāda pārskata mēnesī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no pārskata mēnesī izmaksātās darba samaksas (arī izmaksātās atvaļinājuma naudas). No atvaļinājuma naudas ieturēto algas nodokli budžetā iemaksā reizē ar pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli no visu darbinieku darba algām, savukārt, ja atvaļinājuma naudu izmaksā pēc tam, kad algas nodoklis no visu darbinieku darba algām jau ir iemaksāts budžetā, tad no atvaļinājuma naudas ieturēto algas nodokli budžetā iemaksā dienā, kad izmaksā atvaļinājuma naudu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 23. augustā aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls". VID gan nav norādījis, kas tieši izmainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju - saimnieciskās darbības veicēju - aizpildāmajā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla veidlapā. Iepriekš veidlapa bija aktualizētā šī gada 14. aprīlī. Vēršam uzmanību, ka augustā aktualizēti arī vēl šādi VID metodiskie materiāli: Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu Ārvalstīs strādājoši Latvijas rezidenti un rezidences statusa noteikšana Iedzīvotāju ienākuma nodoklis darba ņēmējam, kuru nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātāja

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), tiekoties ar Cilvēkkapitāla attīstības padomi un veselības ministri, izcēla prioritāros pasākumus labklājības un ekonomikas jomās. LDDK ieskatā ir būtiski, lai jaunās valdības veidošanas process nekavētu valstij un uzņēmējdarbībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Ar cilvēkkapitāla attīstību saistītie priekšlikumi jau iepriekš ir apspriesti gan ministriju veidotās darba grupās, gan atzinumu un iebildumu formā iesniegti Tiesību aktu portālā pie attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, norāda LDDK. “Darbaspēka pieejamība (mērķēti pasākumi to piesaistei), tā atbilstoša kvalifikācija un produktivitāti veicinoša darba vide ir pamats Latvijas konkurētspējas veicināšanai. Tas palīdzēs veicināt uzņēmumu eksportspēju, paaugstināt produktivitāti un piesaistīt investīcijas. Diemžēl jaunās valdības veidošanas process ir atstājis uz pauzes Latvijas ekonomikas uzrāvienam tik nepieciešamo lēmumu pieņemšanu. Ir svarīgi atdalīt politiskos procesus no valsts stratēģiskajiem attīstības procesiem un nodrošināt uzsākto politiku plānošanās pēctecību. Cilvēkkapitāla attīstības veicināšanai nepieciešamas steidzamas izmaiņas gan izglītības un veselības, gan labklājības un ekonomikas jomās, tāpēc uzskatām par savu pienākumu skaļi paust darba devēju prioritātes, lai...

Latvijas Banka informē, ka ir papildinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada 21. decembra ieteikumus Nr. 169 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei" (tie ir zaudējuši spēku) un pārizdevusi tos ar jaunu nosaukumu – "Vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei" (turpmāk – vadlīnijas). Vadlīnijas sniegts finanšu iestādēm noderīgi skaidrojumi un praktiski piemēri noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidei un klientu izpētei. Vadlīnijas ir praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm. To mērķis ir finanšu pakalpojumu pieejamība un vienota izpratne gan banku un finanšu iestāžu, gan uzrauga pusē par normatīvo aktu piemērošanu saistībā ar finanšu noziegumu novēršanu, kā arī par risku izvērtējumā balstītas pieejas ieviešanu. Vadlīnijas papildinātas ar maksājumu...

Šī gada pirmajos mēnešos vairāk nekā ceturtā daļa no visiem atklātajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem bijuši tieši būvniecībā. Lielākoties smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņi būvniecībā saistīti ar nepietiekamu vai neatbilstošu darbinieku apmācību, nepiemērotu darba aprīkojumu, kā arī pašu darbinieku vieglprātīgu attieksmi pret drošības instrukcijām un pareizām darba metodēm, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotie dati. Būvlaukumos – 26% visu nelaimes gadījumu darbā 2022. gadā 21%, bet 2023. gadā 26% no visiem VDI konstatētajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem fiksēti tieši būvniecībā. Kā norāda VDI Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, visbiežāk pārbaudēs būvlaukumos tiek konstatēti pārkāpumi sastatņu komplektēšanā, aizsargnožogojumu veidošanā, tranšeju sānu malu nostiprināšanā, bīstamu atvērumu vai caurumu nosegšanā, atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšanā un lietošanā. Lai veicinātu būvniecības nozares uzņēmumu atbilstību darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasībām, kā arī mazinātu nelaimes gadījumu un nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitu nozarē, VDI veic...

Ministru kabineta sēdē 22. augustā apstiprināti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, precizējot normas par būvprojekta ekspertīzes kārtību būvdarbu laikā, minerālmateriālu (derīgo izrakteņu) uzskaiti būvniecībā, kā arī par būvinspektora pienākumiem attiecībā uz vides prasību ievērošanu būvlaukumā. Vispārīgo būvnoteikumu 60. punkts nosaka, ka gadījumā, ja būvprojektā, kuram ir veikta būvekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, tad ir nepieciešams veikt atkārtotu attiecīgo būvprojekta daļu ekspertīzi. Taču praksē secināts, ka nebūtisku izmaiņu būvprojektā gadījumos ekspertīze rada lielāku slogu nekā ir potenciālais sabiedrības ieguvums. Līdz ar to MK noteikumi precizēti, nosakot, ka: atkārtota ekspertīze ir jāveic, ja tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums, kas samazina būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu. Vienlaikus, lai...

Ministru kabineta sēdē 22. augustā apstiprināta jauna Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programma tūrisma nozares komersantu atbalstam. Tā paredzēta, lai Latvijas mikro, mazie un vidējie (MVU) komersanti sadarbības tīklu ietvaros varētu izstrādāt jaunus tūrisma produktus vai pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi veicinot tūrisma nozares eksportspējas pieaugumu un paaugstinot to konkurētspēju starptautiskā mērogā. Atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumu projektā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena "Atbalsts uzņēmējdarbībai" 1.2.3. specifikā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.6. pasākuma "Tūrisma produktu attīstības programma" īstenošanas noteikumi". Katram tūrisma pakalpojuma sniedzējam darbojoties atsevišķi, ir apgrūtinoši piesaistīt ārvalstu tūristus, ir sarežģītāka gan konkurētspējīga tūrisma produkta izstrāde, gan iespēja realizēt mārketinga un publicitātes aktivitātes. Konkurējošas, bet vienlaikus uz sadarbību un kopīgiem mērķiem vērstas, privātās-publiskās partnerības tīklojumi ir apliecinājuši savu darbības efektivitāti un spēju panākt augstāku konkurētspēju starptautiskos tirgos, norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone....

Ministru kabinets (MK) 22. augustā apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”. Visām aizsargāto lietotāju grupām atbalsts elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai ir palielināts 5 eiro apmērā. Aizsargātajiem lietotājiem tiks piemērots maksājuma samazinājums šādā apmērā: trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 20 eiro; ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, – 20 eiro; personai ar I invaliditātes grupu vai viņas aizgādnim – 20 eiro; daudzbērnu ģimenei – 25 eiro. Vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022. gada 4. ceturkšņa nav būtiski kritusies, tāpēc palielināts atbalsts ikmēneša elektroenerģijas rēķina segšanai sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām. Atbalsts tiks nodrošināts jau piešķirto budžeta līdzekļa ietvaros, izmantojot atlikumu no piešķirtā kopējā valsts atbalsta finansējuma aizsargātajiem lietotājiem, norādīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Papildu atbalsts tiks ietverts jau septembra rēķinā par patērēto elektroenerģiju augustā. Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā 160 tūkst. aizsargāto lietotāju. Patlaban...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Administratīvo lietu departaments vērtējis, vai, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta aprēķināšanai, ņem vērā atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 19. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–286/2023 (A420257520) Vai atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu ir atzīstami par tādiem darbā gūtajiem ienākumiem, kuri jāņem vērā, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta aprēķināšanai? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – aģentūra) ar iesniegumu par maternitātes pabalsta piešķiršanu. Aģentūra piešķīra pieteicējai maternitātes pabalstu, bet tā aprēķinā netika iekļauta pieteicējas darba devēja darba attiecību izbeigšanās brīdī izmaksātā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalsts. Pieteicēja lēmumu apstrīdēja un vēlāk pārsūdzēja tiesā. Lietā pēc būtības bija strīds par to, vai pastāv pamats pārrēķināt pieteicējai piešķirto maternitātes pabalstu, iekļaujot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā pieteicējai izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju...

Paņemot lupu, lai pētītu, kas ekonomikas lācītim vēderā, rodas vilinājums uzskatīt, ka atbilde, kāpēc viena valsts ir bagātāka, bet otra — nabadzīgāka, slēpjas to iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā, citiem vārdiem, — tajā, ar ko valsts iedzīvotāji visaktīvāk nodarbojas. Arī ekonomisti savos rakstos nereti kā piemērus min gan «labās», gan «sliktās» nozares, vētī to īpatsvaru valsts tautsaimniecībā un izdara no tā tālejošus secinājumus. Tas šķiet loģiski, jo ikdienas pieredze apliecina, cik ļoti turība atkarīga no izvēlētās profesijas — ja nodarbosies ar ielas slaucīšanu, malkas skaldīšanu vai citu mazkvalificētu darbu, tad uz labklājību necerēt, bet, ja spēsi programmēt vai pārvaldīt finanses, pavērsies daudz lielākas iespējas to sasniegt. Tomēr — vai šādus piemērus varam tieši pārnest arī uz makroekonomiku? Vai attīstības un labklājības atslēga tiešām tik stingri sakņojas IKP struktūrā? Ja Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņiem, vai tas nozīmē, ka mūsu tautsaimniecībā lielāku īpatsvaru ieņem «mazvērtīgākas», mazāk produktīvas nozares nekā Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecībās? Vai...

Lai stiprinātu tiesību sistēmu un mazinātu administratīvo slogu tiesību aktu izstrādē, 15. augustā valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta kārtības rullī. Tādējādi veiktas izmaiņas Ministru kabineta (MK) iesniedzamo dokumentu saskaņošanas procesā, kā arī pilnveidota TAP portāla darbība, tostarp automatizējot procesus efektīvākai uzdevumu izpildei. Jaunie grozījumi optimizē MK iesniedzamo dokumentu saskaņošanas procesu. Pašreizējais MK kārtības ruļļa regulējums paredz ievērojamu projektu klāstu, par kuriem nepieciešams saskaņojums no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas. Tādējādi palielinās administratīvais slogs, rodas nesamērīgi ilgs saskaņošanas process, kavējas dokumentu virzība uz valdību, veidojas birokrātija. Lai regulējums neradītu lieku noslodzi iepriekš minētajām ministrijām, kā arī veicinātu tiesību sistēmas stiprināšanu un efektīvas valsts pārvaldes veidošanu, līdz ar grozījumiem Tieslietu un Finanšu ministrijas saskaņojums vairs nav nepieciešams par tādiem projektiem, kas neskar ministriju kompetences jomas. Izmantojot TAP portālu, tiks nodrošināts, ka valdībā apstiprinātie plānošanas dokumenti un informatīvie ziņojumi par to īstenošanu būs pieejami vienuviet ar tiesību aktiem, un tos automātiski nosūtīs uz vietni likumi.lv....

Krājumu uzskaites aspekti ir nozīmīgi ikvienam uzņēmumam, kam tie ir. Vispirms, kas ir krājumi? Kas ir krājumi Vai viss, ko uzņēmums iegādājas, ir krājumi? Krājumu jēdziens grāmatvedībā ietver tos aktīvus, mantas, lietas, ko uzņēmums ir nolēmis pārdot, kas paredzēti ražošanas vai pārstrādes procesam, kā arī materiālus un izejvielas, ko izmantos pakalpojumu sniegšanā. Krājumus klasificē kā apgrozāmos aktīvus jeb apgrozāmos līdzekļus. Uzņēmums savai saimnieciskajai darbībai iegādājas aktīvus, kurus tas atzīst par izdevumiem vai ilgtermiņa ieguldījumiem, līdz ar to tie iegādes brīdī nav uzskatāmi par krājumiem. Saimnieciskajā ciklā ilgtermiņa ieguldījumus var pārklasificēt par krājumiem, ja tos plāno īsā laikā pārdot. Krājumu uzskaites posteņi ir: Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli. Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai. Avansa maksājumi par krājumiem. Dzīvnieki un augi: a) dzīvnieki un viengadīgie stādījumi, b) bioloģiskie aktīvi. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi. Kā novērtēt, vai iegādātā lieta ir klasificējama kādā no šiem posteņiem? Viens no aspektiem ir laiks, kurā paredzēts...

“Privātums pēc noklusējuma” ir princips, kas saistīts ar datu aizsardzību un privātumu digitālajā laikmetā. Tas nozīmē, ka produkti un pakalpojumi tiek izstrādāti tā, lai nodrošinātu, ka cilvēka privātums tiek aizsargāts jau no paša sākuma, un nav jāveic nekādas papildu darbības, lai pasargātu savus personas datus, informē Datu Valsts inspekcija. Citiem vārdiem sakot, ja produkta vai pakalpojuma izstrādē tiek ievērots minētais princips, komersants jau pēc noklusējuma nodrošina atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, neprasot klientam manuāli konfigurēt iestatījumus vai atļauju savai datu apstrādei. Šī pieeja ir paredzēta, lai līdz minimumam samazinātu: iespējamos pārkāpumus datu iegūšanas un apstrādes procesā; nesankcionētas piekļuves un riskus, kas varētu rasties, ja personas dati nonāk trešās personas rīcībā. Lai precīzāk izskaidrotu, ko nozīmē “privātums pēc noklusējuma”, apskatīsim piemēru sociālo mediju platformai, kas ievēro minēto principu. Jānis Datiņš nolēmis izveidot sociālo mediju platformu ar nosaukumu ”Datiņa fitness”. Lai nepārkāptu sociālo mediju platformas lietotāju tiesības uz privātumu,...