JAUNUMI

Latvijas tautsaimniecības galvenais izaicinājums ir ne tik daudz valsts parāda pieaugums, cik vajadzība iekustināt daudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Parāds, protams, nav brālis, taču valsts aizsardzībai līdzekļu trūkst un gaidīt, kamēr mēs tos visi kopā nopelnīsim, nav laika. Valdība nav gatava celt arī nodokļus, kā to izdarīja kaimiņvalsts Igaunija. Tāpat ļoti uzmanīgi tiek «griezti» arī valsts izdevumi, veidojot nākamā gada budžetu. Alternatīvai — daudz būtiskāk samazināt izdevumus medicīnai, izglītībai, kultūrai un uzņēmēju atbalstam — nav politiskā atbalsta, jo galu galā tuvojas Saeimas vēlēšanas. Tieši tāpēc šobrīd papildu līdzekļu piesaiste aizsardzībai notiks galvenokārt uz aizņemšanās rēķina. Un Latvija to var atļauties. Parāds pieaugs Pēc Valsts kases pārskata datiem, šogad jūlijā valsts un pašvaldību kopējais parāds sasniedza 20,2 miljardu eiro. Atbilstoši šī gada pirmā ceturkšņa Eurostat datiem — lai vai kā, bet Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu valsts parāda līmeni — 45,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr parāda...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē 7. oktobrī tika vērtēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana pārrobežu pakalpojumiem izmitināšanas biznesā, kuri izmanto ārvalstu interneta platformas Booking.com un Airbnb.com. Komisija aicināja rast piemērotāko risinājumu, lai . Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone sacīja, ka apakškomisija saņēmusi daudzas vēstules no izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurās teikts, ka izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji bažījas par periodu līdz šī gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā jauns regulējums. Izmitinātāji saskārušies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām samaksāt PVN 21% apmērā par platformu izmantošanu iepriekšējos trīs gados un 12% PVN par izmitināšanu iepriekšējos trīs gados. VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova informēja, ka jau no 2010. gada šo pakalpojumu sniedzējiem bija jāreģistrējas PVN reģistrā, bet no 1. jūlija ir spēkā īpašā kārtība tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no ES. Atgādinām, ka no 2010. gada 1. janvāra likumā «Par pievienotās vērtības nodokli» tika pārņemta Padomes Direktīva 2008/8/EK, ar ko groza Direktīvu...

Valdība 7. oktobra sēdē nolēma samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā pilotprojekta veidā no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam piemērot pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, lai mazinātu pārtikas cenu slogu uz iedzīvotāju pirktspēju. To paredz Zemkopības ministrijā (ZM) izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas vēl jāvērtē Saeimā. Tostarp samazinātais PVN tiks piemērots visa veida maizei, svaigam, sterilizētam vai pasterizētam pienam, izņemot ultrasterilizētam jeb sevišķi augstā temperatūrā sterilizētam pienam, svaigas atdzesētas mājputnu, tostarp vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu un paipalu, gaļai un mājputnu svaigām olām čaumalās. ZM lēmumu skaidro ar pēdējos gados Latvijā augušajām pārtikas cenām, ko galvenokārt izraisīja cenu kāpums pasaulē, energoresursu sadārdzinājums, transporta izmaksu palielināšanās un ģeopolitiskā nestabilitāte. Pārtikas produktu augsto cenu dēļ mājsaimniecību budžetā lielāko daļu izdevumu veido pārtikas iegāde, īpaši sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, uzsver ministrijā. Šīs izmaiņas PVN piemērošanā nākamgad samazinās valsts budžeta ieņēmumus par 15 miljoniem...

No 2025. gada 13. septembra spēkā stājušies Ministru kabineta 2025. gada 12. septembra noteikumi Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu", kas nosaka Latvijas nacionālo sankciju režīma ietvaru un definē kritērijus, uz kuru pamata iespējams noteikt nacionālās sankcijas konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tas ir papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā iespējams reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina iepazīties ar informāciju par to, ko paredz šie noteikumi un kā tie tiks piemēroti praksē. Latvijas Republikas nacionālo sankciju ietvaros valdība var noteikt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētos finanšu un ieceļošanas ierobežojumus pret subjektiem, uz kuriem nav noteiktas starptautiskās sankcijas un kuri atbilst konkrēto kritēriju uzskaitījumam. Piemēram, minētie ierobežojumi var tikt noteikti pret subjektiem, kuri ir ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas...

Valdība 7. oktobrī apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 616 "Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda", kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30 eiro mēnesī. Lēmuma mērķis ir stiprināt valsts atbalstu ģimenēm un bērnu labklājībai. Izmaiņu īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta nebūs nepieciešams – pateicoties veiksmīgai ieturējumu reformai, izdevies palielināt regresa kārtībā atgūto līdzekļu apjomu, tādēļ izmaksas tiks nodrošinātas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas budžeta. Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem, par bērnu līdz septiņu gadu vecumam uzturlīdzekļi būs 155 eiro mēnesī (pašlaik 125 eiro), bet par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgām personām līdz 21 gada vecumam – 180 eiro mēnesī (pašlaik 150 eiro). Vecāki uzturlīdzekļus jaunajā apmērā saņems no 2026. gada februāra, jo izmaksas tiek veiktas par iepriekšējo mēnesi. Valsts garantētie uzturlīdzekļi ir fiksēta summa, kas tiek izmaksāta katru...

Atbildes uz jautājumiem par to, kā mūsdienu ģeopolitiskajā realitātē pasargāt uzņēmumu no kiberuzbrukumiem un nenonākt komplicētajās kiberkrāpnieku shēmās, sniegs pieredzējuši eksperti RMS Forum 17. oktobrī rīkotajā tiešsaistes seminārā "Uzņēmuma kiberdrošība 2025". Seminārs ir reģistrēts Datu valsts inspekcijā kā apmācība jomā, kas saistīta ar datu aizsardzības speciālista pienākumu izpildi. Seminārā varēsit uzklausīt vairāku interneta un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistus un ekspertus, lai kopīgi apspriestos par to, kā nodrošināt uzņēmumos informācijas sistēmu konfidencialitāti un autorizētās datu piekļuves risinājumus, kā aizsargāt svarīgākos biznesa datus un fizisko personu datus no nesankcionētas piekļuves un kiberuzbrukumiem. Semināra "Uzņēmuma kiberdrošība 2025" moderators būs Jānis Kārkliņš, SIA iPro pārvaldīto pakalpojumu biznesa attīstības vadītājs. Viņš ar nozares pārstāvjiem šķetinās semināra programmā iekļautos jautājumus, kas skar ikvienu digitālajā vidē: Kā izprast sava uzņēmuma informācijas sistēmas uzbūvi un tās pilnveidošanas veidus? Kiberdrošības riski, krāpšanās shēmas un kā sevi pasargāt? NIS2 un tā praktiskā realizācija dzīvē Kiberdrošības pārvaldnieks - vai obligāts amats...

Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem, tostarp tādus, kas nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar koplīguma noslēgšanas niansēm un kuros gadījumos likums paredz nodokļu atvieglojumus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecība kameras rīkotajā vebinārā «Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredzētie nodokļu atvieglojumi un koplīgums: ietaupījums un samazināts administratīvais slogs» iepazīstināja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes locekis, un Toms Šulmanis, ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts. Papildu labums līdz 700 eiro gadā A. Piliksers uzsvēra, ka likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) paredz iespēju uzņēmumiem samazināt nodokļu slogu, piešķirot darbiniekiem ar algas nodokļiem neapliekamu papildu labumu līdz 700 eiro vērtībā gada laikā. IIN likuma 8. panta 15. daļa paredz: no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ārstniecības izdevumus, izdevumus,...

Jautājums Darbinieks - darba ņēmējs - iznomā savu vieglo automašīnu darba devēja uzņēmumam. Ir nomas līgums, tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 10%. Darbiniekam tiek apmaksāti degvielas izdevumi, lai nokļūtu no mājām uz darbu. Vai ceļazīmē kā maršrutu drīkst norādīt: mājas adrese - darba vietas adrese? Atbilde Atbildi sagatavoja Ilvija Ozoliņa, Mg. oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede, grāmatvedības kursu pasniedzēja, nodokļu semināru lektore Ceļazīmē kā maršrutu drīkst un vajag norādīt patieso maršrutu, minētajā gadījumā: mājas adrese - darba vietas adrese. Taču jāvērtē, vai šādus izdevumus uzņēmums drīkst attiecināt uz ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) izpratnē. Minētā likuma 8. panta 5. daļas 2. punkts nosaka, ka ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu vai sabiedriskā transporta...

Nodokļu un muitas policiju no 2026. gada 1. janvāra rosināts nodot iekšlietu ministra pakļautībā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā. Iebildumu vai priekšlikumu izteikšanas termiņš ir 7. oktobris. Patlaban 2024. gada 31. oktobrī pieņemtais Nodokļu un muitas policijas likumā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra tiek izveidota jauna tiešās pārvaldes iestāde - Nodokļu un muitas policija. Tā pārņems līdzšinējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus. Likumā noteikts, ka jaunā iestāde darbosies finanšu ministra pārraudzībā, un šo pārraudzību īstenos FM. Likumprojekta risinājumā nav paredzēts mainīt Nodokļu un muitas policijas nodarbināto tiesisko statusu vai iekļaut Nodokļu un muitas policiju Iekšlietu ministrijas iestāžu sistēmā. Pašlaik Nodokļu un muitas policijas nodarbinātie ir valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki, savukārt dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pilda amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe un kuru profesionālā dienesta tiesisko statusu nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas...

Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) izplatīja brīdinājumu patērētājiem, atgādinot, ka kriptoaktīvi var būt riskanti un ka patērētāju tiesiskā aizsardzība, ja tāda vispār pastāv, var būt ierobežota atkarībā no tā, kuros kriptoaktīvos patērētājs ieguldījis. Brīdinājumam pievienota faktu lapa, kurā skaidrots, ko Eiropas Savienības (ES) jaunais regulējums – Kriptoaktīvu tirgu regula1 (MiCA regula) – nozīmē patērētājiem. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 Eiropas uzraudzības iestādes iesaka konkrētus soļus, ko patērētāji var spert pirms ieguldīšanas kriptoaktīvos, lai lēmumi par šiem ieguldījumiem būtu pārdomāti, piemēram, ieteicams pārbaudīt, vai pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus ES. Kopš 2024. gada decembra MiCA regula attiecas uz noteiktiem kriptoaktīvu veidiem un visā ES ievieš vienotu kriptoaktīvu emitentu un kriptoaktīvu...

Grāmatām un preses izdevumiem, kas nav izdotas latviešu, Eiropas Savienības (ES) vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu valodās, no 2026. gada 1. janvāra varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta 21% likmi, paredz valdībā atbalstītie Kultūras ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", par kuriem vēl būs jābalso Saeimā. Grozījumi paredz, ka līdzšinējā samazinātā likme 5% apmērā tiks piemērota tikai grāmatām un preses izdevumiem, kas izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā vai noteiktās ES un starptautisko organizāciju oficiālajās valodās. Grozījumi izstrādāti, lai stiprinātu sabiedrības saliedētību, balstoties uz latviešu valodas politiku, un mazinātu nacionālās drošības riskus pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī un tiks virzīts kopā ar valsts budžeta pavadošo likumprojektu pakotni. Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, galvenokārt šīs izmaiņas ietekmēs grāmatas un preses izdevumus krievu valodā. Komentējot šo ieceri, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis iepriekš...

No 2021. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāka ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu un vienlaikus izveidoja Publisko reģistru. Likumdevēja sākotnējais nodoms bija loģisks un sabiedrībai nozīmīgs — radīt uzticamu valsts atzītu mehānismu, kas palīdzētu pakalpojuma ņēmējiem identificēt kvalificētus un profesionālus grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējus. Līdz tam uzņēmējiem nebija iespējas pārliecināties par grāmatveža kompetenci, paļaujoties tikai uz reputāciju un personīgiem ieteikumiem. Licencēšanas priekšnoteikumi un pārejas periods Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, nepieciešams saņemt licenci. Tā tiek izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram ir vismaz trīs gadu pieredze un vismaz ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā tika paredzēts pārejas periods līdz 2023. gada 1. jūlijam, kura laikā pakalpojumi vēl tika sniegti bez licences. Šajā periodā: speciālisti bez atbilstošas izglītības varēja uzsākt vai turpināt studijas, lai saņemtu licenci ar pagarinātu derīguma termiņu līdz 2025. gada 1. jūlijam; personas pirms pensijas vecuma vai jau pensijā, ja...

Jautājums Uzņēmums \"A\" iznomā vieglo automašīnu uzņēmumam \"B\". Uzņēmums \"A\" par šo iznomāto automašīnu maksā UVTN. Vai uzņēmumam \"B\" par šo nomāto automašīnu ir jāgatavo ceļazīme ar detalizētu maršrutu atšifrējumu vai var būt bez atšifrējuma? Atbilde Atbildi sagatavoja Ilvija Ozoliņa, Mg. oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede, grāmatvedības kursu pasniedzēja, nodokļu semināru lektore Uzņēmumam B ir jāveic detalizēta maršrutu uzskaite, jo tam ir jāpamato, ka izlietotā degviela ir izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Lai uzņēmums B varētu izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 8. panta 5. daļā noteikto atbrīvojumu un izdevumus par nomātā vieglā transportlīdzekļa degvielu attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, tam ir jākļūst par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksātāju. Lai to varētu izdarīt, uzņēmums B reģistrējas kā transportlīdzekļa turētājs un saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11. panta 2. daļu kļūst par UVTN maksātāju.

Minimālo mēneša darba algu Latvijā 2026. gadā plānots celt par 40 eiro - līdz 780 eiro. Par 40 eiro nākamgad pieaugs arī neapliekamais minimums - no 510 līdz 550 eiro mēnesī, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"". Noteikumi nodoti publiskajai apspriešanai līdz 16. oktobrim. LM norāda, ka pērn minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 15,3%. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad šādu cilvēku īpatsvars darba ņēmēju vidū bija 19,4%. Kopumā pērn Latvijā bija nodarbināti 816 545 iedzīvotāji. LM skaidro, ka minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot...

Valdība no 2026. gada 1. janvāra plāno būtiski palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus ģimenēm ar bērniem, tostarp par ārpusģimenes aprūpē esošajiem un adoptētajiem bērniem. Labklājības ministrija skaidro, kā šīs plānotās izmaiņas skars jau esošos pabalstu saņēmējus. Ja valsts sociālais pabalsts vecākiem vai bērna aprūpes nodrošinātājiem (aizbildnim, audžuģimenei, adoptētājam) ir piešķirts 2025. gadā un tā izmaksa turpināsies vēl pēc 2026. gada 1. janvāra, tad nākamgad pabalsts tiks izmaksāts jaunajā palielinātajā apmērā. Vairumu valsts sociālo pabalstu izmaksā par esošo mēnesi, līdz ar to pabalstu jaunajā apmērā vecāks vai aprūpētājs saņems jau janvārī. Savukārt bērna kopšanas pabalstu izmaksā par iepriekšējo mēnesi, tas nozīmē, ka vecāks pabalstu jaunajā apmērā saņems februārī, kad tiks izmaksāts pabalsts par janvāri. Piemēram, bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam tiks pārrēķināts no 2026. gada 1. janvāra: janvārī izmaksās pabalstu par 2025. gada decembri, un tas būs 171 eiro; februārī izmaksās jauno apmēru par janvāri, un tas būs 298 eiro....