JAUNUMI

Ministru kabinetā 9. decembrī pieņemts noteikumu projekts "Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam", kas paredz nosacījumus e-rēķinu datu apmaiņai un nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Šī jaunā kārtība stāsies spēkā, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, kad VID uzsāks strukturētu e-rēķinu datu saņemšanu. Obligātums un termiņi Noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu pilnvarojumu, kas noteikts Grāmatvedības likumā. Tā galvenais mērķis ir noteikt kārtību, kādā uzņēmumi organizē un īsteno strukturētu e-rēķinu apriti un iesniedz datus VID. Šis solis tiek saskaņots ar stratēģisko mērķi nodrošināt visas valsts pāreju uz digitālo dokumentu apriti un ir iekļauts arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam. Lai gan uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, obligāta e-rēķinu lietošana B2B (bizness uz biznesu) darījumos tika pārcelta un stāsies spēkā tikai 2028. gada 1. janvārī, e-rēķinu lietošana jau tagad ir obligāta darījumos starp budžeta iestādēm, kā arī starp uzņēmumiem un...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest būtiskus grozījumus finanšu kontu pienācīgas pārbaudes kārtībā, lai pārņemtu Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226 (turpmāk — DAC8) prasības. Šie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 (MK noteikumi Nr. 20) stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra un ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu finanšu iestādēm, vienlaikus efektivizējot starptautisko sadarbību nodokļu jomā. Skaidrība par pārbaudes procedūrām un jauni atvieglojumi Viens no galvenajiem noteikumu projekta mērķiem ir papildināt MK noteikumus ar skaidrojumu par to, kādas pārbaudes procedūras finanšu iestādēm jāievēro gadījumos, kad tām nav pienākuma veikt klientu identifikācijas un izpētes procedūras saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu. Šādos gadījumos finanšu iestādei būs jāpiemēro pēc būtības līdzīgas procedūras, lai noteiktu konta turētāja patiesos labuma guvējus. Tāpat grozījumi risina vairākas tehniskas problēmas, kas apgrūtinājušas datu iesniegšanu: 1. XML datņu iesniegšana:...

Satversmes tiesa (ST) 10. decembrī atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus. Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību. Tiesa atzina, ka likumdevējs ir veicis pasākumus, kas vērsti uz...

Rakstu cikla «Iekšējās kontroles sistēma praksē» mērķis ir soli pa solim izskaidrot, kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjekti — īpaši ārpakalpojuma grāmatveži un nodokļu konsultanti — var praktiski ieviest un uzturēt efektīvu iekšējās kontroles sistēmu (IKS). Katrs cikla raksts būs veltīts konkrētam posmam vai mehānismam, sākot ar pašiem pamatiem — savu risku novērtējumu. Tieši šis solis ir iekšējās kontroles sistēmas (IKS) stūrakmens: pirms noteikt procedūras, izpētes apjomus vai darījumu uzraudzības kārtību, subjektam ir jāapzinās, kādi riski vispār pastāv viņa darbībā un kā tie varētu ietekmēt pakalpojumu sniegšanu un klientu attiecības. NILLTPFN likums neparedz vienotu vai universālu pieeju. Katram subjektam ir jāveic individuāls sava riska vērtējums, ņemot vērā: piedāvāto pakalpojumu veidus, potenciālo un esošo klientu loku, darījumu raksturu un apjomu, ģeogrāfiskos un nozares apstākļus, kā arī jebkurus citus faktorus, kas var ietekmēt NILLTPF risku. To tieši nosaka NILLTPFN likuma 6....

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 12. jūnija rīkojuma Nr. 33 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” nākamgad tiek pārceltas divas darbadienas. Šī regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2026. gada janvārī un jūnijā. Ar MK rīkojuma 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: no piektdienas, 2. janvāra, uz sestdienu, 17. janvāri, no pirmdienas, 22. jūnija, uz sestdienu, 27. jūniju. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot šī rīkojuma 1. punktu. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 133. panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt...

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 10. decembrī nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 3. decembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. “No likuma izstrādes materiāliem konstatējams, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs 3 tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem,” pausts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai. Valsts prezidents savā vēstulē pauž pārliecību, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši vairāki būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu vēlreiz apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama šā likuma otrreizēja caurlūkošana. “Regulējumam ir netieša ietekme arī uz citām sabiedrības grupām, piemēram, patērētājiem, saistībā ar preču un pakalpojumu iespējamo cenu pieaugumu. Likuma izstrādes materiālos norādīts vien tas, ka minētās personas ar jauno regulējumu tiks ietekmētas, bet ietekmes izvērtējums nozaru griezumā nav atrodams,” rakstīts Valsts prezidenta...

Ārpustiesas parāda pārstrukturēšana (ĀPR) ir pārrunu ceļā panākta vienošanās starp parādnieku un tā kreditoriem, izvairoties no tādām formālām procedūrām, kā maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process. ĀPR rezultātā tiek panākta vienošanās, kas palīdzēs parādniekam atgūt finansiālo stabilitāti. Šāda procedūra ir lētāka un ātrāka nekā tiesas uzraudzītās formālās procedūras, vienlaikus tās īstenošanai nepieciešama visu iesaistīto kreditoru piekrišana. Finanšu grūtības parasti nerodas pēkšņi — tās uzkrājas pamazām. Ja saistības pret kreditoriem netiek pildītas, problēmas ar laiku tikai pieaug, radot tā saucamo «sniega bumbas» efektu. Neatrisinātas finanšu problēmas uzņēmumā rada nestabilu finanšu plūsmu — sadarbības partneri var pieprasīt pāreju uz priekšapmaksu vai pat izlemt par sadarbības pārtraukšanu. Piegāžu pārtraukšanas rezultātā parādnieks var zaudēt klientus. Situācija var eskalēties, radot domstarpības starp vadību un/vai īpašniekiem, tādējādi papildus traucējot uzņēmuma darbību. Turklāt nepieciešamie līdzekļi, kas būtu paredzēti uzņēmējdarbības attīstībai, bieži tiek novirzīti parādu segšanai un strīdu risināšanai. Šādas problēmas parasti izraisa lielu darbinieku mainību un zemu produktivitāti...

Turpinām iepazīstināt ar novembra nogalē rīkotās žurnāla “Bilance” konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” lektoru atziņām. Arī šogad konferences dalībniekus uzrunāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, sniedzot pārskatu par būtiskākajiem procesiem finanšu, ekonomikas un grāmatvedības jomā. Ministrs atzina, ka grāmatvedības pasaulē pašlaik briest lielas pārmaiņas. Kapitāltirgus kā attīstības dzinējspēks Cita starpā A. Ašeradens norādīja uz iespaidīgo izaugsmi kapitāla tirgū, īpaši obligāciju emisiju jomā, kas ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumu kreditēšanas mehānismiem Baltijā. Šis pieaugums Baltijā ir tuvu pie 150% gadā, un kompānijas ļoti strauji dodas tā saucamajā parādu tirgū. Kā piemēru straujajai attīstībai ministrs minēja Latvenergo, kas tikko iestartēja ar vienu miljarda obligāciju laidienu. Tomēr, salīdzinot ar Zviedriju, kur kapitalizācijas līmenis kapitāltirgos ir 160% no IKP, Latvijā akciju tirgus, šķiet, virzās pretējā virzienā, attiecīgi tas ir pie 1,3%. Obligāciju tirgus gan ir dinamisks un svarīgs tautsaimniecības finansēšanas avots. Lai uzņēmumi varētu veiksmīgi...

Latvijā novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 822,15 miljonu eiro, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,6% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. novembrī bija 339,804 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 299,008 miljonus eiro, kas ir par 2,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 183,338 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,1%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. novembrī veidoja 64,4% no kopējās parādu summas jeb 529,161 miljonu eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. novembrī bija atzīti parādi 1,548 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad novembra sākumā bija atzīti parādi 527,613 miljonu eiro apmērā,...

Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem1 (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām Latvijas Banka 3. decembrī izsniedza licenci pirmajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam Latvijā. MiCA regula stājās spēkā 2024. gada nogalē, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saņemt darbības atļauju. Līdz ar licences saņemšanu BlockBen SIA visus tam atļautos kriptoaktīvu pakalpojumus MiCA noteiktajā kārtībā varēs piedāvāt arī citās ES valstīs. 1 - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937. BlockBen SIA izveidojis savu privāto slēgto blokķēdi, kurā iespējams veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret naudu vai pret citiem kriptoaktīviem, kā arī glabāt kriptoaktīvus un veikt kriptoaktīvu pārvedumus. BlockBen SIA piedāvā uzņēmumiem kriptoaktīvu (patēriņa žetonu) emisijas pakalpojumu, kā arī piedāvā izvietot šos kriptoaktīvus savā platformā, lai klienti varētu tos iegādāties. Lai kriptoaktīvu pakalpojumu...

Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt izvirzītām vienādām prasībām par licencēšanu? VID dati liecina, ka 2025. gada astoņos mēnešos vairākās darbavietās vidēji mēnesī bija nodarbināti 5363 darba ņēmēji, kuriem ir norādīta kāda no grāmatveža profesijām: 121104 Galvenais grāmatvedis 241101 Vecākais grāmatvedis 331301 Grāmatvedis (ceturtā līmeņa kvalifikācija) 331302 Valūtas darījumu grāmatvedis 331303 Vērtspapīru grāmatvedis 331308 Grāmatvedis (Konsultants) 331310 Materiālu uzskaites grāmatvedis 431101 Grāmatvedis (trešā līmeņa kvalifikācija) 431301 Algu grāmatvedis Šie darba ņēmēji vidēji mēnesī kopumā bija nodarbināti 157 stundas,...

Saeima 4. decembrī turpināja skatīt ar 2026. gada budžeta saistītos likumprojektus, tostarp gala lasījumā pieņēma grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz no 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielināt piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) teritorijas komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteikt DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru. Smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%, kas budžetā dotu 0,5 miljonu eiro papildu ieņēmumus. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sniegtā informācija liecina, ka nodoklis tiks paaugstināts par 10 centiem par kubikmetru. Patlaban DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. KEM skaidro, lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027. gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību. Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā...

No 2026. gada 1. jūlija, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 561/20061, tahogrāfu lietošanas pienākums tiks attiecināts arī uz furgoniem un vieglajiem komerctransportlīdzekļiem. Autovadītājiem, kas veiks starptautiskos vai kabotāžas pārvadājumus ar transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniegs 2,5 tonnas, būs jāreģistrē darba un atpūtas laikposmi, izmantojot tahogrāfu. Eiropas Darba iestāde (ELA) šī gada 9. decembrī no plkst. 11.00 līdz 12.30 pēc Latvijas laika organizē vebināru transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus ar pilno masu no 2,5 tonnām starptautiskajiem kravu vai kabotāžas pārvadājumiem. Tiešraides saite: https://www.youtube.com/live/6LuxBEui9N0 Dalībai vebinārā nav nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās. Vebināra valoda - angļu. Vebināra tēmas (materiāls angļu valodā). Kas mainās? No 2022. gada 2. februāra autovadītāju norīkošanai darbā visā Eiropas Savienībā (ES) tiek piemēroti jauni noteikumi (Direktīva (ES) 2020/10572). Savukārt no 2025. gada augusta kravas auto vadītājiem un transporta uzņēmumiem ES stājas spēkā jaunas tahogrāfu lietošanas prasības. Starptautiskajos pārvadājumos iesaistītajos transportlīdzekļos, kuru pilna masa pārsniedz...

Latvijas Banka brīdina investorus, ka automatizētu kriptoaktīvu tirdzniecību, izmantojot dažādus robotus, kuru darbība balstīta uz mākslīgā intelekta risinājumiem, piedāvā DAO1, kas reklamē savus pakalpojumus digitālajā vidē – vebināros un sociālo mediju kanālos, tostarp latviešu valodā. Produkti tiek piedāvāti dažādās tīmekļa vietnēs, tajā skaitā sociālo mediju kanālos, piemēram: DAO1.ai; apertum.io. DAO1 apgalvo, ka tā dalībnieki var gūt pasīvus ienākumus, izmantojot automatizētu tirdzniecību un mākslīgā intelekta robotus, kas analizē tirgu un veic darījumus automātiski. Taču tirdzniecība ar jebkāda veida kriptoaktīvu ieguldījumiem rada ievērojamus finanšu riskus, tāpēc jābūt piesardzīgiem un labāk neizmantot šādus piedāvājumus. Latvijas Banka brīdina, ka pie šādiem pakalpojumu sniedzējiem veiktie ieguldījumi netiek aizsargāti un ieguldītājiem var nebūt iespēju tos atgūt. Latvijas Banka uzrauga tikai tos finanšu tirgus dalībniekus, kuri saņēmuši licenci finanšu pakalpojumu sniegšanai Latvijā, tostarp ieguldījumu piesaistei vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai. Tikai darījumos ar šādiem licencētiem pakalpojumu sniedzējiem klientu aizsargā valsts. Ja jums ir nodarīti zaudējumi vai pastāv aizdomas par...

Saeima 4. decembrī otrajā un noslēdzošajā lasījumā ir pieņēmusi 2026. gada valsts budžetu un nākamo triju gadu budžeta ietvara likumu un to pavadošos likumprojektus, ko nepaguva pieņemt 3. decembra sēdes laikā. 2026. gada valsts budžeta likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Pārskatot valsts budžeta izdevumus vidējam termiņam no 2026. līdz 2028. gadam, tie pakāpeniski samazināti par 844,1 miljonu eiro, novirzot ietaupītos līdzekļus valdības noteikto prioritāšu finansēšanai. Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". Grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. No 2026. gada 15. marta akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta...