JAUNUMI

Labklājības ministrija informē, kādas izmaiņas sagaida iedzīvotājus sociālajā jomā, sākot no 2022. gada. No 2022. gada 1. janvāra Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuras sasniegušas 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu un 3 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Līdz 2022. gada 30. jūnijam pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (šobrīd 2021. gadā – 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī). Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) objekta maksimālais apmērs ir 78 100 eiro gadā. Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma...

Ilgstoši sadarbojoties ar uzņēmējiem, kuri tikko vai relatīvi nesen uzsākuši saimniecisko darbību, autors ir novērojis, ka viens no aktuālākajiem tematiem, par kuru viņi visbiežāk interesējas, ir pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk tekstā — PVN), īpaši uzņēmuma reģistrācija PVN maksātāju reģistrā. Gan uzņēmēju, gan sabiedrības viedokļi un vērtējumi par reģistrācijas procesu ir dažādi — gan pozitīvi, gan negatīvi. Ņemot vērā jau ilgstoši nodokļu administrācijas un arī tiesībsargājošo institūciju publiski pausto informāciju par to, ka dažas personas PVN maksātāja statusu izmanto negodprātīgi, nevienam vairs nav ilūziju, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā — VID) jaunu subjektu reģistrācijai pievērš pastiprinātu uzmanību un veic pietiekoši detalizētas pārbaudes, pirms veic uzņēmuma iekļaušanu PVN maksātāju reģistrā. Lai personām, kas apsver iespēju reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, jau uzsākot komercdarbību, kaut nedaudz atvieglotu šo reģistrācijas procesu, autors turpinājumā to apskatīs, balstoties gan uz normatīvo aktu prasībām, gan uz praktisko pieredzi šajā jomā. PVN — jēdziens, būtība, likmes PVN ir netiešais nodoklis,...

Saeima 9. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas noteic Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošanu ar apkārtējiem novadiem. Daugavpilij pievienos Augšdaugavas novadu, Jelgavai - Jelgavas novadu, Liepājai - Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei - Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij - Ventspils novadu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunizveidotajos novados būs attīstības centrs atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem. Jaunajos novados tiks veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts grozījumu anotācijā. Jaunos novadus paredzēts izveidot līdz pašvaldību vēlēšanām 2029. gadā. Grozījumi noteic ciešāku sadarbību starp valstspilsētām un robežojošajiem novadiem. Sadarbība plānota arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības sekmēšanā. Līdz šim kaimiņu pašvaldībām bija jānodrošina sadarbība teritorijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka vēl līdz 15. decembrim (ieskaitot) iespējams atteikties vai reģistrēties mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statusam. Jau reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas MUN režīmā, var paziņot VID par savu lēmumu neturpināt darbību šajā režīmā 2022. gadā, iesniedzot iesniegumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas neatteicas MUN režīmu izmantojošām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), ņemot vērā 2020. gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. No 2022. gada 1. janvāri tās SIA, kam patlaban ir MUN maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām. Pēc 2022. gada 1. janvāra MUN maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs: individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Ja esošie MUN maksātāji – saimnieciskās darbības veicēji – nākamgad vairs nevēlas turpināt savu darbību tieši šajā statusā, tad...

Sabiedriskā ēdināšana ir tā nozare, kurā Covid–19 ierobežojumi bijuši publiski visredzamākie — sākot ar izretinātiem galdiņiem līdz ēdienu izsniegšanai tikai līdzņemšanai vai pat slēgtām un bankrotējušām ēstuvēm. Osvalds Pupa ir ēdināšanas uzņēmums, ko izveidojuši vietējie — šefpavārs Oskars Paltiņš un menedžeris Valdis Ērglis. Laika gaitā viņiem izdevies radīt jau piecu ēdnīcu tīklu — četras Rīgā un viena Siguldā. Tiekamies ar abiem uzņēmējiem žurnāla Bilance interviju ciklā, lai skaidrotu, kā krīzes viļņi šūpojuši viņu loloto biznesu un ēdināšanas nozari kopumā. Kāds bija Covid–19 krīzes sākums ēdināšanas nozarē — pirmā pandēmijas ietekme, ar ko saskārās jūsu uzņēmums? Tas sākās pēkšņi. Sākumā ziņas par vīrusa izplatību Ķīnā un citviet pārāk nopietni neuztvērām, jo šķita, ka būs līdzīgi kā ar iepriekšējām epidēmijām, kas Latviju neietekmēja. Taču, kad 2020. gada martā valdība pieņēma lēmumus par ierobežojumiem, sākumā pat nevarējām saprast, kas notiek, — agrāk pusdienlaikā pie durvīm stāvēja apmeklētāju rinda, tagad restorānā vairs bija tikai daži cilvēki......

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas pieņemti 2021. gada 16. novembrī un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, bet atsevišķām normām noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks, noteiktas šādas izmaiņas: pagarināts speciālais režīms autoratlīdzības ienākumam; jauns diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāra neapliekamā; minimuma apmērs; jauni ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu veidi; citas izmaiņas. Pagarināts speciālais nodokļa režīms autoratlīdzības ienākumam Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un piemērot šādu nodokļa maksāšanas kārtību: autoratlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur nodokli izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; autoratlīdzības ieņēmumiem, kas...

Vai auto vadītājs, kurš izvadā preces strādā attālināti? Vai var uzskatīt, ka apkopēja, kura ierodas pēc biroja darba laika un veic savus pienākumus, kad birojā citu darbinieku vairs nav, strādā attālināti? Šādus jautājumus nereti uzdod darba devēji, kuriem jāpieņem lēmumi saistībā art epidemioloģiskās drošības ievērošanu. Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Daces Stivriņa skaidro, ka darbs klātienē nozīmē arī darba pienākumu veikšanu ārpus mājas jebkādā vidē – arī ārtelpās, autovadītāja kabīnē, atsevišķa norobežotā telpā utml. Šādu klātienes darba skaidrojumu var lasīt Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojuma Nr. 828 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" anotācijā. Savukārt tas, ko uzskatīt par attālināto darbu, ir definēts Darba aizsardzības likumā ar 2019. gada 3. oktobra grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Tajos noteikts, ka attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis dokumentu “Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze”, kas radīts, pateicoties ciešai un mērķētai valsts un privātā sektora sadarbībai. Tā kā korupcija valsts un pašvaldību sektorā ir viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nacionālā līmenī rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus,* materiāls būs vērtīgs rīks koruptīvu darījumu atklāšanā un izmeklēšanā. FID 2021. gadā izveidoja sadarbības koordinācijas grupu (SKG)** ar mērķi apvienot ekspertus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Republikas prokuratūras un lielākajām kredītiestādēm kopīgam un regulāram darbam, lai veidotu vienotu izpratni par korupciju it visos “ķēdes posmos” – no aizdomīga darījuma konstatēšanas līdz pat notiesājošam spriedumam. SKG ekspertu sadarbības rezultātā tapušajā dokumentā “Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze” apkopotas pazīmes, kas var liecināt par korupciju un/vai korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī veikta konkrētu piemēru analīze. Dokumentā analizēti ārvalstu un starptautisko organizāciju apkopotie prakses piemēri, kā arī Latvijā atklātie korupcijas gadījumi. Iepazīties ar...

Augstākās tiesas ārkārtas plēnumā, ko 9. decembrī sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, konstatēti būtiski trūkumi e-lietas ieviešanā un tika lemts par pasākumiem lietu dalībnieku interešu aizsardzībai. Ārkārtas plēnuma sasaukšanas iemesls ir sasteigta un nepārdomāta pāreja uz lietu elektronisku izskatīšanu, nenodrošinot atbilstošu Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti un tiesu tehnisko aprīkojumu, kas var aizskart personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Plēnums atzina, ka tehniski uzlabojumi un mūsdienīgu tehnoloģiju plašāka izmantošana, kurā ņemta vērā tiesu darba specifika, sekmē tiesvedību ātrāku un kvalitatīvāku norisi. Turpretim neatbilstošu un nekvalitatīvu tehnisko risinājumu ieviešana var būtiski kavēt tiesvedību procesus un aizskart lietu dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī nodarīt kaitējumu tautsaimniecībai. Plēnums arī norādīja, ka tiesības uz taisnīgu tiesu jānodrošina pastāvīgi, tām jābūt praktiskām un efektīvām, nevis teorētiskām un iluzorām. Nav pieļaujams, ka nepilnības Tiesu informatīvajā sistēmā un tās zemā veiktspēja, kā arī tiesu nepietiekamais tehniskais nodrošinājums darbam ar elektroniskajām...

Ņemot vērā 2020.gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, sākot ar 2022.gada 1.janvāri tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kam šobrīd ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām. Tas nozīmē, ka, sākot no 2022. gada 1.janvāra, šīm SIA būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), bet līdz 2022. gada 5.janvārim VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz ziņas par darba ņēmēju – mikrouzņēmuma īpašnieku –, norādot mikrouzņēmuma darba ņēmēja statusa zaudēšanu ar 2021.gada 31.decembri (ziņu kods 25). Savukārt, ja SIA valdes loceklim ir noteikta atlīdzība un par viņu ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad EDS jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, norādot ziņu kodu 11 - darba ņēmēja statusa iegūšana. Ziņas par darba ņēmējiem jāiesniedz elektroniski, VID EDS, sadaļā “Dokumenti/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti”. Pēc 2022.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs: individuālais...

Satversmes tiesa 2021. gada 3. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑12‑03 “Par Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) (turpmāk – apstrīdētā norma): “Piešķirto atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 105. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tiesas izskatīšanā esošas lietas pieteicēja no 2018. gada saņēma...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvalde vērš uzmanību par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksimālo apmēru. 2021. gada 16. novembrī ir pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Likuma grozījumi tika iekļauti "Par valsts budžetu 2022. gadam" paketē un tos sagatavojusi Labklājības ministrija. Kā zināms, 2021. gada 31. decembrī beidzas termiņš (trīs gadi), uz kādu ir noteikts obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs. 2021. gadā un divus iepriekšējos gadus VSAOI objekta maksimālais apmērs bija 62 800 eiro Savukārt likuma grozījumi noteic, ka VSAOI objekta maksimālais apmērs 2022., 2023. un 2024. gadā ir 78 100 eiro. Atgādinām, ka iemaksu objekta maksimālais apmērs vienlaikus ir arī slieksnis, no kura tiek uzsākta solidaritātes nodokļa maksāšana, kā arī no šī sliekšņa tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) paaugstinātā likme. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem sociāli apdrošinātās personas, kuru gada kopējais...

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē; nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro. Tuvojoties Ziemassvētkiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādinām, ka visas dāvanas, ko iedzīvotāji saņem sūtījumos no valstīm ārpus ES, ir jādeklarē. Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības, savukārt preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojums no nodokļiem. Ja dāvanā ietverto preču vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi nav jāmaksā, bet ja to vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi. Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021. gada 1. jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tajā skaitā no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Šveices. Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, persona var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pati, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju persona vēlas iesniegt pati, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir...

Lūdzu skaidrojumu Grāmatvedības likumā noteiktajam termiņam dokumentu glabāšanai! Likuma 28. pantā ir noteikts, ka par samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem — dokumentu glabāšanas termiņš ir 10 gadi. Kas ir domāts ar vārdu «samaksa» — bankas pārskaitījums vai tikai aprēķini (personīgais konts)? Atbilde Lai saprastu likumdevēja domu, mēģināsim salikt kopā 28. panta 3. un 4. punktā minēto tekstu, izlaižot to daļu, kas neattiecas uz jautājumu. 3) attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem (..) 4) (..), kuru datums ir 1999. gada 1. janvāris vai vēlāks, ja tie ietver informāciju par darbiniekiem aprēķināto: a) darba samaksu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi, b) samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku...

Ministru kabinetā 7. decembrī tika apstiprināti grozījumi atbalsta programmā Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām, palielinot atbalsta slieksni saistīto uzņēmumu grupai, kā arī precizējot atbalsta apmēru. Tāpat apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu grantu un algu subsīdiju programmās. Ņemot vērā grozījumus Eiropas Komisijas Pagaidu regulējumā, atbalsta programmā Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām palielināts maksimālais atbalsta slieksnis saistīto uzņēmumu grupai no 1,8 miljoniem EUR līdz 2,3 miljoniem EUR. Ņemot vērā, ka tirdzniecības, sporta centri, kultūras, atpūtas un izklaides vietas var pieteikties arī atbalstam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, līdz ar grozījumiem noteikts kopējais atbalsta apmērs, nosakot, ka: atbalsts tirdzniecības centriem kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par 2021. gada oktobri un novembri nevarēs pārsniegt 90 % no tirdzniecības centra apgrozījuma 2019. vai 2020. gada novembrī; atbalsts sporta centriem kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par 2021. gada oktobri un novembri un...