JAUNUMI

Labklājības ministrija rosinājusi un valdība 15. februāra sēdē atbalstījusi, kā arī Saeima 17. februārī steidzamības kārtā izskatījusi un apstiprinājusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Kā teikts likumprojekta anotācijā, vienlaicīgi sakrītot diviem nozīmīgiem faktoriem - ļoti augstam slimības pabalstu pieprasījumu skaitam un samazinātam faktiski nodarbināto skaitam, veidojas situācija, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nespēj apstrādāt slimības pabalstu pakalpojumu pieprasījumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 darba dienās vai 10 kalendāra dienās, arī veicot virsstundu darbu Darba likumā atļautajā apjomā. Ja pēc 1. marta notiks Covid-19 novēršanai paredzēto ierobežojumu mīkstināšana, visticamāk vēl vairāk paaugstināsies saslimstība un attiecīgi slimības pabalstu pieprasījums. 2021. gadā vidēji mēnesī tika saņemti 58,2 tūkst. pieprasījumu, 2022. gada janvārī saņemti 76,4 tūkst. pieprasījumu (2500 dienā), bet februāra astoņās dienās saņemti jau 50,1 tūkst. (6300 dienā). Vienlaikus ministrija norāda, ka jau patlaban darbnespējīgi ir arī 20% no VSAA nodarbinātajiem. Paralēli slimības pabalstu iesniegumu apstrādei, VSAA februārī uzsāk atbalsta energoresursu izmaksu...

No 2022. gada 21. februāra tiks papildināti pārvadātājam izvirzītie uzņēmējdarbības veikšanas vietas nosacījumi, paplašināts pārkāpumu loks, par kuru izdarīšanu var tikt ietekmēta pārvadātāja atbilstība labas reputācijas prasībai, kā arī tiks stiprināta kontrolējošo institūciju sadarbība. Vienlaikus gaidāmi arī papildu ierobežojumi kabotāžas pārvadājumos. To paredz Mobilitātes pakotne. No 21. februāra, stājoties spēkā Mobilitātes pakotnes nosacījumiem, pārvadātājam būs jānodrošina, ka uzņēmuma rīcībā esošie transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti starptautiskajos pārvadājumos, tiktu atgriezti uzņēmuma reģistrācijas valstī vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās. Tāpat pārvadātāja rīcībā turpmāk būs noteikts transportlīdzekļu un vadītāju skaits (samērīgs ar veikto pārvadājumu apjomu), kuri atrodas kādā saimnieciskās darbības centra dalībvalstī, kā arī pārvadātājam būs jānodrošina, lai kontroles institūcijām uzņēmuma telpās būtu pieejami uzņēmējdarbības pamatdokumentu oriģināli, tai skaitā elektroniskie dokumenti, informē Autotransporta direkcija. Turpmāk tiks ieviests samazinātais finansiālais nodrošinājums uzņēmumiem, kas veic kravu autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pieļaujamā pilnā masa nepārsniedz 3,5 tonnas. Pārvadātājam būs...

Ņemot vērā Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumus Nr. 6 "Grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", no 1. marta būs vienkāršotāka būvniecības saskaņošanas kārtība Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD). Daļai būvdarbu vairs nebūs jāiesniedz būvniecības ieceres dokumenti, daļu būvdarbu varēs uzsākt uzreiz pēc paziņojuma iesniegšanas būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Izmaiņas skar arī paskaidrojuma raksta pielietojumu, ieviestas jaunas definīcijas ēkas vienkāršotajai atjaunošanai un pārbūvei. Būvniecības ieceres dokumenti nav jāiesniedz No 1. marta būvniecības ieceres dokumenti nebūs nepieciešami mājokļa interjera projektam, fasādes un jumta ieseguma krāsošanai, saglabājot krāsas toni, fasādes apgaismojuma, markīžu un citu ierīču izvietošanai uz ēkas fasādes un jumta, ja to neierobežo citi normatīvie akti. Būvniecības ieceres dokumenti nebūs jāiesniedz pirmās grupas ēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu ārpus publiskās ārtelpas, bet publiskajā ārtelpā, nemainot arhitektonisko veidolu. Izņēmums ir ēkas ar kultūras pieminekļa statusu. Tāpat būvniecības iecere nebūs jāpiesaka jaunas...

Uzņēmumam uzskaitē ir nemateriālie līdzekļi, kas ir izveidojušies piecu gadu garumā (tīmekļa vietnes izveidošana). Darbs netika nodots un tika izmantots daļēji. Gribētu gada bilanci savest kārtībā un to norakstīt no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas, kas sakrājusies. Bilances pasīvā ir nesadalītā peļņa no iepriekšējiem gadiem, piemēram, 30 000 eiro. Tāpēc rodas jautājums, kā samazināt nesadalīto peļņu, kas ir bilancē, bet bankas kontā naudas nav... Atbilde Ja vēlaties samazināt iepriekšējo gadu peļņu, tam nebūt nav jānotiek tādā kārtībā, kāda ir aprakstīta jautājumā. Viss notiks pats par sevi, kad norakstīsiet nemateriālo aktīvu. Turklāt to izdarīt varat šogad (vai nākamajos gados) — kā rezultātā bilancē par 2021. gadu būs lielāki vai mazāki zaudējumi un arī kopējā nesadalītā peļņa pārtaps par zaudējumiem vai tiks konstatēts nesadalītās peļņas samazinājums. Ja 2021. gadā rezultāts tikai nedaudz samazināsies, iespējams trešais variants: kopējā uzkrātā nesadalītā peļņa var mazliet palielināties. Pēc gada pārskata iesniegšanas "vecā" nesadalītā peļņa automātiski tiks samazināta ar šā...

Konkurences padome (KP) sagatavojusi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošanas vadlīnijas , ņemot vērā, ka 2021. gada 1. novembrī spēkā stājās Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL). Vadlīnijas veidotas, papildinot un precizējot nu jau spēku zaudējušā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) piemērošanas vadlīnijas, kuras skaidroja iepriekšējā regulējuma būtību – piegādātāju un mazumtirgotāju godīgu sadarbību. Jaunais NTPAL un tā piemērošanas vadlīnijas attiecas uz visiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes tirgus dalībniekiem: mazumtirgotājiem, pārtikas pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem, kooperatīviem, ražotāju organizācijām un individuāliem ražotājiem, kā arī uz publiskajām personām, kas veic lauksaimniecības un pārtikas produktu iepirkšanu. NTPAL vadlīniju mērķis ir likuma subjektiem – pircējiem un nepārtikas preču mazumtirgotājiem – palīdzēt ar savstarpējās sadarbības pielāgošanu atbilstoši likuma prasībām ar piegādātājiem, tostarp arī tiem, kuri uzņēmējdarbību veic ārpus Latvijas, tai skaitā arī ārpus Eiropas Savienības. Vadlīnijās KP apkopojusi un skaidrojusi tos negodīgas tirdzniecības prakses veidus, kas pircējam ir aizliegti jebkurā gadījumā – tos sauc arī par “melno...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņojis 2022. gada pavasara uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai sava reģiona LIAA biznesa inkubatorā. No 21. februāra līdz 21. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās divpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā. Pirmsinkubācijas programma ir piemērota gan fiziskām, gan juridiskām personām, kuras vēlas izvērtēt savas biznesa idejas dzīvotspēju. Sešu mēnešu garumā programmas dalībniekiem ir iespēja saņemt visu nepieciešamo savas biznesa idejas attīstīšanai – aprīkotas darba telpas jeb kopradi, mentoru un citu uzņēmēju atbalstu, seminārus un mācības (ierobežojumu laikā apmācības tiek nodrošinātas tiešsaistē), kā arī vērtīgus kontaktus un pievienošanos lielākajā jauno uzņēmēju kopienā Latvijā. Inkubācijas programma, papildus pirmsinkubācijas atbalstam, sniedz iespēju saņemt 50% līdzfinansējumu biznesa attīstībai nepieciešamo pakalpojumu iegādei, piemēram, grāmatvedībai, telpu nomai, dizainam, mārketingam, tehnoloģiskajām konsultācijām un prototipu izstrādēm, sertificēšanai, laboratoriju izmaksām u.c. Katram inkubācijas programmas dalībniekam būs pieejams grantu atbalsts līdz...

Aizsardzības ministrija uzsākusi informatīvu kampaņu, bukletā "72 STUNDAS" sniedzot praktisku informāciju un padomus par sagatavošanos dažādām krīzes situācijām. Digitālais buklets latviešu, krievu un angļu valodā pieejams militāro ziņu portāla www.sargs.lv sadaļā “72 stundas”. Bukletu var lejuplādēt ŠEIT. Aizsardzības ministrija uzsver, ka Latvijai šobrīd nav tiešu militāru draudu, taču, ņemot vērā saspīlēto drošības situāciju Eiropā saistībā ar Krievijas bruņoto spēku pastiprināto klātbūtni Baltkrievijā un pie Ukrainas robežām, iedzīvotāji var būt mierīgāki, apzinoties, ka ir sagatavojuši krīzes gadījumu somu. Bukletā sniegtā informācija un padomi ir veidoti tā, lai iedzīvotāji pēc iespējas labāk varētu sagatavoties dažāda mēroga un veida krīzēm. Ārkārtas gadījumu somas satura sarakstā ir iekļautas lietas, kas noteikti noderētu jebkurā krīzes situācijā, taču cilvēkiem ir iespēja šos padomus modificēt, papildinot somu ar lietām, kas pašam šķiet piemērotākas. Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts “72 stundas” jeb trīs diennaktis, kuru laikā valstiska mēroga krīzē iedzīvotājiem pašiem jāspēj parūpēties par sevi līdz brīdim, kad palīdzības...

No 2022. gada vairs nevar maksāt patentmaksu no saimnieciskās darbības. Patentmaksas iespēja ir saglabāta tikai dažām nodokļu maksātāju grupām. Turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem ir jāizvēlas kāds no citiem — vispārējā vai mikrouzņēmumu — nodokļu maksāšanas režīmiem. Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 2021. gada 1. janvāra tika atcelts patentmaksas režīms. Visu 2021. gadu to vairs nevarēja izvēlēties no jauna. Šis nodokļu režīms turpinājās tikai tām personām, kas samaksu veica 2020. gadā. Taču patentmaksu varēja piemērot ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Samazināta patentmaksa No 2022. gada 1. janvāra likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.10 pantā ir saglabāta samazinātās patentmaksas iespēja, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; maksātājs nav algas nodokļa...

Valdības sēdē 15. februārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz, ka no 1. marta tiek atcelta prasība veikt darba pienākumus tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tomēr, kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, vadoties no Covid-19 izplatības tendencēm un vakcinācijas efektivitāti, tiek saglabāts nosacījums darba pienākumus klātienē veikt ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu tiem darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, kā arī vadoties no apsvērumiem, ka minētie darbinieki nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga sabiedrības veselībai vai drošībai. Par šādu darbu veicējiem tiek uzskatīti ārstniecības iestāžu darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kā arī darbinieki, kas ir tieši iesaistīti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju aprūpē, ieslodzījuma vietu amatpersonas. Nosacījums savus darba pienākumus veikt klātienē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būs arī darbiniekiem,...

Beidzoties valstī noteiktajai ārkārtējai situācijai, no 1. marta paredzēts atcelt lielu daļu līdz šim spēkā esošo epidemioloģiskās drošības pasākumu, būtiski mazinot ierobežojumus dažādās jomās. To paredz normatīvais regulējums - valdība 15. marta sēdē apstiprinājusi: grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"; grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Ekonomikas ministrija informē, ka mazumtirdzniecībā atcelt prasību pēc sertifikātiem un tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietām tiek atcelts darbības laika ierobežojums strādāt no plkst. 23 līdz plkst. 6. Savukārt darbības laika ierobežojums joprojām tiek saglabāts citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai. Tāpat valdība vienojās, ka bērni vecumā līdz 18 gadiem (ieskaitot), neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vai nav derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, brīvi varēs saņemt jebkādus pakalpojumus, apmeklēt jebkuru tirdzniecības vietu, kā arī apmeklēt pasākumus. Arī sabiedriskās ēdināšanas vietās vairs nav jānodala apmeklētāju plūsmas ar un...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 11. februārī ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma paredz: “Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Britu Virdžīnu Salās reģistrēta komersanta IMEX PROVIDER LTD pieteikuma (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja vērsās vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību, vienlaikus lūdzot to daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas. Pirmās instances tiesas tiesnese minēto lūgumu noraidīja un uzdeva Pieteikuma iesniedzējai samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzēja, nespējot...

Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumos Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 344) iepriekšējā gadā bija grozījumi divas reizes. Ar grozījumiem iestrādātās un precizētās normas bija jāpiemēro jau no 2021. gada. Ar šiem grozījumiem ieviestas vairākas labas lietas, kas nedaudz samazinās darba apjomu, sagatavojot 2021. gada pārskatu. Salīdzināšanas aktus par grāmatvedības kontu atlikumiem un darījumiem paraksta tikai atbildīgais finanšu darbinieks Gada slēguma inventarizācijas ietvaros katra gada janvārī budžeta iestādes veic savstarpējo darījumu un atlikumu salīdzinājumu ePārskatu sistēmā, kur tiek sagatavoti salīdzināšanas akti. Iepriekš bija noteikts, ka šos salīdzināšanas aktus paraksta divas personas — atbildīgais finanšu darbinieks un iestādes vadītājs. Kopš 2021. gada ir izslēgta prasība, ka iestādes vadītājs ikgadējās inventarizācijas laikā pirms gada pārskata sagatavošanas ePārskatos paraksta salīdzināšanas aktus. Budžeta iestādēm ieteiktu pārskatīt iekšējās procedūras un aprakstus, lai šo izmaiņu iestrādātu arī iekšējos normatīvajos aktos. Jāatceras, ka inventarizācija tiek veikta un gada pārskats tiek sagatavos saskaņā ar ārējiem normatīvajiem...

Laikā no 2022. gada 15. februāra līdz 1.aprīlim (ieskaitot) valsts amatpersonām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2021.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Aicinām ikvienu amatpersonu pieslēgties VID tiešsaistes semināram, kas notiks 24. februārī plkst. 13.00 VID kontā sociālajā platformā “Youtube”. Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2021.gadu jāiesniedz 54 460 valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai VID atlasītā informācija ir jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāprecizē un jāpapildina. Lai palīdzētu valsts amatpersonām pareizi aizpildīt valsts amatpersonas deklarāciju, izvairīties no deklarācijā pieļautajām pārrakstīšanās kļūdām...

Saeima 10. februārī pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka pagaidu atbrīvojumu importam un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, nodrošināt ar starptautisku līgumu uzņemto saistību izpildi PVN jomā, vienādot pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu preču atpakaļievešanai iekšzemē ar ES regulējumu, kā arī veikt citus tehniskus precizējumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Viens no grozījumiem paredz PVN 0% likmes piemērošanu preču importam, ko veic un preču piegādēm un pakalpojumiem, ko iekšzemē saņem Eiropas Komisija, aģentūra un struktūra, kas izveidota saskaņā ar ES tiesību aktiem, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar ES tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju. (līdz šim šāds atbrīvojums attiecās tikai uz importu, nevis preču piegādēm ES iekšienē). Turklāt izmaiņas pieņemtas ar atpakaļejošu spēku - tās var piemērot, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Tāpat PVN likuma 53.panta devītajā daļā svītroti vārdi “pēc izvešanas uz laiku”, tādējādi nepārprotami nosakot PVN piemērošanas kārtību iekšzemē atpakaļievestām precēm, ja to...

Valdībā pieņemti Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumi Nr. 96 "Noteikumi par Eiropas Savienības tiesību aktiem, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme vai kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība", kas stājās spēkā 11. februārī. Noteikumi izdoti saskaņā ar Trauksmes celšanas likuma 2. panta otro daļu un 3. panta otro daļu. Latvijai bija jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem pielikums. Direktīvā 2019/1937 ir īpaši uzsvērts, ka trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepieciešama, lai uzlabotu ES tiesību aktu izpildi, kas uzskaitīti Direktīvas 2019/1937 pielikumā un attiecas uz šādām jomām: publiskais iepirkums; finanšu pakalpojumi, produkti un tirgi un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana; produktu drošība un atbilstība; transporta drošība; vides aizsardzība; pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošums; pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība; sabiedrības veselība; patērētāju tiesību aizsardzība; privātās dzīves un personas datu aizsardzība un...