JAUNUMI

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas pilnveido akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību, uzlabo informācijas pieejamību par akcionāriem, modernizē akcionāru sapulču sasaukšanas un sapulces norises kārtību, dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību, pārskata akciju un pamatkapitāla daļu apmaksas kārtību, kā arī papildina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju atklāšanai. Zvērinātu advokātu biroja COBALT vebinārā «Jauns Komerclikuma regulējums: izaicinājumi akciju sabiedrībām» vecākā speciāliste, zvērināta advokāte Marija Berdova un biroja partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters informēja par būtiskākajām izmaiņām akciju sabiedrību regulējumā. Salīdzinot esošo regulējumu ar jauno, galvenā atšķirība ir: ja agrāk statūtos bija jāparedz gan akciju veids, gan forma, tad jaunajā regulējumā likumdevējs piedāvā atteikties no formas norādīšanas un turpmāk visas vārda akcijas kļūst par reģistrētajām akcijām, savukārt uzrādītāja akcijas ir uzskatāmas par dematerializētajām akcijām. Akciju uzskaite/iegrāmatošana notiek akcionāru reģistrā (reģistrētajām akcijām) vai Centrālajā Vērtspapīru depozitārijā (CVD) (dematerializētajām akcijām). Ja...

Vai saraksts, kurā minēti personu vārdi un uzvārdi un attiecīgi pret katru vārdu ir veikts personas paraksts, ir uzskatāms par personas datu apstrādi? Vai pārkāpts datu aizsardzības regulējums, ja sarakstā ir minēti arī nepilngadīgo personu vārdi? Uz šādu jautājumu atbildi sniegusi Administratīvās rajona tiesa. Datu valsts inspekcijā (turpmāk - Inspekcija) ar iesniegumu vērsās persona, norādot, ka pirmsskolas izglītības iestādes telpās publiski ir pieejama mape, kurā ir ietverti visu bērnu un vecāku vārdi, uzvārdi un vecāka paraksts. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka, iespējams, tiek veikta nelikumīga datu apstrāde. Inspekcija iesniedzējam paskaidroja, ka konkrētajā gadījumā attiecībā uz mapes pieejamību citiem pirmsskolas izglītības iestādes apmeklētājiem netiek veikta iesniedzēja personas datu automatizēta apstrāde, kā arī nav konstatējams, ka apstrādātie personas dati veidotu daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas. Saraksta veidošana un iespēja bērnu vecākiem noteiktā brīdī, piemēram, parakstoties sarakstā par izglītības iestādes iekšējo noteikumu ievērošanu, redzēt citu bērnu un...

Šā gada 1. augustā stāsies spēkā 2023. gada 4. jūlijā pieņemtie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353). Kā informē Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), noteikumos veikti grozījumi 1. pielikumā, papildinot būvdarbu, preču un pakalpojumu grupas, kurām publiskajā iepirkumā obligāti piemērojams zaļais iepirkums, ar divām jaunām grupām. Precizēts un papildināts arī 2. pielikums un 3. pielikums. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, kopumā tiek veikti grozījumi septiņās preču un pakalpojumu grupās (četrām obligāti piemērojamām grupām no MK noteikumi Nr. 353 1. pielikuma - pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, datortehnika un divām grupām no 2. pielikuma – būvniecība, transports, ceļu projektēšana, uzturēšana un būvniecība). Tiek noteiktas arī obligātās minimālās piemērojamās prasības būvdarbu iepirkumiem – 14 kritēriji, paplašinot tvērumu un attiecinot uz trešās...

Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 3. punkts paredz kandidātu/pretendentu izslēgšanas iemeslus, kas attiecināmi uz ārzonā reģistrētiem uzņēmumiem. Lai pasūtītājs konstatētu, vai konkrētais uzņēmums, kas būtu izslēdzams no iepirkuma, ir saistīts ar ārzonu, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sagatavojis to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu minētā likuma 1. panta 3.¹ punkta izpratnē. Piemēram, Panamas Republika nav uzskatāma par ārzonu, jo pastāv Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses un Centrālameriku, no otras puses. Attiecīgi ASV Virdžīnu salu teritorija arī nav uzskatāma par ārzonu iepirkumu sakarā, jo tā ir Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalsts teritorija. Ar pilnu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu iespējams iepazīties šeit. Atgādinām, ka šī gada 1. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 333 "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts", kas...

Arvien vairāk grāmatvedības dzīvē ienāk mākslīgais intelekts (MI) vai dažādi digitālie risinājumi. Vairāki kolēģi jau iepriekšējos žurnāla numuros ir rakstījuši, kā digitalizācija jau atvieglo vai atvieglos nākotnē grāmatveža ikdienu, daudz dzirdam par digitālo transformāciju, procesu digitalizāciju u. tml. Arī es personīgi esmu PAR digitalizāciju, kas ir sinonīms vārdam efektivitāte. Tomēr, lai papētītu dziļāk, ko par digitalizāciju domā paši grāmatveži un grāmatvedības biroju vadītāji un īpašnieki, veicu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju un nozares ekspertu aptauju (n=135), kuras mērķis bija noskaidrot, vai, lietojot digitālos rīkus, iespējams paaugstināt grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju biznesa efektivitāti, un kāda ir kopējā nostāja pret digitālajiem rīkiem. Latvijas vieta Eiropā — ir kur augt Respondentu aptaujas rezultāti norādīja uz faktu, ka galvenais ārpakalpojumu grāmatveža uzdevums ir klienta datu apkopošana un ievadīšana uzskaites sistēmā, atskaišu un gada pārskatu sagatavošana un iesniegšana, kā arī konsultēšana nodokļu un citu saistīto normatīvo aktu piemērošanas jautājumos. Aptauju dalībnieki norādīja, ka no katra klienta individuālajām vēlmēm un izpratnes...

Lai noskaidrotu un saprastu kādu problēmu likuma (–u) līkločos, ir svarīgi ievērot noteiktu terminoloģiju. Diemžēl ar terminoloģijas brīvu (paviršu) piemērošanu bieži vien īsti neveicas. Kas bija «normālais darba laiks»? Viens no it kā vienkāršiem terminiem, kas lietojams darba tiesiskajās attiecībās, ir «normālais darba laiks». Atgriežoties vairākus gadu desmitus atpakaļ, par normālo darba laiku tika uzskatīts darba laiks darba dienās no pirmdienas līdz sestdienai (vēlāk — līdz piektdienai) ar dažādu stundu skaitu darba dienā, bet konkrētu stundu skaitu nedēļā — 40 vai 35. Proti, ja svētku diena bija iekritusi kādā darba dienā (nedēļas vidū), tā netika iekļauta «normālā darba laikā», proti, tas kļuva mazāks. Tādējādi visas normālā darba laika stundas tika summētas un katram mēnesim noteikts savs normālais darba laiks. Pēc tāda principa gadiem ilgi (un arī patlaban) ik gadu tiek veidots darba laika kalendārs četriem pamata darba laikiem (40 vai 35 stundas nedēļā, kad jāstrādā 5 vai 6 darba dienas nedēļā). Šāds...

No 2023. gada 20. septembra līdz 20. oktobrim jaunie lauksaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Publiskais finansējums ir 7,48 miljoni eiro. Maksimālā atbalsta summa ir 40 000 eiro ar 100% atbalsta intensitāti, to var saņemt vismaz divos maksājumos: 80% avansā un 20% pēc darījuma darbības plāna pabeigšanas. Pasākuma mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimniecībā, nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā. Atbalstīt gados jaunu cilvēku vēlmi saimniekot, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību. Šī ir pirmā projektu pieņemšanas kārta jaunajiem lauksaimniekiem 2023.-2027. gada periodā. Ir vairākas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos. Vairs nav spēkā nosacījums sākotnējam minimālajam saimniecības lielumam, var tikai uzsākt saimniecisko darbību. Saimnieciskās darbības ilgums pirms projekta iesniegšanas var būt ne lielāks par pieciem gadiem, iepriekšējā periodā tie bija divi gadi. Jaunais lauksaimnieks var pārņemt visu saimniecību vai tās daļu, t.sk., ražošanas resursus. Ja...

Ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), ko sagatavojusi Eiropas Komisija (EK), Latvijai uzrādīti labi rādītāji lietu izskatīšanas termiņos un tiesu sistēmas kvalitātes rādītājos, informē Tieslietu ministrija. Lietu izskatīšanas termiņi Latvija ieņem 3. vietu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar īsāko lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē civillietās, komerclietās, administratīvajās lietās un cita veida lietās. Šādā novērtējumā Latviju apsteidz tikai Igaunija un Dānija. Latvijas vidējais rādītājs strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā pirmajā instancē – 220 dienas (11. vieta ES). Savukārt vērtējot attiecīgo kategoriju lietu izskatīšanu visās trijās tiesu instancēs, Latvija ieņem 7. vietu starp ES valstīm. Atsevišķi vērtējot administratīvo lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē - Latvija ieņem 9. vietu ES, bet, vērtējot izskatīšanas termiņus visās trijās tiesu instancēs - 3. vietā. Latvijā ar korupcijas novēršanu saistītas lietas pirmajā instancē tiek izskatītas aptuveni 200 dienās, kas ierindo Latviju 8. vietā starp ES valstīm. Izteikti...

Darbinieks strādāja normālo darba laiku (40 st. nedēļā), bet pēc darba līguma grozījumiem būs jāstrādā nepilnu darba laiku (16 st. mēnesī). Darba samaksa arī izmainījās, tomēr kopumā stundas tarifa likme palika nemainīga. Mēnesī, kad stājās spēkā izmaiņas, darbinieks ir paņēmis atvaļinājumu — sešas darba dienas. Kā būtu pareizi aprēķināt atvaļinājuma atlīdzinājumu? Vidējo dienas izpeļņu pēdējos sešos mēnešos reizinot ar sešām dienām, vai atvaļinājuma laiku jāapmaksā par sešām stundām, jo tas ir reālais laiks, kas viņam būtu jānostrādā par tām dienām, kad ir atvaļinājums. Kurš no variantiem ir pareizs un taisnīgs? Atbilde Sākšu skaidrojumu no pretējās situācijas. Darbiniekam bija noteikta «maza alga», vai viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. Šādos gadījumos parasti arī vidējā dienas/stundas izpeļņa ir «maza». Būdams darba attiecībās, darbiniekam uzkrājās laiks, kas «pelna» tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kura ilgums (pie jebkuras slodzes un algas) nav mazāks par četrām kalendāra nedēļām. Kādā brīdī viņam piedāvāts darbs ar pilnu slodzi un...

Tehnisku traucējumu dēļ 20. jūlijā lietotājiem uz laiku nebija iespējas pieslēgties darbam ar Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). EDS pieejamība ir atjaunota, tomēr visas dienas garumā bija traucēta iespēja iesniegt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas. Lai uzņēmēji varētu tās iesniegt bez kavējumiem, to PVN deklarāciju iesniegšanas termiņš ir pagarināts par divām darba dienām, tas ir, līdz 24. jūlijam. Tādējādi PVN deklarācijām, ko nav iespējams iesniegt laikā līdz 20. jūlijam, bet kas tiks iesniegtas līdz 24. jūlijam, nav kavējuma un attiecīgi par to netiek piemērots sods. EDS nepieejamību izraisīja bojājumi vienā no vecākajiem VID IT infrastruktūras posmiem, kas izveidots pirms 24 gadiem. Novecojušo infrastruktūru VID pakāpeniski aizstāj ar mūsdienīgiem risinājumiem, kas piemēroti gan augstākai noslodzei, gan sarežģītākai datu apstrādei. VID jau ir pārgājis uz jaunu maksājumu apstrādes informācijas sistēmu, kas ļāvis ieviest uzkrāšanas principu budžeta uzskaitē un iedzīvotājiem un uzņēmumiem 42 dažādus nodokļu maksājumu kontus aizstāt ar vienu. Šo...

No 2023. gada 6. oktobra līdz 6. novembrim lauksaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Kopējais publiskais finansējums ir 5 miljoni eiro. Atbalstu var saņemt jaunas un lietotas (ne vecākas par pieciem gadiem) tehnikas un iekārtu iegādei, ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, preventīvu pasākumu īstenošanai, investīcijām klimata pārmaiņu samazināšanā, būvniecībai un zemes un ēku iegāde. Pasākuma mērķis ir atbalstīt mazo lauku saimniecību attīstību, lai veicinātu to konkurētspēju, palielinot ražošanas produktivitāti un efektivitāti. Šī ir pirmā jaunā 2023.-2027. plānošanas perioda projektu iesniegšanas kārta minētajā pasākumā, tāpēc ir vairākas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā perioda nosacījumiem. Svarīgi! Lai sagatavotu projektu, pretendentiem nav jāpiesaista konsultants. Vairs nav jāievēro nosacījums sākotnējam minimālajam saimniecības lielumam, var uzsākt lauksaimniecisko ražošanu. Kopējā īpašumā esošās un nomātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nevar pārsniegt 100 ha. Šis ir investīciju pasākums, tāpēc pretendents veic ieguldījumus, pēc kuriem attiecīgi atgriež atbalstu 50% vai 85% apmērā. Uz atbalstu...

Biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir vienīgā organizācija valstī, kurai ir Kultūras ministrijas izsniegta atļauja pārvaldīt izpildītāju un fonogrammu producentu mantiskās tiesības. Tādējādi tā ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties veikalu, viesnīcu, dažādu pakalpojumu sniedzēju pārstāvji un citas personas, lai iegūtu tiesības atskaņot fonogrammas veikalos, viesnīcās un citās vietās. Konkurences padome (KP) padziļinātā izpētē par LaIPA piemērotajiem kritērijiem atlīdzības maksas tarifu aprēķināšanai par mūzikas atskaņošanu viesnīcu istabās secināja, ka vairāki tarifu aprēķināšanas kārtībā piemērotie kritēriji nav uzskatāmi par pamatotiem un secināja, ka LaIPA atrodas dominējošā stāvoklī blakustiesību pārvaldīšanas tirgū Latvijas teritorijā. Līdz ar to tai ir pienākums piemērot taisnīgus un pamatotus maksājumus saviem klientiem. KP veica padziļinātu izpēti par LaIPA izstrādāto metodoloģiju “Publiskais izpildījums – Maksājamās atlīdzības lielumu noteikšanas pamatojums, ietekmējošie faktori un metodoloģija”. Kādas viesnīcas iesniegumā KP tika norādīts, ka atlīdzības maksas tarifa aprēķinam LaIPA lieto ekonomiskos rādītājus, kas, iesniedzēja ieskatā, neatbilst faktiskajai situācijai un neraksturo ekonomisko...

Būvniecība ietver vairākus apdrošināšanas veidus gan attiecībā uz projektēšanu un būvniecību, gan ekspluatācijas un garantijas laiku. Svarīgi ir zināt, kādiem jautājumiem ir vērts pievērst uzmanību jau līguma slēgšanas sarunu laikā un kādas prasības izvirzīt būvniekiem saistībā ar būvspeciālistu un būvdarbu veicēju obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Pirmie jautājumi, kas ir jānoskaidro ar civiltiesisko apdrošināšanu un attiecīgi atlīdzības izmaksām saistītos gadījumos: kam ir iestājusies civiltiesiskā atbildība, uz kāda pamata tā ir iestājusies un vai pastāv atbildību izslēdzošie vai mazinošie apstākļi, tā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumu risināšanas pamatprincipus vebinārā „Būvniecības obligātā apdrošināšana – reāla aizsardzība vai ilūzija?” akcentēja Santa Rubīna, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošā speciāliste, zvērināta advokāte. Piemēram, ja tiek secināts, ka vainīgs ir arhitekts, tad tas, ka ir noslēgts būvnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, pasūtītājam diezin vai palīdzēs, jo būs nepieciešams sniegt pretenziju saskaņā ar arhitekta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu. Vai pastāv atbildību izslēdzošie vai mazinošie apstākļi? Kā piemēru S. Rubīna minēja gadījumu, ko...

Rakstā «Skaidras naudas darījumu grāmatvedības uzskaite — kas mainījies no 2022. gada 1. janvāra?» (publicēts žurnāla Bilance 2021. gada decembra (480.) numurā) minēts, ka «Darījumu apliecina ar VID reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma.» Arī piemērs ar naudas iemaksu kasē ir, izmantojot VID kvītis. Taču ko tādā gadījumā, ja klients kvīti nepieprasa vai pat atsakās izpaust savus datus? Kā uzskaitīt darījumus un līdz ar to grāmatot kases ieņēmumus? Tāpat — par POS termināla darījumiem. Tiem arī pretī var izsniegt VID reģistrētu kvīti pēc klienta pieprasījuma. Bet, ja nepieprasa, — pretī pavadzīmi? Vai ko? Atbilde Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 82.1. punktā uzskaitīti gadījumi, kad, nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces...

Darba devējam, veicot darba samaksas aprēķinus un darba samaksas izmaksu, jānoformē darba algas aprēķinu un izmaksas dokumenti, norāda Valsts darba inspekcija. Saskaņā ar Darba likuma 71. pantu, izmaksājot darba samaksu, darba devējam jāizsniedz darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Saņemot darbinieka pieprasījumu, darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot. Grāmatvedības likuma (spēkā no 01.01.2022.) 28. pantā ir noteikti minimālie grāmatvedības dokumentu glabāšanas termiņi (t.sk., dokumentu par aprēķināto darba samaksu darbiniekiem), piemēram: “[..] 3) attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u. tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kuru datums ir agrāks par 1999. gada 1. janvāri, — 75 gadi; 4) šā panta 3....