JAUNUMI

Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 panta ceturtās daļas 4. punktā minēts atbrīvojums no minimālajām sociālajām iemaksām šādā gadījumā: VSAA nerēķinās minimālās iemaksas par personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu. Lūdzu, paskaidrojiet, kuram no vecākiem vai arī abiem tiks piemērota šī norma? Atbilde Komentējot jautājumu, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra atbild: tiesību normās ir noteiktas personu grupas, kurām minimālās obligātās iemaksas nepiemēros. To vidū ir personas, kuras pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu. Tas nozīmē, ka minimālās VSAOI netiks aprēķinātas abiem bērna vecākiem (ja katra vecāka ceturkšņa ienākumi nesasniedz 1500 eiro). Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūlija (475.) numurā.

Uzņēmums A ir saņēmis avansu no uzņēmuma B. Uzņēmums B līdz galam nebija izpildījis savas saistības pret uzņēmumu A, līdz ar to gala rēķins tā arī netika izrakstīts. Vēlāk tika konstatēts, ka uzņēmums B ir likvidēts. Ko darīt ar šo saņemto avansu uzņēmumam A? Vai, atzīstot ieņēmumos, ir jārēķinās, ka būs jāmaksā nodokļi? Atbilde Domājams, ka minēto avansu varētu iekļaut ieņēmumos bez nodokļu sekām, jo spēkā esošais UIN likums (atšķirībā no likuma "Par UIN") neparedz nodokļa veidošanu no peļņas, kas rodas ieņēmumu palielināšanas gadījumā. Nodoklis radīsies tad, ja peļņa tiks izmantota, piemēram, novirzot to dividendēm vai arī izmantojot to darījumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. NB! Jāņem vērā arī "likvidējamā" uzņēmuma situācija (terminoloģija un juridiskās nianses), proti, vai pastāv varbūtība, ka administrators vērsīsies pie jums kā pie debitora. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūlija (475.) numurā.

Kā mainīsies mani nodokļi, ja es kā autors un vienlaikus darba ņēmējs 2021. gada otrajā pusgadā saņemšu gan algu, gan autoratlīdzību (summas nesasniedz 500 eiro mēnesī), bet nereģistrēšu saimniecisko darbību? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par IIN" pārejas noteikumu 163. punktu Latvijas rezidents, kas gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu 1 autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Ja autors nereģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, minētajiem ienākumiem piemēro IIN likuma pārejas noteikumu 164.–171. punkta nosacījumus. Tas nozīmē, ka izmaksātājs ieturēs nodokli 25% apmērā no atlīdzības summas, nepiemērojot autora attaisnoto izdevumu normu un vairs nemaksājot par autoru 5% no saviem līdzekļiem autora pensijas apdrošināšanai. Ieturētais nodoklis tiek ieskaitīts Vienotajā nodokļu kontā līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 23. datumam, kur tas tiks sadalīts: 80% — VSAOI un...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā ir mainīta paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu (turpmāk – paziņojums) iesniegšanas kārtība no 2021. gada 1. janvāra, informē Valsts ieņēmumu dienests. Paziņojums – nodokļa deklarācija Lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) maksājumi atbilstu vienotā nodokļu konta ieviešanai 2021. gadā, ir mainīta paziņojuma iesniegšanas kārtība, kā rezultātā paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, gadījumos, kad personai bija pienākums iesniegt VID paziņojumu, PVN valsts budžetā bija jāiemaksā līdz paziņojuma iesniegšanas brīdim VID. Paziņojums līdz 2020. gada 31. decembrim bija iesniedzams pēc PVN samaksas veikšanas par attiecīgo darījumu un bija uzskatāms par informatīvu deklarāciju, ar ko persona...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2021.gada 10.augustā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.540 “Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumos Nr. 106 "Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību", kas 2021.gada 13.augustā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.155 (2021/155.4) un stājas spēkā 2021.gada 14.augustā. Grozījumi noteikumos ir izstrādāti, lai precizētu terminus pārskatos saistībā ar jauno atbalsta veidu par paredzamajām algu izmaksām Latgales, Rēzeknes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kā arī lai varētu izsekot nodokļu atlaidēm, kas attiecas uz visiem speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību ieguldījumu projektiem. Būtiskākie grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumu Nr.106 "Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi) 1.pielikumā esošais pārskats turpmāk sauksies Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai...

No Ministru kabineta noteikumiem Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" (20.19 - 20.20 pants) izriet kāda norma, kas praksē faktiski piemērojama pretēji, uzskata Dr.oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Proti, tas ir nosacījums, ka pašnodarbinātās personas grāmatvedībā (saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas iekļaujamas pie saimnieciskās darbības izdevumiem. "Noteikumos skaidri un gaiši pateikts, ka pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksas liekamas pie saimnieciskās darbības izdevumiem, taču faktiski Valsts ieņēmumu dienesta pieeja un sniegtās uzziņas, kā arī metodika liecina par to, ka šīs iemaksas nevar ievietot izdevumos. Šī pretruna mēdz jaukt galvu, tāpēc katrs izvēlas sev tuvāko variantu. Viena iespēja ir sociālās iemaksas ievietot izdevumos, norādot tās 19. ailē (zivsaimnieki, lauksaimnieki, lauku tūrisms) vai 20. ailē (visi pārējie). Tomēr es izvēlētos sociālās iemaksas nelikt pie saimnieciskās...

Autoratlīdzības saņēmējs, kas 2021. gada otrajā pusgadā nav reģistrēts nodokļu maksātājs un nav arī darba ņēmējs, saņem autoratlīdzību, kas ceturksnī kopā nesasniedz 1500 eiro, izmaksātājs ieturēja nodokli 25% apmērā (nepiemērojot autora attaisnotos izdevumus), pārējo izmaksāja autoram. Vai šajā gadījumā VSAA rēķinās autoram iemaksas no 1500 eiro mīnus deklarētie ieņēmumi un autoram būs pienākums tās samaksāt? Vai šādam autoram ir speciāli jāziņo VSAA par to, ka ceturksnī nav gaidāmi ieņēmumi 1500 eiro apmērā, lai būtu iespējams samaksāt tikai 10% pensijas apdrošināšanai? Atbilde VSAA uz jautājumu sniedza šādu atbildi: ja autoratlīdzības līgums noslēgts līdz 31.12.2020., bet autoratlīdzība saskaņā ar līgumu tiek izmaksāta 2021. gadā, tad no šāda ienākuma VSAOI tiek veiktas tāpat kā 2020. gadā, proti, autoratlīdzības izmaksātājs (pasūtītājs) ietur ienākuma nodokli (piemērojot autora attaisnotos izdevumus), un no saviem līdzekļiem (papildus līgumsummai) veic VSAOI iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības. Līdz ar to likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 19. daļā noteiktais,...

Labklājības ministrija informē, ka 2021. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 470 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 470 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 470 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 470 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,0423. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Ja apdrošināšanas stāžs ir...

Par pamatlīdzekli uzskata katru atsevišķu kustamu vai nekustamu ķermenisku lietu Civillikuma izpratnē vai līdzīgu lietu kopumu, attiecībā uz kuru ir spēkā visi šie nosacījumi: attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst likumdošanā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem; attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst šo noteikumu likumdošanā minētajiem pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem; attiecīgās lietas vai lietu kopuma vērtība pārsniedz sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto un likumdošanā minēto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (eiro), kuru pārsniedzot sabiedrība atzīst aktīvu par pamatlīdzekli. Klasifikācijas kritēriji: tās sabiedrība tur kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu, lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes vajadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uzturēšanai, sabiedrības pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai), tās sabiedrība paredz izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi, tās nav iegādātas un netiek...

Visiem ārpakalpojumu grāmatvežiem obligāti izstrādājamajai iekšējas kontroles sistēmai ir savi likumā paredzēti pamatelementi, kuri noteikti tajā jāiekļauj. Arī viens no pirmajiem uzdevumiem - atbildīgās personas izvēle - veicams saskaņā ar noteiktām prasībām, nevis "pa roku galam". Konsultē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Iekšējās kontroles sistēmas četri pamatelementi "Iekšējās kontroles sistēmas (IKS) mērķis ir novērst likuma subjekta iesaistīšanu nelegāli iegūtas naudas legalizācijā vai sankciju neizpildē, tāpēc tai nedrīkst būt formāli uzrakstītas procedūras vai vienreiz aizpildītas klientu anketas. IKS jāatbilst uzņēmuma darbības specifikai, klientu bāzes riskam un jābūt reāli funkcionējošai. Tas nozīmē, ka ikvienam uzņēmuma darbiniekam, pildot ikdienas darba pienākumus, jāievēro IKS noteiktās politikas un jāizpilda IKS paredzētās procedūras," uzsver J. Marjasova. 1) Politikas ir skaidri un vienkārši apgalvojumi, kuri ir saistoši visai organizācijai. Piemēram: "Darījuma attiecības ar sankcionētām personām ir aizliegtas". 2) Procedūras ir konkrētas un formalizētas darbības, kas veiktas, lai izpildītu politikas. Procedūrās...

Tiesībsargs ir saņēmis iedzīvotāja jautājumu, vai darba devējs ir tiesīgs pieprasīt darbiniekiem veikt Covid-19 testus par darbinieka līdzekļiem pirms katras darba dienas uzsākšanas. Tiesībsargs atbild – to, cik bieži attiecīgajā darba vietā minētie testi ir jāveic, un, kas šos izdevumus sedz, ir atkarīgs no nozares, kurā darbinieks strādā. Proti, atbilde uz jautājumu par to, vai darba devējs var izvirzīt darbiniekam prasību veikt Covid-19 testu pirms katras maiņas/darba dienas, ir atkarīga no tā, vai šādu prasību konkrētajā pakalpojumu sniegšanas jomā izvirza valsts, proti, Ministru kabineta noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Skaidrojums Tiesībsargs sniedz plašāku skaidrojumu, ņemot vērā Valsts darba inspekcijas kā par darba drošību kompetentās valsts pārvaldes aktuālo viedokli šajā jautājumā un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicēto informāciju. SPKC mājaslapā pieejams testēšanas algoritms ar norādi, kurās jomās strādājošām un kādām darbinieku grupām, cik bieži ir jāveic rutīnas testi, kuru izdevumus uz doto brīdi sedz valsts: https://www.spkc.gov.lv/lv/valsts-apmaksatas-covid-19-analizes Ja...

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju no saimnieciskās darbības veicējiem (SDV) ir "saņemti 48 989 iesniegumi par prognozēto ienākumu zem 1500 eiro šā gada trešajā ceturksnī". Savukārt tie SDV, kas izvēlēsies iegūt šo statusu pēc 1. jūlija, varēs iesniegt VID analoģisku iesniegumu (apliecinājumu) vienlaikus ar reģistrēšanu. Tātad droši var uzskatīt, ka mazus ienākumus paredz saņemt ap 50 tūkstošiem nodarbināto šajā statusā. Protams, var teikt, ka daži tūkstoši no minētajām personām var papildus piestrādāt citos darbos. Jā, to viņi drīkst darīt, tomēr likuma burts pieļauj apliecinājumu iesniegt tikai tām personām, kurām nav darba devēja! Kāda atšķirība starp SDV, kas prognozē ienākumus, mazākus par 1500 eiro ceturksnī, no cita SDV, kuram arī būs mazi ienākumi, bet viņš nav iesniedzis šo apliecinājumu? Ja persona ir reģistrēta kā SDV, tai par katru ceturksni jāiesniedz VID pašnodarbinātā ziņojums (līdz 17. oktobrim), kurā jāuzrāda ienākums un tam atbilstošas sociālās iemaksas (VSAOI). Piemēram, ienākumi ceturksnī (pa mēnešiem) bijuši...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informējusi par laika periodiem un termiņiem, kad tā aprēķinās un paziņos par minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem jāpiemaksā. VSAA minimālās iemaksas divām nodokļu maksātāju grupām (izņemot tos, kuri atbilst kādai no izņēmuma kategorijām): darba devējiem, kuru darbiniekiem kopējie Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro pašnodarbinātajiem, kuriem kopējie VID deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī Pirmo reizi par 2021. gada 3. ceturksni minimālās iemaksas VSAA aprēķinās 2021. gada decembrī (līdz 20. decembrim). Savukārt par 2021. gada 4. ceturksni iemaksas tiks aprēķinātas līdz 2022. gada 20. martam; par 2022. gada 1. ceturksni - līdz 2022. gada 20. jūnijam, par 2022. gada 2. ceturksni - līdz 2022. gada 20. septembrim, par 2022. gada 3. ceturksni - līdz 2022. gada 20. decembrim, par 2022. gada 4. ceturksni - līdz 2023. gada 20. martam. Tāpat līdz 2022. gada...

Valdība otrdien, 10. augustā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumos Nr .492 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā””, lai nodrošinātu, ka valsts atbalstītajās apdrošināšanas polisēs netiek iekļauts ļoti zems atlīdzības limits, kas nepasargā lauksaimniekus lielu zaudējumu gadījumā. Tāpēc turpmāk: minimālā atlīdzības limita apmēram par apdrošināšanas polisē minētajiem riska faktoriem jābūt vismaz 200% no apdrošināšanas prēmijas, pašrisks, iestājoties polisē minētajiem riska faktoriem, nedrīkst mainīties atkarībā no iepriekš izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par jebkuru no polisē minētajiem riska faktoriem, atbalstu nepiešķirs par tādām apdrošināšanas polisēm, kas paredz segt to slimību radītos zaudējumus, kas minētas normatīvajos aktos par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensāciju. Noteikumos iekļauti arī šādi papildu nosacījumi atbalsta administrēšanai: brīdī, kad lauksaimnieks piesakās apdrošināšanas atbalstam, polisei ir jābūt spēkā esošai un līdz iesniegumu iesniegšanas kārtas pēdējai dienai apdrošināšanas polisei...

Grozījumi Darba likumā, kas stājās spēkā šī gada 1. augustā, paredz, ka darba devējs no valsts iestādes var prasīt atlīdzināt tādus izdevumus, kas tam radušies saistībā ar darbiniekam izmaksāto atlīdzību, ja darbinieks nav pildījis savus darba pienākumus un kavējis darbu, lai piedalītos procesuālajās darbībās kā cietušais vai liecinieks. Administratīvās atbildības likuma 75. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēts, ka procesuālie izdevumi ir summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu. Lai skaidri noteiktu tiesības saņemt atlīdzību par šāda veida attaisnotu prombūtni, Darba likuma 74. panta pirmā daļa tiek papildināta ar 6.1 punktu, kurā noteikts darba devēja pienākums izmaksāt darba samaksu (ja noteikta laika alga) vai vidējo izpeļņu (ja noteikta akorda alga) darbiniekam, kurš neveic darbu, jo kā liecinieks vai cietušais administratīvā pārkāpuma procesā piedalās procesuālajā darbībā. Darba devējam, kura darbinieks ir bijis...