Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Ienākumu summēšana
Ienākumu summēšana
Vai pareizi saprotu, ka ceturksnī tiek summēti ienākumi, piemēram, pirmajā mēnesī var būt 200 eiro, otrajā — 800, bet trešajā — 600 eiro, un tad par pirmo mēnesi nekas nav jāpiemaksā? Vai arī divos mēnešos bija ienākumi pa 800 eiro un vienā mēnesi ienākumu nebija? Atbilde Informācija no darba devēja par fiziskās personas ieņēmumiem un ienākumiem kļūst zināma VSAA (no VID iesniegtajiem darba devēja un pašnodarbināto personu ziņojumiem), un no tās tiks secināts, ka ceturksnī VSAOI ir veiktas no ienākuma, kas nav mazāks par minimālo iemaksu apmēru. Tomēr pastāv dažas nianses, jo no jautājuma nav skaidrs, vai uzrādītās summas ir darba ņēmēja ieņēmumi vai pašnodarbinātās personas ienākumi. Ja jautājums ir par darba ņēmēju, tad viss kārtībā, darba devējam papildus nekas nebūs jāmaksā, neatkarīgi no tā, kā pa mēnešiem bija sadalīti ieņēmumi. Ja jautājumā minētās summas ir pašnodarbinātās personas ienākumi, tad vispirms atšķirsies VSAOI: par pirmo mēnesi tās būs 20 eiro (10% no...
Saglabājot maksājumu dokumentus, var atgūt pārmaksāto IIN par izdevumiem bērnu interešu izglītībai
Saglabājot maksājumu dokumentus, var atgūt pārmaksāto IIN par izdevumiem bērnu interešu izglītībai
Sākoties jaunajam mācību gadam un arī dažādām interešu nodarbībām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt daļu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa arī no tās summas, kas gada laikā tiek samaksāta par bērnu (līdz 18 gadu vecumam) interešu izglītību. Visu 2021. gadu vēl var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējiem trim gadiem, pievienojot tai attiecīgajā gadā veiktos maksājumus par izglītību (tajā skaitā, bērnu interešu izglītību), ārstniecību un citiem attaisnotajiem izdevumiem. VID aicina vecākus vai citus ģimenes locekļus arī šogad, maksājot par bērnu interešu izglītību, uzkrāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml. Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde, ir...
BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numurā lasiet
BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numurā lasiet
NUMURA INTERVIJA Kā droši investēt jaunuzņēmumos. Saruna ar zvērinātu advokātu INDRIĶI LIEPU, zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneri JURISTA PADOMS Galvojums – vai tas ir bīstami? OLAVS CERS, zvērināts advokāts, SIA zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns partneris, valdes loceklis Kas jāņem vērā, gatavojot prasības pieteikumu. ILGA NERETNIECE, Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore ATBILD JURISTS Vai jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā NILLTPFN likuma subjektam? Atbild GINTS METĀLS, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs PERSONAS DATI Datu apstrāde, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu. Sagatavots pēc Datu valsts inspekcijas informācijas FINANSES Jauna sistēma ziņošanai Finanšu izlūkošanas dienestam. Mainīti noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu sniegšanu KONKURENCES TIESĪBAS Lai aizsargātu no negodīgas tirdzniecības prakses. Ieskats Konkurences padomes rīkotajā seminārā “Godīga tirdzniecība” KRIMINĀLLIKUMS Cietumsods krāpniekiem pa telefonu un fiktīvu PVN darījumu uzrādītājiem. Jaunākie grozījumi Krimināllikumā DARBA TIESĪBAS Grozījumi Darba likumā. Valsts darba inspekcijas skaidrojums TIESU PRAKSE Nepamatoti zaudēto ienākumu atlīdzināšana. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba...
Aktualizēta Senāta prakse patērētāju tiesību aizsardzības jomā
Aktualizēta Senāta prakse patērētāju tiesību aizsardzības jomā
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa aktualizējusi Senāta Civillietu departamenta prakses apkopojumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā - “Patērētāju tiesību aizsardzība 2014. – 2021. gadā” , papildinot to ar pēdējo četru gadu nolēmumiem. Apkopojums papildināts arī ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām, kas attiecas uz Senāta nolēmumos izskatītajiem tiesību jautājamiem. Apkopojumā sistematizētas Senāta atziņas saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, kas bijuši nozīmīgi tiesā izskatītajās lietās, kā arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā procesuālo normu piemērošana strīdos, kur viena puse ir patērētājs. Tāpat sistematizētas atziņas par tiesas pienākumu vērtēt ar patērētāju noslēgtā līguma noteikumus, tiesas pilnvarām, konstatējot netaisnīgu līguma noteikumu. Apkopojumā iekļautas atziņas par līguma noteikumu novērtējumu un netaisnīgu līguma noteikumu piemēri, kā arī piemēri līguma noteikumiem, kas nav atzīstami par netaisnīgiem, par neapspriestiem līguma noteikumiem un līguma noteikuma saprotamību. Senāts arī vērtējis līgumslēdzēju pušu tiesisko līdzsvarotību, patērētāju tiesību aizsardzības normu piemērošanu dažādiem strīdiem, kā arī patērētāja pienākumus.
Starptautiskā konferencē diskutēs par Latvijas ekonomikas ilgtspēju
Starptautiskā konferencē diskutēs par Latvijas ekonomikas ilgtspēju
Latvijas Banka 20. septembrī (sākums plkst. 13.30) rīko gadskārtējo tautsaimniecības konferenci "Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos", kas šogad veltīta ilgtspējīgas ekonomikas tēmai. Konferencē būs divas paneļdiskusijas – "Monetārā un fiskālā politika – mijiedarbība vai cīņa?" un "Ilgtspēja – ceļā uz līdzsvarotu attīstību". Starptautiskā konference notiks pamatā attālināti, ievērojot Covid-19 pandēmijas laikā noteiktos drošības pasākumus. Lielākā daļa runātāju, kā arī skatītāji piedalīsies, izmantojot mūsdienīgu videokonferenču tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Konferenci ikviens interesents varēs vērot tiešraidē tīmekļvietnē makroekonomika.lv un ziņu portālos, kā arī uzdot jautājumus starptautiskajiem un Latvijas ekspertiem (izmantojot platformu sli.do, kods #LBconference). Konferences dalībniekus un vērotājus ar ievadreferātu uzrunās Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele (Isabel Schnabel). Sekojošajā paneļdiskusijā "Monetārā un fiskālā politika – mijiedarbība vai cīņa?" tiks spriests par šādām tēmām: Monetārās un fiskālās politikas mijiedarbība, valsts investīciju un parāda ilgtspējas nozīme zemu un negatīvu procentu likmju un izaugsmes atšķirību apstākļos. Kādus potenciālos riskus rada parādu pieaugums pēcpandēmijas periodā pasaulē un...
Izdienas pensionārs nav vecuma pensionārs
Izdienas pensionārs nav vecuma pensionārs
Jaunizveidots uzņēmums, kuram vēl nav lielu ieņēmumu, noslēdzis darba līgumu ar izdienas pensionāru (ar nelielu algu). Vai par viņu jāveic minimālās iemaksas? Atbilde VSA likuma 20.4 panta 4. daļa nosaka personas, par kurām minimālās obligātās iemaksas nav jāveic. Viena no šādām kategorijām ir personas, kuras ir sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi). Tātad no minimālajām iemaksām ir atbrīvoti vecuma pensionāri, turklāt tie, kuri sasnieguši Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu. Attiecīgi atbrīvojums nav piemērojams izdienas vai invaliditātes pensijas saņēmējiem (izņemot tās personas, kurām piešķirta I vai II invaliditātes grupa). Atgādinām, ka VSAA rīcībā ir precīza informācija par minētajām personām (par kurām minimālās iemaksas nav jārēķina). Tātad, beidzoties III ceturksnim, uzņēmumam pirms Ziemassvētkiem tiks paziņots par darbinieka minimālajām iemaksām, ja aprēķinātā darba samaksa (iemaksu objekts) nesasniegs 1500 eiro. Ja darbiniekam vienlaikus būtu arī cits darba devējs, piemaksa varētu būt mazāka (tā tiktu...
Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā augustā
Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā augustā
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā Ministru kabineta (MK) 2021. gada 10. augusta noteikumi Nr. 540 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību Grozījumi ir izstrādāti, lai precizētu terminus pārskatos saistībā ar jauno atbalsta veidu par paredzamajām algu izmaksām Latgales, Rēzeknes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kā arī lai varētu izsekot nodokļu atlaidēm, kas attiecas uz visiem speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību ieguldījumu projektiem. 1. pielikumā esošais pārskats sauksies “Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi taksācijas periodā”. Noteikumos ir ietverti...
Kā attīstīsies sociālā aizsardzība un nodarbinātība turpmākos septiņus gadus?
Kā attīstīsies sociālā aizsardzība un nodarbinātība turpmākos septiņus gadus?
Valdības sēdē 31. augustā tika izskatītas un pieņemtas Labklājības ministrijas sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavotās “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam”, kas noteic prioritātes, lai sekmētu iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas attīstība tiek plānota piecos rīcības virzienos: Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību. Tā ietvaros tiks ieviesti pasākumi, kas vērsti uz to, lai iedzīvotāji situācijās, kad tas nepieciešams, saņemtu mērķtiecīgu un pietiekamu finansiālo atbalstu (pabalsti, pensijas, atlīdzības). Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros iecerēts turpināt veidot un attīstīt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, lai tie būtu pieejamāki un atbilstu mērķa grupas vajadzībām. Vienlaikus plānots pievērsties...
Izmaiņas VID muitas kontroles pasākumu īstenošanā attiecībā uz viltotām precēm
Izmaiņas VID muitas kontroles pasākumu īstenošanā attiecībā uz viltotām precēm
Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 1. septembrī stājas spēkā grozījumi Muitas likumā un grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem", kas nosaka izmaiņas muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas, personas tiesību aizstāvība tiks nodrošināta tiesā, tāpēc noteikta personas rīcība gadījumos, kad tiesā ir iesniegts prasības pieteikums par tiesvedības uzsākšanu par viltotām precēm. Atgādinām, ka viltotas jeb kontrafaktas preces ir tādas preces, kas pārkāpj tiesības uz intelektuālo īpašumu: preču zīmēm, dizaina paraugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm u.c. Līdz ar grozījumiem normatīvajā regulējumā mainās VID kompetence, ja muitas kontroles pasākumu rezultātā tiek konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. VID arī turpmāk pieņems lēmumus par viltotu preču nodošanu iznīcināšanai, ja preču deklarētājs vai valdītājs pret to neiebilst, kā arī gadījumos, kad preču deklarētājs iebilst pret iznīcināšanu, bet tās ir preces, kuras...
No nākamā gada būs jauna kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma darbība tiek izbeigta
No nākamā gada būs jauna kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma darbība tiek izbeigta
Valdības sēdē 31. augustā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta". Jaunie noteikumi būs saskaņoti ar Grāmatvedības likumu un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Saskaņā ar pašreizējo likumu “Par grāmatvedību” izdotie un spēkā esošie Ministru kabineta (MK) 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 583 “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta” spēku zaudēs 2022. gada 2. jūlijā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, esošie noteikumi pēdējoreiz grozīti 2011. gadā, tie nav saskaņoti arī ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) un saskaņā ar to izdotajiem MK 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, kuros noteikta arī mantas un saistību novērtēšanas kārtība uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatā, kā arī slēguma...
Vai par studentu jāveic minimālās iemaksas?
Vai par studentu jāveic minimālās iemaksas?
Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» atļauts neveikt minimālās sociālās iemaksas par studentiem. Tomēr nav skaidrs, kā darba devējs pārliecināsies, ka darbinieks atbilst šādam statusam? Atbilde Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 panta ceturtās daļas 7. punktā minēts, ka sociālās iemaksas minimālajā apmērā nav jāveic par personu līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas. Tas arī nozīmē, ka ceturtajā daļā minētās personas, tajā skaitā studenti un skolnieki, drīkst būt nodarbināti mazāk par normālo darba laiku un gūt mazāku atlīdzību nekā valstī noteiktā minimālā darba alga, vienlaikus neradot darba devējam papildu izdevumus, proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra neaprēķinās papildu sociālās iemaksas (darba devējs veiks iemaksās tikai no faktiski aprēķinātās darba samaksas). Jautājums ir tikai par to, ka darba devējam ir jānodrošina piekļuve datiem, kas apliecina, ka potenciālais darbinieks tiešām studē, turklāt, kā agrāk teica, "dienas...
Beidzas ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu
Beidzas ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu
Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka 2021. gada 1. septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22. pants noteic, ka līdz 2021. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros. No 2. septembra kreditoram ir tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja: piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka; parādnieks – SIA vai A/S - nav nokārtojusi pamatparādu 4 268 eiro apmērā, un...
Kā iegrāmatot ēdienu piegādes klientiem, izmantojot mobilās lietotnes un kurjera pakalpojumu?
Kā iegrāmatot ēdienu piegādes klientiem, izmantojot mobilās lietotnes un kurjera pakalpojumu?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu ēdināšanas uzņēmumiem par sagatavoto ēdienu piegādēm klientiem, izmantojot mobilās lietotnes un kurjera pakalpojumu. Tā mērķis ir veicināt ēdināšanas uzņēmumu izpratni par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un grāmatvedības normatīvo aktu piemērošanu to veikto ēdienu piegādēm klientiem ar saskarnes pakalpojuma starpniecību. Tas ir mobilās lietotnes sniegtais pakalpojums, lai ēdinātāja klienti varētu pasūtīt un norēķināties par ēdinātāja veikto ēdienu piegādi, kā arī atsevišķos gadījumos nodrošināt ne tikai ēdiena pasūtīšanas un samaksas, bet arī ēdiena piegādes transporta pakalpojumus. VID uzsver, ka preču piegādes vērtībā ietilpst visas izmaksas, tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu, kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksājamie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi, izņemot PVN, kā to noteic Pievienotās vērtības nodokļa likuma 35. panta pirmā daļa. Informatīvajā materiālā ir aprakstīti un skaidroti ēdinātāja ēdienu piegādes trīs dažādi varianti (shēmas), piegādes starpniecībā izmantojot saskarnes pakalpojumu un ar piemēriem sniegts skaidrojums,...
Pagaidām saimniecisko pakalpojumu sniegšanā saglabā līdzšinējos epidemioloģiskos nosacījumus
Pagaidām saimniecisko pakalpojumu sniegšanā saglabā līdzšinējos epidemioloģiskos nosacījumus
Ministru kabinets 31. augusta sēdē, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 ”Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, lēma saglabāt līdzšinējos drošas darbības nosacījumus vairāku saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, neraugoties uz to, ka saslimstība ar Covid-19 sabiedrībā pieaug un jau sasniegusi brīdi, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 120. Arī turpmāk lielākajā daļā saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās (t.sk. skaistumkopšanas, labsajūtas, foto, psihologa u. tml.) vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no pieejamās telpas platības, savukārt tirdzniecībā – 15 m2 uz vienu apmeklētāju. Pakalpojuma sniegšanas vietās, t.sk. tirdzniecības vietās, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par noteikto m2 apmēru, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs. Sabiedriskajā ēdināšanā arī turpmāk spēkā būs līdzšinējie nosacījumi - iekštelpās pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā 10 pilngadīgas personas (ar vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu), neskaitot nepilngadīgus bērnus (bet ne vairāk...
Kāpēc ir svarīgs apdrošināšanas, nevis darba stāžs?
Kāpēc ir svarīgs apdrošināšanas, nevis darba stāžs?
Kāda atšķirība ir starp personas darba un apdrošināšanas stāžu? Atbilde Ja fiziskā persona pretendē uz sociālo pabalstu (slimības gadījumā, zaudējot darbu, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā vai sasniedzot pensijas vecumu), tai noteikti pirms tam kādu periodu jābūt sociāli apdrošinātai. Valsts sociālās apdrošināšanas veidu maksimālais skaits ir septiņi (sk. 1. tabulu), un tie dažādām personām ir atšķirīgi. Tas nozīmē, ka fiziskā persona gūst tiesības uz pabalstu, ja tā bija apdrošināta attiecīgajam riskam. Piemēram, darbinieks (darba ņēmējs), stājoties darba attiecībās, parasti ir apdrošināts visiem apdrošināšanas veidiem, bet, sasniedzot Latvijā noteikto pensijas vecumu, viņam vairs nav apdrošināšanas invaliditātei un bezdarbam. Tātad persona, kas ir sasniegusi pensionēšanas vecumu vai kurai piešķirta vecuma pensija (tajā skaitā priekšlaicīgi), nevarēs pretendēt uz invaliditātes pensiju, kā arī tai nebūs tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Mainās arī sociālo iemaksu likme un tās sadalījums: cik no kopējās likmes par darbinieku maksā darba devējs un cik ietur no darbinieka algas. 1. tabula Darba ņēmējs tiek...