VISI RAKSTI

Saeimā tiek virzīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu. Iepriekš, 2021. un 2022. gadā, šī prasība bija atcelta uz laiku kā viens no nodokļu atbalsta pasākumiem COVID-19 krīzes laikā, taču šobrīd ir paredzēts no tās atteikties pavisam, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tā kā šogad pirmais avansa maksājums būtu bijis jāveic līdz šī gada 23. martam un daļa saimnieciskās darbības veicēju to, iespējams, ir jau samaksājuši, to var atstāt kā nodokļa pārmaksu un tas automātiski tiks izmantots nākamo nodokļu maksājumu segšanai. Ja tomēr būs vēlme to saņemt atpakaļ, tad jau pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs jāiesniedz iesniegums brīvā formā. Savukārt tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri to vēl nav izdarījuši, avansa maksājums par 2023. gadu nav jāveic un pēc izmaiņām VID informācijas sistēmās tiks nodrošināts, ka nodokļa...

Ilgi tapušais un sen gaidītais valsts budžets 2023. gadam daudzās nozarēs diemžēl atnesis vilšanos. Kārtējo reizi līdzekļu pietrūcis veselības aprūpei, un vienlaikus pietiekams atbalsts budžetā nav arī valdības deklarētajam mērķim - ekonomikas transformācijai un izrāvienam. Kamēr Finanšu ministrija vēl nav gatava runāt par jauno nodokļu politiku, pie kuras diskusijas tikai šobrīd sākušās, žurnāla Bilance marta numurā uz sarunu gan par nodokļiem, gan budžetu, gan priekšnoteikumiem ekonomikas izaugsmei aicinājām opozīcijas partijas Progresīvie pārstāvi, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Andri Šuvajevu. Žurnāla Bilance interviju ciklā uzņēmēji nereti uzsvēruši, ka viena no galvenajām Latvijas ekonomikas bremzēm ir darbaspēka nodokļu slogs, kas ir visaugstākais Baltijas reģionā. Andris Šuvajevs piekrīt, ka deviņdesmitajos gados Latvijā ieviestā darbaspēka nodokļu struktūra tiešām kavējusi attīstību un darbaspēka nodokļu mazināšana vidējo algu sektorā tiešām būtu nepieciešama - bet vairāk gan no darba ņēmēju viedokļa, kuru rīcībā paliktu vairāk līdzekļu un vienlaikus tas veicinātu...

Katras atsevišķas organizācijas rīcībā var būt daudz dažādu personas datu un to apstrāžu. Dažādām organizācijām atšķirsies arī datu glabāšanas ierīces, informācijas sistēmas un datu glabāšanas metodes, informē Datu Valsts inspekcija. Organizācijai (pārzinim) ir pienākums ierobežot personas datu glabāšanu, lai dati netiktu glabāti ilgāk, nekā nepieciešams glabāšanas nolūka sasniegšanai. Šo pienākumu var palīdzēt izpildīt izstrādāta iekšējā kārtība, kurā iekļauts detalizēts apraksts, kā organizācija veiks datu dzēšanu un pārliecināsies, ka dati ir neatgriezeniski dzēsti. Datu valsts inspekcija rekomendē datu dzēšanas kārtībā iekļaut vismaz šādas sadaļas: 1. Atbildīgās personas par datu dzēšanu un dzēšanas pēcpārbaudi; 2. Dzēšamo datu atrašanās vietas identifikācija; 3. Dzēšanas procesa apraksts katrai glabāšanas vietnei un formātam; 4. Datu dzēšanas pēcpārbaudes veikšana; 5. Apstrādātāju un citu pārziņu informēšana, ka dati dzēšami; 6. Datu subjekta informēšana par veiktajām darbībām ar personas datiem; Atbildīgās personas par datu dzēšanu un dzēšanas pēcpārbaudi Organizācijai ir...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās paternitātes pabalstus par bērniem, kas dzimuši no 2022.gada 1.augusta. Tas saistīts ar izmaiņām Darba likumā, kas paredz bērna tēvam 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu. VSAA par kalendārajām dienām piešķirto un izmaksāto pabalstu apmērus pārrēķinās atbilstoši darba dienu apmēram un izmaksās starpību. Lai nodrošinātu izmaiņu ieviešanu, ir noteikts pārejas periods: Līdz 2023.gada 31.martam paternitātes pabalstu aprēķina un izmaksā saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim – par kalendāra dienām. Aprīlī VSAA pabalstu pārrēķinās atbilstoši jaunajai aprēķina kārtībai par darba dienām un starpību izmaksās līdz 2023.gada 30.aprīlim. No 2023.gada 1.aprīļa paternitātes pabalstu aprēķinās un izmaksās par darba dienām. Kā atšķirsies aprēķins? Lai paternitātes pabalsta apmērs atbilstu darba dienu vērtībai, nevis kalendāra dienu vērtībai, ir mainīta pabalsta apmēra aprēķina formula. Formulā ir iekļauts koeficients 1,46. Tas aprēķināts kā vidējā vērtība piecu kalendāro gadu (2018.-2022.gads) periodā, kopējo kalendāra dienu skaitu attiecinot pret darba...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) informē, ka 2022. gadā ir pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits un vērojama tendence samazināties pasludināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam. Tāpat pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Komersanti savas uzņēmējdarbības glābšanai no finansiālām grūtībām aizvien vairāk izvēlas likumā nostiprinātu procedūru – tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesa pēc lietas ierosināšanas ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un vairumā gadījumu iemesls ir kreditoru atteikums saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. 2022. gadā ir uzlabojušies tādi maksātnespējas procesa rādītāji, kā atgūstamība (angļu val. recovery rate) un izmaksas. Tomēr ir vērojama tendence palielināties maksātnespējas procesa ilgumam, un nemainīgs ir rādītājs, kurš raksturo to gadījumu skaitu, kad maksātnespējas procesā tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību jeb parādnieka mantas apmērs ir mazāks par maksātnespējas procesa depozīta apmēru. Skaidrojums šiem rādītājiem meklējams apstākļos, kas norisinājušies pirms maksātnespējas procesa, laikā, kad parādnieks nodarbojās ar saimniecisko darbību. Analizējot konkrētus gadījumus,...

2022.gada 1. oktobrī Ukraina kļuva par 1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (turpmāk – Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru) 36. līgumslēdzēju pusi. Neraugoties uz Krievijas pilna mēroga bruņota iebrukuma izraisīto karadarbību Ukrainas teritorijā, Ukrainas muitas iestādes turpina strādāt. Šobrīd vairāk nekā 200 muitas struktūrvienības darbojas kā nosūtītāja/galamērķa muitas iestādes, un aptuveni 30 autoceļu robežšķērsošanas punkti darbojas arī kā tranzīta muitas iestādes. Pilns funkcionējošo Ukrainas muitas iestāžu saraksts pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/, atverot sadaļu Informācija par muitas iestādēm. Tranzīta muitas iestāde Pārvietojot uz Ukrainas teritoriju preces, kurām piemērota tranzīta procedūra, ir svarīgi tranzīta deklarācijā norādīt atbilstošo tranzīta muitas iestādi, kurai (ja preces tiek ievestas Ukrainā) ir jābūt vienam no Ukrainas robežšķērsošanas punktiem. Zemāk ir norādīts saraksts ar galvenajiem autoceļu robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības un Ukrainas robežas atbilstoši kaimiņvalstīm: Polijas-Ukrainas robeža UA205020 Yahodyn-Dorohusk UA209030 Krakivets-Korchova UA209040 Shehyni-Medyka UA209060 Rava-Ruska-Khrebenne UA209080 Smilnytsia-Krostsenko UA209090 Hrushiv-Budomiezh UA209100 Uhryniv-Dolhobychuv Slovākijas-Ukrainas robeža UA305090...

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 26. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 29. oktobrim. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz...

Direktīvā 2018/843 ieviests pirmais Eiropas Savienības līmeņa virtuālo valūtu regulējums un noteikta virtuālo valūtu definīcija, proti, «virtuālās valūtas» ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistītas likumīgi izveidotai valūtai un kurām nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā. Ar 2017. gada 26. oktobra grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) 1. panta 2.2 punktā tika definēta virtuālā valūta, nosakot, ka «virtuālā valūta — vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā...

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Šāda VID rīcība negatīvi ietekmē daudzu iedzīvotāju intereses. No 2021. gada ar likumu1 ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.2 No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu3 izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. –...

Lielākā daļa uzņēmēju un organizāciju veic savu tīmekļa vietņu un aplikāciju auditorijas mērīšanu un analīzi. Izmantotās metodes atšķiras, tomēr joprojām izplatītākais paņēmiens ir trešās puses nodrošināto analītisko sīkdatņu sniegto rezultātu izmantošana, informē Datu Valsts inspekcija. Tīmekļa vietņu un aplikāciju auditorijas mērīšana Ar auditorijas mērīšanas jeb statistikas rīku ir iespējams iegūt datus par tīmekļa vietņu vai aplikāciju lietotāju apmeklējumiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, tīmekļa vietņu un aplikāciju īpašnieki analizē, kā cilvēki izmanto viņu vietni vai aplikāciju un kuras sadaļas apmeklē visbiežāk. Tātad šo rīku izmanto ar mērķi gūt ieskatu, kā uzņēmēju vai organizāciju centieni pielāgot savu tīmekļa vietņu vai aplikāciju saturu lietotāju vajadzībām rezultējas, piemēram, faktiskajos pārdošanas apjomos. Sīkdatņu izmantošana statistikas iegūšanai Statistikas iegūšana kā tāda nav neatņemami saistīta ar tīmekļa vietnes funkcionalitātes nodrošināšanu, attiecīgi, lai varētu šādus analītikas datus iegūt, tiek izmantots sīkdatņu kopums, kura izmantošanai tīmekļa vietnes vai aplikācijas lietotājs dod savu piekrišanu. Taču Eiropas datu uzraudzības iestādes...

Uzņēmumiem nepieciešams labs matemātiķis, lai sarēķinātu — cik var atļauties šogad ziedot, lai nepalielinātos UIN slogs. Taču arī labi aprēķini nepalīdzēs tikt vaļā no UIN par ziedojumu, ja vēlaties piemērot UIN atlaidi pēc t.s. trešās metodes — tiesības samazināt dividenžu UIN par 85% no ziedojuma, bet ne vairāk kā 30% no šī UIN. Vismaz tā domā VID un FM. Pārējās divas UIN atlaides metodes ziedojumiem ir (drīkst izvēlēties tikai vienu): neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% no iepriekšējā gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti VSAOI. Kaut arī par ziedošanas nodokļu problēmām jau esmu rakstījis, nākas atkal pie tām atgriezties. Ņemsim trešās metodes piemēru: Dividendes — 100 000; Ziedojums — 50 000; UIN no dividendēm — 25 000; UIN drīkst samazināt par 85%...

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 15.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tie precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām. Grozījumi paredz pārņemt divas Eiropas Savienības direktīvas. Izmaiņas atvieglos autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju. Tāpat tie ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu, tostarp komerciālajā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu. Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem, norādīts likumprojektu anotācijā. Grozījumi tostarp precizē jautājumu par darbu izmantošanu izglītības un pētniecības mērķiem, attiecinot regulējumu arī uz darbu izmantošanu digitālā formātā. Izmaiņas plānotas arī attiecībā uz darbu izmantošanu kultūras mantojuma institūciju vajadzībām, paredzot iespēju institūcijām kopēt to krājumā...

Latvijas Banka, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt Baltic International Bank SE licenci, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par Baltic International Bank SE likvidācijas procesa uzsākšanu. Pieteikums 15. martā tika iesniegts Ekonomisko lietu tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas likvidatora, zvērināta advokāta Olava Cera, iecelšanu. Lēmumu par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu un likvidatora amata kandidāta apstiprināšanu ieteikšanai tiesai pieņem Latvijas Bankas uzraudzības komiteja. Iepriekš vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2022. gada 12. decembrī atzina Baltic International Bank SE par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās (angļu valodā – failing or likely to fail), un lēma neveikt Baltic International Bank SE noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai. Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, FKTK padome 2022. gada 12. decembrī ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu Baltic International Bank SE, savukārt ECB 2023. gada 10. martā pieņēma...

Datu regulā ir noteiktas dažādas tiesības fiziskai personai (datu subjektam) pārvaldīt savus datus, tai skaitā personas tiesības uz piekļuvi saviem datiem, informē Datu Valsts inspekcija. Kādu informāciju par savu datu apstrādi es varu pieprasīt organizācijai? Ikvienai fiziskai personai ir tiesības iegūt precīzu informāciju par saviem datiem, kas atrodas kādas organizācijas/iestādes/uzņēmuma rīcībā. Persona var īstenot savas tiesības un vērsties pie organizācijas, kas konkrētās personas datus apstrādā. Savukārt, organizācijai pēc pieprasījuma ir jāsniedz fiziskai personai šāda informācija: vai organizācijas rīcībā ir šīs personas dati; ja tādi ir - tad ir jāsniedz informācija par personas datu apstrādes nolūku (mērķi); personas datu kategorijām, kādas ir organizācijas rīcībā; organizācijām vai fiziskām personām, kam personas dati ir izpausti vai kam tos izpaudīs; datu glabāšanas ilgumu vai, ja nav iespējams, informācija par kritērijiem, kurus izmanto glabāšanas ilguma noteikšanai; pastāvošām tiesībām pieprasīt no organizācijas personas datu labošanu vai dzēšanu, personas datu apstrādes ierobežošanu vai tiesības iebilst pret...

Darbinieks veic darba pienākumus atkarībā no pasūtījumu skaita, konkrētu darba grafiku nav iespējams sastādīt. Darbiniekam noteikts garantētais apmaksātais darba laiks nedēļā, bet faktiski viņš strādā vairāk stundu. Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu šādam darbiniekam? Atbilde Saskaņā ar grozījumiem Darba likumā (DL), kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā, beidzot ir pamanīta reālos darba apstākļos sastopama situācija: darbinieks tiek nodarbināts tieši tik daudz, cik darba devējam nepieciešams. Proti, darba līgumā norādāma šāda informācija: (..) Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī ietver informāciju par to nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā, kā arī informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma. (Darba likuma 40. panta 2. daļas 7. punkts) Tātad nodarbinātības apstākļi ir fiksēti (uzrādīti) darba līgumā,...