JAUNUMI

Gan sociālā distancēšanās, gan saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas lielai daļai uzņēmumu ir radījuši smagas finansiālas un ekonomiskas sekas, faktiski ir piespieduši uzņēmumus kļūt ne vien elastīgiem attiecībā uz savas darbības un pakalpojumu sniegšanas veidu un darba apstākļiem, bet arī piespieduši pieņemt nepopulārus lēmumus, kas skar uzņēmumā nodarbinātos. Viens no tādiem ir darba procesa un līdz ar to arī darbaspēka pārstrukturizēšana, kas pozitīvākajā scenārijā nozīmē mainīt darbinieka/-u pozīciju komandā, sliktākajā – izbeigt darba tiesiskās attiecības. Gadījumos, kad runa ir par neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, kuru iemesls var būt gan uzņēmuma darbības restrukturizācija un finanšu līdzekļu optimizācija, gan uzņēmuma reorganizācija, ir divi ceļi, pa kuriem var aizvest darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Proti, sadarbības turpināšana, vienojoties par darba līguma grozījumiem (grozot atsevišķus noteikumus vai līgumu izsakot jaunā redakcijā) vai izbeidzot darba tiesiskās attiecības (apbusēji vienojoties vai ar darba līguma uzteikumu). Tāpat kā darba tiesisko attiecību nodibināšana, arī...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Kā aprēķinos piemērot Darba likuma ieteikumus? GRĀMATVEDĪBA Ilvija Ozoliņa: Izmaksas fiziskajām personām – to veidi, uzskaite, deklarēšana un nodokļu piemērošana NODOKĻI Inguna Leibus: Kas jāizvērtē mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem līdz 15. jūnijam? Agate Zīverte, Irēna Arbidāne, Īva Šaicāne: Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa brīvprātīgas samaksas ietekme uz citu nodokļu likumvides piemērošanu Linda Puriņa: Sezonas laukstrādnieku nodoklis FINANSES Svetlana Saksonova: Nosakām un interpretējam apgrozāmā kapitāla finanšu ciklu Jeļena Marjasova: Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanai ATTĪSTĪBA Ikars Kubliņš: Kas mainījies darbinieku nosūtīšanas jomā? Inese Helmane: Būtiskas izmaiņas e–komercijā no 1. jūlija ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ņina Podvinska: PVN būvniecībā Projektam saņemts de minimis atbalsts Importētās preces uzrādīšana PVN deklarācijā Preču eksporta transportēšanas uzrādīšana PVN deklarācijā Dizaina pakalpojums nerezidentam un PVN Maija Grebenko: Tiesības uz sociālajiem pabalstiem Darba brauciens vai darbinieku nosūtīšana Oskars Springis: MUN maksātājs saņēmis grantu Nodoklis no dividendēm NODERĪGI Maija Grebenko: Skolēnu darbs vasarā Laila Kelmere: VID EDS informācija par E–darbnespējas lapām...

Raksta turpinājums. Sākumu skat. šeit. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā uz aizdevumiem un aizņēmumiem Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) 8.1 panta 1. daļa nosaka, ka ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi 6 mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas. IIN likuma 8.1 panta 2. daļa nosaka, ka ienākumam nepielīdzina: viena aizdevēja izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu) neatmaksāto daļu, kas nepārsniedz 1500 eiro; aizdevumu, kas izsniegts fiziskajai personai, tās laulātajam vai ar to radniecībā esošām personām līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, lai tā segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, ja aizdevums saņemts bezskaidrā naudā un tā izlietošanu pamato attiecīgie dokumenti; aizdevumi, kurus fiziskajai personai izsniegusi persona, ar kuru to saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē; ja aizdevējs ir kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība,...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi Norvēģijas Finanšu instrumenta uzņēmēju atbalsta programmas “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu izstrāde” projektu iesniegumu atlases kārtu. Ar šīs neliela apjoma grantu shēmas starpniecību uzņēmējiem ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu līdz 130 000 eiro apmērā. Projektu iesniegumus varēs iesniegt LIAA līdz šī gada 31. augustam. Projektu konkursa mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju un sekmēt jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādi zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās. “Viens no Latvijas ekonomiskās attīstības ilgtermiņa mērķiem ir dubultot eksporta apjomu līdz 2030. gadam. To būs iesējams paveikt tikai tad, ja mēs strādāsim pie jaunu augstas pievienotās vērtības produktu radīšanas. Norvēģijas finanšu instrumenta programma ir laba iespēja kā paaugstināt savu produktivitāti un eksportspēju,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalsts tiks sniegts jauna produkta vai tehnoloģijas eksperimentālai izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai, kā arī zināšanu pārneses darbību finansēšanai ar projekta partneri,...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par Uzņēmumu reģistra faktiskās rīcības, veicot ierakstu tīmekļvietnes maksātnespējas reģistrā sadaļā „Žurnāls” par konkrētas privātpersonas maksātnespējas procesu, atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzinājumu (lieta Nr. SKA-438/2021 (A420215718). Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Izskatāmajā lietā pieteicēja AS „Citadele banka” vērsās tiesā, prasot zaudējumu atlīdzību saistībā ar to, ka Uzņēmumu reģistra kļūdas dēļ maksātnespējas reģistra tīmekļvietnē https://maksatnespeja.ur.gov.lv/ informācija par pieteicējas kreditoru bija redzama tikai sadaļā “Meklēšana”, bet nebija redzama sadaļā “Žurnāls”. Šāda kļūda radās, jo amatparsona, reģistrējot informāciju par lēmumu tīmekļvietnē, ierakstīja nākamās dienas datumu, nevis datumu, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tā rezultātā sadaļā „Žurnāls” nebija atrodams ieraksts par konkrēto pieteicējas debitoru. Galvenais strīds lietā bija par to, vai privātpersona var paļauties, ka Uzņēmumu reģistra atbildībā esošajā maksātnespējas reģistra tīmekļvietnē informācijas apjoms sadaļā „Žurnāls” ir pilnīgs. Senāts spriedumā piekrīt Uzņēmumu reģistram, ka ne Maksātnespējas likumā, ne likumā „Par...

Izdota gadagrāmata Latvijas Republikas Senāta spriedumi un lēmumi 2020, kas ir veidots atšķirīgi nekā iepriekš izdotie krājumi. Gadagrāmatā publicēts būtiskāko nolēmumu kopsavilkumus, īpaši izceļot Senāta atziņas tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Nolēmumu kopsavilkumi veidoti, lai atklātu tikai būtiskāko, jo, kā grāmatas priekšvārdā uzsver Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, “mūsdienu informācijas daudzuma un aprites ātruma apstākļos it īpaši svarīgi ir kļuvis nepazaudēt kodolu.” Taču viņš atgādina, ka jurisprudencē loma ir arī detaļām. Tāpēc, pirms izmantot kādu no atziņām tiesību normu piemērošanas praksē, nepieciešams iepazīties ar pilnu nolēmuma tekstu. Krājumā izmantoto nolēmumu pilns teksts pieejams Augstākās tiesas mājaslapā. Kopā 2020. gadā Senātā izskatītas 2945 lietas. Šajā krājumā publicēti 120 nolēmumu kopsavilkumi, dodot iespēju lasītājam pārskatāmā veidā iepazīties ar katra departamenta atlasītiem 40 nolēmumiem. Kopsavilkumi sakārtoti pa departamentiem, sagrupēti pēc lietu kategorijām. Nolēmuma kopsavilkumam ir pievienots virsraksts un norādīti atslēgvārdi, kā arī tekstā īpaši izceltas Senāta atziņas. Viens no uzdevumiem Augstākās tiesas darbības stratēģijā ir...

Naudas līdzekļu aizdošana citam uzņēmumam vai fiziskai personai mūsdienās ir normāla parādība. No kredītiestādes saņemt aizņēmumu kļūst aizvien sarežģītāk, tāpēc uzņēmēji palīdz viens otram atrisināt izveidojušās naudas plūsmas problēmas. Grāmatvedim jābūt zinošam un jāizvērtē visi nodokļu riski, kas var rasties gan attiecībā uz aizdevumiem, gan arī uz aizņēmumiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN) 1. panta 4. daļa nosaka: Aizdevums — darījums, kurā aizdevējs uz rakstveida vienošanās pamata nodod aizņēmējam naudu un kurš aizņēmējam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot aizdevējam naudu. Svarīgi ņemt vērā, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu licenci. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTA) 1. panta terminu skaidrojuma 3. punkts nosaka: Patērētājs — fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Tādējādi attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu juridiskām personām PTA likums ierobežojumus neparedz. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā...

Latvijas Republikas Senāts ir apkopojis savu tiesu praksi jautājumā par personas tiesībām vērsties administratīvajā tiesā ar pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku un būtiska procesuālā pārkāpuma konstatēšanu. Apkopojumā ietvertas Senāta nolēmumos laikā no 2015. gada līdz 2020. gadam paustās atziņas, kurās skaidrota šī pieteikuma būtība un pieteikuma pieļaujamības kritēriju saturs. Skatīt “Pieteikums par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu. Administratīvā procesa likuma 184. panta otrā daļa” Pieteikuma priekšmetus, par kuriem persona var iesniegt pieteikumu administratīvajā tiesā, noteic Administratīvā procesa likuma 184. panta normas. Panta pirmajā daļā norādīti primārie prasījuma veidi, kurus likumdevējs paredzējis kā līdzekli personas tiesību aizskāruma novēršanai, savukārt panta otrajā daļā – prasījuma veidi, kas pieļaujami vienīgi tad, ja procesa dalībnieka intereses nevar aizsargāt ar panta pirmajā daļā paredzētajiem prasījumiem. Ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, personai ir tiesības vērsties tiesā ar prasījumu par administratīvā procesa ietvaros pieļauta...

Tiesībsarga birojs norāda, ka saņem daudzus iedzīvotāju zvanus un e-pastus ar jautājumiem par valdības lēmumiem attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu un sekām, ko tie var radīt nākotnē. Pieņemtie papildu atvieglojumi varētu pieļaut atšķirīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām. Sabiedrībai ir nepieciešams skaidrojums par atšķirīgo attieksmi atsevišķās jomās, piemēram, kādēļ citās darbības jomās nav pieļaujams līdzvērtīgs regulējums kā medijiem (mediju jomā testētas personas ar negatīvu rezultātu ir tiesīgas piedalīties raidījumos, taču šādu iespēju nav daudzās citās jomās). Lielai daļai iedzīvotāju ir neskaidrība par vakcinēšanos un darba tiesībām gan no darba ņēmēja, gan no darba devēja viedokļa. Tiesībsargs lūdz sniegt nepārprotamu skaidrojumu par to, vai darba devējs darba attiecību turpināšanai kā obligātu nosacījumu drīkst darbiniekam izvirzīt vakcinācijas pret Covid-19 prasību, kas ir atbildīgs par testēšanas izmaksu segšanu, ja darba ņēmējs izmanto tiesības nevakcinēties un kā rīkoties darba devējam, ja nevakcinētu darbinieku nav iespējams nodarbināt citā darbā, kurā nav tiešas saskares ar cilvēkiem. Tiesībsargs lūdz valdībai...

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju. Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus. Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem. Tāpat tiek atgādināts, ka sistēmas izstrādes gaitā netika ņemti vērā racionāli un kvalitatīvas sistēmas izveidei nozīmīgi uzņēmēju argumenti, kas būtu devuši iespēju izvairīties no virknes sistēmā konstatējamo brāķu. Vēstules parakstītāji uzskata, ka minimālo VSAOI sistēma ir izstrādāta nepilnīgi...

Vai ar nodokļiem tiek aplikta izņemtā iepriekšējo gadu peļņa, kas gūta, zemnieku saimniecībai (ZS) esot IIN, bet izņemta, kad ZS ir UIN maksātāja? 2020. gadā notika ZS pāreja no IIN uz UIN statusu. Atbilde Zemnieku saimniecības (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgie uzņēmumi, kas drīkst izvēlēties starp iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Praksē šī statusa maiņa no viena ienākuma nodokļa uz citu rada ne vienu vien neskaidrību. Ja līdz 2020. gadam zemnieku saimniecība grāmatvedību kārtoja vienkāršā ieraksta sistēmā, tad līdz ar pāreju uz UIN maksātāja statusu saimniecība maina arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo. Tas nozīmē, ka 2020. gada 1. janvārī saimniecība sagatavo bilanci, norādot aktīvu vērtību, kreditorus, bet starpību starp aktīvu kopsummu un saistībām — kā saimnieciskās darbības kapitālu. Šādā sākuma bilancē pašu kapitāla postenī izdalīt kādas summas kā iepriekšējo pārskata periodu peļņu nav iespējams. Turpmāk attiecībā uz personiskajām vajadzībām izņemtajiem vai...

Valdība 1. jūnijā apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 335 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz no 2. jūnija atcelt darbības ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem un ielu tirdzniecības organizēšanai, vienlaikus saglabājot visus drošas tirdzniecības koncepta nosacījumus. No 2. jūnija klātienes tirdzniecību lielajos tirdzniecības centros var atsākt visi veikali, ievērojot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Tāpat klātienes darbību turpinās visi pakalpojumu sniedzēji un atļauta arī distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos. Vienlaikus ikvienā tirdzniecības vietā jāievēro šādas drošības prasības: mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem; pie ieejas jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu; groziņu/ratiņu/iepirkšanās somu skaitam jāatbilst maksimāli atļautajam apmeklētāju skaitam; jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs; jākontrolē apmeklētāju plūsma pie ieejas/izejas, iekštelpās/ārtelpās un tirdzniecības zālē, kur notiek pastiprināta...

NUMURA INTERVIJA Gads Covid-19 ēnā – kāds tas bijis? Saruna ar ULDI RUTKASTI, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju KOMERCTIESĪBAS Dalībnieku (akcionāru) balsstiesību ierobežošana kapitālsabiedrībās. MARIJA BERDOVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte JURISTA PADOMS Kā pareizi organizēt personas datu apstrādi kolektīvās vakcinācijas nolūkos. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Pandēmijas laika izaicinājumi darba tiesībās. EVIJA KOLBERGA, Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns SIA zvērināta advokāte Patērētāju kreditēšanas reklāmas: vai kāposts reklamē zīmolvārdu? IEVA ANDERSONE, zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnere, zvērināta advokāte, un LŪCIJA STRAUTA, zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurista palīdze Kas ir prasības nodrošināšana? INESE ĻAHOVIČA, Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese FINANSES Kā saņemt maksājumu un e-naudas iestādes licenci. Ieskats vebinārā "Licence – kvalitātes zīme maksājumu un e-naudas pakalpojumiem" IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2021. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību...

Uzņēmuma finanšu informācija var saturēt komercnoslēpumu, kuru nedrīkst izpaust ne štata grāmatvedis, ne grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs. Tuvojas laiks, kad jāiesniedz kārtējais gada pārskats, kurā ietvertā informācija būs pieejama jebkuram interesantam. Kā izvairīties no tādu ziņu izpaušanas, kas var interesēt konkurentus un attiecīgi nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma turpmāko darbību? No likuma izslēgts komercnoslēpuma regulējums Grāmatvežiem šai sakarā var rasties jautājums, kāpēc no likuma "Par grāmatvedību" šopavasar tika izslēgts 4. pants, kas noteica, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Savukārt visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos. Pēc Finanšu ministrijas priekšlikuma Saeima 2021. gada 11. februārī pieņēma grozījumus likumā "Par grāmatvedību", kas stājās spēkā 2021. gada 9. martā, un cita starpā paredzēja no likuma izslēgt 4. pantu, jo komercnoslēpuma regulējums ietverts...

Lai uzlabotu cīņu ar naudas atmazgāšanu, ir papildināts Eiropas Komisijas tiesiskais regulējums. No 2021. gada 3. jūnija Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā jaunie skaidras naudas kontroles noteikumi1, kas paplašina skaidras naudas definīciju un tvērumu. Turpmāk, šķērsojot ES robežu, būs jādeklarē ne tikai banknotes un monētas, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi un maksājuma uzdevumi, bet arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vai vairāk apmērā. No 3. jūnija jebkurai personai robežas šķērsošanas vietā jāiesniedz skaidras naudas deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonai2, iebraucot ES vai izbraucot no tās ar 10 000 eiro skaidrā naudā vai līdzvērtīgu summu citās valūtās, ko veido viens vai vairāki no šādiem finanšu instrumentiem: banknotes un monētas, kas ir laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis; valūta, kas vairs nav vispārējā apgrozībā, bet kuru joprojām var apmainīt finanšu iestādē vai centrālajā bankā pret banknotēm un monētām, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis; neaizpildīti čeki,...