JAUNUMI

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 11. maijā atbalstīja likumprojektu, kura mērķis ir uzlabot produktu marķējumu un ilgizturību un izskaust maldinošas norādes. EP plenārsēdē apstiprināta EP nostāja likumdošanas sarunām par jaunu direktīvu, kuras mērķis ir palīdzēt patērētājiem iegādāties videi draudzīgus produktus un mudināt uzņēmumus piedāvāt ilgizturīgākus un ilgtspējīgākus produktus. Jāaizliedz maldinoša reklāma un vispārīgas “zaļuma” norādes EP pieņemtajā nostājā prasa aizliegt uz produktiem lietot tādas vispārīgas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks", ja nav detalizētu pierādījumu par šādu norāžu patiesumu. Parlaments vēlas arī aizliegt uz vidi attiecinātas norādes, kuras balstītas vienīgi uz oglekļa emisiju kompensēšanas shēmām. Tiks aizliegta arī citu veidu maldinoša prakse, piemēram, norādes par produktu kopumā, ja tās patiesībā attiecināmas tikai uz kādu produkta daļu. Būs aizliegts arī nepatiesi apgalvot, ka produktam ir noteikts mūža ilgums vai ka to nedrīkst izmantot pārāk bieži vai konkrētos apstākļos. Lai vienkāršotu informāciju patērētājiem, EP deputāti plāno atļaut tikai tādus ilgtspējas marķējumus,...

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas Saeima 11. maijā otrajā steidzamajā lasījumā pieņēma grozījumus Teritorijas attīstības un plānošanas likumā, tādējādi būtiski pašvaldībām samazinot administratīvo slogu saistībā ar detālplānojumu izvērtēšanu un apstiprināšanu. Tas ir rezultāts sekmīgām LPS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ikgadējām sarunām, pēc kurām ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka atbalstu LPS darbam pāris nedēļu laikā ir pieņemts pozitīvs lēmums Saeimā. Saeima lēma svītrot prasību, ka pašvaldībām salīdzinoši īsā termiņā jāpārskata ar saistošajiem noteikumiem apstiprinātie detālplānojumi, saistošie noteikumi jāatceļ, un detālplānojumi, kuru īstenošana ir uzsākta vai plānota uzsākt, no jauna jāapstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu un jānoslēdz administratīvais līgums par detālplānojuma īstenošanu. Minētā likuma prasība tapa 2021. gadā, nosakot, ka līdz šī gada 1. jūnijam pašvaldības normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi noteiktajā kārtībā nodrošina minētās normas īstenošanu, neapzinoties nepieciešamo darba apjomu un pārskatāmo detālplānojumu skaitu, kas joprojām ir vismaz 2000 detālplānojumu visās...

Strādāt attālināti ir visnotaļ brīnišķīga iespēja, ko ieguvām negribot (vismaz daļa strādājošo), bet kas ienāca mūsu darba ikdienā uz palikšanu. Strādājot attālināti, viena no galvenajām vērtībām — ietaupītais laiks, ko pavadām ceļā uz darbu un atpakaļ (dažreiz tā ir stunda vai pat vairāk). Vecākiem reizēm ir svarīgi būt mājās ar apslimušu bērnu, neņemot slimības lapu, vai, ja pats jūtas ne visai vesels, pāris dienu strādāt no mājām un atgūt veselību. Tikpat svarīgi neatrasties sabiedriskās vietās vīrusu laikā — samazinās risks saslimt. Kas ir attālinātais darbs? Attālināta darba jēdziens ir noteikts Darba aizsardzības likumā: attālinātais darbs — tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos. Attālinātais darbs šā likuma izpratnē attiecas ne...

Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi taksācijas periodā (turpmāk – pārskats) ir noteikts Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumu Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 106) 1. pielikumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka pārskatu aizpilda un iesniedz VID reizi gadā zonas kapitālsabiedrība vai licencēta brīvostas kapitālsabiedrība, kura saņem tiešo nodokļu atlaides, vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā termiņā. Pārskats ir iesniedzams kā atsevišķs dokuments, tas nav ne gada pārskata, ne uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas pielikums. Likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 8. panta pirmajā daļā ir noteikti attiecīgajai kapitālsabiedrībai piemērojamie procenti no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas (grozījumi piemērojami ar 2022. gada 5. martu)....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 16. maijā stājas spēkā 2023. gada 20. aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Ar tiem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES). Tie paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu. No 2023. gada 16. maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur “sarkano koridoru”, pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri “zaļajam koridoram” turpmāk ir stingri aizliegts. Muitas kontroles punktos, kur divu koridoru sistēmas nav, skaidras naudas...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā,...

Pasaulē 145 valstīs biržā kotētām sabiedrībām ir obligāti jāpiemēro Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), savukārt 13 valstīs tā ir pieļautā labā prakse (avots: IFRS Foundation). Turklāt ļoti daudzās valstīs SFPS ir pieļaujamie ziņošanas standarti. Latvijā SFPS obligāti piemērojami relatīvi nelielam uzņēmumu skaitam — biržā kotētām sabiedrībām un finanšu institūcijām. Neskatoties uz plašo SFPS izplatību pasaulē, Latvijā lielākā daļa uzņēmumu sniedz savus pārskatus saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) prasībām. Līdz ar to Latvijas grāmatvežu vidū ir salīdzinoši zema izpratne par standartā ietvertajām klasifikācijas, uzskaites, novērtēšanas un informācijas atklāšanas prasībām. Tomēr arvien vairāk vērojama tendence, ka SFPS tiek piemēroti brīvprātīgi, kur tas ir pieļauts (lielām sabiedrībām, koncernu pārskatiem), vai arī uzņēmumi piemēro GPL sniegto iespēju vērtēt noteiktus finanšu pārskatu posteņus pēc SFPS, lai atbilstu savu īpašnieku gaidām vai piemērotu labo praksi savā darbībā. Šajā rakstā pievērsīsimies tam, kas tad īsti ir kopīgs un kas atšķirīgs SFPS un GPL ietvaram....

Saeima 11. maijā trešajā – galīgajā - lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas uzlabo un vienkāršo komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī. Likums pilnveido kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus - pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana -, kā arī uzlabo un vienkāršo nacionālo reorganizācijas procesu, ja SIA tiek pārveidota par akciju sabiedrību (AS). Tāpat likums veicina starptautiskās labās prakses pārņemšanu, paredzot no komercdarbības vides izslēgt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sodītas personas un pārskatīt kapitālsabiedrību padomes lomu, kompetenci un pārraudzības funkcijas. Ar grozījumiem ir pilnveidota arī dividenžu sadales kārtība - turpmāk kapitālsabiedrības dalībnieki dividendes varēs sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par to sadales kārtību. Tāpat ir mazināts slogs biržā kotētajām sabiedrībām, samazinot šobrīd likumā noteikto minimālo valdes un padomes locekļu skaitu. Likums stiprina arī mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības mehānismu, paredzot sabiedrībai pienākumu celt prasību pret sabiedrības dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu,...

Saeima 11. maijā galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā. Ar grozījumiem precizētas prasības nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību, kā arī sekmējot stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Grozījumi likumā vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Līdz šim spēkā esošās likuma normas paredz, ka NĪ darījumu starpniekiem jābūt iekļautiem NĪ darījumu starpnieku reģistrā un ik gadus jāpiedalās kvalifikācijas celšanas pasākumos. Ja NĪ darījumu starpnieks nav cēlis savu kvalifikāciju, esošais regulējums nosaka NĪ darījumu starpnieku izslēgt no NĪ darījumu starpnieku reģistra. Vienlaikus regulējumā nebija ietverta prasība celt kvalifikāciju, ja pēc izslēgšanas NĪ darījumu starpnieks vēlas reģistrēties atkārtoti. Līdz ar to bija izveidojusies situācija, ka nereti NĪ darījumu starpnieki apzināti neievēroja likumā ietverto prasību par kvalifikācijas celšanas pasākumu apmeklēšanu. Līdz ar grozījumiem likumā noteikts papildu mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju. Likumā iekļauta norma,...

Žurnāla 2023. gada janvāra, marta un aprīļa numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās. Par informācijas aizsardzību EST 2022. gada 17. novembra spriedums lietā C–54/21 Polijas līgumslēdzēja iestāde rīkoja iepirkuma procedūru, lai izstrādātu projektus par noteiktu upju baseinu apgabalu vides pārvaldību Polijā. Pretendents, kas iesniedza zemāku cenu nekā iepirkuma uzvarētājs, apstrīdēja līgumslēdzējiestādes lēmumu, jo līgumslēdzējiestāde nav izpaudusi informāciju saistībā ar citu pretendentu piedāvājumiem, proti, agrāk sniegto pakalpojumu sarakstu, personas, kuras līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā tiktu deleģētas līguma izpildei, informāciju par apakšuzņēmējiem vai citām personām, kuras nodod resursus, un projektu izstrādes koncepciju un līguma izpildes veida aprakstu. Savukārt līgumslēdzējiestāde uzskatīja, ka šāda informācija ir konfidenciāla un nav izsniedzama citiem pretendentiem. No EST spriedumā paustajiem secinājumiem izriet, ka līgumslēdzējām iestādēm ir jāaizsargā arī tāda informācija, kurai, lai gan uz to nav attiecināms komercnoslēpuma jēdziens, tomēr ir jābūt nepieejamai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014....

Pirms pieciem gadiem – 2018. gada 1. aprīlī – stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tajā iekļauti tikai 13 panti, un šī regulējuma pieņemšanas mērķis bija veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi. Labklājības ministrijai tika uzdots nodrošināt šim uzņēmējdarbības veidam gan atbalsta nosacījumu piemērošanu, gan uzraudzību. Lai uzzinātu, kā veicies ar sociālās uzņēmējdarbības stimulēšanu un cik aktīvi šai jomā izpaudušies paši uzņēmēji, aicinājām uz sarunu Imantu Lipski, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktoru, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētāju. Kad radās ideja par īpašu sociālā uzņēmuma regulējuma nepieciešamību Latvijā? Pirms apmēram desmit gadiem pie mums, Labklājības ministrijā, vērsās vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji un šīs jomas pētnieki, lai informētu, ka Eiropā un citviet pasaulē arvien aktuālāka kļūst tēma par sociālo uzņēmējdarbību. Tās mērķis bija risināt tos sociālos jautājumus, ar kuriem valsts bez sabiedrības atbalsta nespēja tikt sekmīgi galā, piemēram, bezdarbu, nabadzības risku,...

Kopš 2022. gada 1. janvāra ir spēkā jauns Grāmatvedības likums. Saskaņā ar šī likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu un 18. panta otrās daļas 1. punktu pērnā gada vidū ir izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz biedrību un nodibinājumu grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sastādīšanu. Jaunajā regulējumā ir noteiktas prasības gada pārskatu sagatavošanai. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) videoseminārā «Grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu aktualitātes biedrībām un nodibinājumiem» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale informēja par izmaiņām gada pārskatu sagatavošanā saistībā ar regulējuma izmaiņām. Jauni noteikumi Kārtojot gada pārskatu biedrībām un nodibinājumiem, ir svarīgi Ministru kabineta (MK) 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», kas stājās spēkā pērnā gada vidū. Noteikumi nosaka: kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā; organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas,...

Jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina gan par pozitīvām, gan mazāk iepriecinošām sekām, kādas pēdējā gada ekonomiskie satricinājumi atstājuši uz Latvijas tautsaimniecību. Inflācijas pieauguma temps Latvijā turpina strauji samazināties, aprīlī mēneša laikā cenām palielinoties tikai par 0,3%, bet gada inflācijai sarūkot līdz 15,1%, salīdzinot ar 17,3% iepriekšējā mēnesī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Inflācijas mazināšanos nosaka, pirmkārt, energoresursu cenu kritums pasaules tirgū, bet aprīlī, sekojot pasaules pārtikas izejvielu cenu kritumam, sākušas stabilizēties arī pārtikas cenas Latvijā, un kopējo nelielo cenu pieaugumu mēneša laikā noteikušas galvenokārt sezonālās apģērbu un apavu cenu svārstības. Gada griezumā cenu pieaugums pagaidām vēl saglabājies augsts, un to tāpat kā iepriekšējos mēnešos noteikušas elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas un cita kurināmā cenas, kas kopumā salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli palielinājušās par 53,7% un devušas vairāk nekā vienu trešdaļu no kopējās inflācijas. Vēl trešdaļu kopējā inflācijā devis pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 20,2%, bet autodegvielas cenas, kam lielu pagājušā...

Pasaules, tostarp Latvijas, ekonomika pēdējo gadu laikā gājusi cauri vairākiem satricinājumu viļņiem. Covid–19 pandēmijai 2022. gadā sekoja strauja energoresursu sadārdzināšanās un vispārējs cenu pieaugums, kā arī negatīvu ietekmi radījis Krievijas karš Ukrainā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada vasaras esam sekojuši līdzi ekonomisko procesu attīstībai, intervējot ekspertus, uzņēmumu nozaru asociāciju vadītājus un politiķus par krīžu radīto ietekmi uz biznesa ikdienu, vēlamajiem risinājumiem un tālākās attīstības prognozēm. Laiks apkopot bilanci — kā Latvijai līdz šim izdevies pārdzīvot Ukrainas kara un inflācijas laiku? Kas no sagaidāmā piepildījies, kas — ne, kā izdevies tikt galā ar sarežģījumiem? Kara un sankciju ietekme Pagājušā gada februārī Krievijas uzsāktais iebrukums Ukrainā un tam sekojošās abpusējās starptautiskās sankcijas uz Latvijas ekonomiku atstājis daudzšķautņainu, lai gan — ne pārlieku dramatisku iespaidu, un bizness laika gaitā jaunajai situācijai ir pielāgojies. Vērojami pat atsevišķi pozitīvi efekti, ko ļauj secināt interviju ciklā gūtā informācija. Izejmateriālu deficīts un cenas Vienas no būtiskākajām negatīvajām sekām, ko...

Pasaules un Latvijas ekonomika pēdējo gadu laikā gājusi cauri vairākiem lielu satricinājumu viļņiem. Covid-19 pandēmijai 2022. gadā sekoja strauja inflācija un karš Ukrainā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada vasaras esam sekojuši līdzi ekonomisko procesu attīstībai, intervējot ekspertus, uzņēmumu nozaru asociāciju vadītājus un politiķus par krīžu radīto ietekmi uz biznesa ikdienu, vēlamajiem risinājumiem un tālākās attīstības prognozēm. Laiks apkopot bilanci. Kā Latvijai līdz šim izdevies pārdzīvot Ukrainas kara un inflācijas laiku? Kas no sagaidāmā piepildījies, kas - ne, un kā izdevies tikt galā ar sarežģījumiem? Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojušās sankcijas ekonomiku ietekmēja vairākos veidos. Viens no tiem - izejmateriālu deficīts un sadārdzināšanās. Tomēr, kā atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes prezidents Aigars Rostovskis, uzņēmējiem pāris mēnešu laikā izdevās pielāgoties jaunajai realitātei, noslēdzot līgumus ar piegādātājiem no citām valstīm. Savukārt Latvijas Eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss žurnālam Bilance novembrī atzina, ka, piemēram, kokmateriālu un metāla jomā ne tikai sekmīgi...