JAUNUMI

Lai gan tiek uzskatīts, ka atvaļinājumu laiks ir vasara, tomēr jautājumos par šo tematu nākas konsultēt grāmatvežus neatkarīgi no gadalaika. Tāpēc šajā rakstā apskatīti visi atvaļinājuma veidi, kādus noteic Darba likums, un kādi aprēķini grāmatvedim jāveic.Atvaļinājumu veidiDarba likums definē septiņus atvaļinājuma veidus:ikgadējais apmaksātais atvaļinājums;papildatvaļinājums;atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas;grūtniecības un dzemdību atvaļinājums;atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai;bērna kopšanas atvaļinājums;mācību atvaļinājums.Ikgadējais apmaksātais atvaļinājumsDarba likuma 149. pants noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Tas nozīmē, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, tad par tām jāpagarina atvaļinājuma laiks, proti, ja 28 kalendāra dienu laikā, kuras noteiktas kā atvaļinājums, ir viena svētku diena, tad darbiniekam atvaļinājuma periods būs 29 kalendāra dienas, un apmaksātas šajā periodā būs darba dienas.Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis aktuālāko metodiskā materiāla versiju par nodokļiem no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas, kurā iestrādātas būtiskas izmaiņas, kas stājušas spēkā līdz ar 2026. gada aprīli. Salīdzinājumā ar iepriekšējo materiālu, kas tika aktualizēts 2025. gada novembrī, jaunākajā dokumentā ir veiktas vairākas svarīgas korekcijas, kas ietekmē gan pašnodarbināto maksājumus, gan ienākumu deklarēšanas kārtību.Būtiskākās izmaiņas saistībā ar minimālās algas pieaugumuGalvenais iemesls materiāla aktualizācijai ir minimālās mēneša darba algas palielināšanās. Ja 2025. gadā minimālā alga bija 740 eiro, tad no 2026. gada tā ir pieaugusi līdz 780 eiro. Tā kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir tieši saistīts ar minimālās algas apmēru, jaunajā materiālā ir:precizēts VSAOI iemaksu apmērs pašnodarbinātajiem – nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem. Tagad, ja ienākumi mēnesī sasniedz 780 eiro, VSAOI 26,59 % apmērā jāveic vismaz no šīs summas (iepriekš – no 740 eiro);atjaunoti aprēķinu piemēri, kuros iestrādāta jaunā 780 eiro likme, palīdzot nodokļu maksātājiem precīzāk izprast savas saistības...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. aprīlī pirms Publisko iepirkumu likuma grozījumu skatīšanas trešajā lasījumā Saeimā samazināja sākotnēji publisko iepirkumu reformā plānotos iepirkumu sliekšņus jeb robežvērtības, kā arī noteica jauno sliekšņu spēkā stāšanos no 2028. gada.Vienlaikus komisija nolēma, ka galīgais balsojums par likumprojektu trešajam lasījumam notiks pēc nedēļas, 21. aprīlī, pamatojot šo lēmumu ar nepieciešamību vēl precizēt dažus likumprojekta pantus un pārejas noteikumus.Saeimā iepriekš divos lasījumos atbalstītā publisko iepirkumu reforma ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredzēja atteikšanos no nacionālā līmeņa mazajiem iepirkumiem, saglabājot tikai Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktos publisko iepirkumu sliekšņus - 143 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 5,538 miljoni eiro būvdarbiem. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos slieksni bija paredzēts celt no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos - no 20 000 eiro līdz 5,538 miljoniem eiro.Tomēr pēc vairāk nekā mēnesi ilgušajām diskusijām darba grupās ar iesaistītajām organizācijām pirms skatīšanas trešajā lasījumā nolemts vienoties...

Nepaspējot uzklausīt visas iesaistītās puses, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 15. aprīlī nolēma nākamajā sēdē turpināt skatīt Iekšlietu ministrijas (IeM) likumprojektu, kas paredz ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šā gada 1. oktobra, vienlaikus paredzot izņēmumu līgumiem, kas noslēgti līdz šim datumam.Komisijas sēdē deputāti galvenokārt pauda atbalstu likumprojekta mērķim mazināt telefonkrāpniecības riskus, tomēr deputāti izteica arī šaubas, vai SIM karšu obligāta reģistrācija šos riskus mazinās.Tāpat nozares pārstāvošās organizācijas ir paudušas bažas par papildu administratīvo slogu elektronisko sakaru operatoriem un aicināja veikt padziļinātu citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredzes analīzi, vai līdzīgs regulējums faktiski ir samazinājis krāpniecību un organizēto noziedzību.Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vēstulē komisijai teikts, ka LDDK atbalsta krāpniecības mazināšanas iniciatīvas, taču LDDK ieskatā šāds risinājums ir sasteigts un uzliek nesamērīgu slogu elektronisko sakaru operatoriem, kuriem jāparedz gan būtiskas izmaksas sistēmu straujai izveidei un pielāgošanai, gan jaunu klientu identifikācijas mehānismu ieviešanai un citi aspekti.Tādējādi LDDK aicināja...

Līdz mazo sabiedrību gada pārskata iesniegšanas termiņam laika nav vairs palicis daudz. BILANCES AKADĒMIJA piedāvā detalizēta un praktiska kursa videoierakstu par gada pārskata sagatavošanas prasībām — no sabiedrību kategorijām un posteņu norādīšanas līdz bilances, PZA un finanšu pārskata pielikuma sagatavošanai. Īpaša uzmanība pievērsta vadības aplēsēm, krājumu novērtēšanai, kļūdu labojumiem, periodizācijai un notikumiem pēc bilances datuma. Šis kurss būs noderīgs gan pieredzējušiem grāmatvežiem, gan tiem, kas vēlas pārliecināties, ka pārskats sagatavots korekti un atbilstoši normatīvajām prasībām.Gada pārskats 2025. Mazas sabiedrības gada pārskata sagatavošanas pamatprincipiLektore Laila Kelmere, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un EKA vieslektore, GFK docente, praktizējoša grāmatvede, SIA «L.Kelmeres birojs» valdes locekle. Kursu ieraksts veikts 2026. gada 23. un 24. februārī. 2 nodarbību videoieraksta ilgums ~ 6 h.Ja pietrūkst laika skatīties kursu videoierakstu, iesakām noderīgas zināšanas atkārtot, noskatoties laika ziņā īsāku un koncentrētāku e-semināra videoierakstu:Gada pārskats. 2025. gada pārskata sagatavošanas praktikums Lektore Ieva Liepiņa, Mag. oec., Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA...

Jautājumus par to, kas mainās, no pašnodarbinātā kļūstot par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) īpašnieku vai īpašnieci, bieži uzdod, lai uzzinātu, kura no šīm uzņēmējdarbības formām ir izdevīgāka, ņemot vērā maksājamos nodokļus. Taču tas nebūt nav vienīgais jautājums, kuru vajadzētu vērtēt un pētīt, pieņemot lēmumu par uzņēmējdarbības formas maiņu.Vienas no lielākajām izmaiņām, mainot uzņēmējdarbības formu no pašnodarbinātā vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja uz SIA, noteikti ir tajā, kādi nodokļi un kad tie ir jāmaksā. Pašnodarbinātais no gūtās peļņas reizi ceturksnī maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un no gada peļņas iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ko aprēķina, sagatavojot gada ienākumu deklarāciju. Ja pašnodarbinātais ir izvēlējies mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu, nodoklis tiek maksāts no apgrozījuma, piemērojot 25% likmi. Savukārt SIA gadījumā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) tiek maksāts tikai peļņas sadales brīdī (rakstā netiek aplūkotas ārkārtas dividendes, dividendēm pielīdzinātas izmaksas un nosacītā peļņa). Ja peļņa tiek sadalīta dividendēs, uzņēmumam rodas pienākums samaksāt UIN vai, piemērojot...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 14. aprīlī neatbalstīja priekšlikumu grozījumiem Darba likumā, kas paredzētu darba devējam tiesības ieturēt no darbinieka izmaksājamās darba samaksas neatdotu vai bojātu darba devēja aktīvu vērtību.Komisija otrajā lasījumā turpināja skatīt piecus priekšlikumus grozījumiem Darba likumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) bija rosinājusi papildināt Darba likuma 79. pantu ar normu, kas paredzētu, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam būtu tiesības ieturēt no darbinieka izmaksājamās darba samaksas neatdotu vai bojātu aktīvu vērtību.Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iebilda pret LTRK priekšlikumu. LBAS ieskatā nav pieļaujams, ka darba devējs vienpusēji nosaka aktīvu vērtību un bez darbinieka piekrišanas veic ieturējumus.Komisijā šo priekšlikumu pieņēma zināšanai, piebilstot, ka tas drīzāk būtu regulējams Ministru kabineta noteikumos, nevis Darba likumā.Plašas diskusijas izvērtās par LBAS priekšlikumu grozījumiem Darba likuma 95. pantā, kas paredzētu pagarināt prasības celšanas termiņu tiesā no trīs mēnešiem uz trīs gadiem lietās, kur darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas...

Ministru kabineta sēdē 14. aprīlī atbalstīti grozījumi mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programmā, tai paredzot vēl 17.6 milj. EUR. Tas ļaus turpināt atbalsta sniegšanu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem” ir izstrādāti, lai nodrošinātu aizdevumu programmas nepārtrauktu darbību un turpinātu sniegt atbalstu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības posmā. Mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programma ir sevi pierādījusi kā vienu no pieprasītākajiem finanšu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam. Līdz 2026. gada 31.martam atbalsts piešķirts 632 uzņēmumam, tostarp 368 jaunuzņēmumiem, kopējā finansējuma apjomam sasniedzot vairāk nekā 29 milj. EUR. Pieejamais ERAF finansējums ir apgūts, kas apliecina instrumenta nozīmīgumu un nepieciešamību turpināt tā darbību.“Programmas rezultāti skaidri parāda, ka šis instruments ir efektīvs – tas palīdz radīt jaunas darba vietas, veicina inovācijas un stiprina uzņēmējdarbības vidi visā Latvijā. Ar šiem grozījumiem mēs nodrošinām, ka vēl vairāki simti...

2026. gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos sākās ar pārliecinošu optimismu – kā brauciens pa taisnu, labi pārskatāmu šoseju. Taču februāra beigās situācija strauji mainījās – ģeopolitiskie satricinājumi Tuvajos Austrumos pārvērta tirgus par slidenu un līkumainu ceļa posmu, kur investoriem nācās ātri pielāgoties jaunai realitātei un pārskatīt gaidas par inflāciju, procentu likmēm un izaugsmi.Šādos apstākļos arī pensiju 2. un 3. līmeņa plāni piedzīvoja svārstības, tomēr tie saglabāja stabilu kursu, vēlreiz apliecinot, ka ilgtermiņa uzkrāšanā svarīgākais nav izvairīties no kritumiem, bet spēt iziet tiem cauri.Enerģijas cenu kāpums – domino efekts tirgosPlaša mēroga militārais konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu radīja tūlītēju ietekmi uz globālajām izejvielu plūsmām. Kuģu satiksmes faktiska apturēšana Hormūza šaurumā izraisīja strauju energoresursu cenu kāpumu. Brent naftas cenas ceturkšņa laikā pieauga par vairāk nekā 90%, radot ķēdes reakciju visā ekonomikā. Augstākas enerģijas izmaksas palielināja inflācijas riskus, vājināja patērētāju pirktspēju un lika investoriem atteikties no cerībām uz drīzu procentu likmju samazināšanu.No tehnoloģijām uz...

Publisko iepirkumu vide Latvijā kļūst arvien sarežģītāka un prasīgāka, tādēļ savlaicīga un profesionāla plānošana vairs nav tikai formāla prasība, bet gan izšķirošs faktors sekmīgai iestādes darbībai. Pareiza iepirkuma priekšmeta definēšana, atbilstoša līguma veida izvēle un precīza paredzamās līgumcenas noteikšana ir tie stūrakmeņi, uz kuriem balstās visa turpmākā iepirkuma procedūra, uzsver Ilona Skangale, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta juriste. Rakstā, balstoties uz IUB rīkotajā vebinārā «Publisko iepirkumu plānošana — aktualitātes, regulējums un prakses piemēri» izskanējušajām atziņām, minēts aktuālais regulējums un praktiskie aspekti, kas palīdz pasūtītājiem orientēties iepirkumu plānošanas procesā.Tirgus informēšanaPlānošanas process sākas ar atklātību pret tirgu. Iepirkuma plāns ir pirmais signāls potenciālajiem piegādātājiem par iestādes nodomiem. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 18. panta pirmo daļu pasūtītājam viena mēneša laikā pēc gadskārtējā budžeta apstiprināšanas Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) ir jāpublicē informācija par visiem plānotajiem iepirkumiem. Šī prasība attiecas gan uz metu konkursiem, gan uz iepirkumiem, kas tiek veikti saskaņā ar...

Mūsdienu mainīgajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem aizvien būtiskāka kļūst precīza un tiesiski pamatota rīcība ar debitoru parādiem. Piemēram, var rasties jautājums, kā atgūt iepriekš samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) par debitora parādu, jo pēc laika atklājies, ka jums pienākas atbrīvojums - vai nu pēc ilgāka laika parāda summa tomēr ir atgūta - parādnieks to ir samaksājis brīvprātīgi, vai arī nauda ir iekasēta piespiedu kārtā. Iespējams, ka iestājies nosacījums, ka nodoklis nebija jāmaksā tāpēc, ka, piemēram, ir pabeigta debitora bankrota procedūra un attiecīgi nodokļu maksātājs ir likvidēts. Taču pirms tam tā saimnieciskā darbība bija apturēta un tikai šogad esat uzzinājis, ka uzņēmums ir likvidēts.Iepriekšminētie vai kādi citi apstākļi var liecināt par to, ka jums bija pamats piemērot šim parādam nodokļa atbrīvojumu. Un šādiem gadījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā ir paredzēta speciāla rinda, kuru aizpildot, iespējams samaksāto nodokli atgūt.Lai palīdzētu uzņēmējiem un grāmatvedības speciālistiem orientēties sarežģītajos nodokļu piemērošanas jautājumos 23. aprīlī norisināsies vērtīgs e-seminārs "Debitoru...

No 14. aprīļa mainās e-pasta adrese, no kuras e-adreses lietotāji saņems automātiski ģenerētos paziņojumus par jaunajiem ziņojumiem e-adresē, informē Valsts digitālās attīstības aģentūrā (VDAA).Turpmāk paziņojumi tiks sūtīti no adreses [email protected]. Līdz šim tie tika izsūtīti no e-pasta [email protected]. Paziņojumi ir sistēmas ģenerēti, un uz tiem atbildēt nav iespējams.Kā skaidro VDAA, izmaiņas tiek veiktas, lai digitālajā komunikācijā tiktu izmantota jau ierasta noreply e-pasta prakse, ko plaši izmanto digitālajā komunikācijā, īpaši tur, kur liela daļa ziņojumu tiek ģenerēti automatizēti. E-pasta adrese parāda, ka uz šo adresi nevajag atbildēt un nevajag sūtīt dokumentus.E-pasts [email protected] nav paredzēts ziņojumu saņemšanai. Ja uz šo e-pastu tiek nosūtīta atbilde, tā netiek piegādāta un lietotājs saņem kļūdas paziņojumu no savas e-pasta sistēmas, kas vēsta, ka e-pasta adrese [email protected] netiek uzraudzīta un uz to nosūtītie ziņojumi paliek bez atbildes.VDAA aicina saziņai izmantot portāla Latvija.gov.lv sadaļu "E-adrese", adresējot ziņojumu attiecīgajai iestādei.Ja lietotājs portāla Latvija.gov.lv savā profilā ir norādījis un apstiprinājis e-pasta adresi,...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments izskatīja darba devēja kasācijas sūdzību lietā (SKC-53/2026 (C770989424) par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru darbinieces prasība apmierināta, uzteikums atzīts par spēkā neesošu un darbinieces atjaunota darbā. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.No lietas apstākļiem izriet, ka darba devējs bija informējis prasītāju, ka viņas amata vieta tiek likvidēta, viņai piedāvāts cits amats un šo darba līguma grozījumu nepieņemšanas gadījumā viņai tiks uzteikts darbs sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu. Prasītāja uzteikumam piekrita, bet pirms uzteikuma termiņa beigām viņai iestājās pārejoša darbnespēja, tādēļ viņa darba devējam lūdza uzteikuma termiņā neieskaitīt darbnespējas laiku. Tā kā prasītājas darbnespēja turpinājās vairāk nekā sešus mēnešus, darba devējs viņai uzteica darbu ar jaunu uzteikumu, informējot, ka darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas tādēļ, ka prasītāja pārejošas darbnespējas dēļ nav veikusi darbu nepārtraukti vairāk nekā sešus mēnešus. Darbiniece cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt otro darba...

Publiskajā telpā un Saeimā martā plaši tika apspriesti Darba likuma grozījumi, kas paredz būtiski mainīt virsstundu apmaksu. Kamēr arodbiedrības un darba devēju organizācijas lauž šķēpus, cīnoties katrs par savu taisnību, vietā ir jautājums – vai Latvija var atļauties tik dāsnas piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās? Vislielākās arodbiedrību bažas ir par likumā noteikto virsstundu piemaksu samazināšanu no 100% uz 50% no stundas algas likmes. Tiek argumentēts, ka šādas izmaiņas būtiski samazinātu darbinieku ienākumus, īpaši zemāko algu saņēmējus, negatīvi ietekmējot strādājošo labklājību ilgtermiņā. Izskanējuši arī apgalvojumi, ka zemāka piemaksa varētu mazināt darbinieku motivāciju strādāt virsstundas. Tas liek domāt, ka virsstundas veido būtisku strādājošo ienākumu daļu, tomēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina pretējo. Latvijā virsstundas veido nelielu daļu no visa darba laika, un pat tās, kas tiek oficiāli uzskaitītas, tikai nedaudz palielina darbinieku ienākumus. Dati liecina, ka 2022. gadā apmaksātas virsstundas strādāja tikai 6,3% no visiem darba ņēmējiem. Tas dod pamatu diviem...

Mūsdienu uzņēmējdarbībā aktuāla ir intelektuālā īpašuma aizsardzība, jo tā palīdz saglabāt konkurences priekšrocības un veicina inovācijas. Komercnoslēpumu un patentu aizsardzība kļūst par būtisku faktoru uzņēmumu izaugsmē un pievilcībā investoriem. Šajā rakstā pievērsīsimies komercnoslēpuma aizsardzības iespējām. «Uzņēmuma inovācijas un izgudrojumi ļoti ātri var zaudēt savu vērtību, ja konkurenti bez jebkādām sekām tos var brīvi izmantot, nokopēt vai izmantot radīto informāciju sev izdevīgos nolūkos. Tāpēc mērķis būtu savas zināšanas vai nu paturēt pie sevis vai arī kontrolēt šo informāciju pēc iespējas ilgāk un uzņēmumam izdevīgāk,» skaidroja Laura Jērāne, AAA Law Latvia patentpilnvarotā asistente, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā seminārā «Komercnoslēpuma un izgudrojumu (patentu) aizsardzības iespējas uzņēmējiem». «Svarīgi arī redzēt, ko dara konkurenti, vai viņiem ir kaut kādā veidā aizsargāts intelektuālais īpašums, lai pārliecinātos, ka nepārkāpjat cita komersanta tiesības. Vienlaikus ir jābūt pārliecinātiem, ka esat sevi pienācīgi pasargājuši,» norādīja L. Jērāne.Izgudrojumam jāatbilst noteiktām prasībāmNav gluži tā, ka ar patentu var aizsargāt jebkuru izgudrojumu. Tam...