JAUNUMI

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem bija pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Šim atbalstam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēja pieteikties par laiku no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Sākot ar 2021. gada maiju, atbalstu nepiešķīra uzņēmumiem, kas darbojas noteiktās nozarēs, kuras mazāk bija atkarīgas no valsts noteiktajiem ierobežojumiem. Šādu atbalstu paredz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai". Vēršam uzmanību, ka šo noteikumu 23.1 punkts paredz: ja atbalsts netiek izlietots līdz 2021. gada 31. jūlijam vai divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas, neizlietoto atbalsta daļu uzņēmums atmaksā VID. Par atbalsta piešķiršanas brīdi tiek uzskatīta diena, kurā VID pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus pagarināts VID lēmuma pieņemšanas termiņš līdz 30. novembrim. Tas nozīmē, ka, ja lēmums par atbalsta piešķiršanu pieņemts, piemēram, 30. jūnijā, tad...

Lūdzu precizēt vebinārā dzirdēto par minimālo iemaksu aprēķinu proporcionalitāti! Atbilde Vienam vai vairākiem darba devējiem Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA likums) 20.4 pants, kas ir spēkā no 2021. gada 1. jūlija, nosaka, ka par katru nodarbināto personu jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām vismaz no 500 eiro mēnesī (1500 eiro ceturksnī). Piemēram, par 2021. gada III ceturksni darba ņēmējam (par nepilnu darba laiku) bija noteikta alga 300 eiro mēnesī un no tās samaksāti nodokļi. Beidzoties III ceturksnim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās trūkstošo sociālo iemaksu objektu 200 eiro (500 – 300) par katru ceturkšņa mēnesi, paziņos par to Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 20. decembrim, kurš vienas dienas laikā paziņos piemaksājamo summu darba devējam (34,09% no papildu iemaksu objekta, proti, no 600 eiro, kas ir 204,54 eiro). Šis papildu maksājums darba devējam būtu jāveic līdz 2022. gada 23. martam par 2021. gada III ceturksni (atbilstoši situācijai — līdz 23. jūnijam par...

Pašnodarbināto kā obligāto iemaksu veicēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu. Svarīgi zināt, ka pašnodarbinātie tiek apdrošināti atšķirīgi no darba ņēmējiem. Kā Bilances Akadēmijas rīkotajā e-seminārā "Nodokļu aktualitātes pašnodarbinātajiem – IIN maksātājiem" brīdināja Dr.oec. INGUNA LEIBUS, LLU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, pašnodarbinātajam sociālā apdrošināšana skaitīsies tikai par tiem mēnešiem, par kuriem būs veiktas sociālās iemaksas. Apdrošināšanas periods ir svarīgs, lai aprēķinātu, piemēram, vecuma pensiju, dažādus pabalstus u.tml. Ja, piemēram, lauksaimniekam, kurš nodarbojas ar graudu audzēšanu, ienākumi ir tikai tajā mēnesī, kad tiek pārdota raža, tad apdrošināšanas stāžs skaitīsies tikai par mēnesi, kad būs veiktas sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, cik tās būs bijušas apjomīgas. Mēnešos, kuros ir bijuši vienīgi izdevumi, bet nav uzrādīti ienākumi, stāžs nekrāsies. Tāpēc svarīgi būtu parūpēties, lai reāli kaut nelieli ienākumi būtu arī pārējos gada mēnešos. Ja prognozējams, ka pašnodarbinātajam ceturksnī ienākumi būs mazāki par 1500 eiro un tas būs paziņots VID,...

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja. Pamatprincips ir tāds, ka darbinieks atvaļinājumu “pelna” veicot darba pienākumus. Tomēr laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu ieskaita arī laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, jo īpaši: pārejošas darbnespējas laiku; grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku; īslaicīgas prombūtnes laiku; darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā; Darba likuma likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma (atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai) laiku. Par attaisnojošiem iemesliem darba neveikšanai, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, būtu uzskatāmi arī: Darba likuma 74. panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi; dīkstāve, kas radusies darba devēja vainas dēļ; darbinieka prettiesiskas atstādināšanas no darba laiks; laiks, kurā darbinieki piedalās streikā; atvaļinājuma laiks bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājums), kas ir īsāks par četrām nedēļām viena gada laikā. Piemērs. Darbinieks 01.02.2020. uzsāka darba attiecības, laika periodā...

Uzņēmumu reģistrs (UR) vērš uzmanību, ka 1. jūlijā ir stājusies spēkā administratīvi teritoriālā reforma saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Minētās reformas ietvaros iepriekšējo 119 pašvaldību vietā tagad izveidotas 43 pašvaldības, tādējādi pēc reformas ir mainījušās adreses, tostarp arī UR vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu juridiskās adreses. Izmaiņas nerada uzņēmumiem, biedrībām u.c. tiesību subjektiem pienākumu šajā gadījumā vērsties UR ar pieteikumu, lai reģistrētu jaunu juridisko adresi. Lai nodrošinātu UR vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu un juridisko faktu lietās izdarīto ierakstu precizitāti, aktualitāti un atbilstību Valsts adrešu reģistra datiem, UR jau to tiesību subjektu juridiskajām adresēm, kuras pilnībā atbilst Valsts adrešu reģistra datiem, ir veicis juridisko adrešu aktualizāciju. Gadījumos, kad juridiskā adrese pilnībā neatbilst Valsts adrešu reģistra datiem, UR veiks manuālu adrešu aktualizāciju līdz 2021. gada beigām. Lai paātrinātu adrešu aktualizācijas procesu, UR aicina pārbaudīt savu reģistrēto juridisko adresi un, ja tā nav aktualizēta, izmantojot e-pakalpojumu Latvija.lv, iesniegt, pieteikumu...

Klāt arī kārtējā nodokļu reforma. Pēc valdības prognozes tas būs «laimīgas» nākotnes dzīves sākumpunkts! Darba devēji par saviem nodarbinātajiem, pašnodarbinātie paši par sevi brīvprātīgi piespiedu kārtā veiks sociālās iemaksas un varēs neraizēties ne par pabalstiem, ne pensijām. Izmaiņas taču sen plānotas! Ja plānots sen, tad jau varētu ieviest jauninājumus pakāpeniski, nav saprotams, kāpēc tāda steiga — parasti tik globālas lietas notiek no jaunā gada, nevis gada vidū. Slodzes «samazinājums» nodrošināts visiem un ikkatram. Pat grāmatvežiem ir sarežģīti saprast procedūru kopumā, ko tad darīt parastajiem mirstīgajiem?! Jau ceturto gadu lietošanā ir diferencētais neapliekamais minimums, bet gandrīz katru nedēļu sastopu rakstus, kuros cilvēki šausminās par tā esamību un pielietošanu… Jau cik gadu Valsts ieņēmumu dienests (VID) meklē pēdas tiem nodokļu maksātājiem, kuri ir parādā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas veidojās iedzīvotāju ienākuma de­klarācijās, sākot ar 2018. gadu? Tagad būs papildus jākontrolē tūkstoši darba devēju un pašnodarbināto, kuriem būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas...

Portālā jau informējām, ka ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem radās šaubas par to, kā uzsāktajā licencēšanas procesā grāmatvedības profesionāļi varēs pierādīt licences saņemšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi. Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija ir saņēmusi Finanšu ministrijas atbildi, kurā sniegts detalizēts skaidrojums par to, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs licencējošajai iestādei - Valsts ieņēmumu dienestam (VID) - varēs pierādīt savu profesionālo pieredzi nozarē, un kādus dokumentus licencējošā iestāde uzskatīs par atbilstošiem profesionālās pieredzes apliecinājumam. VID atbildē norāda sekojošo. Saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 15.4 panta nosacījumiem persona, kas vēlas uzsākt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu vai pārreģistrēt licenci, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu [..] un iesniegumam pievieno šādus dokumentus: 1) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju; 2) atbilstoši normatīvajiem aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu; 3) profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopija; 4) apliecinājumu par profesionālo pieredzi. Likuma “Par grāmatvedību” anotācijā tika norādīts, ka par profesionālo pieredzi apliecinošu dokumentu varēs...

Starpinstitūciju saskaņošanai 8. jūlijā nodoti grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kuru mērķis ir stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību tiešsaistes tirdzniecībā, jo īpaši aizsardzību pret negodīgas komercprakses īstenotājiem. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji iegādājas preces un pakalpojumus tiešsaistes tirdzniecībā. Tāpēc paredzēts veicināt augstāku patērētāju informētību. Pirmkārt, komercprakses īstenotājam būtu skaidri jānorāda informācija, vai trešā persona, kas tiešsaistes tirdzniecības vietās piedāvā preci vai pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, ir vai nav pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē – attiecīgi, vai šajā tiešsaistes tirdzniecībā būs piemērojamas patērētāju tiesības. Otrkārt, komercprakses īstenotājam skaidri jānorāda, kura ir apmaksāta reklāma gadījumos, ja patērētājam ir iespēja meklēt preces vai pakalpojumus pēc atslēgvārda, frāzes u.c., un meklēšanas rezultātā kāda prece vai pakalpojums atrodas augstāk (vai ir pamanāmāka), un ja par to ir veikti maksājumi (vai gūti citi labumi). Turklāt patērētājiem jābūt viegli pieejamai vispārīgai informācijai par galvenajiem parametriem, kā tiek ranžētas (attēlotas) meklētās preces vai pakalpojumi. Treškārt, komercprakses...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Pirmais jūlijs ir klāt! NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš: Darba vieta — mājas. Kā uzņēmumiem pielāgoties attālinātā darba režīmam? GRĀMATVEDĪBA Vita Zariņa: Pašizmaksas kalkulācijas Anda Ziemele: Pamatlīdzekļi: novērtēšana, nolietojums un atspoguļošana finanšu pārskatos Inga Pumpure: Grāmatveža darbs viena pārskata gada ietvaros = grāmatvedības cikls Laila Kelmere: Administratīvi teritoriālās reformas ietekmē var gūt finansējumu grāmatvedības uzskaites attīstīšanai un pilnveidošanai budžeta iestādēs NODOKĻI Ilvija Ozoliņa: Valdes locekļa ienākumi — darba alga vai atlīdzība Inese Helmane: E–komercijas sūtījumu muitošana Inguna Leibus: Nepieciešamas izmaiņas MUN maksātājiem — darba devējiem ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Vai jāreģistrē VID meža īpašnieku līgums ar mednieku biedrību par medību tiesību nodošanu? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Obligāto minimālo iemaksu proporcionalitāte Kurš drīkst piemērot autoru attaisnotos izdevumus? Kad autoram jāpiemaksā 10% pensiju apdrošināšanai? Kad jāveic VSAOI papildu maksājumi? Autoratlīdzības saņēmējiem — cita deklarācija Pārmaksātas sociālās iemaksas Apmaksājamās atvaļinājuma dienas Parāds likvidētajam (likvidējamam) uzņēmumam Kam netiks rēķinātas minimālās iemaksas?...

Valdība 6. jūlija sēdē lēma par grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz vairāku ierobežojumu atcelšanu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, tostarp tirdzniecībā, brīdī, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem būs mazāks par 20 (līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 25). Minētais rādītājs mainās katru dienu, tāpēc aicinām sekot informācijai Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vietnē. Rādītājs no 20 līdz 120 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju Kamēr 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju būs robežās no 20 līdz 120 saslimušo, tirdzniecībā būtiski ievērot un kontrolēt maksimālo apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietās (veikalos, tirgu paviljonos, tirdzniecības centros), vienam apmeklētājam paredzot ne mazāk kā 15m2 no publiski pieejamās telpu platības. Komersantiem maksimālo apmeklētāju skaita kontroli jāīsteno atbilstoši savā iekšējā kontroles sistēmā noteiktajai kārtībai, visbiežāk tā ir ar iepirkumu ratiņu vai groziņu, kā arī iepirkšanās somu palīdzību, iespējama...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atkārtoto aicina tos saimnieciskās darbības veicējus (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus) un autoratlīdzību saņēmējus, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākums turpmāk šogad nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, līdz 15.jūlijam informēt par to VID. Atgādinām, ja ienākums nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, tad saimnieciskās darbības veicēji maksās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās sociālās iemaksas) pensiju apdrošināšanai vismaz 10% apmērā un minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas drīkst neveikt. Iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par šī gada trešo ceturksni un līdz 15. oktobrim par ceturto ceturksni. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Iesniegumu par trešo un ceturto ceturksni var iesniegt arī kopā, līdz 2021.gada 15.jūlijam. Tie cilvēki, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc...

Par darba braucienu MK noteikumi Nr. 969 uzskata darbinieka darbu vai dienestu (..), ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). Vienlaikus Darba likuma papildināšana ar plašākiem 14. panta skaidrojumiem (t.sk. 14.1 un 14.2) ir veltīta darbinieku nosūtīšanai. Kāda atšķirība ir starp minētajiem terminiem, ja Latvijas darbinieki tiek sūtīti uz ārvalstīm? Atbilde Diemžēl tā arī ir: vairākās vietās termins "darba brauciens" pārklājas ar terminu "darbinieka nosūtīšana". Tomēr nosūtīšana, pēc autores domām, uzliek nosūtītājam ievērojami vairāk pienākumu un atbildības nekā darba brauciena gadījumā. Pirmais, kas ir kopīgs terminiem: gan nosūtītais darbinieks, gan esošais darba braucienā ir uzņēmuma (kas darbiniekus nosūta) darbinieks. Tomēr minēto darbinieku "izmantošana" ir atšķirīga. Darba brauciena laikā darbinieks strādā sava darba devēja interesēs, izpilda darba devēja uzdevumu, savukārt nosūtītais darbinieks savu darbu veltī citai personai – tai, kura darbinieku pasūtīja konkrēta darba (citā valstī) veikšanai. Turklāt šis pasūtītājs drīkst pasūtīto darbinieku nosūtīt tālāk...

Latvijas nodokļu maksātājs pārdevējs un Latvijas nodokļu maksātājs pircējs. Importētās preces pārdošana notiek ar piegādes noteikumiem DAP Latvijas robeža. Visus nodokļus pie preces atmuitošanas maksā pircējs. Kā atspoguļot pārdevējam tādu darījumu PVN deklarācijā, ja to vajag darīt? Vai vispār pārdevējs neuzrāda šo darījumu PVN deklarācijā, jo pārdevējs neaprēķina un nemaksā PVN? Atbilde Lai sniegtu viennozīmīgu atbildi, nedaudz jāprecizē situācijas aprakstā minētie nosacījumi. Kā saprotams, situācijas aprakstā minētie Latvijas nodokļu maksātāji — pārdevējs un pircējs — ir reģistrēti PVN maksātāji. Preču piegādē tiek izmantoti INCOTERMS piegādes noteikumi DAP (Delivered at Place), kas nozīmē, ka "pārdevējs preci transportē tikai līdz noteiktai vietai", šajā gadījumā līdz Latvijas robežai, tādēļ nodokļu (ievedmuitas un PVN) samaksa, laižot preci brīvā apgrozībā, ietilpst pircēja pienākumos. Ņemot vērā minēto, saprotu, ka muitas deklarācijā kā importētājs ir norādīts pircējs. Lai noteiktu PVN piemērošanas kārtību preču piegādes darījumam, vispirms jānosaka šī darījuma vieta un brīdis. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12....

Samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Piemērs. Ja darbinieks dodas atvaļinājumā 25.05.2021, tad darba alga par periodu no 01.05.2021 līdz 24.05.2021 un atvaļinājuma nauda, darbiniekam ir jāizmaksā 24.05.2021. Tomēr likums paredz, ka pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā. Piemērs. Ja darbiniekam līgumā ir noteikts, ka darba algu par iepriekšējo mēnesi izmaksā līdz nākamā mēneša 4. datumam un viņš dodas atvaļinājumā 25.05.2021, tad darbinieks var prasīt, lai darba algu no 01.05.2021 līdz 24.05.2021 un atvaļinājuma naudu izmaksā nevis 24.05.2021, bet gan parastajā algas izmaksas dienā – 04.06.2021. Kā tiek rēķināta atvaļinājuma nauda? Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai...

Tieslietu ministrija atgādina, ka 2020. gada 6. jūlijā stājās spēkā grozījums Kriminālprocesa likuma (KPL) 439. pantā ar mērķi uzlabot tiesisko regulējumu procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un veicināt tā efektīvāku piemērošanu pārrobežu noziegumos. Grozījums tika izstrādāts, ņemot vērā praksē konstatētās problēmas saistībā ar procesa uzsākšanu pret juridisku personu gadījumos, kad fizisko personu ārvalstī tiesā par izdarītu noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts juridiskas personas interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā. Krimināllikuma (KL) 12. un 70.1 pants paredz juridiskas personas atbildību par noziedzīgu nodarījumu, ko tās interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā ir izdarījusi fiziskā persona. Atbilstoši KL 20. panta nosacījumiem par līdzdalību uzskatāma apzināta darbība vai bezdarbība, ar kuru persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījusies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja. Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki ir organizētāji, uzkūdītāji, atbalstītāji, savukārt par atbalstītāju uzskatāma persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma...