JAUNUMI

Kā un kad darba devējs vai pašnodarbinātais precīzi uzzinās, ka ir jāpiemaksā sociālais nodoklis? Atbilde VSAA triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un pašnodarbinātajam, un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņos par šīm iemaksām VID (par 2021. gada III ceturksni — līdz 20. decembrim). VID vienas darbdienas laikā informē darba devēju un pašnodarbināto Elektroniskās deklarēšanas sistēmā par aprēķinātajām minimālajām obligātajām iemaksām. Darba devējam ir pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas (līdz 2022. gada 23. martam) veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem. Pašnodarbinātajam ir tiesības līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālo obligāto iemaksu avansa maksājumu (pašnodarbinātās personas par gada I ceturksni parasti maksā nodokļus aprīlī). 2021 2022 VII VIII IX X XI 20. XII I II 23. III 2021. gada III ceturksnis Līdz 20. XII VSAA → VID Jāsamaksā līdz 23. martam Par 2021....

Pašizmaksa ir izmaksu kopsumma produkta vai pakalpojuma vienības ražošanai noteiktā laika periodā. Pašizmaksu var rēķināt katram produktam, produktu grupai, pakalpojumam vai projektam, pašizmaksas kalkulācijas mērķis ir parādīt, cik uzņēmumam izmaksā ražošana vai pakalpojumu sniegšana. Kas ir pašizmaksa? Pašizmaksas aprēķināšana ir vadības grāmatvedības sastāvdaļa, tāpēc tās aprēķināšanai nav normatīvajos aktos paredzēto obligāto prasību, tomēr lielākā daļa sabiedrību izmanto pašizmaksas kalkulācijas, lai saprastu uzņēmumā notiekošo un izmantotu tās arī kā vienu no kontroles instrumentiem. Tātad pašizmaksa ir izmaksu kopums, kas sabiedrībai ir nepieciešams vienas preču vienības (vai veida) ražošanai vai pakalpojuma sniegšanai. Ja pašizmaksu kalkulācijas ir pareizi veiktas, tad tās palīdz novērtēt darbības efektivitāti un saprast, vai ir optimizējami resursi. Ar ko sākt? Vispirms visas uzņēmuma izmaksas jāsadala: fiksētajās (pastāvīgās) un mainīgās; tiešās un netiešās. Tāpat ir jāsaprot, kas ir izmaksu objekts (prece, pakalpojums, projekts utt.). Visvienkāršāk tikt pie pašizmaksas aprēķiniem ir tad, ja ir korekta finanšu grāmatvedības uzskaite (izmaksu sadalījums pa produktu veidiem,...

Jautājums: Vienam uzņēmējam pieder trīs uzņēmumi un ir izveidojusies tāda situācija, ka darbinieks ir parakstījies cita uzņēmuma darba samaksas izmaksu sarakstā par saņemto algu skaidrā naudā. Kā pareizi pārgrāmatot šo notikumu un kādi dokumenti būtu nepieciešami, lai labotu šo situāciju? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore. Labojot grāmatvedības dokumentus, jāsastāda grāmatvedības izziņa, aprakstot situāciju un minot veiktās darbības tās labojumā. Viens no labojumu scenārijiem varētu būt šāds. Svītrojam algas saraksta rindu, kur gadījās neatbilstošs personas A paraksts, aprakstam labojuma iemeslu, labojam izmaksai paredzēto un faktiski izmaksāto summu, parakstāmies, norādām datumu. Noformējam ieņēmumu orderi par skaidras naudas neatbilstošu izmaksu no personas A, atsaucoties uz laboto algas sarakstu. Personai B, kuras alga nepamatoti izmaksāta personai A, noformējam izdevumu orderi, atsaucoties uz laboto sarakstu, un izmaksājam no personas A iepriekš iekasēto algu.

Ja administratīvi teritoriālās reformas rezultātā personai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā darbībām ar akcīzes precēm1 norādītā darbības vietas adrese neatbilst faktiskajai adresei, tad, patlaban nekādas darbības, lai pārreģistrētu jauno adresi, nav jāveic, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pēc 2021. gada 1. jūlija daudzviet ir mainījušās līdzšinējās adreses. Tāpēc VID vērš uzmanību, ka juridiskai vai fiziskai personai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā norādītā adrese var neatbilst faktiskajai adresei, ja tā ir mainījusies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. VID datubāzēs adreses jau ir aktualizētas atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas rezultātā veiktajām izmaiņām. Tādējādi arī VID Publiskojamo datu bāzē (PDB) ir norādīta aktuāla adrese, ja tā mainījās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pēc 2021. gada 1. jūlija. Personai izsniegtajās speciālajās atļaujās (licencēs), atļaujās un izziņās adresi varēs nomainīt tad, kad persona veiks minēto dokumentu pārreģistrāciju kāda cita iemesla dēļ (piemēram, saistībā ar jaunas darbības vietas deklarēšanu vai darba laika...

Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk - noteikumi) paredz, ka darbavietā darba telpā var pulcēties, nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot divu metru distanci, ja tās ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19 infekciju. Kā arī, darba devējam, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības ilgtspēju vai publisko pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības pieprasīt un apstrādāt no darbinieka iegūto informāciju par atbilstību vakcinētas vai Covid-19 infekciju pārslimojušas personas statusam, ko apliecina sadarbspējīgs pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts. Noteikumi atvieglotos darbinieku pulcēšanās nosacījumus paredz attiecībā uz personām, kurām ir sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir pārslimojusi Covid-19 infekciju, vai sadarbspējīgs vakcinācijas sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju, atbilstoši Noteikumu 38.27 punkta ievaddaļā minētajiem kritērijiem. Informācija par personas veselības stāvokli, piemēram, darbinieks ir bijis inficēts ar Covid-19 vai nav, kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid – 19 ir īpašo kategoriju personas...

No 1. jūlija ir atcelts atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas sūtījumiem, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro. Tas būtiski ietekmēs gan muitu, gan preču saņēmējus. Latvijas muitas sistēmas ir sagatavotas darbam jaunajos apstākļos. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka informēja par to, ar kādām muitas formalitātēm būs jātiek galā komersantiem. Galvenās izmaiņas Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). Galvenās izmaiņas PVN direktīvā: Atcelts atbrīvojums no PVN zemas vērtības sūtījumu importam ar vērtību ≤22 eiro. Ieviests īpašs režīms tādu preču tālpārdošanai, kuras importē no trešajām teritorijām vai trešajām valstīm un kuru patiesā vērtība ir mazāka nekā 150 eiro — importa vienas pieturas aģentūra (IOSS). Ieviesti vienkāršošanas...

Saeima 2021. gada 6. jūlijā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz no šī gada 5. augusta Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem. Tas tiks darīts, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju par būtiskākajiem juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumiem un veicinātu nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka tas var radīt būtisku pavērsienu godprātīgas nodokļu nomaksas uzlabošanā, jo sabiedrībai beidzot būs tiesības zināt, kādus lēmumus VID ir pieņēmis: “Gadiem ilgi nodokļu administratoram ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas tam kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus. Šāda situācija ir devusi zaļo gaismu dažādām spekulācijām, maldiem, kā arī dubultai morālei pret nodokļu maksātājiem. Tagad sabiedrībai būs tiesības uzzināt šo informāciju, un tas dos savu artavu ēnu ekonomikas mazināšanai. VID attiecīgās likuma normas izmaiņas iniciēja pirms vairāk nekā...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, Valsts darba inspekciju, Veselības ministriju, Veselības inspekciju, SPKC, Valsts policiju un Ekonomikas ministriju izstrādājusi Drošas darba vides vadlīnijas birojiem. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt biroju un attālinātā darba procesu nepārtrauktību, samazināt Covid-19 inficēšanās riskus un saglabāt nodarbināto un apmeklētāju veselību. Drošas darba vides vadlīnijas biroja darbam, kas var noderēt arī par paraugu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju un citu uzņēmumu darbības sakārtošanai, ir sagatavots kā ieteicamais materiāls uzņēmuma vadītājiem, biroja darbības uzsākšanai un turpināšanai, kas saistīti ar darba organizēšanu pandēmijas Covid-19 apstākļos. Vadlīnijās norādīti iestādes/uzņēmuma vadītāja pienākumi, tostarp atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” prasībai, norīkot atbildīgās personas, kas pieņem lēmumus situācijās, kas saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem un kontrolē to izpildi. Atsevišķas vadlīniju sadaļas veltītas darba aizsardzības prasībām birojam, tostarp riska novērtēšanai darba vidē un attiecīgi veicamajiem pasākumiem, kā arī sagatavots paraugs uzņēmuma pašvērtējuma anketai darba aizsardzībā”...

Vakcinācija ir vienīgais veids, kā cīnīties ar Covid-19 infekciju un atgriezties normālā dzīvē, ļaujot darba devējiem pilnvērtīgi strādāt un sociāli atbildīgi sabalansēt indivīda, sabiedrības un uzņēmēja vajadzības, vairākos paziņojumos uzsvērusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tās ieskatā nepieciešama ātra un visaptveroša vakcinācijas nodrošināšana, lai sasniegtu pūļa imunitāti, kas pavērtu iespēju atsākt attīstīties tautsaimniecībai kopumā. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka šajos apstākļos ir kritiski svarīgi sekmēt izpratni par to, ka visas sabiedrības veselība ir tiešā veidā saistīta ar ekonomikas atveseļošanu. Ministru kabineta izstrādātā likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" redakcija darba devēju skatījumā varētu nodrošināt nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai publiskajā un privātajā sektorā turpinātu saimniecisko darbību, nodrošinot prasību pēc epidemioloģiski drošas darba vietas, un ļautu darba devējiem elastīgi organizēt nodarbinātību. (Vairāk par likumprojektu lasiet ŠEIT). LDDK konceptuāli atbalsta Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu un aicina LR Saeimu to izskatīt tuvākajā laikā. Vienlaikus darba devēju organizācija aicina ņemt vērā LDDK sagatavotos priekšlikumus, lai...

Administratīvi teritoriālā reforma (turpmāk — ATR) ietekmēs grāmatvedības darbu, dos iespēju vēlreiz katrai pašvaldībai paskatīties uz savu saimniecību, sakārtot procesus un ieviest risinājumus, lai optimizētu veicamos darbus, vairāk izmantotu sistēmas darbu automatizēšanā un grāmatvežiem dotu vairāk laika pārdomām brīžos, kad mainās regulējums, kad jāizvērtē kāds notikums vai darījums. Šā gada 3. martā Ministru kabinets izdeva noteikumus Nr. 142 "Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 142), un saskaņā ar tiem jaunveidojamām pašvaldībām ir iespējams no valsts budžeta saņemt vienreizēju dotāciju ATR rezultātā radušos administratīvo izdevumu līdzfinansēšanai (turpmāk — dotācija). Dotāciju piešķir un izmaksā par izdevumiem, kas novada pašvaldībai radušies, īstenojot ATR saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto administratīvo teritoriju un administratīvo centru iedalījumu. Dotāciju novada pašvaldībai piešķir un izmaksā saskaņā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk — aģentūra) lēmumu. Pieteikšanās periods uz šo dotāciju ir...

2021. gada 12. jūlijā spēkā stājās likums “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (turpmāk – grozījumi). Ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 18.2 panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, paplašinot to tiesību subjektu loku, kam vienlaikus ar izmaiņām vadības institūcijas sastāvā jāaktualizē arī informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Tiek paredzēts, ka, iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas vai personālsabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un valdes locekļu izmaiņām vai izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par juridiskās personas vai personālsabiedrības un ārvalsts subjekta PLG. Turpmāk informācija par PLG aktualizējama vienlaikus ar sekojošām izmaiņām: 1) kapitālsabiedrību, dalībnieku vai valdes locekļu izmaiņām (kā līdz šim), Eiropas komercsabiedrību valdes izmaiņām; 2) izmaiņām personālsabiedrību un Eiropas ekonomisko interešu grupu vadības institūcijas sastāvā; 3) izmaiņām ārvalstu komersanta...

Ar 2021. gada 6. jūlija likumu “Grozījumi Komerclikumā”, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. augustā, tiek aizstāta nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai ar pieteikuma iesniedzēja sniegtu apliecinājumu par to, ka komersantam ir tiesības reģistrēt juridisko adresi konkrētajā adresē un ka komersants attiecīgajā adresē ir arī sasniedzams. Proti, Komerclikuma 23.panta trešajā daļā, 25.panta 3.1 daļā, 25.1 panta trešajā daļā, 75. panta ceturtajā daļā, 78. panta 2.1 daļā, 139.panta otrajā daļā, 149. panta trešās daļas 7. punktā tiek noteikts, ka pieteikumā norāda filiāles, individuālā komersanta, personālsabiedrības, kapitālsabiedrības juridisko adresi, tai skaitā nekustamā īpašuma objekta (ēkas, dzīvokļa īpašuma vai telpas) kadastra apzīmējumu, un apliecina, ka konkrētais tiesību subjekts ir sasniedzams un tam ir tiesisks pamats atrasties norādītajā juridiskajā adresē. Saglabājas prasība, ka komersantam ir jāvienojas ar nekustamā īpašuma īpašnieku par tiesībām izmantot nekustamo īpašumu, bet šīs vienošanās daļa (piekrišana juridiskās adreses reģistrēšanai) vairs nebūs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Tā vietā komersanta valdei ir pienākums...

No iepriekšējā gada man palika 10 neizmantotas atvaļinājuma darba dienas. Patlaban vēlos tās izmantot, jo atvaļinājums piešķirts no 21.06. 2021. Kāds būtu aprēķins, ņemot vērā pārcelto darba dienu? Atbilde Pirmkārt, jāprecizē, ka atvaļinājuma periods ir mērāms kalendāra dienās, nevis darba dienās. Tādēļ uzskatīšu, ka no iepriekšējā gada palika neizmantotas divas atvaļinājuma kalendāra nedēļas, kas ir 14 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas, neatkarīgi no tā, vai svētki ir darba dienā vai brīvdienā. Šādā periodā tiešām biežāk ir 10 darba (apmaksājamās) dienas. Atvaļinājuma laikā sestdienas un svētdienas tiek skaitītas kopā ar darba dienām, bet apmaksātas ir tikai darba dienas (netiek apmaksātas brīvdienas). Tomēr jāņem vērā arī tas, vai uzņēmumā bija/nebija pārcelta darba diena 25. jūnijā uz 19. jūniju, tādēļ apskatīsim abus variantus. 19.VI ir nostrādāta darba diena, tātad 25.VI ir brīvdiena; 19.VI nav strādāts, tā ir brīvdiena, savukārt 25.VI ir darba diena. Jebkurā gadījumā apmaksai pakļauta viena darba diena: bija strādāts 19.VI, tad tā...

Vienā no līdz šim apjomīgākajām izskatītajām lietām Ekonomisko lietu tiesa lēma par labu ar mantu saistītajai personai, izbeidzot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu 2 547 279,39 euro un 45 513,63 ASV dolāru apmērā. Procesa virzītājs bija uzsācis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodevis šo procesu izlemšanai tiesai, uzskatīdams, ka ar arestēto mantu saistītā persona ir čaulas uzņēmums, kas neveic reālu saimniecisko darbību. Pārbaudot iesniegtos pierādījumus, tiesa piešķīra augstāku ticamību ar mantu saistītās personas paskaidrojumiem par pretējo, kā arī nekonstatēja noziedzīgu nodarījumu, ar kuru varētu būt saistīta arestētās mantas izcelsme. Tiesa atzina, ka darījuma dokumentu (līgumu, rēķinu, pavadzīmju u. c.) noformēšana un samaksas pārskaitīšana vien vēl nepierāda darījuma veikšanu atbilstoši tā ekonomiskajai būtībai, jo tā aizsegā iespējami arī fiktīvi darījumi. No otras puses, atsevišķi trūkumi darījumu dokumentos paši par sevi nav iemesls, lai uzskatītu darījumu par fiktīvu. Tādēļ tiesai visi pierādījumi un paskaidrojumi jāpārbauda un jāapsver kopsakarā. Tiesa...

Rakstā ir turpināta Bilances (2021. g. Nr. 6 (474), 12.–15. lpp.) jūnija numurā aizsāktā tēma par MUN maksātājiem būtiskajām izmaiņām, kas stājās spēkā šā gada 2. pusgadā un īpaši "smagi" ietekmē darba devējus, palielinot viņu nodokļu slogu. Jau tagad var prognozēt, ka papildu nodokļi MUN maksātājiem par algotajiem darbiniekiem veicinās nelegālu nodarbinātību, it sevišķi ņemot vērā to, ka ienākumu "griesti" pašam īpašniekam ir atcelti. Tā būs pretēja tendence tai, kas bija vērojama iepriekšējos gados, jo tad algas "griesti" 720 eiro apmērā veicināja fiktīvu darbinieku pieņemšanu. Tieši tāpat kā jebkurā uzņēmumā šo tendenci par nelegālo nodarbināšanu varētu mazināt galvenokārt paša darba ņēmēja vēlme būt sociāli apdrošinātam un izglītošana par to, kāpēc maksājam nodokļus un kādiem mērķiem tie tiek izlietoti. Te gan nepieciešama arī reāla drošības sajūtas radīšana nodarbinātajiem (gan darbiniekiem, gan pašnodarbinātajiem), ka viņi saņems samaksātajiem nodokļiem adekvātu atbalstu no valsts ienākumu samazināšanās gadījumā. Kā arī nepieciešams turpināt iesākto nodokļa sloga samazināšanu (samazinot...