JAUNUMI

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ko Saeima 20. maijā apstiprināja galīgajā lasījumā, ļaus Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) efektīvāk atklāt un novērst pārkāpumus, kas skar patērētāju kolektīvās intereses. Likums papildināts ar jaunu nodaļu par patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību, kurā iekļautas jaunas uzraudzības un pārkāpumu novēršanas pilnvaras PTAC. Ņemot vērā straujo e-komercijas attīstību, jaunās tiesības PTAC palīdzēs vieglāk atklāt pārkāpumus elektroniskajā vidē un veicināt patērētāju uzticību digitālajam tirgum. Likumā papildinātas PTAC tiesības ar tiesneša atļauju saņemt informāciju par datu plūsmām un tajās iesaistītajām personām. Šī informācija ir nepieciešama, izmeklējot pārkāpumus, kas saistīti ar tīmekļvietņu, to serveru, mobilo lietotņu, tālruņu, e-pastu, IP adrešu un domēna vārdu izmantošanu patērētāju tiesību pārkāpumu izdarīšanā. Tāpat PTAC piešķirtas tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes, t.i. aizvērt un bloķēt tīmekļvietnes un dažādas programmatūras, kā arī izņemt saturu internetā. Šīs tiesības tiek noteiktas arī Veselības inspekcijai. Šobrīd digitālajā vidē patērētājam ir vairāk risku nekā iepērkoties klātienē – digitālajā vidē informācijas apmaiņa un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka kopš Trauksmes celšanas likuma spēkā stāšanās (01.05.2019.) ir saņemti 67 iesniegumi, kas atbilst likumā noteiktajiem trauksmes cēlēju ziņojumu kritērijiem. 36% no šiem iesniegumiem ziņots par aplokšņu algu izmaksu, savukārt lielākā daļa ziņojumu, kas neatbilda Trauksmes celšanas likuma prasībām, bija par neizsniegtu čeku, iegādājoties preces un pakalpojumus. Visbiežāk ticis ziņots par pārkāpumiem būvniecības, apsardzes, tirdzniecības nozarēs. Pašlaik VID ir pabeidzis 55 trauksmes cēlēju ziņojumos sniegtās informācijas izvērtēšanu un veicis atbilstošākos nodokļu administrēšanas pasākumus, lai novērstu pārkāpumus trauksmes cēlēju darba vietās. 12 trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšana ir procesā. Kopumā ir VID saņemts 231 iesniegums, kas sākotnēji bija noformēts kā trauksmes cēlēju ziņojumi, taču, izvērtējot to atbilstību konkrētajā likumā noteiktajām prasībām, daļa no tiem tika izskatīta vispārīgā kārtībā. Lai iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēju ziņojumu, fiziskai personai jāziņo par iespējamu pārkāpumu savā darba vietā, turklāt dokumentam jābūt parakstītam pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu. Katrs trauksmes cēlēja ziņojums tiek...

Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās 20. maijā panākta vienošanās, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana no 2023. gada 1. janvāra būs jāveic katru gadu. Tas saskan ar LM jau iepriekšējos gados virzīto iniciatīvu un Satversmes tiesas lemto – būtiski palielināt vairākus minimālo ienākumu sliekšņus gan pašvaldību sociālās palīdzības nodrošināšanai, gan arī valsts noteiktiem pabalstiem, kas ļauj palielināt ienākumus tiem iedzīvotājiem, kuriem tie ir viszemākie. Sarunu gaitā LPS rosināja atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un mājokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Konceptuāli LM pauda atbalstu, ka sarunas par šo jautājumu varētu tikt uzsāktas, runājot par iespējamiem nosacījumiem un kritērijiem līdzfinansējuma piešķiršanai, piemēram, pašvaldību plānoto ieņēmumu samazinājums un trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums. Abas puses vienojās turpināt sarunas par līdzfinansējumu šā gada septembrī. Tika pārrunāti arī jautājumi par sociālo pakalpojumu pārklājuma vienmērīgu attīstību un vienādu sociālo pakalpojumu pieejamību valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas pašvaldības. Sanāksmes dalībnieki...

Tuvojas laiks, kad autoratlīdzību saņēmējiem, kuri to nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, ir jāpieņem lēmums — kādā formā darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Šajā rakstā par tuvāko lēmuma pieņemšanas brīdi — 2020. gada jūniju. Autors ir fiziskā persona, kura radošās darbības rezultātā ir radījusi konkrētu darbu. Izpildītājs ir aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu. Autoratlīdzība (honorārs/autortiesību un blakustiesību atlīdzība) ir samaksa par intelektuālo īpašumu — par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu; samaksa par darba radīšanu vai izpildīšanu, kā...

19. maijā stājās spēkā 15. aprīlī Saeimā gala lasījumā pieņemtie grozījumi Būvniecības likumā. Tie skaidrāk nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizē būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) kompetenci, kā arī uzlabo būvniecības procesa regulējumu, tai skaitā novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma līdzšinējā piemērošanā. Līdz ar grozījumiem skaidrāk nodalīta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība par savu būvniecības procesa daļu: būvprojekta izstrādātājs nodrošina būvprojekta un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un dokumentācijā ietvertās informācijas savstarpējo atbilstību; autoruzraudzības veicējs atbild par citiem būvniecības procesa dalībniekiem doto norādījumu saturu un viņa saskaņoto būvniecības dokumentu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem; būvdarbu veicējs nodrošina būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem, kā arī atbild par būvdarbu kvalitāti un atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izmantošanu (ciktāl būvprojektā nav tieši norādīts noteikts būvizstrādājums vai tā iestrādes tehnoloģija); būvuzraudzības veicējs...

No 19. maija mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizatori var pieteikties Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmai projektu īstenošanai. Programmas kopējais finansējums ir seši miljoni eiro, un uz atbalstu var pretendēt pasākumi, kuri nevar notikt Covid-19 dēļ un kuru kopējās izmaksas ir vismaz 15 000 eiro. Atbalsta instruments būs pieejams Latvijā reģistrētiem, dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanu un kuru kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 40 000 eiro. Tāpat būs jāspēj pierādīt Covid-19 ietekme uz biznesu. Lai saņemtu atbalstu, uzņēmums nevar būt nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim. Jaunā valsts atbalsta programma kultūras jomas uzņēmumiem ir līdz šim nebijuša formāta finanšu instruments. 60% no summas būs aizdevums, bet 40% - grants. Būtiski, ka atbalstu tikai granta veidā saņemt nevarēs, granta daļa var veidot līdz 40% no kopējā atbalsta. Par jauno atbalsta instrumentu atbildīga būs Kultūras ministrija, bet programmu administrēs ALTUM. Lai informētu par programmas...

Vakcinācija pret Covid-19 Latvijā tiek nodrošināta arī ārvalstniekiem, kas Latvijā uzturas pastāvīgi, strādā vai mācās. Vakcinācija pienākas ārvalstniekiem, kuriem ir pastāvīgā vai termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, studējošajiem, personām, kurām ir veselības apdrošināšana vai S1 veidlapa, diplomātisko un starptautisko organizāciju darbiniekiem vai viņu ģimenes locekļiem, bezvalstniekiem, bēgļiem vai patvēruma meklētājiem, kuru statusu apliecina Latvijā izsniegti dokumenti. Ja ārvalstniekam ir Latvijā izsniegts personas kods un internetbankas pieeja, tad pieteikties var vietnē manavakcina.lv, pārējos gadījumos pa tālruni 8989. Tiesības ārvalstniekiem saņemt vakcināciju pret Covid-19 apliecina dažādi dokumenti atkarībā no personas statusa Latvijā. Vakcinācija pienākas, pirmkārt, personām, kam ir: pastāvīgās vai termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, pilna laikā studējošajiem ārvalstu studentiem, ko apliecina studentu apliecība vai izziņa par studijām no mācību iestādes; Latvijā strādājošajiem, par kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, vai pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu apjomu, tās personas, kas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstī vai Šveicē...

Gada ienākumu deklarāciju var iesniegt ikviena fiziska persona, kas vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par attaisnotajiem izdevumiem un kas ir strādājusi un maksājusi IIN. Vienas personas attaisnoto izdevumu norma gadā ir 600 eiro, bet ne vairāk kā 50% no gada apliekamajiem ienākumiem. Vai gada ienākumu deklarācija jāiesniedz obligāti? Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsver: visiem iedzīvotājiem, kuru ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir jāseko līdzi tam, vai gada laikā piemērotie nodokļu atvieglojumi un VID prognozētais neapliekamais minimums atbilst viņu kopējiem gada ieņēmumiem. No tā ir atkarīgs, vai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts nodokli atmaksās vai arī tas būs jāpiemaksā. Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka: ja izveidojusies nodokļa piemaksa, tad deklarācija jāiesniedz obligāti. Savukārt, lai atgūtu gada laikā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem (par ārstniecību, izglītību u.c.), deklarāciju var iesniegt brīvprātīgi. Kādus attaisnotos izdevumus var deklarēt? Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes klientu apkalpošanas daļas 4. nodaļas galvenā nodokļu...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā un ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi...

Turpinot pakāpenisku pāreju uz drošas iepirkšanās vides ieviešanu tirdzniecības nozarē, valdība 18. maija sēdē lēma atļaut atsākt klātienes darbu arī tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 m2, esošajiem veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve (ārējā ieeja) tirdzniecības vietai. Lēmums stāsies spēkā pēc attiecīgo grozījumu publicēšanas Latvijas Vēstnesī (plānots, ka 20. maijā). Ar 18. maija sēdē apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. Ar atsevišķu ārēju piekļuvi (ārēju ieeju) tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas, pagalma u.tml. Attiecīgi šajās tirdzniecības vietās nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildu ieeju vai izeju, t.sk. nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citādā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas utt. Līdz...

Ja dzīvokļa izīrētājs izvēlējies nodokļa maksāšanas režīmu - nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, kas jāuzskaita saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedībā: • īres vai nomas maksa; • īrnieka vai nomnieka veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu; • īrnieka vai nomnieka veiktā nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; • īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu); • īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu; • citi ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas. Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu, ir: ❖ dzīvokļa īrnieka vai nomnieka veiktie apsaimniekošanas un...

Līgums ar autoru noslēgts 2021. gada martā, līguma bruto summa 500 eiro, bet darbu paredzēts pabeigt 2021. gada augustā, tad arī tiks veikta izmaksa. Kā autoram jāaprēķina nauda? Pēc vecās sistēmas vai jaunās? Atbilde Ja autors, kas 2021. gada otrajā pusgadā nebūs reģistrēts kā patstāvīgs nodokļu maksātājs (kā pašnodarbinātais), līgumā noteikto autoratlīdzību saņems šā gada augustā, autoratlīdzības izmaksātājs nodokli ieturēs pēc 25% likmes, jo līguma slēgšanas datums šajā situācijā neko neietekmē. Izmaksātājam par autoru nav jāmaksā VSAOI 5% apmērā, tātad nav jāiesniedz arī VID ziņojums, bet ir jāiesniedz paziņojums par aprēķināto atlīdzību un, protams, ieturēto nodokli (turklāt nepiemērojot autora attaisnotos izdevumus) līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam (līdz 15. septembrim). Nodoklis 125 eiro jāieskaita vienotajā nodokļu kontā līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 23. datumam (līdz 23. septembrim). Tikai tad, ja līgums būtu noslēgts 2020. gadā, bet tā izpilde aizkavējusies pandēmijas dēļ, likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Pārejas noteikumu 80. punkts nosaka...

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts. Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija. Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām. Nodokļu maksātājam, kurš izmantos SDI kontu un nodrošinās visu saimnieciskās darbības ieņēmumu ieskaitīšanu vai iemaksāšanu SDI kontā, nodoklis noteiktā apmērā no SDI konta apgrozījuma tiks aprēķināts, ieturēts un ieskaitīts valsts budžetā automātiski bez nodokļu maksātāja iesaistes –...

Reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veicot ar PVN apliekamus darījumus, noteiktos gadījumos taksācijas periods PVN deklarācijas iesniegšanai var mainīties uz vienu kalendāro mēnesi. Par to, kā rīkoties ar deklarācijas iesniegšanu šādās situācijās, informē Valsts ieņēmumu dienests. Kā rīkoties, ja jāiesniedz PVN deklarācija, kad taksācijas periods mainās no ceturkšņa uz mēnesi? Ja reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gadā pārsniedz 40 000 eiro, taksācijas periods šādam nodokļa maksātājam mainās uz vienu kalendāro mēnesi. PVN deklarācija par kalendāro mēnesi ir jāiesniedz, sākot ar to mēnesi, kad 40 000 eiro vērtība tika sasniegta vai pārsniegta, iekļaujot tajā arī visus darījumus, kas notikuši pēc pēdējās ceturkšņa PVN deklarācijas iesniegšanas. Piemērs 40 000 eiro vērtība tiek sasniegta 2019.gada 3.novembrī. Reģistrētam nodokļa maksātājam decembrī ir jāiesniedz PVN deklarācija par novembri, iekļaujot tajā arī darījumus, kas bija veikti no 1.oktobra...

Šoreiz par darījumiem skaidrā naudā jeb par darījumiem ar banknotēm un monētām. Tātad raksts nebūs par darījumiem bezskaidrā naudā, ar norēķinu kartēm un arī par skaidras naudas iemaksām kontos. Darījumi skaidrā naudā joprojām notiek, taču par tiem jāzina, ka pastāv pienākumi un ierobežojumi darījumos starp juridiskām personām, juridisku un fizisku personu un fizisko personu darījumos. Pienākumi un ierobežojumi attiecas uz noteiktu summu. Ir trīs sliekšņi — 1500 eiro, 3000 eiro, 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi virs 1500 eiro Ja darījumu apjoms summas izteiksmē vienā kalendāra mēnesī starp divām juridiskajām personām vai starp juridisko personu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai starp individuālo komersantu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai jebkuru citu šo darījuma dalībnieku kombināciju sasniedz vai pārsniedz 1500 eiro, tad summa ir jādeklarē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Pienākums deklarēt skaidras naudas darījumu summas ir neatkarīgi no tā, vai darījums...