JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2021. gada 9. decembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī (atsevišķi grozījumi – 2022. gada 1. februārī). Grozījumi 39. panta trešās daļas 3. punktā, 90. pantā un 117. panta piektās daļas 4. punktā noteic, ka ar 2022. gada 1. februāri tiek ieviesta obligāta vienota depozīta sistēma gan atkārtoti lietojamam, gan vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam. 2022. gada 1. februārī stāsies spēkā grozījumi attiecībā uz darījuma vērtības noteikšanu un valsts budžetā maksājamā nodokļa noteikšanu, lai, iesniedzot deklarāciju par taksācijas gadu, varētu koriģēt ar nodokli apliekamo preces vērtību par atpakaļ nesaņemto atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu. Darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu, kam piemēro depozīta sistēmu. Depozīta iepakotājam ir pienākums iesniegt deklarāciju par taksācijas gadu, kurā jākoriģē piegādātās preces ar PVN apliekamā vērtība par iepriekšējā gadā nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību, kā rezultātā jāiemaksā valsts budžetā...

Finanšu ministrija norādījusi, ka likums “Par akcīzes nodokli” paredz, ka no 2022. gada stāsies spēkā vairākas izmaiņas nodokļa likmēs alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kas stāsies spēkā dažādos termiņos. No 2022. gada 1. janvāra tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes: cigaretēm minimālais akcīzes nodokļa līmenis no 121,4 eiro uz 128,4 eiro par 1000 cigaretēm, specifiskais nodoklis pieaug no 92,5 eiro uz 98 eiro par 1000 cigaretēm un procentuālā nodokļa likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (ad valorem) ir 15%; cigāriem un cigarillām no 104,7 eiro uz 115,2 eiro par 1000 gab.; smēķējamai tabakai un tabakas lapām no 80,25 eiro uz 85,9 eiro par 1000 gramiem; karsējamai tabakai no 160 eiro uz 207 eiro par 1000 gramiem; elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām no 0,12 eiro uz 0,16 eiro par 1 ml šķidruma;...

Īstermiņā kompensējot elektroenerģijas cenu pieauguma negatīvās sekas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un citām juridiskajām personām, valdība 21. decembrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu valstij segt daļu no elektroenerģijas gala cenu veidojošām izmaksām, kompensējot 50% no sistēmas pakalpojumu izmaksām galalietotājiem no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tas nozīmē, ka, sākot jau no 2021. gada decembra, gan pārvades, gan sadales sistēmas operatori piemēros maksas par sistēmas pakalpojumiem samazinājumu par 50% visiem galalietotājiem, un valsts attiecīgi kompensēs sistēmas operatoriem neiegūto peļņu. Kompensācijas apmērs sastāda 77,9 milj. EUR, kas būs dotācija no emisijas kvotu izsoles ieņēmumiem. “Lai mazinātu neprognozējamo elektroenerģijas cenu kāpumu, kas atstāj negatīvu ietekmi gan uz iedzīvotāju maksātspēju, gan uzņēmumu konkurētspēju, valdībā pieņēmām lēmumu terminēti segt daļu no elektroenerģijas gala cenu veidojošām izmaksām. Īstermiņā mēs nevaram iespaidot straujo elektrības cenu kāpumu, bet varam palīdzēt saviem iedzīvotājiem, kuriem jaunās elektroenerģijas cenas rada sociāla rakstura problēmas. Tāpēc turpināsim strādāt pie risinājumiem,...

PVN uzskaites pēc kases principa teorētiskā puse apskatīta raksta pirmajā daļā (Bilance Nr. 11 (479) 2021. 34.–35. lpp.). Tagad praktiski par darījumiem, kas PVN vajadzībām tiek uzskaitīti pēc kases principa saskaņā ar PVN likuma 137. pantu. Atgādinu, ka arī tiem nodokļu maksātājiem, kas PVN maksā parastajā kārtībā, reizēm var nākties saskarties ar PVN uzskaiti pēc kases principa — tas ir gadījumos, kad tiek saņemts rēķins, kurā norādīta atsauce "Naudas līdzekļu uzskaite". Šādā gadījumā jāatceras, ka priekšnodokli drīkst atskaitīt tikai pēc rēķina samaksas. Likumā norādīts, ka priekšnodokli drīkst atskaitīt ne agrāk kā tajā taksācijas periodā, kurā ir samaksāta saņemtajā nodokļa rēķinā norādītā PVN summa. Lai arī, burtiski lasot, pietiktu tikai ar PVN summas samaksu, lai priekšnodokli atskaitītu, tomēr loģiski būtu samaksāt arī visu rēķinu kopsummā. Tā kā preču/pakalpojumu un rēķina saņemšanas brīdī priekšnodokli šajā gadījumā nedrīkst atskaitīt, tad nepieciešams ieviest atsevišķu kontu (izmantošu šim kontam nosaukumu "Norēķini par PVN (apakškonts)", lai uzskaitītu to...

Senāta Krimināllietu departaments 15. decembrī krimināllietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas (lieta Nr. SKK-97/2021 (15830017116)) atstāja negrozītu Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu viņam celtajā un izsniegtajā apsūdzībā. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem. Piemērojot Krimināllikuma normas, sods apsūdzētajam noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. No apsūdzētā valsts labā piedzīta materiālā kaitējuma kompensācija 46 354,72 eiro. Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa tiesiski un pamatoti atzinusi apsūdzēto par vainīgu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Apgabaltiesa pamatoti spriedumā norādījusi, ka apsūdzētais, būdams SIA „HND Grupa” vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ar tiesībām vienpersoniski pārstāvēt šo uzņēmumu gan darījumos, gan attiecībās ar valsts institūcijām, tīši likumā noteiktajos termiņos pilnā apmērā nenomaksāja nodokļus un tiem pielīdzinātos maksājumus, ar to nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Proti, apsūdzētais, būdams atbildīgs par SIA ,,HND Grupa” saistību izpildi pret valsti, atbilstoši normatīvo aktu prasībām...

Valdības sēdē 21. decembrī apstiprināti jauni Grāmatvedības kārtošanas noteikumi, kas pavada jauno Grāmatvedības likumu, detalizētāk reglamentējot vairāku likuma prasību izpildi. Jaunajos noteikumos saglabātas pašreizējos Noteikumos Nr.585 ietvertās grāmatvedības hronoloģisko reģistru un sistemātisko reģistru kārtošanas pamatprasības. Taču jaunievedums ir tas, ka tagad paredzēta iespēja atkāpties no prasības par jaunu grāmatvedības reģistru iekārtošanu katram pārskata gadam, ja uzņēmums grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu. Paredzēts, ka šādā gadījumā minētā prasība ir izpildīta, ja uzņēmums nodrošina grāmatvedības reģistru nodalīšanu pa pārskata gadiem. Lielākoties saglabātas līdzšinējās prasības arī attaisnojuma dokumentu sagatavošanā, tomēr noteikumu projektā minētajiem attaisnojuma dokumentiem vairs nav paredzēta prasība fiziskajām personām norādīt personas kodu. Noteikumu projekta apakšnodaļā par attaisnojuma dokumentu, kuru sagatavo saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, papildus sniegts skaidrojums, ka šīs apakšnodaļas prasības neattiecas uz gadījumu, kad pie uzņēmuma kredītiestādes konta tiek piesaistīta un uzņēmuma vadītājam vai darbiniekam izsniegta personificēta maksājuma karte, ar kuru iegādātas preces...

Lasītājas situācijas apraksts Par mantisko ziedojumu un pamatlīdzekļu nolietojumu vienkāršā ieraksta sistēmā. Situācijas apraksts. Reliģiskā organizācija kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, veicot ierakstus IIN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (turpmāk — žurnāls). Gada pārskats sastāv no: IIP (Ieņēmumu un izdevumu pārskats) ZDP (Ziedojumu un dāvinājumu pārskats) ZDS (Ziedotāju un dāvinātāju saraksts). 2021. gada novembrī baznīcas ēkai nomainīja logus un durvis, logi un durvis ir ziedojums, kā arī saņemts finansējums remonta darbu apmaksai: 1. Nomainīti logi — 5 gab. (viena loga cena apmēram 240,00 eiro), durvis — 2 gab. (vienu durvju cena apmēram 620,00 eiro), kopsumma apmēram — 2440,00 eiro, logi un durvis saņemti izstrādājumu veidā kā anonīms ziedojums (administrācijai persona ir zināma). 2. Par darbu izpildi ir samaksāts uz līguma pamata (novembrī) — 2300,00 eiro. 3. Saņemts finansējums darbu apmaksai (decembrī) — 2000,00 eiro. 4. Ieņēmumi no reliģiskās darbības (prognoze) 2021. gadā (līdz 31.12.2021.) — 2700,00 eiro. 5....

No 21. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk pieteikumu pieņemšanu tirdzniecības un sporta centriem kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām valsts atbalsta programmā, kuras mērķis ir kompensēt Covid 19 ierobežojumu radītos zaudējumus. Kopējais programmas atbalsta apmērs ir 50 miljoni eiro. Pieteikumus varēs iesniegt LIAA līdz 2022. gada 15. janvārim. Atbalsts tiks piešķirts apgrozījuma krituma kompensācijai Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centru īpašniekiem, sporta centru tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo kultūras, atpūtas un izklaides vietu. Atbalsts tiks izmaksāts kā vienreizējs maksājums, lai segtu ar ēkas un telpu lietošanu saistītās operacionālās izmaksas. Saņemtos līdzekļus varēs izmantot, lai segtu ar ēkas un telpu lietošanu saistītos maksājumus, tai skaitā par elektrību, ūdeni un siltumu, nekustamā īpašuma nomu, saistību maksājumus un ārpakalpojumu izmaksas. Attiecināmais periods,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 15. punktu viens no nodokļu maksātāju vispārīgajiem pienākumiem ir, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), līdz 1. maijam iesniegt nodokļu administrācijai informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies un neatbilst nodokļu administrācijai sniegtajai informācijai. Nodokļu maksātāji, kas uzsāk saimniecisko darbību, informāciju iesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā vai VID. Pamatdarbības veida definīcija ir noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 32. punktā, saskaņā ar kuru pamatdarbības veids ir atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra regulai (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – NACE 2. red.) klasificēts nodokļa maksātāja (izņemot fiziskās personas, kas...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta senatoru kopsapulce 15. decembrī konstatēja, ka ir izveidojusies atšķirīga tiesu prakse jautājumā par procentu noteikšanu, kurus prasītājam naudas summas piedziņas gadījumā ir tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildei saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu. Atšķirīgu praksi, pamatojoties uz apgabaltiesu sniegto informāciju, senatoru kopsapulce konstatēja gan jautājumā, vai par laiku līdz sprieduma izpildei naudas summas piedziņas lietās prasītājam nosakāmas tiesības saņemt procentus no visas ar spriedumu piedzītās summas, vai tikai no pamatparāda, kas piedzīts ar spriedumu, gan arī jautājumā, vai prasītāja kā uzvarējušā lietas dalībnieka tiesības saņemt iepriekšminētos procentus nosakāmas gadījumā, kad ar spriedumu piedzīto nokavējuma procentu apmērs pēc saistības jau ir sasniedzis pamatparāda lielumu. Lai nodrošinātu vienotu tiesu praksi, Civillietu departamenta senatori izskaidroja iztulkojamā normatīvā regulējuma mērķus un atzina, ka par laiku līdz sprieduma izpildei lietas dalībniekam pienākas procenti ne vien par pamatparādu, kura atmaksa nav notikusi sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, bet arī...

Kā norit šogad uzsāktais ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas process? Kas ir galvenās grāmatvežu kļūdas pieteikumu iesniegšanā, izplatītākās neskaidrības un biežāk uzdotie jautājumi? Kopš 2021. gada 1. jūlija izsniegtas 340 licences ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējiem, kuru kopskaits pārsniedz 6000, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja Agnese Rudzīte, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore. Viņa aicināja neatlikt licencēšanos uz pēdējo brīdi, tādējādi pārslogojot sistēmu. Viens no biežākajiem grāmatvežu uzdotajiem jautājumiem - vai uzņēmumā ikvienam grāmatvedim jāsaņem licence? "Nē, tā tas nav. Uzņēmumā ir jābūt vienam licencētam atbildīgajam grāmatvedim, kurš veiks darījumu uzraudzību, vērtēs klientu līdzekļu izcelsmi un citus nepieciešamos pasākumus. Protams, ja ārpakalpojumus sniedz fiziskā persona kā saimnieciskās darbības veicējs, tad skaidrs, ka viņam arī jāsaņem licence," skaidroja A. Rudzīte. Licences izskatīšana standarta situācijā notiekot mēneša laikā, tomēr termiņš var tikt pagarināts līdz pat četriem mēnešiem. Bieži vien iesniegumu izskatīšana ieilgstot, jo pievienotajos dokumentos konstatējamas dažādas nepilnības. Par licences pieteikuma izskatīšanu maksājama nodeva...

Uzņēmums reģistrējies par PVN maksātāju septembrī. Uzņēmuma pamatdarbības veids ir ar PVN neapliekamo darījumu sniegšana, taču jau ir zināms, ka no novembra tiks uzsākta arī ar PVN apliekamo pakalpojumu sniegšana. Atbilde PVN likuma 98. panta 7. daļa sniedz atbildi uz šo jautājumu: "Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš taksācijas periodā priekšnodokļa atskaitīšanai izmanto šā panta otrajā un sestajā daļā noteikto priekšnodokļa aprēķināšanas kārtību, pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa un valsts budžetā maksājamā nodokļa apmēru." Vai, veicot gada PVN proporcijas aprēķinu, tajā jāiekļauj: a. viss periods, kurā uzņēmums bija reģistrēts PVN reģistrā (neatkarīgi no tā, ka pirmajos divos mēnešos nav sniedzis apliekamos pakalpojumus). Nosakot gada proporciju, priekšnodokli varēs atskaitīt arī par tiem periodiem, kuros sniegti tikai neapliekamie pakalpojumi; b. vai tomēr aprēķins būtu veicams, aprēķinā iekļaujot tikai to periodu, no kura ir uzsākta apliekamo pakalpojumu sniegšana, un priekšnodokli par periodu, kurā sniegti tikai neapliekamie pakalpojumi,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 15.decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus. Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu. Ar grozījumiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka tas veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi. Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam. Likuma...

Valdība 14. decembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrija izstrādātos grozījumus Komerclikumā un ar tiem saskaņotos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kuru galvenais mērķis ir reformēt akciju sabiedrību līdzšinējo regulējumu, lai nodrošinātu to caurspīdīgumu, radot pieeju informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem. Rosinātie likumu grozījumi vēl būs jāizskata Saeimai. Kā norāda Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, līdz ar to akciju sabiedrības kļūst par pelēko zonu, kurā var notikt gan negodprātīga, gan pretlikumīga rīcība, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Latvijas Nacionālajā risku novērtējumā tieši necaurspīdīguma dēļ pašreizējā akciju sabiedrību forma ir izpelnījusies atzīmi, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek...

Senāta Krimināllietu departaments 15. decembrī krimināllietā (Nr. SKK-153/2021 (15830110509)) par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par noteikto sodu pieciem apsūdzētajiem. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētie atzīti par vainīgiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, un valsts labā no viņiem piedzītas kaitējuma kompensācijas 91 717,58 eiro, spriedums atstāts negrozīts. Izskatot apsūdzēto un viņu aizstāvju kasācijas sūdzības, Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi apelācijas sūdzībās norādītos juridiski nozīmīgos apstākļus par apsūdzētajiem noteiktā naudas soda apmēru un par apsūdzēto iespējām samaksāt naudas sodu. Lietā apsūdzētajiem tiesas noteiktie naudas sodi bija no 23 līdz par 50 minimālo mēnešalgu apmērā. Senāts lēmumā norāda, ka, nosakot naudas soda apmēru, bez atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu izvērtējuma, tiesai jāizvērtē arī izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīgums un vainīgā mantiskais stāvoklis. Savukārt vainīgā mantisko stāvokli atbilstoši Krimināllikuma 41. panta ceturtajai daļai nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties...