VISI RAKSTI

Vēl pirms gadiem trim katru rītu devāmies uz darbavietu cauri visai pilsētai, braucām uz citu pilsētu vai ciematu. Mūs uz galda gaidīja pavadzīmju, rēķinu un čeku kaudze. Un lieli plaukti pa visu sienu ar mapēm. Kabinets vienās mapēs un dokumentos. Gadam beidzoties, gudrojām, kā vecos dokumentus sašūt mazākās mapēs, lai atbrīvotu vietu jaunām mapēm un jauniem papīru kalniem. Tagad mūsu darba dzīve rit pavisam savādāk — darba vieta ir tur, kur tai brīdī atrodamies, mājās, laukos, viesnīcā… Jebkur, kur ir dators un internets. Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēla citā dimensijā. Dažās dienās pielāgojāmies pavisam citam darba stilam ar citiem darba instrumentiem: attālināts darbs, mākoņpakalpojumi, tiešraides tīkli, tiešsaistes datu apmaiņa, dokumentu digitalizācija u.c. Iemācījāmies to, ko, visticamāk, nemaz nebūtu centušies apgūt kā nevajadzīgu un sarežģītu vēl ilgu laiku. Atpakaļceļa vairs nav! Un mēs nemaz vairs negribam katru dienu doties uz biroju, tērēt laiku ceļam, pārcilāt papīru kalnus. Mēs labprāt darbojamies no mājām ar...

Jaunā, 2023. gada budžeta pieņemšana veselības aprūpes nozarē nozīmēs ievērojamu finansējuma samazinājumu gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Absolūtos skaitļos nozares kopējais finansējums saruks no 2 miljardiem eiro 2022. gadā līdz 1,6 miljardiem eiro šogad, bet relatīvi tas nokritīs jau zem 4% pret iekšzemes kopproduktu. Salīdzinoši - Igaunijā jau patlaban veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9% no IKP. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlē vien 1384 eiro, kamēr Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327 eiro, bet Lietuva – 2302 eiro, liecina Latvijas ārstu organizāciju izplatītā informācija. Pat ja neņem vērā iepriekšējā gada papildu finansējumu - vienreizējos izdevumus, kas saistīti ar COVID pandēmiju, - Veselības ministrijas pamatbudžets šogad pieaudzis tikai par 85,8 miljoniem eiro jeb aptuveni 5,6%. Tas nesedz pat inflācijas radīto pieaugumu (vispārējā gada vidējā inflācija Latvijā pērn sasniedza 17,3%; veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpis par 9,7%),...

Par grāmatvedības dokumentu glabāšanu papīra formātā viss jau ir zināms. Salīdzinoši jauns dokumentu glabāšanas veids ir glabāšana elektroniskā vidē — datorā, cietajā datu nesējā vai digitālā formātā jeb e–vidē. Lai dokumentus varētu glabāt elektroniskā vidē, tie vispirms jāpārvērš formātā, kurā tie, tāpat kā papīra dokumenti, būtu lasāmi, izdrukājami un tajos esošā informācija nezustu un nebūtu maināma glabāšanas laikā. Un, protams, lai vieta un vide, kurā dokumentus glabājam, būtu droša un nepiederošām personām nepieejama. Kā visu sakārtot un nodrošināt, savu redzējumu un pieredzi izklāstīšu šajā rakstā. Vispirms jautājums — vai esam gatavi nākotnei? Parasti, lai sāktu ko jaunu, rodas jautājumi, ir neziņa, piezogas bailes. Esam pieraduši, un mums ir ērti strādāt, kā ierasts. Kāpēc būtu kaut kas jāmaina? Iedrošināšu ar mūsu uzņēmuma nu jau septiņu gadu pieredzi sākotnēji elektroniskā, pēc tam digitālā arhīva veidošanā un uzturēšanā. Īsumā — ir ērti un ātri sameklēt dokumentus, lai tos kādam nosūtītu vai paši tajos ieskatītos. Nav...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka valsts amatpersonām līdz 2023. gada 3.aprīlim ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Kārtējā gada deklarācija par 2022.gadu jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai. Šogad ikviena amatpersona, izmantojot EDS, var pieteikties arī tiešsaistes individuālai padziļinātai konsultācijai par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu, bet līdz šī gada 30. martam notiks tiešsaistes konsultācijas amatpersonu grupām. Šajā laikā jebkura valsts amatpersonas varēs brīvi, bez iepriekšējas pieteikšanās, pieslēgties tiešsaistei un uzdot VID speciālistiem jautājumus par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai...

Pārlieku liela uzticēšanās līdzcilvēkiem ir lielākais klupšanas akmens dažāda veida darījumos ar nekustamo īpašumu – nepārbaudot līguma nosacījumus un neuzticot dokumentu sagatavošanu speciālistam, var viegli krist krāpnieku nagos, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) novērojumi. Tāpēc ikgadējo Notāru dienu ietvaros 8. un 9. martā no plkst. 10.00 līdz 14.00 ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs saņemt bezmaksas konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu, atstāšanu mantojumā, pārņemšanu, dāvināšanu, sadalīšanu utt. Pieaugot vispārējai nedrošībai un pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, aizvadītā gada laikā palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vērsušies pie zvērinātiem notāriem pēc dažāda veida palīdzības darījumos ar nekustamo īpašumu. Vienlaikus augusi arī krāpnieku aktivitāte, steidzot izmantot iedzīvotāju lētticību. Mudinot iedzīvotājus pirms juridiska rakstura lēmumu pieņemšanas konsultēties ar jomas speciālistiem, LZNP rīkotajās ikgadējās Notāru dienās tiks turpināta pērn uzsāktā tēma par riskiem darījumos ar nekustamo īpašumu, un iedzīvotājiem būs iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas. Lai apkopotu krāpšanas upuru stāstus, brīdinātu līdzcilvēkus un tādējādi nepieļautu līdzīgu...

Kādi nodokļi piemērojami darba samaksai darbiniekam, kuram ir I grupas invaliditāte un nav atzīmēta algas nodokļa grāmatiņa? Atbilde Ja darbinieks nav atzīmējis ANG pie konkrēta darba devēja, grāmatvedis nedrīkst piemērot ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu par invaliditāti, kā arī piemērot IIN likmi 20% apmērā arī mazai darba samaksai (līdz 1667 eiro). Iespējams, darba grāmatiņa ir iesniegta citam darba devējam, pensijas izmaksātājam vai arī nav iesniegta nekur (ar mērķi atgūt samaksāto IIN, deklarējot ieņēmumus par visu gadu). Ja personai ir piešķirta invaliditātes pensija, tai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piemēros neapliekamo minimumu (500 eiro), līdz ar to darbavietā netiks piemērots vispārējais neapliekamais minimums (patlaban tie ir vienādi). Ja invaliditātes pensijas apmērs ļauj, VSAA var piemērot pensijai arī IIN papildu atvieglojumu (I grupai — 154 eiro mēnesī), bet tad ANG jābūt iesniegtai (atzīmētai) aģentūrā. Iesniegt grāmatiņu VSAA ir lietderīgi, ja invaliditātes pensija ir lielāka par neapliekamā minimuma un papildu atvieglojuma kopsummu, jo personai ar invaliditāti...

Žurnāla Bilance iepriekšējos sešos numuros varējāt lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par viņu pieredzi, saskaroties ar energoresursu un vispārējo inflāciju, ar karu Ukrainā saistītajiem sarežģījumiem, kā arī citiem strukturāliem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem. Publikāciju cikla noslēguma daļā vēlējāmies saņemt atbildes no Finanšu ministrijas, jautājot par ministrijas atbildības lokā ietilpstošajiem risinājumiem uzņēmumu izvirzītajām problēmām, kas saistītas ar nodokļu politiku un finanšu sistēmas jautājumiem. Tomēr Finanšu ministrija interviju atteica, pamatojot ar to, ka diskusijas par nodokļu politikas pārmaiņām esot tikai sākušās. Tāpēc uz sarunu aicinājām Saeimā jaunievēlētās opozīcijas partijas Progresīvie pārstāvi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Andri Šuvajevu, kurš aktīvi publiski analizējis valdības virzīto valsts budžetu. Latvijas ekonomikas konkurētspēja uz Baltijas fona izskatās bēdīgi — laika izteiksmē ekonomisti runā pat par desmit gadu atpalicību no Lietuvas un Igaunijas. Kas, jūsuprāt, ir šīs atpalicības galvenie cēloņi? Izvēles, kuras veicām pēc neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos gados, ilgtermiņā nebija pareizākās....

Darbiniecei 2021. gada 11. maijā sākās maternitātes atvaļinājums, kas vēlāk pārtapa par bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 2023. gada janvārim. No 2023. gada 16. līdz 31. janvārim darbiniece izmantoja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Kā pareizi noteikt periodu, no kura darba samaksas jānosaka vidējā izpeļņa atvaļinājuma apmaksai? Atbilde Darba likuma 75. panta 1. daļā noteikta vispārējā kārtība: visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Ja darbiniekam nav darba samaksas minētajā periodā, tā jāmeklē iepriekšējos sešos mēnešos. Tomēr ir daži izņēmumi (75. panta 2. un 6. daļa), kad aprēķina periods ir nosakāms īsākajā (faktiskajā) nodarbinātības laikā. Piemēram, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbiniece nav strādājusi un viņai nav izmaksāta darba samaksa (jo bijusi attaisnotā prombūtne), vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma. Darbinieces maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājums ir attaisnota (pamatota) prombūtne. Tādēļ periods,...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2023. gada 14. februāra noteikumi Nr. 60 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību”” Grozījumi veikti, lai nodrošinātu akcīzes preču deklarēšanas iespēju četriem jauniem akcīzes nodokļa maksātājiem, kas definēti 2022.gada 13.oktobrī pieņemtajā likumā “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” . Saistībā ar patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un akcīzes preču tālpārdošanu, akcīzes nodokļu maksātāji ir: sertificēts saņēmējs, īslaicīgi sertificēts saņēmējs, nosūtītājs tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvis. Ņemot vērā minēto jaunā redakcijā izteikts 1.; 2.1; 3. un 4. pielikums. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija (2.1 pielikums) papildināta ar jaunu nodokļa maksātāja statusus - uztura bagātinātāju ražotājs, kas nodrošina skaidru deklarēšanas un nodokļa aprēķināšanas kārtību uztura bagātinātāju, kuri satur etilspirtu, ražotājiem, kuru saražoto uztura bagātinātāju...

Žurnāla 2023. gada janvāra numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās. Drukātā žurnāla rakstu arhīvu iespējams lasīt arī tiešsaistē portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) sadaļā E–BILANCES JURIDISKIE PADOMI. Pamatnolīguma vērtība EST 2022. gada 14. jūlija spriedums apvienotās lietas C–274/21 un C–275/21 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24), 33. panta 1. punkts nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras. Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu. Savukārt Direktīvas 2014/24 33. panta 3. punkts paredz, ja pamatnolīgums ir noslēgts ar vienu ekonomikas dalībnieku, tiesības slēgt līgumus, kas balstās uz...

Satversmes tiesa 2023. gada 23. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑03‑01 “Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas ir ietvertas Civilprocesa likuma 66. nodaļā par Latvijā izveidotas pastāvīgās šķīrējtiesas (turpmāk arī – šķīrējtiesa) nolēmuma izpildi. Civilprocesa likuma 534. pants noteic kārtību, kādā iesniedzams pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. Civilprocesa likuma 534.1 pants reglamentē šāda pieteikuma nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Civilprocesa likuma 535. pants noteic kārtību, kādā pieteikums izlemjams, bet 536. pantā ir noteikti izpildu raksta izsniegšanas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikuma pamati. Visbeidzot Civilprocesa likuma 537. pants noteic izpildu raksta izsniegšanas atteikuma tiesiskās sekas. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Krievijas Federācijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VZAIMNIJ KREDIT” (turpmāk –...

Inventarizācijā sen vairs neizmanto skaitīkļus un biezas papīru klades. Tagad viss notiek digitāli. Biezo papīru vietā ir elektronisks preču katalogs. Elektroniskajā inventarizācijā preces var saskaitīt bez kļūdām un daudz ātrāk. Par e–inventarizācijas priekšrocībām stāsta SIA Data zoom, kas strādā ar zīmolu «e–inventarizācija.lv», īpašnieki Janeks Bergs un Artūrs Platpīrs. Nesen gribēju iepirkties sava rajona vietējā veikaliņā, taču to nevarēju izdarīt, jo durvis rotāja uzraksts «Inventarizācija». Ko parasti saprot ar vārdu «inventarizācija»? Janeks Bergs: Tā ir uzņēmumā esošo preču krājumu skaita fiziska fiksēšana noteiktā brīdī. Šie dati tiek salīdzināti ar tiem, kas ir noliktavas uzskaites sistēmā, tiek identificētas nesakritības. Tieši nesakritību iemeslu atrašana ir galvenā inventarizācijas vērtība, jo pēc tās var noteikt, kur var ietaupīt, kura prece noliktavā glabājas pārāk ilgi vai kuras ātri tiek pārdotas un ir par maz. Ir iespējams noteikt preču zudumus, organizatoriskās problēmas — kāpēc prece divus mēnešus stāv noliktavā. Mana vecmāmiņa bija grāmatvede un veica inventarizāciju, izmantojot lielus koka...

Par vienu no galvenajām Latvijas ekonomikas atpalicības problēmām tiek uzskatīta uzņēmumu vājā kreditēšana (šis faktors vien samazina ekonomikas izaugsmi par ~0,8% no IKP ik gadu, pēc Latvijas Bankas dažus gadus seniem aprēķiniem). Vai valstij iespējams ko darīt? Piemēram, radīt instrumentus, kas stimulētu banku motivāciju kreditēt (līdzīga pieredze ir citās valstīs)? Finanšu ministrija (FM) atbildē portālam BilancePLZ norāda, ka no valsts puses kreditēšanas situāciju varot ietekmēt tikai ar ļoti netiešiem, vispārējiem paņēmieniem: "Komercbanku vietā nevaram pieņemt lēmumu, kreditēt vai nē un ar kādiem nosacījumiem. Tas ir pašu komercbanku darbības stratēģijas jautājums. Tas, ko varam darīt no valsts puses, ir: aktivizēt konkurenci banku sektorā (t.sk., jaunu tirgus dalībnieku ienākšana; regulējuma atvieglošana, ja iepriekš tas bijis pārāk konservatīvs; regulējuma un industrijas standarta pārmaiņas, kas mazina šķēršļus banku klientiem mainīt banku, piemēram, attiecībā uz fiksētām komisijas maksām); sekmēt prognozējamu un reģionāli konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi (t.sk., ēnu ekonomika, korupcija, uzņēmumu pārvaldība, tiesu sistēmas kapacitāte ātri, efektīvi un...

2023.gada 26.februārī spēkā stājās Padomes 2023.gada 25.februāra Regula (ES) 2023/427, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula (ES) 2023/427), informē Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/427 1.panta 6) punkta a) apakšpunktu ir noteikti jauni ievešanas ierobežojumi preču ar KN kodiem 2712, 2713, 2714, 2715, 2803, 4002 importam no Krievijas, kas minēti Regulas (ES) 2023/427 VI pielikumā, ar kuru tiek grozīts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.833/2014), XXI pielikums, papildinot to ar C daļu. Tomēr Regulas (ES) 2023/427 1.panta 6) punktā, ar kuru papildina Regulas Nr.833/2014 3.i pantu, norādīts, ka noteiktos aizliegumus nepiemēro importam, iegādei un transportēšanai, vai saistītai tehniskai vai finansiālai palīdzībai, kas vajadzīgi, lai līdz 2024. gada 30. jūnijam šādos daudzumos Savienībā importētu: a) 752 475 tonnas...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā ir izskatītas tiesību normu piemērotājiem noderīgas lietas, kas saistītas ar darba un nodarbinātības tiesībām. Arī šajā rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 1 Sk. žurnāla 2023. gada februāra numura rakstu „Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes fizisku personu datu apstrādes lietās”. Kā jau minēts iepriekšējos apskatos1, LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. Attiecībā uz EST tiesas pienākumu izskatīt lietu un pieņemt prejudiciālo nolēmumu judikatūrā ir secināts: „Atteikties lemt par valsts tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir redzams, ka lūgtajai interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktisko situāciju vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz minētajiem jautājumiem....