JAUNUMI

Atšķirība starp sieviešu un vīriešu vidējo bruto darba samaksu stundā Latvijā 2022. gadā sasniedza 17%, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā, taču nesasniedza augstāko darba samaksas atšķirības līmeni kāds tas bija 2020. gadā (22,3%), informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vislielākās darba samaksas atšķirības dzimumu griezumā ir 35-44 gadu vecuma grupā, kad starpība 2022. gadā sasniedza 24,8%, mazāka atšķirība ir starp jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem – 11,1% un vecuma grupā – 55-64 gadi (14,4%). Vecuma grupa 30-39 gadi ir tā vecuma grupa, kad atalgojums sasniedz augstāko līmeni abām vecuma grupām. Lielākas darba samaksas atšķirības 2022. gadā bija privātajā sektorā (18,1%), lai gan tālu neatpaliek sabiedriskais sektors (15,3%). Starp nepilna darba laika darbiniekiem darba samaksas atšķirības bija gandrīz uz pusi mazākas (12,1%) salīdzinājumā ar pilna jeb normālā darba laika darbiniekiem, kur sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības pēc darba laika veida...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Ieskats Senāta Civillietu departamenta sprieduma atziņās lietā, kurā darbinieks vērsies tiesā, uzskatot, ka darba devējs pret viņu izvērsis mobingu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–261/2023 (C68436521) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece cēla prasību tiesā, norādot virkni argumentu, ka darba devēja ir pieļāvusi pret viņu tādu attieksmi, kāda nav bijusi ne pret vienu citu darbinieku, jo tikuši piemeklēti dažādi iemesli viņas nenodarbināšanai, piemēram, nepielaida pie darba laikā, kuru darba devēja noteica obligātās veselības pārbaudes veikšanai; pēc minētās pārbaudes veikšanas kā šķērslis nodarbināšanai tika norādīta darba drošības instruktāžas neiziešana; pēc instruktāžas novadīšanas darba devēja, pretēji darbinieces gribai, norīkoja ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā; darbiniecei netika nodrošināta tāda biroja durvju atvēršanas caurlaide kā citiem darbiniekiem, kā arī nebija nodrošināta ne darbstacija, ne piekļuve informācijai, ne ierastā saziņa. Būtiski norādīt, ka darbiniecei ar darba devēju bija vēl vairākas citas tiesvedības. Lietā Nr. C68369820...

Valdība 19. septembra sēdē lēma pagarināt Altum īstenoto mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums). Šim nolūkam veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem" un piešķirts papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 15 662 858 eiro apmērā. Atbalsta programmas mērķis ir veicināt jaunu komercdarbības veicēju izveidi un esošo izaugsmi, nodrošinot pieeju finansējumam perspektīvu un dzīvotspējīgu biznesa projektu (investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem) īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nepietiekama nodrošinājuma, saimnieciskās darbības vēstures, kredītvēstures, neto ieņēmumu plūsmas vai esošo kredītsaistību apjoma dēļ nav spējuši piesaistīt finansējumu no finanšu tirgus dalībniekiem biznesa projektu īstenošanai nepieciešamajā apmērā. Atbalsta programmā starta un izaugsmes aizdevumiem palielināta maksimālā aizdevuma summa vienam saimnieciskās darbības veicējam līdz 250 000 eiro, kā arī paplašināts līdzšinējais atbalsta saņēmēju loks ar mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un vidējās kapitalizācijas sabiedrībām, kuras...

Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 775) ir 3.1. nodaļa, kura veltīta notikumiem pēc bilances datuma. Lai gan dažreiz varētu likties, ka gada pārskatā ir iekļaujama informācija tikai par to, kas attiecas uz pārskata gadu, tā nebūt nav, jo no pārskata gada beigām līdz gada pārskata apstiprināšanai parasti paiet vairāki mēneši, kuros var iestāties būtiski notikumi, par kuriem būtu nepieciešams informēt gada pārskata lietotājus. Ir nestandarta situācijas, kurās tiek lūgts revidēt gada pārskatus, kuriem periods pēc bilances datuma ir pat divi gadi un vairāk — šādos gadījumos darbs uz notikumiem pēc bilances datuma ir vēl apjomīgāks nekā standarta gadījumos. Apskatīsim, kas vispār ir notikumi pēc bilances datuma, un kā tie iedalās. Literatūrā un praksē tos mēdz apzīmēt kā: notikumu pēc bilances datuma vai; pēcbilances notikums. Nekur nav precīzi minēts saraksts ar notikumiem, kuri iekļautos notikumu...

Šī gada janvārī stājās spēkā grozījumi budžeta iestāžu grāmatvedības kontu plānā, zembilances shēmā un aprakstā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» 1. pielikumā). Grozījumu mērķis ir veicināt vienotu izpratni un kontu pielietošanu budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē. Kopumā Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) veikti šādi grozījumi kontu plānā un zembilances shēmā: Grozījumi MK noteikumos Nr. 87, kas stājas spēkā ar 01.01.2023. Izslēgtie (svītrotie) konti un zembilances kods Konti, kuriem precizēti vai papildināti kontu nosaukumi vai apraksti Iekļautais jaunais konts Konti: 1160; 3511; 3512; 3513; 3514; 3521; 3522; 3523; 3524Zembilances kods: 0100 1216*; 1217; 2150; 2370; 2423; 2630; 8400 2378 * Līdz 31.12.2023. jāizvērtē šajā kontā uzskaitītos aktīvus un jāpārklasificē uz atbilstošajiem kontiem. Izslēgtie (svītrotie) konti un zembilances kods Svītrots konts 1160 «Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi», jo šādas izmaksas noraksta...

Interešu pārstāvības atklātības likums, kura mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā (lobēšanā), pieņemts 2022. gada 13. oktobrī un stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Interešu pārstāvība kā demokrātijas mehānisms Interešu pārstāvības atklātības likuma (turpmāk – likums) izstrādi 2019. gada nogalē uzsāka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas paspārnē izveidota darba grupa lobēšanas atklātības likuma izstrādei. Darba grupas sastāvā bija visu Saeimas frakciju pārstāvji un vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti, bija piesaistīti arī valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, kā arī eksperti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja. Izstrādājot likumu, notikušas konsultācijas ar daudzām NVO, tajā skaitā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Īrijas tirdzniecības kameru Latvijā, ASV tirdzniecības kameru Latvijā u.c. Par interešu pārstāvi var būt jebkura privātpersona, kas...

Covid - 19 pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi būtiski mainīja cilvēku iepirkšanās paradumus, kad ierasto lielveikalu apmeklēšanu aizstāja pirkumi internetā. Arī šobrīd, pēc pandēmijas beigām, cilvēki turpina lielu daļu nepieciešamo preču iegādi veikt internetā. Tas neapšaubāmi ir ērti, bet vienlaikus arī saistās ar ievērojamiem riskiem, par kuriem cilvēks, kas nav jomas speciālists, var nenojaust. Datu Valsts inspekcija skaidro, kas jāņem vērā, lai iepirkšanās internetā būtu droša. Pirmais solis jeb “šoreiz izskatam ir nozīme” Pirms iepirkšanās novērtējiet tīmekļa vietni vizuāli un pievērsiet uzmanību labi pamanāmiem aspektiem un pieejamai informācijai, kas var norādīt, cik droša ir vietne. Sīkdatņu bannera esamība un tā uztveramība. Pat ja esat no cilvēkiem, kam sīkdatnes nav svarīgas, uzņēmuma rūpīga attieksme pret šī rīka izmantošanu ir labs vēstījums, ka arī uz citiem datu aizsardzības aspektiem tas attieksies tikpat rūpīgi. Kā mājaslapas dizains, tajā izmantotā valoda un tehniskie risinājumi sasaucas ar piedāvāto produktu. Maz ticams, ka vietne, kurā jau titullapā ir gramatikas...

Vidējais vīriešu dzīves ilgums Latvijā pēc došanās pensijā ir ļoti mazs — nepilni četri gadi, savukārt sievietēm — 14 gadi. Vīriešiem tas ir gandrīz par 16 gadiem mazāk nekā Norvēģijā vai Zviedrijā, savukārt sievietēm par desmit gadiem mazāk nekā Slovēnijā vai Austrijā, noskaidrots ekonomikas zinātņu doktora Edgara Voļska sadarbībā ar starptautisko revīzijas un konsultācijas kompāniju BDO veiktajā pētījumā par vidējo dzīves ilgumu pēc pensijas vecuma iestāšanās, ņemot vērā vidējo dzīves ilgumu noteiktās valstīs1. E. Voļskis vērtē Latvijas pensiju sistēmu un skaidro, kas tajā būtu jāmaina. 1 Centrālā statistikas pārvalde izmanto citādāku metodoloģiju nekā pētījuma autori un norāda, ka 2022. gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo vēl 14 gadus, bet sievietes — 19 (sk. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/preses-relizes/19617-csp-precize-virietis-pensija) — red. piezīme. Ko atklāj jūsu un starptautiskās revīziju un konsultāciju kompānijas BDO veiktais pētījums? Pensiju sistēma ir ļoti nopietns un datu ziņā apjomīgs sociālekonomisks modelis, kurā ir jāpiemēro sarežģīti ekonometriski aprēķini....

Grāmatvedības kontrole, saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", ir pasākumi finanšu uzskaites precizitātes un ticamības, uzņēmuma mantas saglabāšanas, nodokļu aprēķināšanas pareizības nodrošināšanai. Savukārt grāmatvedības kontroles sistēma ir uzņēmuma vadītāja noteikto kontroles pasākumu kopums, kuru īstenojot, tiek nodrošināta grāmatvedības uzdevumu izpilde, norāda Laila Kelmere, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un EKA viesdocente. Tas ietver pašsaprotamās lietas - uzņēmuma vadības informēšanu, patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanu finanšu pārskatu lietotājiem, nodokļu aprēķināšanu, kā arī ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem. Taču iekšējā kontrole ir arī grāmatvežu instruēšana, ja tas nepieciešams. "Iekšējā kontrole nozīmē ne tikai pārbaudīt, kā sistēma darbojas, bet arī palīdzēt cilvēkiem, kas veic grāmatvedības pienākumus, izpildīt tos precīzi, ja tiem gadījumā pietrūkst noteikta veida zināšanu," atgādina L. Kelmere. Grāmatvedības iekšējai kontrolei svarīgi laikus saprast, kas ir uzņēmuma grāmatvedības darbības riski. Tas var būt, piemēram, darbinieku trūkums noteiktā laika periodā (piemēram, inventarizācijas veikšanas periodā). Šādu risku var risināt ar tehniskiem palīglīdzekļiem, praktikantu pieņemšanu darbā...

No 2024. gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings. Reitinga vērtējums atspoguļos uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu. Nodokļu maksātāja reitings atšķirīgā detalizācijas pakāpē būs pieejams gan pašam uzņēmējam VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan publiski – VID Publiskojamo datu bāzē. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apkopojis praktiskus ieteikumus uzņēmējiem nodokļu maksātāja reitinga uzlabošanai. Nodokļu maksātāja reitingam būs informatīvs raksturs, tas palīdzēs nodokļu maksātājam novērtēt savus nodokļu maksāšanas ieradumus no VID skata punkta, vienlaikus tas būs lietojams kā ceļa karte, kas sniegs atbalstu nodokļu maksāšanas disciplīnas sekmēšanai. Jau laikā līdz 2024. gada 1. janvārim, kad jaunais nodokļu maksātāju reitings tiks publiskots, un jo īpaši pēc tam VID aicina uzņēmējus sekot saviem nodokļu maksāšanas ieradumiem un sniedz vairākas praktiskas rekomendācijas labas nodokļu maksāšanas disciplīnas uzturēšanai. Risini problēmas laikus, neļaujot tām samilzt! Labam reitingam ir būtiski laikus un pilnībā deklarēt un nomaksāt nodokļus. Tomēr ikviens uzņēmējs var saskarties ar grūtībām laikus...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam ieskatu Senāta Civillietu departamenta spriedumā, kurā izskatīta lieta saistībā ar atšķirīgas attieksmes pierādījumu izvērtējumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 16. februāra spriedums lietā Nr. SKC–28/2023 (C30604219) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, prēmiju un morālā kaitējuma atlīdzību 5000 eiro. Savu morālo aizskārumu darbiniece saistīja ar faktiskajiem apstākļiem, kas viņas ieskatā liecina, ka darba devējs nav ievērojis vienlīdzības principu, jo darba tiesisko attiecību ietvaros izturējies pret viņu atšķirīgi no citiem darbiniekiem, turklāt izdarījis psiholoģisku spiedienu un veicis darbības ar mērķi atbrīvoties no darbinieka. Prasības pieteikumā norādīts, ka darba tiesisko attiecību laikā darba devēja pieļāvusi darbinieces morālu iespaidošanu un pazemošanu, aizskarta viņas cieņa un radīta pazemojoša un aizskaroša vide. Darbiniecei bez pamata liegta pieeja darbam nepieciešamai informācijai, nav aicināta uz sanāksmēm par grāmatvedības programmu...

Noma ir viens no tipiskākajiem darījumiem, ar ko sastopas teju ikviens uzņēmums. Nomas mēdz būt dažādas — sākot ar biroja telpu un ražošanas telpu nomu, līdz par specifisku iekārtu nomai un nomai ar izpirkuma iespēju. Nomas darījumu uzskaiti Latvijā regulē Ministru kabineta izdotie noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi). MK noteikumu izpratnē noma «ir līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikaposmu». Nomnieks tādējādi ir tā nomas darījuma puse, kura iegūst tiesības izmantot kādu aktīvu uz noteiktu laiku (nomas termiņu) par atlīdzību (nomas maksu). Nomas darījuma pamata raksturojošie lielumi ir identiski nomniekam un iznomātājam. Ja esat lasījuši žurnāla iepriekšējā numurā publicēto rakstu par nomu no iznomātāja skatu punkta, turpmākā sadaļa par kopējiem nomas rakstura lielumiem jums būs pazīstama, tomēr kopējā stāsta dēļ būs nepieciešams atkārtoties. Nomas darījums sākas vai nu brīdī, kad...

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais nedeklarētās darba samaksas novērtējums par 2022. gadu uzrāda nelielu, bet tomēr samazinājumu. Pagājušajā gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,5%, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2021. gadā. Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots “aplokšņu” algas īpatsvara pieaugums. Šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem, pauž VID. Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, uzņēmēju pašu uz pašsakārtošanos vērstā rīcība, kā arī VID īstenotie preventīvie un uzraudzības pasākumi. Saskaņā ar VID novērtējumu 2022.gadā komercsektorā nedeklarētās valsts sociālā apdrošināšanas obligāti iemaksas bija 17,5% jeb 584,2 milj. eiro, savukārt nedeklarētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa 2022.gadā bija 19,4% jeb 314,5 milj. eiro. Lielākā nedeklarētā darba ieņēmumu summa 2022. gadā ir mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē (321 miljons eiro), sauszemes transporta pakalpojumu nozarē (169 miljoni eiro) un būvniecības nozare...

Kādam ir jāizskatās darba laika uzskaites sarakstam, kā tajā pareizi jāsummē stundas pa darba laiku, vakariem, brīvdienās un virsstundas? Kādas ir to summu savstarpējās sakarības/saskaitīšanas formulas? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma (DL) 137. pantu darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku. Turklāt pastāv pienākums uzskaites īpatnības darbiniekam paskaidrot, jo minētā uzskaite var būtiski iespaidot aprēķināto darba samaksu. Apmaksas noteikumus konkrētam darba veidam (amatam, specialitātei) var minēt, slēdzot darba līgumu, vai vismaz minēt tajā atsauces uz DL pantiem, kuros aprakstītas aprēķinos piemērojamās piemaksas. Cits variants — ņemot vērā firmas nozares specifiku, aprakstīt darba samaksas kārtību uzņēmuma iekšējos dokumentos un nodrošināt visiem darbiniekiem pieeju tiem. Katram darbiniekam darba līgumā parasti noteikts darba laiks (darba dienas un nodarbinātības stundas, ko parasti norāda grafikā). Ja darba laiks katrā nedēļā ir pastāvīgs, tad grafika...

Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Seminārā varēja uzzināt arī par jauno Publisko iepirkumu likuma regulējumu, kas paredz izmaiņas pretendentu izslēgšanas nosacījumos. Semināra atziņas par biežāk sastopamajiem konkurences pārkāpumu gadījumiem iepirkumos, kā arī tipiskākajām pazīmēm, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos, varējāt lasīt žurnāla augusta numurā. Pamatprincipi Jaunie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi izriet no grozījumiem Publisko iepirkumu likuma 42. un 43. pantos, kas stājušies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi veikti ar mērķi, lai publiskajos iepirkumos piedalītos tikai godprātīgi pretendenti. Patlaban gan vēl noris iepirkumu procedūras, kas uzsāktas pagājušajā gadā saskaņā ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, tāpēc iepirkumu sistēma turpina funkcionēt divās „paralēlās realitātēs”, norādīja Monta Drebeiniece, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore. Jāņem gan vērā pārejas noteikumos aprakstītās izņēmuma situācijas, piemēram, dinamiskās iepirkumu sistēmas gadījumā vai apakšuzņēmēju nomaiņas gadījumā pat tad, ja līgums noslēgts pērn,...