JAUNUMI

Valsts darba inspekcija ziņo, ka tā 10. maijā uzsāk ikgadējās tematiskās pārbaudes būvniecības nozares uzņēmumos. Pārbaužu mērķis ir novērst smagus un letālus nelaimes gadījumus darbā, kā arī veicināt darba aizsardzības prasību ievērošanu būvobjektos. Valsts darba inspekcijas inspektori īpaši pievērsīs uzmanību darbam augstumā, tai skaitā darbiem uz jumtiem, uz sastatnēm, bīstamu vietu norobežošanai, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanai, u.c. būtiskām darba aizsardzības prasībām. Valsts darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības apturēt bīstamus objektus. Valsts darba inspekcijas mājaslapā ir pieejama paškontroles veidlapa, kas ļauj pārliecināties, vai būvobjektā tiek ievērotas svarīgākās normatīvo aktu prasības darba aizsardzības jomā: https://www.vdi.gov.lv/lv/paskontroles-riki Tāpat atgādinām, ka būvniecības uzņēmumi darba vides riska novērtēšanai var izmantot interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA (https://www.vdi.gov.lv/lv/oira), kas ir piemērots trīs dažādu veidu būvdarbiem: darbiem telpās – https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/buvnieciba-darbi-telpas; darbiem ārpus telpām - https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/buvnieciba-darbi-arpus-telpam; zemes darbiem - https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/buvnieciba-zemes-darbi. Valsts darba inspekcija aicina – negaidi inspektoru, pārliecinies pats, ka darba aizsardzības prasības būvobjektā tiek ievērotas!

Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Piemērojamais likums: UIN vai IIN? UIN likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. UIN ietur no maksājumiem, ko rezidenti (izņemot fiziskas personas) un pastāvīgās pārstāvniecības (PP) izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts IIN. Tātad, vērtējot, vai nerezidenta ienākumam, ko izmaksā Latvijas uzņēmums vai PP, ir piemērojams nodoklis, jāņem vērā ne tikai UIN...

Tiesībsargs ir nosūtījis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vairākus priekšlikumus attiecībā uz izskatāmo likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Tiesībsarga ieskatā vairākas komisijas virzītās ieceres ir jāmaina. Kā norādījusi likumprojekta rosinātāja - Saeimas Sociālo un darba lietu komisija - likumprojekta mērķis ir izstrādāt, lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējumam un veicinātu koplīgumu slēgšanu, kā arī personu ar invaliditāti nodarbinātību. Visasākās diskusijas raisījušās par sagaidāmajām izmaiņām personām ar invaliditāti nodarbināšanā. Tiesībsargu neapmierina iecere papildināt Darba likumu ar šādu daļu: “Lai personai ar invaliditāti piemērotu šajā likumā paredzētos noteikumus, kas uzlabo personu ar invaliditāti tiesisko stāvokli, tai ir pienākums pirms darba uzsākšanas uzrādīt invaliditāti apliecinošu dokumentu. Tas tiek fiksēts aktā, kuru sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja.” Nepieciešams izvērtēt, vai šāda norma neradīs pamatu atšķirīgai attieksmei, jo nevienai citai grupai, kurai Darba likumā ir noteiktas īpašas tiesības, nav pienākuma,...

Strādājošie un pašnodarbinātie iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem, kuri ir apguvuši kādu profesiju darba gaitā ārpus formālās izglītības sistēmas, var iegūt kvalifikāciju, nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kādā no Latvijas akreditētajām profesionālajām izglītības iestādēm vai eksaminācijas centriem. Tā kā profesionālās kvalifikācijas eksāmens ir maksas pakalpojums, ko nosaka Ministru kabineta 2013. gada 10. septembra noteikumi Nr. 791 "Profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis", strādājošie var tam saņemt būtisku finansiālu atbalstu – izdevumu kompensāciju 90% apmērā no Eiropas Savienības (ES) fonda un valsts budžeta līdzekļiem. Persona, kurai ir piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, var saņemt izdevumu kompensāciju 100% apmērā. Izmaksu lielums atkarīgs no eksāmenu kārtojošo cilvēku skaita, kā arī īpaši pieaicināto eksaminētāju nepieciešamības. Iespēja iegūt profesionālās kvalifikācijas dokumentu Lai katrs individuāli varētu izvērtēt, vai un cik gatavs ir kvalifikācijas eksāmena praktiskajai un teorētiskajai eksaminācijai, profesionālās izglītības iestādes nodrošina bezmaksas konsultācijas par profesijas standarta prasībām un profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises gaitu....

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Gadiņš klāt GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Atvaļinājumi 2021. gadā NODOKĻI Ilvija Ozoliņa: Aizdevumi un aizņēmumi, to ietekme uz nodokļiem Maija Grebenko: Jāgatavojas ne tikai nodokļu likmju palielināšanai Inese Helmane: Gada ienākumu deklarācija: kā atgūt pārmaksātos nodokļus Laila Kelmere: Autoratlīdzību saņēmējiem tuvojas lēmuma pieņemšanas brīdis FINANSES Ita Bekerta: Skaidras naudas darījumi — pienākumi, nodokļi un ierobežojumi ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Vai un cik lielā mērā ir sasniegts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma mērķis? Jolanta Brilte: Cik ilgi turpmāk glabāsim personāla dokumentus? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Oskars Springis: Veselības pārbaude darba laikā Apdrošināšana ar uzkrāšanu Linda Puriņa: ZS pāreja no IIN uz UIN Maija Grebenko: Saistība starp darba devēja ziņojumu un sociālo pabalstu Peļņas novirzīšana dividenžu izmaksai Martā noslēgta autoratlīdzības līguma apmaksa augustā Atvaļinājuma kalendāra dienas Pabalsts un vidējā izpeļņa Zemes gabala iegāde NODERĪGI Redakcija: Ja ir vēlme kļūt par pensionāru agrāk «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri maijā Abonenti var lasīt žurnāla...

Pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) pamatoti satrauc personas, kuras gūst ieņēmumus no autordarbiem, proti, saņem autoratlīdzību. Satraukuma pamats saistīts ar nodokļu piemērošanu (faktiski krasu nodokļu palielināšanu), kuru var uzskatīt par loģisku, ja vien kārtējā reforma nebūtu stājusies spēkā tieši pandēmijas laikā un nodokļu slogs nebūtu pārāk iespaidīgs un straujš. Grozījumu loģiku var uzskatīt par taisnīgu, jo pastāvošā kārtība nesniedza autoram gandrīz nekādu sociālo drošību, īpaši tad, kad autors vienlaikus nebija darba ņēmējs, kur par viņu būtu maksāti "normāli nodokļi" (galvenokārt sociālās iemaksas). Tomēr piekoptā prakse bija likumīga (neskaitot ļaunprātīgu izmantošanu) un vairumā gadījumu apmierināja gan autoru, gan autordarba pasūtītāju. Minētie grozījumi brīvprātīgi/piespiedu kārtā mudina domāt par nākotni, nevis tikai par šīs dienas izdevīgumu. Tomēr pagaidām nav zināms, cik autoru izturēs šo slogu. Kāpēc bija jāpalielina nodokļu slogs Sabiedrībā arvien biežāk izskan neapmierinātība ar īstermiņa sociālo pakalpojumu apmēru un pensijām, kuras nenodrošina saņēmējam iespēju...

Saeima 6. maijā galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Fizisko personu datu apstrādes likumā. Ar grozījumiem likumā precizēta amatpersonu atbildība par pārkāpumiem datu aizsardzības jomā. - ieviesta jauna IX nodaļa "Administratīvie pārkāpumi datu aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā". Grozījumi noteic amatpersonas atbildību par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Amatpersonai varēs piemērot sodu līdz 200 naudas soda vienībām, proti, līdz 1000 eiro. Tāds pat sods amatpersonai noteikts par pārziņa vai apstrādātāja pienākumu nepildīšanu publisko tiesību juridiskās personas institūcijā. Šādi soda apmēri amatpersonām jau līdz šim bija noteikti par minētajiem pārkāpumiem saistībā ar fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā. Administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veiks Datu valsts inspekcija. Kā norādīts grozījumu anotācijā, likumprojektā termins "amatpersona" ir lietots Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, attiecinot to uz tiešās pārvaldes iestāžu, pašvaldību un atvasinātu publisko personu amatpersonām, tostarp darbiniekiem. Likumprojekta 38. pants ("Nelikumīgas darbības ar personas datiem un...

Ministru kabineta 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 275 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 229 "Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem" , ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija un kas publicēti 7. maijā, un stājas spēkā no 8. maija, paredz kompensēt komersanta īpašumā esošā tirdzniecības centra nomas ieņēmumu kritumu. Atbalstu piešķirs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Ņemot vērā, ka atbalsts paredzēts tirdzniecības centriem, kas pēc 2021.gada 6.aprīļa joprojām ir ierobežoti tā saimnieciskajā darbībā, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu tieši šādiem komersantam noteikts papildus kritērijs - tirdzniecības centriem pārtikas preču veikali neaizņem vairāk kā 30% no kopējās tirdzniecībai atvēlētās platības. Tas nozīmē, šāds atbalsts nebūs pieejams tirdzniecības centriem, kuros atrodas pārtikas veikals, ziedu veikals, aptieka, veterinārā aptieka, optikas veikals, jo šo veikalu saimnieciskā darbība nav ierobežota un viņi var gūt ienākumus. Tāpat noteikts, ka uz atbalstu var pretendēt tikai tāds komersants, kas nav atkārtoti...

Saeima ar 2021. gada 29. aprīļa grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, lēmusi, ka no 7. maija pastiprinātos drošības apstākļos tiek atļauts atsākt sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās. Savukārt Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika nolemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai klātienē ārtelpās. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās, pakalpojuma sniedzējam jāievēro šādi nosacījumi: pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (t.i. līdz 18 gadu vecumam), ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, taču ne vairāk kā 10 personas kopā (t.i. pieaugušie un bērni); tiek nodrošināts vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošajām personām, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena; galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli; pēc katras ēdienreizes (katra apmeklētāja) galdiņus dezinficē; sabiedriskās ēdināšanas vietā...

Saeima 6. maijā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem mainīts ģimenes valsts pabalsta apmērs un tā piešķiršanas nosacījumi. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita. Grozījumi paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Līdz šim pabalsta apmērs mēnesī tika noteikts atkarībā no bērnu skaita...

Grāmatvedis kā profesija radusies jau ļoti sen, bet tikai 1494. gadā matemātiķis Luka Pačoli (Fra Luca Bartolomeo de Pacioli) izdomāja un ieviesa grāmatvedības divkāršā ieraksta jēgu un būtību. L. Pačoli piedāvātie ieteikumi par grāmatvedības ierakstiem un gada beigu kontu slēgumiem kļuva tik slaveni, ka finanšu uzskaites organizēšanā tiek izmantoti joprojām. Mēs turpinām izmantot viņa izveidoto žurnālu un virsgrāmatu uzskaites sistēmas pamatprincipus, kas parāda līdzsvaru starp debetu un kredītu un dod precīzu finanšu rezultātu. Ir mainījušies laiki un sabiedriskās iekārtas, bet grāmatvedība joprojām pastāv, un, par spīti dažādu ekspertu pareģojumiem, ka, ienākot uzņēmuma dzīvē tehnoloģijām, grāmatvedis izzudīs kā profesija, es tam negribētu piekrist. Tam, ka profesija mainās un jau tuvākajā nākotnē mēs strādāsim citādi, gan var piekrist. Neņemos spriest par grāmatvežiem, kuri darbojas citās valstīs. Mēs apskatīsim tikai Latvijas situāciju, bet nav noliedzams, ka pasaule mūsdienās ir kļuvusi ļoti maza un mūs skar arī tās pārmaiņas, kas notiek citur pasaulē. Kuri no diezgan...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru tiek ieviesta minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēma, satur virkni tehnisku neskaidrību un tādu juridisku konstrukciju, kas nesekmēs definētā mērķa sasniegšanu, tādējādi LTRK stingri iestājas, ka minimālo VSAOI ieviešana ar 1. jūliju ir jāatliek un brāķis jālabo. LTRK konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI sistēmas ieviešanu, tomēr uzskata, ka Covid-19 (turpmāk - C-19) krīzes laikā tas nav pamatoti, un ieviešana ir atliekama līdz brīdim, kad tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvas neapdraudēs C-19 ierobežojumu politika, un ekonomika būs spējusi atgūties pēc vairāk nekā gadu ilgušiem ekonomikas ierobežojumiem. Turklāt jau 2021. gada valsts budžeta izstrādes procesā LTRK norādīja, ka šāda reforma ir jāīsteno ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, lai nodrošinātu pienācīgas diskusijas par politikas veidotāju izstrādātajiem piedāvājumiem un ieviestu pilnvērtīgi funkcionējošu, juridiski korektu minimālo VSAOI sistēmas modeli. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “Ieviešot VSAOI modeli ar 1....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Ar grozījumiem papildināts likuma 12. pants attiecībā uz atvieglojuma piemērošanu ziedotājiem, ja tie ziedo valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Likuma 13. pants papildināts attiecībā uz nodokļa atvieglojuma piemērošanu ienākumam, ko no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda guvis tā ieguldītājs. Nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļautās dividendes par ienākumu, kas gūts no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda, fondam atsavinot tam piederošās tiešās līdzdalības akcijas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs ir slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldītājs vismaz 36 mēnešus minēto akciju turēšanas periodā. Minētā kārtība ir attiecināma uz ienākumu, kas no to tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, gūts, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. 25.03.2021. 20.04.2021. Grozījumi Azartspēļu un izložu...

Senāta Administratīvo lietu departaments 30. aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā (lieta Nr. SKA-31/2021 (A420271514)), kurā tiek risināts strīds starp pieteicēju un Valsts ieņēmumu dienestu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) aprēķināšanu un maksāšanu no autoratlīdzības ienākuma. Izskatāmajā lietā apgabaltiesa bija atzinusi, ka vispārīgi IIN no autoratlīdzības ienākuma aprēķina un valsts budžetā maksā autoratlīdzības izmaksātājs. Taču, ja autoratlīdzības saņēmējs ir reģistrējies saimnieciskās darbības veicēja statusā, tad nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā pats ienākuma saņēmējs. Senāts, tam nepiekrītot, spriedumā norāda, ka šajā lietā pārbaudāmajā periodā likumdevējs attiecībā uz autoratlīdzības ienākumu bija noteicis atsevišķu nodokļa maksāšanas režīmu, skaidri nosakot, ka IIN no autoratlīdzības ienākuma jāaprēķina, jāietur un valsts budžetā jāsamaksā autoratlīdzības izmaksātājam, nevis autoratlīdzības saņēmējam. Senāts konstatē, ka šāds režīms, kad IIN no autoratlīdzības ienākuma ietur un samaksā autoratlīdzības izmaksātājs, ir piemērojams līdz 2021. gada 31. decembrim. Šajā lietā pārbaudāmajā periodā nodokļa režīmu, atbilstoši kuram nodokli no...

Valsts sekretāru sanāksmē 29. aprīlī izsludināti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Vekseļa likumā. Grozījumu mērķis ir novērst praksē konstatētās nepilnības saistībā ar vienkāršo vekseļu izdošanu un novērst iespējas Vekseļu likumā noteikto regulējumu izmantot ļaunprātīgos nolūkos, lai no privātpersonām prettiesīgi iegūtu tām piederošos naudas līdzekļus. Ar grozījumiem tiek noteiktas jaunas prasības vienkāršo vekseļu izdošanai, stiprināta to protestēšanas kārtība un pilnveidotas prasības par informācijas paziņošanas veidiem. Galvenās izmaiņas vekseļa regulējumā: Paredzēt noteiktas formas prasības fiziskas personas izdotam vekselim - fiziska persona var izdot vekseli kā notariālu aktu vai kā elektronisku dokumentu – tas nodrošinātu to, ka personas izpratne par vekseļa saistību uzņemšanos ir apzināta personas izvēle. Juridiskām personām saglabājama izvēles brīvība attiecībā uz vekseļa formu, tajā skaitā, dodot tiesības izvēlēties izdot vekseli kā notariālu aktu; Mainīt notariālā akta formā izdoto vekseļu izpildes kārtību. Vienkāršā vekseļa izdošana notariāla akta formā nodrošinās gan pārliecību par personas identitāti, gan personas izpratni par uzņemtajām saistībām, tāpēc tas būs izpildāms...