JAUNUMI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aptauja* liecina, ka gan tehnoloģiju attīstība, gan jauns tirgus regulējums motivē Latvijas finanšu tirgus dalībniekus ieviest inovatīvas finanšu tehnoloģijas. Patlaban tirgus dalībnieki visvairāk izmanto lietotāju programmas saskarnes (application programming interface jeb API), bezkontakta norēķinus, biometrijas risinājumus un pakalpojumus datu mākonī. No tirgus segmentiem lielākais FinTech risinājumu izmantotājs ir kredītiestādes, kam seko apdrošinātāji un privātie pensiju fondi. No 125 aptaujas respondentiem 44 izmanto kādu no inovatīvajām tehnoloģijām, turklāt 15 uzņēmumiem ir īpašas komandas inovatīvo tehnoloģiju izstrādei vai ieviešanai. Savukārt 14 no aptaujātajiem uzņēmumiem plāno nākotnē sākt izmantot inovatīvās tehnoloģijas. API saskarnes patlaban izmanto 26 finanšu tirgus dalībnieki: bankas, apdrošinātāji, investīciju uzņēmumi un arī maksājumu institūcijas. Bankas API galvenokārt izmanto, lai veidotu atvērtas sadarbības platformas (open banking) sadarbībai ar FinTech uzņēmumiem, savukārt apdrošinātāji API lieto informācijas apmaiņai ar apdrošināšanas aģentiem vai apdrošināšanas kalkulatoru darbībai. Pašlaik bezkontakta norēķinus izmanto 17 tirgus dalībnieki, biometrijas risinājumus...

Saeima 4. augustā pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tie saistīti ar epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu publiskajā un privātajā sektorā. Likumprojekts paredz, ka par epidemioloģiski drošiem pakalpojumiem valsts institūcijās būtu uzskatāmi pakalpojumi, kurus sniedz un saņem personas, kurām ir sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 infekciju vai pārslimošanas faktu. Tāpat plānots, ka sertifikāts būs nepieciešams pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā. Publiskajā un privātajā sektorā sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, darba devējam būs tiesības prasīt, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu. Šādu prasību būs iespējams noteikt, ja darbinieks pienākumu pildīšanas laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem, kā arī tad, ja darbiniekam ir paaugstinātas iespējas inficēties. Tāpat sertifikātu būs iespēja prasīt gadījumos, ja darbinieka pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Ja darbinieks nebūs ieguvis...

Turpinām informēt, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Grozījumi Darba likuma 76. pantā noteic, ka “attālinātais darbs Darba likuma izpratnē ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu Darba likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos”. Pēc būtības šī definīcija ir tāda pati, kā spēkā esošā Darba aizsardzības likuma 1. panta 20. punktā noteiktā attālinātā darba definīcija. Tāpat grozījumos tiek konkretizēti atsevišķi ar attālināta darba veikšanu saistīti jautājumi, vienlaikus saglabājot vispārīgo Darba likuma 51.pantā noteikto principu, ka “darba devējs nav tiesīgs pieprasīt no darbinieka, lai darbinieks darbu veic pats ar saviem instrumentiem vai iekārtām, kā arī nav...

No 5. augusta stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem. Informācija par VID lēmumiem tiks publiskota septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums būs kļuvis neapstrīdams vai būs pārsūdzēts tiesā un tā darbība nebūs apturēta. Informācija par lēmumu būs pieejama līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publiskošanas. Publiskošanas tiesības attiecas tikai uz tiem lēmumiem, kurus VID izdevis, sākot ar 2021. gada 5. augustu un kuri kļuvuši neapstrīdami. Piemēram, ja VID amatpersonas 2021. gada 5. augustā izdotais sākotnējais lēmums nav apstrīdēts, tas kļūst neapstrīdams 2021. gada 9. septembrī (1 mēnesis + 2 paziņošanas darba dienas). Pēc likuma spēkā stāšanās VID publiskos informāciju par šādiem VID pieņemtajiem lēmumu veidiem attiecībā uz juridiskajām personām: a) lēmumi par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem; b) lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem; c) lēmumi,...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Kam laba ziņa, kam slikta NUMURA INTERVIJA Rekordpeļņa un aizvērti veikali — pretrunīgais «Covid» gads būvmateriālu tirdzniecības biznesā. Ikars Kubliņš intervē būvmateriālu tirgotāja SIA «Tirdzniecības nams Kurši» valdes locekli Denisu Petrovu GRĀMATVEDĪBA Anda Ziemele: Pamatlīdzekļu nolietojuma ietekme uz dividendēm Aivars Droiskis: Ārpakalpojuma grāmatveža pieredze Laila Kelmere: Inventarizācija. Dokumenti. Aktīvu un saistību nodošana un pieņemšana bez atlīdzības. Slēguma pārskats NODOKĻI Maija Grebenko: Autors kā nodokļu maksātājs Redakcija: Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts nav pamatkonts un nav paredzēts tikai MUN maksātājiem ATTĪSTĪBA Inese Helmane: Vērienīgi grozījumi Komerclikumā saistībā ar akciju sabiedrību darbību Jolanta Brilte: Literārās valodas lietošana pārvaldes dokumentos ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Kāpēc ir svarīgs apdrošināšanas, nevis darba stāžs? Komandējums vai darba brauciens? Ja strādā dažas dienas mēnesī Nodokļi no nelieliem prognozējamajiem ienākumiem Mikrouzņēmuma īpašnieks un viņa darbinieki Vai par studentu jāveic minimālās iemaksas? Izdienas pensionārs nav vecuma pensionārs Vienīgais autora darbs Ienākumu summēšana NODERĪGI Ikars Kubliņš: Atveseļošanas fonda finansējums...

Kad kļūstat par uzņēmēju, bez grāmatvedības neiztikt! Ja nav nepieciešamības pēc sava grāmatveža–darbinieka, var lūkoties grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju piedāvājumos. Un pirmais, ko ieraudzīsiet pakalpojuma sniedzēja solījumos, ir pilna cikla grāmatvedības uzskaite. Kas ir šis pilnais cikls? Vai man pietiek ar "daļēju ciklu"? Vienkāršā valodā to varētu nosaukt par obligāto darbību minimumu, bez kura grāmatvedības uzskaite nebūs pilnīga, saprotama, salīdzināma un analizējama. Tas nozīmē, ka pamatā ir normatīvo aktu un vispārējo grāmatvedības pamatprincipu prasības. Ikdienā man vairāk iznāk strādāt ar grāmatvežiem ar pieklājīgu stāžu — gan semināros, gan dažādos kursos, gan konsultācijās. Bet ar lielu prieku un gandarījumu atgriežos pie pamatiem, lasot lekcijas grāmatvedības iesācējiem. Un patiess prieks ir doties pie uzņēmējiem, kuri vēlas izzināt grāmatvedības pamatprincipus, uzskaites procesa īpatnības, grāmatvežu "slengu" un, protams, grāmatvedības prasību minimumu, lai nebūtu jābaidās no pēkšņām pārbaudēm. Bet, manuprāt, grāmatvedība ir jākārto sev un savām vajadzībām, nevis kādam citam, piemēram, kontrolējošām iestādēm. Tāpēc, jo tā būs saprotamāka...

Vēršam uzmanību, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Valsts darba inspekcija norāda, ka ar Darba likuma grozījumiem izslēgta likuma 109. panta otrā daļa, kas paredzēja, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 47. panta pirmajā daļā un 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10. punktā. Tas nozīmē, ka darba devējam būs tiesības jeb nebūs likumā noteikta aizlieguma uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Lai personām ar invaliditāti paredzētu lielāku aizsardzību darba līguma uzteikuma gadījumā, ir noteikti garāki uzteikuma termiņi atkarībā no tā vai darba attiecības ar darbinieku ir nodibinātas pirms vai pēc 2021. gada 31. jūlija. Pārejas noteikumu 22. punktā tiek noteikts, “ja darba līgums darbiniekam, kurš atzīts...

Latvijas Republikas Senāts pieņēmis lēmumu lietā SKA-252/2021, kurā izteicis tēzi, ka "Publisko iepirkumu likuma 53. pantā paredzētā šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra ir vērsta uz to pretendentu tiesību aizsardzību, kuriem draud izslēgšana no iepirkuma zemās cenas dēļ. Pasūtītājam nav jāveic pretendentu piedāvāto cenu veidošanas noskaidrošana, ja tam nav radušās objektīvas šaubas par cenas pamatotību un tas neapsver atteikšanos no piedāvājuma kā nepamatoti lēta. Piedāvājuma nopietnības novērtējums un piedāvājuma paturēšana salīdzināmo lokā vai izslēgšana ir tieši pasūtītāja kompetence un izšķiršanās, vienlaikus paturot prātā likuma mērķi gan attiecībā uz brīvas konkurences nodrošināšanu, gan valsts un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu. Efektīva valsts budžeta izmantošana neietver sevī vienīgi formālu lētākā piedāvājuma izvēli, bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli, un tieši šī iemesla dēļ Publisko iepirkumu likuma normas paredz pasūtītāja tiesības noraidīt nepamatoti lētu piedāvājumu. Tieši pasūtītājs vislabāk var novērtēt visus apstākļus, kas liek izšķirties par kāda piedāvājuma pieņemšanu vai noraidīšanu sakarā ar pārāk lielu...

Lai veicinātu vietējo tūrismu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) radījusi apceļošanas spēli, kas ietver 16 auto maršrutus ar uzdevumiem. Ar apceļošanas spēles palīdzību iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar mazāk zināmiem apskates objektiem visā Latvijā un iedvesmoti doties vairāku dienu ceļojumos. “Ceļošanas spēle, kura ir papildināta ar erudīcijas elementiem, jauniem faktiem, kā arī vēl līdz šim neatklātiem dabas un tūrisma objektiem, būs šī gada pārsteigums un piedzīvojums visiem ceļotājiem,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, aicinot atbalstīt vietējos uzņēmējus un saviem ceļojumiem vai jauniem piedzīvojumiem izvēlēties Latvijas piedāvātos tūrisma maršrutus. Sadarbībā ar piedzīvojumu tūrisma kompāniju “Postnos” LIAA izstrādājusi Latvijas apceļošanas auto spēli ģimenēm un draugiem, kopā aptverot 16 auto maršrutus – tādējādi izzinot 3500 kilometrus Latvijā. Katrā objektā varēs pārbaudīt, vai tas rūpīgi izpētīts, atbildot uz viktorīnas jautājumiem. Decembrī visi dalībnieki piedalīsies loterijā ar iespēju laimēt apmaksātas brīvdienas Latvijā. Turklāt spēle domāta kā steidzīgajiem, tā tiem, kuri labprāt katrā objektā uzturētos ilgāk. Ikvienam no...

Vēršam uzmanību, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Darba likuma 18. panta ceturtā daļa paredz iespēju noslēgt t.s. vispārsaistošo ģenerālvienošanos jeb tādu ģenerālvienošanos, kas ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Šāda vispārsaistoša ģenerālvienošanās 2019. gadā stājās spēkā būvniecības nozarē un tajā ir noteikta minimālā darba alga, kas ir lielāka par valsts noteikto minimālo algu. Lai paaugstinātu darbinieku aizsardzību un Valsts darba inspekcija varētu efektīvāk uzraudzīt ģenerālvienošanās izpildi, tika veikti grozījumi Darba likuma 61. un 159. pantā. Darba likuma 61. pants tiek papildināts ar ceturto daļu nosakot, ka “minimālajai darba algai, kas noteikta ar Darba likuma 18. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā noslēgto ģenerālvienošanos, darba tiesisko attiecību ietvaros ir tādas pašas tiesiskās sekas kā valsts noteiktajai minimālajai darba algai.” Piemēram, būvniecības nozarē...

Līdz šī gada 31.decembrim no valsts budžeta turpinās finansēt līdz 75 eiro no pabalsta, ko pašvaldības izmaksā Covid-19 krīzes skartajiem iedzīvotājiem, paredz 4. augustā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie par steidzamiem atzītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Iepriekš bija noteikts, ka pabalstu saistībā ar Covid-19 var saņemt līdz 30. jūnijam. Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus, valsts sedz 50% no pašvaldību piešķirtā pabalsta krīzes situācijā. Valsts līdzfinansējums šim pabalstam ir līdz 75 eiro mēnesī vienai personai. Pabalstu krīzes situācijā, izvērtējot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, piešķir mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Pie šī pabalsta papildus var saņemt 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam. Par pabalsta saņemšanas iespējām un apmēru iedzīvotājiem jāinteresējas savā pašvaldībā. Tāpat izmaiņas likumā noteic, ka paliatīvā aprūpē esošo bērnu un viņu ģimenes locekļu valsts apmaksātais psihosociālās rehabilitācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka izmaiņas e-komercijā, kas no 1. jūlija paredz pienākumu elektroniski deklarēt visus zemas vērtības preču sūtījumus neatkarīgi no to veida - komerciāli vai nekomerciāli, rada jautājumu, kā šādos gadījumos deklarēt dažādus dokumentu un iespieddarbu sūtījumus. Lai pasta operatoru rīcībā būtu vienveidīga informācija, VID sniedz skaidrojumu par pasta un eksprespasta sūtījumu, kuri satur fizisko vai juridisko personu dokumentus, uzņēmumu dokumentāciju (piemēram, shēmas, rasējumi, līgumi u.c.) deklarēšanu. “Korespondences priekšmeti” ir tādas vēstules, pastkartes, vēstules Braila rakstā un iespieddarbi, kam nav piemērojams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis. Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa piemērojams iespieddarbiem, kas minēti Regulas Nr. 1186/2009 87. un 88. pantā, 90. panta 1. punkta “d” apakšpunktā un 104. panta “f” un “o” punktā. Ņemot vērā to, ka Deleģētās regulas 2015/2446 1. panta 26) punktā minētā “korespondences priekšmetu” definīcija satur nepietiekamu skaidrojumu, savukārt Pasaules Pasta konvencijas (turpmāk – konvencija) 12. panta 2. punktā ir ietverts jēdziena “vēstuļu korespondence” skaidrojums: 2.1....

Jautājums Ar sezonas laukstrādnieku noslēgts darba līgums uz 65 kalendāra dienām (summētais darba laiks). Vai sezonas laukstrādniekam jāmaksā atvaļinājuma kompensācija? Ar 1. aprīli lauksaimnieki drīkst nodarbināt strādniekus, kuru darba samaksai piemēro sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Nodokļa piemērošanai ir noteikta likuma "'Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' 11.12 pantā, kā arī MK 25.03.2014. noteikumi Nr. 166 "Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai" pielikumā. Sezonas laukstrādniekus drīkst nodarbināt no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, veicot sezonas darbus augļkoku, ogulāju un dārzeņu sejā vai stādīšanā. Kā sezonas laukstrādnieks drīkst būt nodarbināts ne vairāk kā 65 dienas. Speciālie normatīvie akti, kuri regulē sezonas laukstrādnieku nodarbināšanas jautājumus, paredz, ka pirms darbu uzsākšanas katrs nodarbinātais laukstrādnieks ir jāreģistrē Lauku atbalsta dienesta sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmā, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, ienākuma gūšanas dienu un noslēgtā līguma veidu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu Nr.166 „Noteikumi par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniegšana", kurā norādīts, ka paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs ir komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem; pabalstus no budžeta, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu; atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu; summas, kas...

NUMURA INTERVIJA Uzņēmumu reģistrs ceļā uz digitālo transformāciju. Saruna ar GUNU PAIDERI, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri JURISTA PADOMS Jaunākie NILLTPFN likuma grozījumi - nākamais mēģinājums sakārtot AML jomu. GINTS METĀLS, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs Jaunas prasības personas datu nosūtīšanai ārpus Eiropas Savienības. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja PVN un IIN samaksa nekustamā īpašuma darījumos - nestandarta gadījumi. DACES EVERTES, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākās nodokļu menedžeres atziņas e-seminārā uzklausīja Ikars Kubliņš Dalībnieku līgumi par garantētu dividenžu izmaksu. JĀNIS JURKĀNS, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns partneris, zvērināts advokāts Ņujorkas konvencija - kas tā ir, kā to lietot, kāda tās priekšrocība. ILGA NERETNIECE, Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore FINANSES Uzlabosies kreditēšanas kvalitāte un kredītu pārraudzība. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprinājusi vairākus jaunus noteikumus TIESU PRAKSE Virsstundas un atvaļinājums, kas jākompensē. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo...