JAUNUMI

Vai darba ņēmējs var saņemt bezdarbnieka pabalstu vai slimības pabalstu gadījumā, kad darba devējs nav iesniedzis VID ziņojumus? Atbilde Darbiniekam varētu būt grūtības ar minēto pabalstu saņemšanu, jo, iespējams, darba devējs nav sniedzis VID ziņas par konkrētās personas nodarbinātību. Ja darbiniekam ir izsniegts darba devēja parakstīts darba līgums, jāvēršas Valsts darba inspekcijā vai Valsts ieņēmumu dienestā un jāvāc pierādījumi, ka darbinieks bija nodarbināts attiecīgajā periodā. Tomēr vispirms jānoskaidro ziņojumu neiesniegšanas iemesls. Viens no tiem varētu būt oficiālo darba attiecību nenoformēšana un, attiecīgi, algas izmaksāšana aploksnē. Kamēr maksāja, darbinieks bija apmierināts, bet līdz brīdim, kad zaudēja darbu un konstatēja, ka par viņu nav maksāti nodokļi. Sociālo pabalstu izmaksas pamatojums ir nomaksātie nodokļi, turklāt katram pabalstam svarīgs ir arī noteikts laika periods (apdrošināšanas periods), kas ļauj prasīt pabalstu (vai kvalificēties noteikta pabalsta pieteikšanai). Par nodokļiem, kas nomaksāti par nodarbināto fizisko personu, diemžēl jāinteresējas laikus! Nav nodokļu — nav pabalsta! Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada...

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos e-komercijas jomā un mainīsies Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi par pārrobežu darījumiem starp uzņēmumiem un patērētājiem (B2C). Paplašinātais īpašā PVN režīma piemērošanas tvērums (One Stop Shop (OSS)), radīs iespēju reģistrēties vienā dalībvalstī un veikt PVN samaksu par jebkādiem darījumiem, kas veikti e-vidē īpašā PVN režīma ietvaros. Šo izmaiņu pamatojums ir novērst šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai tiešsaistē un risināt problēmas, kas izriet no PVN režīmiem attiecībā uz preču tālpārdošanu un zemas vērtības sūtījumu importu. Paplašinātais īpašais PVN režīma tvērums OSS (One Stop Shop) uz akcīzes nodokļa nomaksu neattiecas, līdz ar to pēc 2021.gada 1.jūlija attiecībā uz akcīzes nodokļa nomaksu būs spēkā līdz šim esošā kārtība. Attiecībā uz neharmonizētām akcīzes precēm – kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem, akcīzes nodokļa maksātājs ir citas dalībvalsts persona, kas realizē bezalkoholiskos dzērienus vai kafiju, izmantojot distances līgumu. Līdz ar to citas dalībvalsts komersants, kurš realizē kafiju vai bezalkoholiskos...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada maijā: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2021. gada 11. maija noteikumi Nr. 286 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 310 “Kārtība, kādā par akcīzes precēm samaksāto akcīzes nodokli pārskaita nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem akcīzes nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem vai atmaksā, un kārtība, kādā veic alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu iznīcināšanu vai pārstrādi”” Grozījumi veikti lai noteiktu, ka samaksātais akcīzes nodoklis par elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu (turpmāk – e-šķidrums), e-šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem tiks atmaksāts vai pārskaitīts nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem, ja minētās preces tiek laistas brīvā apgrozībā vai nodotas patēriņam. 11.05.2021. 01.07.2021. Ministru kabineta 2021. gada 11. maija noteikumi Nr. 299 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai...

Šā gada 1. jūnijā darbu klātienē var atsākt virkne pakalpojumu sniedzēju, ja tie ir vakcinējušies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19. Neskatoties uz to, ka Covid-19 vakcinētiem vai pārslimojušiem pakalpojumu sniedzējiem pakāpeniski tiek atcelti darbības ierobežojumi, informējam, ka dīkstāves atbalstu par jūniju varēs saņemt tie pakalpojumu sniedzēji, kuri joprojām būs dīkstāvē, jo vēl nav vakcinēti un līdz ar to šobrīd vēl nevar atsākt pakalpojumu sniegšanu. Kā zināms, valdība pagājušajā nedēļā lēma, ka, ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19, no š.g. 1. jūnija tas drīkst individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta inventāra nomas un fotopakalpojumus, kā arī citus saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Pakalpojuma sniegšanās telpā var atrasties tikai pakalpojuma sniedzējs un viens klients (sporta inventāra nomas, pirts, saunas un fotopakalpojumu gadījumā viens pakalpojumu sniedzējs un viena mājsaimniecība). Šajā gadījumā klientiem nav jābūt vakcinētiem. Savukārt, atbilstoši 2020. gada 24....

Vispārīgā datu aizsardzības regula uzliek saistības personas datu apstrādes pārziņiem, tomēr Datu valsts inspekcija nereti saskaras ar gadījumiem, kad personas datu apstrādes pārzinis nemaz neapzinās savu lomu personas datu apstrādē, jo nav aizdomājies, ka par pārzini pie noteiktiem nosacījumiem var kļūt ikviens no mums. Iepazīstoties ar Vispārīgās datu aizsardzības regulā sniegtā jēdziena pārzinis definīciju, var secināt, ka nepastāv viens konkrēts un universāls pārziņu vai apstrādes situāciju uzskaitījums, proti, personas datu apstrādes pārzinis ir jebkura fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus, tādējādi katrā konkrētā personas datu apstrādes gadījumā vērtējams, kurš/kas ir noteicis personas datu apstrādes nolūku un līdzekļus. Lai veicinātu izpratni un iedzīvinātu pārziņa jēdzienu, pievērsīsimies vairākiem praktiskiem piemēriem. Piemērs 1 Lienes augšējā stāva kaimiņš ir appludinājis viņas dzīvokli, bet atsakās atmaksāt radītos zaudējumus, lai Liene varētu veikt remontdarbus. Liene secina, ka nekas cits...

Valsts Sekretāru sanāksmē 27. maijā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru”, kas nosaka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, maksimālo apmēru un to noteikšanas kārtību, kā arī brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu minimālo apmēru un maksimālā apmēra noteikšanas kārtību. Jaunie noteikumi paredz, ka minimālais obligāto iemaksu objekts, no kura pašnodarbinātajam ir jāveic obligātās iemaksas visiem pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas riskiem, ir minimālā mēneša darba alga (ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz šo apmēru). Savukārt kā minimālo brīvprātīgo iemaksu objektu gadā plānots noteikt 12 minimālās algas. Lai izvairītos no gadījumiem, kad persona piesakās brīvprātīgai apdrošināšanai dažas dienas mēnesī, bet apdrošināšanas stāžā personai tiek ieskaitīts pilns kalendārais mēnesis, brīvprātīgo iemaksu objekts ir minimālā darba alga mēnesī par katru mēnesi, kurā persona kaut vienu dienu ir brīvprātīgi pievienojusies sociālajai apdrošināšanai, anotācijā skaidro noteikumu projekta autori. Būs gan daži izņēmumi - šo normu...

Valdība 27. maija sēdē lēma par izmaiņām divās atbalsta programmās Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Abās atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir uzsākusi pieteikumu pieņemšanu. Iepriekš bija noteikts, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai komersanti var iesniegt līdz š.g. 31. maijam, bet, ņemot vērā atbalsta programmu ilgo saskaņošanas laiku ar Eiropas Komisiju, pieņemts lēmums komersantu pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz š.g. 30. jūnijam. Vienlaikus sporta centru atbalsta programmā paplašināts kritērijs atbalsta saņemšanai, nosakot, ka konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums ir vismaz 60% vienā no šādiem kritērijiem: salīdzinot 2020. gada decembra un 2021. gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar 2019. gada oktobra, novembra, decembra un 2020. gada janvāra, februāra, marta apgrozījuma kopsummu; salīdzinot 2021. gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar...

Valdība 27. maija sēdē lēma līdz š.g. 30. jūnijam pagarināt atbalsta programmu personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija un to kontaktpersonām (turpmāk – izmitināšanas atbalsta programma). Kopš 2020. gada nogales atbalsta programmu pašizolācijai vai izolācijai tūristu mītnēs administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA). Valsts sniedz atbalstu uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai tūristu mītnē, kura ir iekļauta LIAA administrētajā tūristu mītņu sarakstā, sekojošām personām, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā dzīvesvietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citus mājsaimniecības locekļus: personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija ar vieglu vai bezsimptomu slimības gaitu un kurām nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā; personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija, pēc ārstēšanās stacionārā, ja ārstniecības iestāde nav pieņēmusi lēmumu par izolācijas pārtraukšanu; personām, kuras noteiktas par kontaktpersonām; no ieslodzījuma vietas atbrīvotām personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija vai kuras noteiktas par kontaktpersonu, ja tām nav dzīvesvietas, bet jāturpina izolācija vai mājas karantīna. Turklāt, ja 1.-3. grupā minētā persona ir...

Kādiem nosacījumiem jāizpildās, pieprasot priekšlaicīgo pensiju (divus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma, daudzbērnu māmiņām, īpašos apstākļos strādājošajiem un citiem)? Vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums no 2014. gada 1. janvāra (no 62 gadiem) katru gadu tiek paaugstināts par trīs mēnešiem, līdz no 2025. gada 1. janvāra tas būs 65 gadi. Nepieciešamais apdrošināšanas stāžs līdz 2024. gada 31. decembrim noteikts — ne mazāks par 15 gadiem, no 2025. gada 1. janvāra — ne mazāks par 20 gadiem. Vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums 2021. gadā — 64 gadi (likuma "Par valsts pensijām" 11. panta pirmā daļa, pārejas noteikumu 8.1 un 8.2 punkts). Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, tātad 2021. gadā — 62 gados. Nosakot vecumu, no kura ir tiesības uz vecuma pensiju priekšlaicīgi vai uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, ņem vērā vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo...

Valdība 27. maijā apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 427 "Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanas, pārrēķināšanas un izmaksas nosacījumiem un kārtību", kas paredz noteikt jaunu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas metodiku invaliditātes pensijas piešķiršanai, kas stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja personai piecu gadu periodā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas ir bijusi 36 mēnešu apdrošināšanas iemaksu alga, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina pēc šādas formulas: Vi = (A1+ A2 + .. +A36) : 36, kur Vi – vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; A1, A2 .. – 36 mēnešu apdrošināšanas iemaksu alga. Savukārt gadījumā, ja piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga ir reģistrēta mazāk par 36 mēnešiem (iemesli - bērnu kopšanas atvaļinājums, dīkstāve, slimība, bezdarbs u.c.), bet vismaz vienu mēnesi ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina pēc šādas...

Satversmes tiesa 27. maijā pieņēmusi spriedumu lietā, kas ierosināta pēc bijušā "Parex" bankas īpašnieka Rema Kargina prasības - par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma pantu atbilstību Satversmei*. Apstrīdētās normas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – Kontroles likums) 8. panta pirmā daļa: “Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.” Kontroles likuma 8.1 panta otrā daļa: “Saskaņā ar šā panta pirmo daļu uzsāktā likvidācijas procesa ietvaros pakārtotās saistības tiek pildītas tikai tad, kad ir pilnībā atmaksāts saņemtais komercdarbības atbalsts. Līdz komercdarbības atbalsta atmaksāšanai: nespēja atmaksāt komercdarbības atbalstu un pakārtoto...

Valdība 27. maija sēdē lēma līdz 30. jūnijam pagarināt apgrozāmo līdzekļu granta programmu Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, vienlaikus piešķirot papildu finansējumu uzņēmēju atbalstam, samazinot atbalsta apmēru un mainot vairākus citus nosacījumus atbalsta saņemšanai. Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” stāsies spēkā pēc to saskaņošanas Eiropas Komisijā. Šobrīd atbalsta programmas termiņš noteikts 31.maijs, valdības lēmums paredz atbalsta periodu pagarināt līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka atbalstam par jūniju komersanti varēs pieteikties līdz 15. jūlijam, savukārt 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Vienlaikus atbalsta programmas turpināšanai jūnijā piešķirts papildu finansējums 50 miljonu EUR apmērā, palielinot kopējo atbalsta programmas finansējumu līdz 533,8 miljoniem EUR. Tāpat grozījumi paredz atbalsta apmēru noteikt 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50...

Satiksmes ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas 27. maijā iesniegti izskatīšanai starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā. Grozījumu mērķis ir atcelt tās epidemioloģiskās drošības prasības, ko nav nepieciešams attiecināt uz personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19. Paredzēts, ka pilnībā vakcinētas personas var ceļot uz Latviju no ES, EEZ, Apvienotās Karalistes, Šveices un trešajām valstīm, uzrādot pārvadātājam vienīgi apliecinājumu par vakcīnas saņemšanu. Sagatavotie grozījumi paredz atcelt arī nebūtisku ceļojumu aizliegumu uz Latviju. Ņemot vērā ES Padomes rekomendācijas, Satiksmes ministrija rosina precizēt MK noteikumu redakciju, nosakot, ka, ieceļojot no trešajām valstīm, pilnībā vakcinētas personas būtu atbrīvotas no pienākuma veikt atkārtotu testu un būtu tiesīgas neievērot pašizolāciju. Pašizolācijas prasība vairs neattiektos uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieku un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem, kuri atgriežas no darba brauciena vai komandējuma, un jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai kuri ir atgriezušies no...

Valdība 27. maijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu ,,Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, kas paredz ārzemnieku reģistrēšanu Fizisko personu reģistrā un jaunā personas apliecības tipa – ārzemnieka personas apliecības jeb ārzemnieka eID kartes izsniegšanu, kas sekmēs ārzemnieku identificēšanu Latvijā digitālajā vidē. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tos vēl ir jāapstiprina Saeimai. Atgādinām, ka 2017. gada 14. decembrī pieņemtais Fizisko personu reģistra likums stājas spēkā no 2021. gada 28. jūnija, un likuma mērķis ir izveidot un uzturēt vienotu fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmu — Fizisko personu reģistru. Tas aizstās pašreizējo Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) uzturēto Iedzīvotāju reģistru. Fizisko personu reģistrā tiks iekļauti arī dati par ārzemniekiem, kuriem ir tiesiska saikne ar Latvijas Republiku uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā un, kuri vēlas saņemt Latvijas personas apliecību, lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību....

Normatīvajā regulējumā ir atstāti vairāki "robi", kas rada neskaidrības, nekonsekvenci un netaisnīgumu atvaļinājuma naudas aprēķināšanā. Viena no lielākajām problēmām saistīta ar apmaksājamo atvaļinājuma dienu skaita noteikšanu, ja atvaļinājuma laikā brīvdienās iekrīt svētku dienas. Tāpat noteiktos gadījumos apšaubāmas sekas rada likumā paredzētā norma atvaļinājuma naudas aprēķinā iekļaut arī prēmijas. Vēl daudziem neesot skaidrs, vai atvaļinājuma naudas aprēķināšanā jāņem vērā krīzes laika valsts atbalsta instrumenti - dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas, norāda1 žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko. Svētku dienas atvaļinājumā - jāapmaksā vai nē? Normatīvais regulējums nosaka, ka atvaļinājums ilgst vismaz četras kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas. Taču neskaidrības rodas gadījumā, ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, kas iekrīt brīvdienās (sestdienās, svētdienās) un tiek pārceltas uz darba dienām. Šādā gadījumā atvaļinājuma apmaksāto dienu skaits var palielināties. "Tas rada netaisnīgumu, jo kāds saņems naudu par 20 atvaļinājuma dienām, bet kādam citam tiks apmaksātas pat 23 atvaļinājuma dienas. Arī ar tiesas spriedumiem ir apstiprināts, ka...