VISI RAKSTI

Foto: © WavebreakmediaMicro – stock.adobe.com Sakarā ar autoratlīdzību režīma pārejas perioda tuvošanos beigām 2022. gada oktobrī es kā autoratlīdzību saņēmēja esmu reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Pirms reģistrēšanās izpētīju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā, EDS pieejamos reģistrēšanās veidus, vairākas reizes zvanīju uz VID, lai noskaidrotu, vai pareizi tiek reģistrēta saimnieciskā darbība. Liels bija mans pārsteigums, kad šogad, mēģinot iesniegt EDS pašnodarbinātā ziņojumu par sociālajām iemaksām, to nevarēju izdarīt, jo sistēma neatpazina reģistrētu saimniecisko darbību. Kāpēc pašnodarbināto reģistrā neparādās šie saimnieciskās darbības veicēji, kaut arī pēc reģistrēšanās viņi bija saņēmuši apstiprinājumu no VID, ka ir piereģistrēta saimnieciskā darbība? Atbilde Izpētot visu pieejamo informāciju un VID darbinieku atbildes, vēlos arī citiem izstāstīt sekojošu informāciju. Konkrētie autori bija piereģistrējuši saimniecisko darbību, izvēloties iesnieguma formā šo pozīciju: Viņu izvēli oktobrī apstiprināja arī VID darbinieki. Lasot aprakstu, šķiet, ka viss ir pareizi, vai ne? VID darbinieki tagad saka, ka neesot pareizi, jo šī pozīcija saglabājusies iesnieguma...

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumā noteikto valstī ir spēkā normatīvie akti, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt vai filmēt tā dēvētos kritiskās infrastruktūras objektus, ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde. Par kritisko infrastruktūru pēdējā gada laikā daudz esam dzirdējuši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sakarā. Šādi valsts īpaši aizsargāti objekti ir arī Latvijā, un attiecībā uz tiem ir jāievēro īpaši drošības pasākumi, tostarp liegums bez saskaņošanas tos fotografēt, filmēt un uzņemto materiālu izplatīt internetā. Vispirms šādu kārtību paredzēja Ministru kabineta (MK) 2017. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 299 „Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnijā noteikumos Nr. 496 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”, bet kopš 2021. gada 13. jūlija – MK 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 508 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”. Ko uzskata par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2023. gada 13. februāra stājas spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, ar kuriem pārņemta Direktīva 2020/262/ES1, un ir ieviesti jauni subjekti: sertificēts saņēmējs; īslaicīgi sertificēts saņēmējs; sertificēts nosūtītājs; īslaicīgi sertificēts nosūtītājs; nosūtītājs tālpārdošanā; nodokļa maksātāja pārstāvis. Minētie subjekti ir saistīti ar patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. 2023. gada 13. februārī tiek ieviests elektroniskais vienkāršotais administratīvais dokuments (turpmāk – e-SAD), kas aizstās papīra vienkāršoto administratīvo pavaddokumentu (SAAD), un attieksies uz sertificētu saņēmēju, īslaicīgi sertificētu saņēmēju, sertificētu nosūtītāju un īslaicīgi sertificētu nosūtītāju. Lai sākot ar 13. februāri varētu saņemt patēriņam nodotās harmonizētās akcīzes preces (alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus un naftas produktus) no citas ES dalībvalsts, kas tiks pārvietotas ar e-SAD, ir jāsaņem sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja statuss. Sertificētam saņēmējam un īslaicīgi sertificētam saņēmējam ir tiesības saņemt komerciāliem mērķiem vai savām vajadzībām akcīzes preces (alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus vai naftas...

Eiropas Komisija sniegusi saskaņojumu grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām”, kas paredz īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas uz Eiropas Savienības (ES) un attīstītajām OECD valstīm termiņa pagarinājumu, līdz ar to Latvijas komersanti līdz 2023. gada. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. “Lai noturētu un sekmētu kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un koriģējusi izaugsmes plānus. Esam pagarinājuši Altum eksporta garantiju programmas termiņu, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties un stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības...

Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 27.1 pantam, tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu izskatīšanas termiņu standarts). Lietu izskatīšanas termiņu standartu nosaka, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus. Tiesas priekšsēdētājs lietu izskatīšanas termiņu standartu līdz katra gada 1. februārim iesniedz apstiprināšanai Tieslietu padomē. Vidējais civillietu izskatīšanas termiņš 2023. gadā pirmajā instancē plānots 6,9 mēneši, apelācijas instancē 4,7 mēneši, bet kasācijas instancē 6 mēneši līdz rīcības sēdei un 18 mēneši līdz lietas izskatīšanai. Krimināllietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots 8 mēneši, apelācijas instancē 4,4 mēneši, kasācijas instancē 3 mēneši līdz rīcības sēdei un 10 mēneši līdz lietas izskatīšanai. Administratīvajām lietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots 8 mēneši, apelācijas instancē 6,5 mēneši, kasācijas instancē 6 mēneši līdz rīcības...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis informāciju par aizdomīga satura tīmekļa vietni www.jaunlatvija.lv (www.jaunlatvija.com). Tīmekļa vietnes izveidotājs piedāvā patērētājiem ziedot naudu pret nelieliem mantiska rakstura labumiem vai ieguldīt naudu, pretī saņemot nekustamo īpašumu Fidži republikas salā Vatuvara. Papildus tiek piedāvāta iespēja iesaistīties jaunas valsts dibināšanā, proti, Fidži republikas salu Vatuvaru pasludināt par neatkarīgu valsti – Jaunlatviju. PTAC secina, ka minētās tīmekļa vietnes saturs pirmsšķietami ir krāpnieciska rakstura. PTAC brīdina patērētājus un aicina neiekrist krāpnieku “lamatās”, kā arī atcerēties, ka iesaistīšana investīciju veikšanā apšaubāmās virtuālās interneta platformās joprojām ir aktuāls interneta krāpšanas veids. Paļaujoties uz vidusmēra patērētāju spēju kritiski izvērtēt pieejamo informāciju gan pašā tīmekļa vietnē un internetā kopumā, gan arī medijos izskanējušo informāciju par šo tēmu, ir skaidri noprotams, ka vietne ir krāpnieciska rakstura. Rūpīgi iepazīstoties ar visu pieejamo informāciju par iesaistītajām personām, salas patieso īpašnieku un to, ka sala ir Fidži Republikas jurisdikcijā, patērētājam vajadzētu rasties aizdomām par krāpniecību. PTAC...

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējušies 5415 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, savukārt licences saņemšanai pieteikušies un saņēmuši tikai 1022, tā, žurnāla BILANCE februāra numurā atklāj Agnese Rudzīte, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore. Lai arī neesot īsti skaidrs kopējais pakalpojuma sniedzēju skaits, jo Lursoft ir reģistrēti ap 2000–3000 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju, tomēr var pieņemt, ka apmēram 2000 grāmatvežu licences vēl nav izņēmuši. Atgādinām, ka licencēšanas prasībām tika noteikts pārejas periods — divi gadi, un šis termiņš — 2023. gada 1. jūlijs strauji tuvojas beigām. Licenci var saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekts. A. Rudzīti biedē situācija, ka 1. jūlijs pienāks ātrāk, nekā daudzi to sapratīs, un pēdējā brīdī veidosies sastrēgums VID. Jāņem vērā, ka 2000 licenču izsniegt pāris dienās nav iespējams un pēc 1. jūlija bez licences nebūs atļauts strādāt. VID...

Tiesībsargs pētījumā “Banku pakalpojumu piekļūstamība” secina, ka banku piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti ir jāuzlabo, tomēr pozitīvi, ka vērojami arī labās prakses piemēri. Pētījumā vērtēts gan normatīvais regulējums, gan aptaujātas cilvēku ar invaliditāti organizācijas un bankas. Tā autore ir Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves. “Teju ikdienu mēs katrs izmantojam bankas pakalpojumus, bet vai vienmēr aizdomājamies, cik tie ir piekļūstami? Cik labvēlīgā vai nelabvēlīgā situācijā ir cilvēki ar invaliditāti un citas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas? Vai cilvēks ratiņkrēslā vispār var aizsniegt bankomāta tastatūru, un vai internetbankā var orientēties arī cilvēki ar redzes traucējumiem? Ikvienam no mums ir tiesības saņemt pakalpojumu sev ērtā un saprotamā veidā. Jāuzteic tās bankas, kas ikdienā domā, kā uzlabot esošo situāciju, tomēr daudzi mājasdarbi vēl ir tikai priekšā,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsarga veiktais pētījums norāda uz tiem problēmaspektiem, kas bankām ir jāveic jau tuvākajā laikā, lai cilvēki ar invaliditāti bankas pakalpojumus varētu...

Ministru kabinets 7. februārī ir apstiprinājis precizēto Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2023. gadam un 9. februārī Saeimā iesniedzis Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam". Plānots, ka 17. februārī Saeima likumprojektu skatīs pirmajā lasījum, bet galīgajā lasījumā to paredzēts izskatīt 8. martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1. aprīlī. Finanšu ministrs sola, ka pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie nodokļu politikas pamatnostādnēm. Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023. gadam jau tika sagatavots un apstiprināts pagājušā gada rudenī, bet pie nemainīgas politikas saistībā ar 2022. gada 1. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām. Līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu atsākās darbs pie valsts budžeta 2023. gadam sagatavošanas, un FM sagatavoja precizēto plāna projektu, pamatojoties uz FM pagājušā gada decembrī atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un šā gada janvārī aktualizētajām fiskālajām prognozēm. Budžeta plāna projekts atspoguļo aktuālāko novērtējumu par 2022. gadu, kā arī ņem vērā...

Saeima 9. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas noteic valsts atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu. Sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu. Uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa slieksnis – viena tonna sašķidrinātās gāzes. Patlaban Latvijā aptuveni 4500 mājsaimniecības apkures un karstā ūdens nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi jeb propāna-butāna gāzi, visbiežāktajos gadījumos, kad nebija iespējas pievienoties dabasgāzes tīklam, bet citu energoresursu izmantošana bija apgrūtināta, norādīts likumprojekta anotācijā. Dīzeļdegvielas izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 0,69 eiro par litru, bet ne vairāk kā 2,01 eiro par litru. Vienai mājsaimniecībai izmaksu pieaugumu kompensēs 4000 litru apmērā. Salīdzinoši neliels skaits mājsaimniecību Latvijā kā kurināmo izmanto marķēto dīzeļdegvielu, kuru ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi var iegādāties apkures vajadzībām....

Eiropas Savienības Tiesa 2023. gada janvārī pieņēmusi vairākus spriedumus lietās, kas skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam. Rakstā apskatīti divi janvāra pirmajā pusē pieņemtie spriedumi, kuri skar fizisko personu datu aizsardzības un privātuma jautājumus. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju; 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību” (EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10, 11. punkts). Datu subjekta piekļuves tiesības EST 2023. gada 12. janvāra spriedums RW pret Österreichische Post AG (lieta C154/21) 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016....

Ministru kabinets 7. februārī pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 676 "Vīzu noteikumi"", kuru mērķis ir optimizēt ar vīzu pieteikumu uzglabāšanu saistītās procedūras un izmaksas, samazināt administratīvo slogu personām, nodrošinot iespēju vīzu pieteikumus iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) elektroniski vai pa pastu, kā arī precizēt vīzu uzlīmēs iekļaujamās piezīmes atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam. Strauji pieaugot PMLP uzglabājamam arhīvam, normatīvajā aktā noteiktais vīzas pieteikuma anketu un tām pievienoto dokumentu uzglabāšanas piecu gadu termiņš līdz šim radījis papildu izmaksas un nepieciešamību īrēt papildu telpas arhīva dokumentu novietošanai. 2022. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju vīzu pieteikumu skaita pieaugums ir sevišķi būtisks - 2022. gada pirmajos četros mēnešos izsniegti aptuveni 24 000 vīzu. Izvērtējot lielo vīzu pieteikumu lietu apjomu un salīdzinoši nelielo nepieciešamību izmantot šos arhīvā glabājamos dokumentus, grozījumi noteikumos lietderīgi paredz dokumentu glabāšanai noteikt divu gadu termiņu, skaitot no galīgā lēmuma pieņemšanas dienas. Informācija par...

Turpinājums Bilances 2022. gada decembra (492.) numurā iesāktajam rakstam «Darbnespējas apmaksas varianti». Ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām kalendāra dienām, darbiniekam tiek izsniegta B lapa, kuru apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Neizsniedzot A lapu, tiek izsniegta B lapa sievietēm sakarā ar piešķirto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (divas lapas; likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 5. pants) un sakarā ar slima bērna kopšanu. 1 Darbnespējas periodā, kas dod tiesības uzteikt darba līgumu, neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī tādu darbnespēju, kuras iemesls ir nelaimes gadījums darbā, ja cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību vai arodslimību. Biežāk B lapas apmaksas periods ir līdz sešiem mēnešiem, ja darbnespēja turpinās nepārtraukti, vai līdz gadam trīs gadu laikā, ja darbnespēja bijusi ar pārtraukumiem1. Pārsniedzot minētos termiņus, darba devējs drīkst iniciēt darba attiecību pārtraukšanu (Darba likuma 101. pants). A un B lapas apmaksas atšķirības B lapas (slimības pabalsts) apmaksas aprēķins būtiski atšķiras no darba devēja...

Tuvojas 1. marts, kad ikviens, par kura ienākumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), var brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli. Taču Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot ar 2022. gada 14. novembri no procentiem, kas iemaksāti ieguldījumu kontā ienākuma izmaksātājs neietur IIN ienākuma izmaksas brīdī. To paredz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17. panta desmitās daļas 13. punkts. Šāda norma ir spēkā ar 2022. gada 20. oktobra grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". No procentiem, kas saņemti ieguldījumu kontā, nodokli maksā ienākuma saņēmējs ar gada ienākumu deklarāciju, kad līdzekļus izņem no ieguldījumu konta un izmaksa no konta pārsniedz tajā iemaksāto summu. Attiecīgi 2022. gadā (no 14. novembra līdz 31. decembrim) ienākumu izmaksātājs izmaksātos procentus, kas iemaksāti ieguldījumu kontā, paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām nedeklarē. Atgādinām, ka ieguldījumu konts ir atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu — konta īpašnieku — atvērts konts vai, ja katrai...

Lai sūtījumu atmuitošanu padarītu ātrāku un lietotājiem draudzīgāku arī gadījumos, kad sūtījuma deklarēšanai nepieciešami papildu dokumenti un klienta pilnvara, no 2023.gada februāra Latvijas Pasta muitošanas lietotnē atmuito.pasts.lv pilnvarošanu konkrētā sūtījuma atmuitošanai var iesniegt, izmantojot bezmaksas mobilo lietotni Smart-ID. Pilnvara nepieciešama gadījumos, kad klients ar Latvijas Pasta starpniecību vēlas deklarēt sūtījumu, kura vērtība pārsniedz 150 eiro vai kura saturā ir akcīzes preces vai preces, uz kurām attiecināmi ierobežojumi. No 2023.gada februāra pilnvaru iesniegšanai var izmantot arī Smart-ID mobilo lietotni. Paralēli saglabājas arī līdzšinējā pilnvaru iesniegšanas kārtība klientiem, kas neizmanto mobilos viedtālruņus un Smart-ID lietotni. Ar Smart-ID sagatavotā pilnvara būs derīga konkrētā sūtījuma atmuitošanai. Uzsākot darbu lietotnē, klients vienā no soļiem tiek aicināts izvēlēties pilnvarošanas veidu, kurā iespējams izvēlēties arī pilnvaras parakstīšanu ar Smart-ID, – šādā gadījumā klients tiek novirzīts veikt parakstīšanu, izmantojot Smart-ID PIN kodus līdzīgi kā internetbankā. No 2021. gada 1. jūlija visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs importa muitas deklarācija jāiesniedz...