JAUNUMI

Par krājumu uzskaites metožu būtību un uzskaites atšķirībām grāmatvedības uzskaitē ir rakstīts pietiekami plaši, tāpēc šajā rakstā vairāk vēlos vērst uzmanību uz atsevišķām niansēm, par kurām nevajadzētu aizmirst, krājumu uzskaitē izvēloties periodiskās inventarizācijas metodi. Esmu novērojusi, ka periodisko inventarizācijas metodi tās šķietamās vienkāršības dēļ lielākoties izvēlas mazie uzņēmumi, kā arī tie, kas grāmatvedības kārtošanu uzticējuši ārpakalpojuma grāmatvedim. Iemesli tam var būt vairāki, piemēram: Nav resursu (laika, finanšu, darbaspēka) nepārtrauktas, ar grāmatvedību sasaistē esošas uzskaites vešanai. Ir pietiekami daudz tādu uzņēmumu, kuros viens cilvēks pilda vairākus pienākumus, vai pat dara pilnīgi visu. Krājumu kustība ir neliela (mazs nomenklatūru skaits, maz darījumu, ātra aprite). Uzdodot ārpakalpojumu grāmatvedim nodrošināt arī detalizētu un nepārtrauktu noliktavas uzskaiti, maksa par pakalpojumu pieaugs. Periodiskās inventarizācijas metode paredz, ka grāmatvedības uzskaitē krājumu iegādes un realizācijas darījumi tiek atspoguļoti tikai ieņēmumu un izdevumu kontos, neizmantojot krājumu uzskaites kontus — iegādāto krājumu vērtība uzreiz tiek norakstīta izmaksās, savukārt par pārdotajiem krājumiem pārskata...

Mainoties pasaulei un tehnoloģijām, mainās arī mūsu paradumi attiecībā uz personas datu aizsardzību. Arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju rūpīgi pievērš uzmanību tam, kā apstrādā un aizsargā personu datus. Tomēr nevar ignorēt kādu būtisku risku, kas var apdraudēt personas datu drošību. Tas ir saistīts ar dokumentiem papīra formā, kuri bieži vien netiek atbilstoši glabāti un var kļūt pieejami nepiederošām personām, tādējādi radot nepatīkamas sekas gan cilvēkiem, gan arī pašiem uzņēmumiem. Piemēram, kad darbinieks atstāj dokumentus, kuros ir klientu personas dati, bez uzraudzības, tas rada risku, jo jebkurš cilvēks, kurš atrodas iestādes telpās, var brīvi piekļūt šai informācijai un izmantot to savās interesēs. Kā tad glabāt dokumentus, lai personas dati būtu drošībā? Organizācijām ir jāparūpējas, lai arī papīra formātā pieejamie dati būtu aizsargāti. Datu aizsardzības pasākumi var ietvert: Piekļuves kontrole. Jānodrošina, ka piekļūt dokumentiem un līdz ar to personas datiem var tikai tie darbinieki, kuriem tie ir nepieciešami tiešo darba...

Senāta Administratīvo lietu departaments 10. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums atņemt pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” atņēma sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Apgabaltiesa apmierināja pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu. Tiesa atzina, ka nav konstatējams, ka par pieteicējas pamatdarbību ir kļuvusi saimnieciskā darbība ar peļņas gūšanas raksturu. Senātam kasācijas kārtībā bija jānoskaidro, kādos apstākļos biedrības veikta darbība par atlīdzību ir savienojama ar biedrības institūta būtību. Senāts spriedumā atsaucās jau uz iepriekš tiesu praksē nostiprinātu argumentu, ka biedrībai nav liegts papildus tās pamatdarbībai – biedrības statūtos noteikto mērķu īstenošanai – veikt arī saimniecisko darbību, ja vien tā ir saistīta ar biedrības īpašuma izmantošanu un uzturēšanu vai kā citādi vērsta uz biedrības statūtos noteikto mērķu sasniegšanu. Senāts norāda, ka būtisks ir kopskats uz pieteicējas veiktās darbības būtību un minētajā...

Smaržas ir lieliska dāvana! Veikalu plauktos vizuļo rozīgās Versace smaržas, nopietnās Hugo Boss, un klasiskās Chanel No.5. Atliek tikai izvēlēties īsto aromātu. Šeit sekos daži padomi, kas palīdzēs veikt šo izvēli: 1. Uzziniet dāvanas saņēmēja vēlmes Mēģiniet uzzināt, kādas smaržas saņēmējs parasti izmanto. Vai dod priekšroku ziedu, koka, citrusaugļu vai ledusaukstajām smaržām? Labāk palikt pie tām notīm, kuras gaviļnieks jau ir iemīļojies, nekā nejauši uzdāvināt tādas smaržas, kas galīgi nepriecē saņēmēju. 2. Apzinieties budžetu Jāapdomā, cik daudz naudas Jūs esat gatavs tērēt dāvanai. Smaržas nopērkamas par dažādām summām – atrodiet to smaržu pudelīti, kas atbilst Jūsu budžetam. 3. Izmēģiniet smaržas pats Labākais, un godīgi sakot vienīgais veids, kā izvēlēties smaržas, ir tās pasmaržojot pašam. Dodieties uz smaržu veikalu un lūdziet palīdzību no pārdevēja. Izmēģiniet vairākas smaržas uz ādas, lai redzētu, kuras vislabāk iesūcas Jūsu ādā un kas Jums pašam visvairāk patīk. Būtu taču jauki nākamreiz satiekot draugu sasmaržot aromātu, kas pašam liekas...

No 2023. gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumus drīkst sniegt tikai licencēti grāmatveži. Atbilstoši Grāmatvedības likumam licencēšanas prasībām bija noteikts pārejas periods — divi gadi. Par ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju maksājama valsts nodeva 100 eiro apmērā, to izsniedz uz pieciem gadiem. Ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur Valsts ieņēmumu dienests (VID). Šī gada vidū pārejas periods, lai ārpakalpojuma grāmatveži iegūtu licenci, ir beidzies, un sods par nelikumīgu ārpakalpojumu sniegšanu ir gana iespaidīgs — no 500 līdz 8000 eiro. Grāmatvedības likuma 34. pants nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un atbilst šādiem nosacījumiem: ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir fiziskā persona, tā ir ieguvusi vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (koledžas izglītību) Profesionālās izglītības likuma izpratnē vai akadēmisko augstāko izglītību (vismaz bakalaura grādu) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un...

No šā gada 1. oktobra uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (nodeva) par saviem darbiniekiem jāmaksā arī fiziskajām personām, kuras algo darbiniekus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Nodevas apmērs ir 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Nodevu aprēķina kopā ar pārējiem darbaspēka nodokļiem, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā aizpildot “Darba devēja ziņojumu (VSAOI un IIN)”. Aizpildot darba devēja ziņojumu, 9. ailē jāieliek atzīme rindās, kur norādīti darba ņēmēji, par kuriem darba devējs maksā nodevu: Aprēķinātā nodeva tāpat kā pārējie darbaspēka nodokļi – IIN un VSAOI – jāmaksā par katru mēnesi līdz nākamā mēneša 23. datumam. Nodeva jāieskaita vienotajā nodokļu kontā un maksājumu ērti var veikt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Maksājumi”. Ja maksājumu veic savā internetbankā, tas jāveic uz vienoto nodokļu kontu, izmantojot šādus rekvizītus: Konts: LV33TREL1060000300000 Saņēmējs: VALSTS BUDŽETS (VID) Reģistrācijas Nr. 90000010008

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Akcīzes nodokļa likumā. Ar izmaiņām likumā plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, un vienlaikus saglabātu konkurētspēju Baltijas reģionā, trīs gadu periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Likumprojekts paredz alkoholisko dzērienu grupai “pārējie alkoholiskie dzērieni” palielināt akcīzes nodokli katru gadu par 5% trīs nākamo gadu periodā, savukārt citām alkoholisko dzērienu grupām (alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem) palielināt katru gadu vidēji par 10% trīs nākamo gadu periodā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir paredzēta – 2024. gada 1.martā, 2025. gada 1. martā un 2026. gada 1. martā. Likumprojekts paredz pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes: cigaretēm katru gadu...

Viens no ekonomikas, jo īpaši — eksporta — attīstību ietekmējošiem faktoriem, ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Tas gan ir stingri reglamentēts, tomēr valsts var piedāvāt gan subordinētos (kopā ar komercbankām izsniegtos), gan arī tiešos kredītus, gan arī kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanu, un dažus citus instrumentus. Cik šim valsts atbalstam varētu būt liela loma uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanā? Varbūt tieši šajā aspektā ieraugāmas kādas būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā, kas varētu skaidrot Lietuvas un Igaunijas veiksmīgāku izaugsmi? Kādas mērķprogrammas pieejamas katrā no Baltijas valstīm, un cik sekmīgi tās darbojas? Baltijas valstīs pieejamas daudzas un dažādas uzņēmējdarbības, tostarp uz eksportu orientētas atbalsta programmas. Finanšu institūcija, kas sniedz valsts atbalstu uzņēmējiem Latvijā ir Altum, Lietuvā — Invega, bet Igaunijā — KredEx. Aizdevumi Latvija Latvijā komersantiem pieejami vairāku veidu aizdevumi no valsts finanšu institūcijas Altum — starta aizdevums un mikrokredīts biznesa uzsācējiem, izaugsmes aizdevums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). MVU izaugsmes aizdevums pieejams saimnieciskās...

Valdība 10. oktobra sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus normatīvajos aktos, kas autoratlīdzību saņēmējiem paredz iespēju līdz 2024. gada 31. decembrim nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam. Pašlaik likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir ietverts ierobežojums, kas liedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tas nozīmē, ka persona, kura saņem darba algu un vienlaikus vēlas samaksāt nodokļus par autoratlīdzību kā MUN maksātājs, zaudē tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tiek plānots veikt izmaiņas (likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), lai šo nepilnību labotu, taču šobrīd nav skaidrības, kā minētās izmaiņas darbosies praksē. Ja autoratlīdzības saņēmējiem vairs nebūs iespējas nomaksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem, tie autoratlīdzību saņēmēji, kuri saņem darba algu un...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2023. gada 16. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2023. gada 23. oktobrim, informē Valsts ieņēmumu dienests. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot...

Ministru kabinets (MK) 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Likumprojekts tālāk tiks nodots izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā, tas ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, kas, kā iecerēts, stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, tādējādi nodrošinot atbilstoši skaidru tiesisko regulējumu PVN jomā. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina uzņēmumus PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai, no kura ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Papildus lemts pārskatīt PVN regulējumu atbilstoši Uzņēmumu...

Slēdzot darījumus, esam pieraduši, ka informāciju par juridiskajām personām, to pārstāvjiem noskaidrot ir pavisam vienkārši, jo juridisko personu aktuālie dati un izmaiņas tajos ir brīvi un publiski pieejami. Citādāk ir ar fizisko personu aktuālajiem datiem, jo saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, ne visi dati drīkst būt publiski pieejami, kas no vienas puses aizsargā fiziskās personas, bet no otras puses – rada kreditoram sarežģījumus aktuālo datu noskaidrošanā. Pamatinformācija, kuru nepieciešams noskaidrot kreditoram, lai tas varētu uzsākt parāda piedziņu, ir fiziskās personas statuss vienotajā Fizisko personu reģistrā, proti, vai persona ir reģistrēta (pieejama informācija par deklarēto dzīvesvietas adresi), vai tā nav izslēgta no reģistra (sakarā ar personas nāvi) u.tml. Zinot pamatinformāciju, ir iespējams noskaidrot ziņas par fiziskās personas finansiālo stāvokli un parādsaistībām, kas ļauj izvērtēt iespējas parāda piedziņā, kā arī saprast nākamos soļus, kādi kreditoram veicami. Informācija par fiziskās personas nāvi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piedāvā iespēju ikvienam pārbaudīt vai saņemt...

Ministru kabinets (MK) 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. Grozījumi likumā paredz, ka personas drīkstēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju atsevišķos gadījumos, ja ir guvušas tikai noteikta veida ienākumus, tostarp varēs nedeklarēt pensijas, ja to kopējais apjoms gadā nepārsniedz 6000 eiro (pensionāra gada neapliekamo minimumu). Šādi tiek novērsts nesamērīgs birokrātisks slogs attiecībā uz lielu daļu pensionāru, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija un šī pensija vienlaicīgi nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tāpat drīkstēs nedeklarēt ar IIN neapliekamus ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz 3. pakāpei, ja ienākumi gadā kopā nepārsniedz 10 000 eiro, lai nebūtu jādeklarē ģimenes locekļu dāvanas nozīmīgās dzīves jubilejās, kuru vērtību parasti dāvanas saņēmējs precīzi nezina. Neiesniegt deklarāciju varēs arī tad, ja saņem ar IIN neapliekamus ienākumus no citām fiziskajām personām, kas kopā taksācijas gadā nepārsniedz 100 eiro,...

Valdība 9. oktobrī izskatīja arī Finanšu ministrijas (FM) rosināto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz precizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām un nodokļa atvieglojumiem. Ar grozījumiem paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam. Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā. Darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu paredzēts palielināt līdz 40 eiro mēnesī. Šo regulējumu turpmāk paredzēts likumā ietvert kā pastāvīgu normu. Kompensāciju var izmaksāt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; 2)...

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un, lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ņemot vērā arī taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru. Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs. Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Savukārt, kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra publiskotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022....