JAUNUMI

Lai iekļautu personu riska personu sarakstā, nepietiek tikai konstatēt, ka personas darbības laikā konkrētajam uzņēmumam izveidojās nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 EUR, un uzņēmums tos nav samaksājis valsts budžetā, atzinis Augstākās tiesas Senāts. Senāta ieskatā tas ir tikai viens no formālajiem kritērijiem, ko paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šādās lietās piemērotā tiesību norma, ziņo zvērinātu advokātu birojs "Sorainen". Senāts norādījis, ka ar nodokļu parāda fakta konstatāciju vien nepietiek - papildus ir jāizvērtē arī iemesli, kāpēc uzņēmumam šīs personas vadības laikā izveidojās nesamaksāts nodokļu parāds. Nodokļu nemaksāšanas fakts viens pats nav pietiekams, lai izdarītu secinājumu par konkrētās personas godprātīgu (vai negodprātīgu) attieksmi pret nodokļu samaksas pienākumu. Nodokļu nemaksāšanai var būt dažādi iemesli un cēloņi, un to nevar vienmēr pielīdzināt negodīgai vai noziedzīgai rīcībai. Senāta ieskatā, tas neatbilstu likumdevēja mērķim. Senatoru kolēģija piekrīt VID, ka tam ir pienākums vērsties pret negodprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, tostarp iekļaujot tos riska personu sarakstā, taču senatoru kolēģija...

Ar Covid-19 saslimušām vai mājas karantīnā esošām personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, piešķirs slimības pabalstu jau no pirmās darbnespējas dienas, paredz ceturtdien, 4.novembrī, Saeimā pieņemtie likuma grozījumi. Šāda kārtība attieksies arī uz personām, kas saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19. Ar grozījumiem noteikts, ka no 6.novembra līdz 31.decembrim personām ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām no darbnespējas pirmās līdz trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja persona būs nosūtīta veikt Covid-19 testu un analīzes būs pozitīvas, slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz dienai, kad persona būs atguvusi darbspējas. Savukārt, ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, B lapa būs noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā, paredz grozījumi. Līdz šim visām personām, saslimstot ar Covid-19 vai akūtu augšējo...

Otrdien, 2.novembrī, valdības sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz valsts, pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem, kā arī tiem darbiniekiem, kuri strādā klātienē, prasību pienākumus veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu attiecināt uz visu pandēmijas laiku. Līdz ar to pienākums vakcinēties darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās, gan arī privātā sektorā, strādājot klātienē, tiek pārnests no ārkārtējās situācijas rīkojuma uz Ministru kabineta noteikumiem. Tādējādi šī prasība turpināsies arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Darbiniekiem, atrodoties darba vietā, ir augsts risks inficēties no kolēģiem, klientiem vai apmeklētājiem. Tāpat viņiem ir augsts risks inficēties, dodoties uz darbu ar sabiedrisko transportu. Tādēļ visiem klātienē strādājošajiem darbiniekiem ir nepieciešams vakcinēties, lai pasargātu sevi no ilgstošas darbnespējas un iespējas izplatīt infekciju tālāk – kolēģiem, kā arī ārpus darba loka. Tāpat arī pienākums vakcinēties darbiniekiem novērsīs Covid-19 uzliesmojumus darba kolektīvā kā rezultātā var iestāties vairāku darbinieku darba nespēja gan slimības dēļ, gan mājas karantīnas ievērošanas pienākuma dēļ. Tādēļ...

Nu jau septiņpadsmit gadus Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un uzņēmējiem šo gadu laikā ir dota iespēja saņemt finanšu palīdzību savas uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat arī vietējās pašvaldības aktīvi atbalsta jaunos uzņēmējus ar dažādām programmām. Konsultējot grāmatvežus, atklājas, ka finansējuma grāmatvedības uzskaitē joprojām ir neskaidrības. Tāpēc šajā rakstā ar piemēriem apskatīta finanšu palīdzības, dāvinājumu vai ziedojumu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē. Kārtību, kādā grāmatvedības uzskaitē novērtē un finanšu pārskatā norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus, nosaka MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" 2. nodaļa. 1. Subsīdija izdevumu segšanai No valsts vai pašvaldības budžeta tiešā naudas maksājuma veidā saņemto finanšu palīdzību — subsīdiju izdevumu (zaudējumu) segšanai iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kurā saņemta finanšu palīdzība. PIEMĒRS Pašvaldība 2021. gada janvārī uzņēmumam piešķir finanšu palīdzību 1200 eiro apmērā, lai segtu 50% no ražošanas telpu nomas maksas...

Otrdien, 2. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izstrādāti, ievērojot finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam apstiprinātos atbalsta risinājumus. Finanšu ministrijas rosinātie grozījumi paredz ieviest risinājumu nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai, atjaunot atbalstu subjektiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu, kā arī ietvert normu, kas ļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem par pārskata gadu, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemērot nacionāli noteikto nodokļu pretizvairīšanās normu. Likumprojekts paredz nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Tas ir komercdarbības atbalsts nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskās darbības pamatdarbība ir pilnībā aizliegta valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, dodot tiem iespēju pagarināt nodokļu maksājumu samaksu līdz 2023. gada 30. jūnijam. Svarīgi uzsvērt, ka regulējumu varēs piemērot tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par minētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, kā arī pieņems lēmumu par šāda pagarinājuma piešķiršanas termiņu. Tāpat...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem cita starpā plānots parādniekiem saglabājamos līdzekļus par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu noteikt 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Piedzenot, piemēram, uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem izdara līdz parāda dzēšanai. Parādniekam tiek saglabāti līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd – 500 eiro) vai puse no tās. Šobrīd parādniekam par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu saglabā līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, proti, 64,03 eiro. Grozījumi paredz saglabājamo līdzekļu apmēru par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu atsaistīt no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, to nosakot 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tāpat ar grozījumiem iecerēts Civilprocesa likumu piemērot elektronizētam procesam tiesā. Plānots, ka e-lietas ietvaros lietas materiāli tiks glabāti elektroniski un lietas dalībniekiem būs pieejami attālināti, saglabājot iespēju dokumentus iesniegt tiesā un saņemt arī papīra formā.

Ministru kabinets 2. novembrī konceptuāli vienojās par galvenajiem principiem sadzīvei no 15. novembra ārkārtējās situācijas laikā. Prioritāri plānots pēc iespējas atgriezties klātienes mācību procesā. Lielu daļu klātienes pakalpojumu un pasākumu paredzēts atsākt “zaļajā režīmā”, ja darbinieki un klienti būs pabeiguši vakcināciju pret Covid-19 un varēs uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu. Savukārt “sarkanajā režīmā” jeb nevakcinētām un Covid-19 nepārslimojušām personām klātienē būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi un preces. Detalizētu lēmumu par epidemioloģiskās drošības prasībām no 15. novembra plānots pieņemt pēc nedēļas - 9. novembra Ministru kabineta sēdē. No 15. novembra plānots atjaunot mācības klātienē, organizējot klašu un grupu savstarpējo nepārklāšanos. Paredzēts, ka interešu izglītība ārpus telpām varētu notikt arī “sarkanajā režīmā”. Bērniem ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu interešu izglītības nodarbības varētu notikt telpās. Turpmāk plānots saglabāt principu par attālināto darbu visiem, kuru darba specifika to ļauj (vismaz ārkārtējās situācijas laikā). No 15. novembra visiem valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un to kapitālsabiedrību darbiniekiem būs...

Vēršam uzmanību, ka 1. novembrī ir oficiāli publicēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta 26. oktobrī izdotie noteikumi: Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos" Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka komersanti atbalsta saņemšanai varēs pieteikties VID tikai pēc tam, kad atbalsta programmas būs saskaņojusi Eiropas Komisija (EK). Kā "Latvijas Televīzijas" raidījumā "Šodienas jautājums" 1. novembrī informēja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, varētu būt vēl jāgaida tuvākās divas trīs nedēļas, līdz tiks saņemts EK akcepts. Pieteikties ātrāk nav iespējams, taču pieteikumi tiks gaidīti līdz 15. decembrim gan par oktobri, gan novembri. Atšķirībā no iepriekšējām algu subsīdijām, šajos noteikumos nav noteikta minimālā izmaksājamā summa (iepriekš - 500 eiro), valdība lēmusi, ka izmaksas būs atkarīgas no tā, kādi nodokļi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījums Muitas likumā Grozījumi likumā veikti lai paplašinātu Valsts ieņēmumu dienesta kompetences, veicot pārrobežu pasta sūtījumu kontroli, atklājot Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus. Likums papildināts ar 20.1pantu “Rīcība ar aizdomīgiem pasta sūtījumiem”. 23.09.2021. 20.10.2021. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” Grozījumi veikti lai paplašinātu Valsts ieņēmumu dienesta kompetences, veicot pārrobežu pasta sūtījumu kontroli, atklājot Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus. Likums papildināts ar jaunu nodaļu “3. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības muitas politikas īstenošanā un pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē”. 23.09.2021. 20.10.2021. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā Grozījumi veikti lai nodrošinātu,...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 28. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atzīšanu par prettiesisku (spriedums lietā Nr. SKA-215/2021 (A420171118)). Ar minēto lēmumu Lauku atbalsta dienestam atļauts turpināt iepirkuma procedūru un konkursa rezultātā slēgt līgumu par informācijas sistēmas uzturēšanu un papildinājumu izstrādi ar konkursā uzvarējušo pretendentu. Lietā bija strīds par to, vai nolikumā noteiktās pieredzes prasības neierobežo piegādātāju brīvu konkurenci un nerada priekšrocības vienam no pretendentiem. Senāts atzina, ka pieredzes prasību izvirzīšana nedrīkst būt patvaļīga, kādam no pretendentiem radīt nepamatotas priekšrocības un nepamatoti ierobežot piegādātāju brīvu konkurenci. Uz nepamatotu priekšrocību radīšanu kādam no pretendentiem un nepamatotu piegādātāju brīvas konkurences ierobežošanu var norādīt tas, ka nolikuma prasības, tostarp attiecībā uz kvalifikācijas un pieredzes prasībām, ir formulētas īpaši detalizēti. Tomēr izskatāmajā gadījumā pamatu bažām, ka zemas konkurences cēlonis būtu neobjektīvas vai nesamērīgas prasības, Senāts nesaskatīja. Senāts konstatēja, ka platību maksājumu administrēšanai izveidotā pārvaldes...

NUMURA TĒMA Nodokļus maksā, bet pabalsti nepienākas. Kā tas var būt? LINDA MIEZĪTE, finanšu kompānijas Mensarius vadītāja, LDDK mazo un vidējo uzņēmumu MVU platformas un biedrības Sadarbības platforma pārstāve JURISTA PADOMS Ceļvedis veiksmīgai darbinieku nosūtīšanai darba veikšanai Eiropas Savienībā. ALISE VALDEMĀRE, zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākā juriste Kā rīkoties, ja uzņēmumā pārbaudi sākusi Datu valsts inspekcija? ZANES AKERMANES, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērinātas advokātes, ieteikumi seminārā “Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā” Kā nepārkāpt datu aizsardzības regulējumu, veicot video un audio ierakstus? JŪLIJAS TERJUHANAS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen juristes, sertificēta personas datu aizsardzības speciālistes, ieteikumi seminārā “Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā” CMR konvencijas piemērošana un šķīrējtiesas atruna. ILGA NERETNIECE, Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore JURIDISKIE JAUNUMI Notāriem un tiesu izpildītājiem noteic saimnieciskās darbības formu E-identifikācija privātā sektora pakalpojumu saņemšanai Var saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības...

Septembra beigās tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus”, kas stāsies spēkā 20. novembrī. Grozījumi tika sagatavoti, pārņemot Eiropas Komisijas Direktīvu 2019/1832, ar ko Padomes Direktīvas 89/656/EEK I, II un III pielikumā izdara tehniska rakstura pielāgojumus. Direktīvas pielikumi tika papildināti ar jauniem riska faktoriem, darbiem un individuālo aizsardzības līdzekļu veidiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un izmaiņas darba vidē pēdējos gados. Attiecīgas izmaiņas tika veiktas Latvijā spēkā esošajos noteikumos Nr.372, un tās attiecas tikai uz noteikumu pielikumiem: 1. pielikums (atverot saiti, aktualizēt nākotnes redakciju) “Individuālie aizsardzības līdzekļi un attiecīgie darba vides riska faktori” papildināts ar atsevišķiem jauniem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī lielāks uzsvars likts uz riska faktoriem, no kā aizsargā attiecīgie līdzekļi (mehāniskie, termiskie, ķīmiskie riski, starojums u.c.); 2. pielikumā “Darba vides riski, kuru novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi” mainīta veidlapas struktūra, paredzēti jauni riski (slīkšana, skābekļa trūkums, nepietiekama redzamība), kā...

Valsts darba inspekcijā (turpmāk – VDI) ir saņemti vairāk nekā 240 fizisku personu parakstīta petīcija par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā, sakarā ar koronavīrusa Covid-19 pandēmiju, par darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām u.c. VDI atbildes vēstulē norāda, ka tās kompetencē nav vērtēt normatīvo aktu, tostarp, Ministru kabineta 28.09.2021. noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi) un Ministru kabineta 09.10.2021. rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums) atbilstību Latvijas Republikas Satversmei vai citiem normatīvajiem aktiem. Šāda kompetence atbilstoši Satversmes tiesas likuma 1. panta pirmajai daļai un 16. pantam ir vien Satversmes tiesai. VDI arī skaidro, ka normatīvajos aktos noteiktais pienākums atsevišķām darbinieku grupām saņemt vakcīnu pret Covid-19 atbilstoši MK noteikumos un Rīkojumā, kā arī to anotācijās norādītajam ir vērsts uz sabiedrības veselības aizsardzības nodrošināšanu, ierobežojot Covid-19 infekcijas izplatību, un ir politiska izšķiršanās, visu ministriju un...

Strādāju SIA, un vienlaikus man piedāvāts noslēgt uzņēmuma līgumu citā SIA, kas ir MUN maksātāja. Nākamgad vēlos atgūt ienākuma nodokli. Vai pastāv risks, ka neatgūšu IIN, ja slēgšu uzņēmuma līgumu ar MUN maksātāju? Atbilde Slēdzot ar MU darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, persona kļūst par darba ņēmēju, turklāt par tādu, kas maksā "normālus nodokļus". MUN maksā par sevi tikai pats MU īpašnieks, ja uzņēmums ir reģistrēts šādā statusā. Līdz ar to fiziskās personas, kas nodarbinātas pie MUN maksātāja, ne ar ko neriskē, slēdzot minētos līgumus, tiem pienākas pilnīgi visi "labumi" kā jebkuram darba ņēmējam (neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamajiem, personām ar invaliditāti un represētajiem, tiesības uz IIN atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem). Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada oktobra (478.) numurā.

Vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 28. oktobrī tika izskatīts priekšlikums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu nepiemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022. gadā. Tāpat darba grupa apstiprināja priekšlikumu paredzēt, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji no 2021. līdz 2022. gadam var nepiemērot UIN likuma normu, kas paredz apliekamo ienākumu palielināt par palielinātiem procentu maksājumiem, izmantojot formulu aizņemtā un pašu kapitāla proporcijai. Paredzēts arī 2022. taksācijas gadā IIN maksātājus atbrīvot no avansa maksājumu no saimnieciskās darbības ienākumiem veikšanas, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021. gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. Attiecīgi arī šajos gados gūtais saimnieciskās darbības ienākumu apmērs nebūs objektīvi piemērojams, nosakot 2022. gada avansa maksājumu apmēru. Vienlaikus dažādās saimnieciskās darbības jomās ekonomiskās darbības atjaunošanās tempi un iespēja gūt saimnieciskās darbības ienākumus pēcpandēmijas apstākļos var atšķirties. Tādējādi tiek novērsta tādu avansa maksājumu veikšana, kuri balstās uz saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma...