JAUNUMI

Valdības sēdē 21. oktobrī izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts ""Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"". Tie paredz mainīt gada ienākumu deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību atbilstoši iepriekš veiktajām izmaiņām likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kā arī mainīt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas aizpildīšanu, atļaujot norādīt ārvalstīs ieturēto nodokli. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, daļa izmaiņu saistītas ar to, ka no likuma ir izslēgts regulējums par gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu un tā vietā ir noteikts regulējums par vienota (fiksēta) neapliekamā minimuma piemērošanu. Līdz ar to bija nepieciešams mainīt gada ienākumu deklarācijas D11 pielikuma nosaukumu, attiecīgi mainot terminu "diferencētais neapliekamais minimums" uz "neapliekamais minimums". Savukārt D4 veidlapā vārdi "Pirmstaksācijas gados izveidojies attaisnoto izdevumu pārsniegums pār noteikto normu" aizstāti ar "Attaisnotie izdevumi, kas pārcelti no iepriekšējiem gadiem". Tā kā mainīta kārtība, kādā D veidlapā norāda ienākumus papildu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas Saeimā gala lasījumā pieņemti 16. oktobrī un stājas spēkā 2025. gada 1. novembrī. Izmaiņas veiktas abu transportlīdzekļiem paredzēto nodokļu piemērošanā. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) izmaiņas No TEN objekta izslēgti elektroskrejriteņi Grozījumi likums 2. pantā paredz, ka pie TEN objektiem kā viens no izņēmumiem tiek noteikts elektroskrejritenis. Tādējādi elektroskrejriteņi netiek aplikti ar TEN. Elektroskrejritenis šī regulējuma izpratnē ir ar elektromotoru vai elektromotoriem, kuru kopējā maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu, aprīkots divriteņu transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu. Elektroskrejritenis var būt aprīkots ar sēdvietu, kuras augstums nepārsniedz 540 mm. Jaudas un ātruma ierobežojumi neattiecas uz elektroskrejriteņiem, kas tiek reģistrēti izmantošanai bruņoto spēku, civilās aizsardzības, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu,...

Eiropas Savienības (ES) Padome 23. oktobrī pieņēma plašu 19. sankciju paketi pret Krieviju ar vēl 69 individuāliem sarakstiem un daudziem ekonomiskiem ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret galvenajām nozarēm, kuras veicina Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā, tostarp enerģētiku, finansēm un militāri rūpniecisko kompleksu. ES Padome arī pastiprina kontroli pār Krievijas diplomātu pārvietošanos visā ES un veic turpmākus pasākumus pret tiem, kas ir atbildīgi par Ukrainas bērnu nolaupīšanu. Kā daļa no pasākumu kopuma ES Padome arī noteica turpmākus pasākumus pret Baltkrieviju, lai ierobežotu tās atbalstu Krievijas kara centieniem. Šis pasākumu kopums ir atbilde uz Krievijas pieaugošo agresiju pret Ukrainu, jo īpaši neseno brutālo militāro kampaņu, kas apzināti vērsta pret civilo infrastruktūru, tostarp enerģētikas, ūdensapgādes un veselības aprūpes iestādēm. Šie uzbrukumi, kas ir nodarījuši smagas ciešanas civiliedzīvotājiem, vēl vairāk uzsver Krievijas nevēlēšanos tiekties pēc miera. 19. sankciju pakete ir vērsta pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem, bankām, kriptovalūtu biržām un uzņēmumiem Ķīnā, kā arī citiem un tā nebūs...

Kā jārīkojas uzņēmējam, ja tas nonācis finansiālās grūtībās un jāizšķiras, vai maksāt valstij nodokļus, vai tomēr pieejamos līdzekļus ieguldīt uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai un algu izmaksām? Atbildi var gūt, iepazīstoties ar Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2025. gada 1. augustā pieņemto lēmumu lietā (Nr. 15830001317, SKK‑46/2025), kurā sākotnēji pirmstiesas apsūdzība bija celta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Situācijas apraksts Rēzeknes tiesa ar 2023. gada 16. janvāra spriedumu apsūdzēto atzina par nevainīgu un attaisnoja, kā arī atcēla arestu personai piederošo divu kapitālsabiedrību daļām. Savukārt pēc Austrumlatgales prokuratūras apelācijas protesta Latgales apgabaltiesa 2024. gada 24. aprīlī nosprieda Rēzeknes tiesas spriedumu atcelt daļā par atzīšanu par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā un attaisnošanu, atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar naudas sodu 11 minimālo mēnešalgu apmērā, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus...

Mūsdienās arī profesionālajā darbībā par padomdevēju sākam izmantot kādu no nu jau daudzskaitlīgajiem mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem. Vai tie spēj analizēt likumus, rast kopsakarības un sniegt uzticamas atbildes arī grāmatvedības jomā? Veicām eksperimentu, gatavojot atbildi uz portāla lasītāja iesūtītu jautājumu, kā rezultātā dabūjām atšķirīgas divu MI asistentu atbildes. Lai neraisītu lasītāju apjukumu, lūdzām atbildi sagatavot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas nodokļu maksātāju situācijās tiesību normas regulējumu piemēro praksē. Skatot no juridiskā viedokļa ar grāmatvedības uzskaiti saistītus jautājumus, nereti viennozīmīgi atbildēt var būt problemātiski, jo jāatsaucas gan uz grāmatvedību regulējošām, gan ar komercdarbību, nodokļus utt. regulējošām tiesību normām. Nereti ekspertu atbildes mēdz būt atšķirīgas, tās ne vienmēr saskan ar VID interpretāciju. Strīds var nonāk līdz pat tiesai, kur tiesību eksperti pēta likumdevēja nodomus, pieņemot konkrēto normu, un tā cenšas saskatīt pareizāko risinājumu. Savukārt attiecībā uz to, vai atbilžu meklēšanā var izmantot MI atbildes, jāņem vērā, ka MI spēj apkopot un filtrēt lielu informācijas...

Tuvojoties ikgadējai žurnāla BILANCE konferencei, aicinām pieteikt pretendentus nominācijai "Par mūža ieguldījumu" - grāmatvežus, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu grāmatvedības nozares attīstībā un prestiža veicināšanā. Šādu nomināciju pieteicām un balvu pirmoreiz pasniedzām 2012. gadā. Turpinot šo tradīciju, aicinām ikvienu - kolēģus, klientus, ģimenes locekļus, studentus u.c. - aizpildīt tiešsaistē pieteikumu par, jūsuprāt, atbilstošāko pretendentu! Aizpildīt pieteikuma anketu Nominācijai nav vecuma ierobežojuma, darba mūžam nav noteikti jābūt mērāmam daudzos gadu sesmitos. Tādi var būt profesionāļi, kuri ir bijuši un/vai aizvien ir aktīvi nozarei saistošu likumprojektu un citu normatīvo aktu apspriešanā, pārmaiņu rosināšanā; veicinājuši nozares konsolidēšanos, apvienošanos profesionālās organizācijās; nodevuši savu pieredzi jaunākajai paaudzei, būdami darbaudzinātāji vai izpalīdzīgi kolēģi; iesaistījušies kā pasniedzēji vai lektori profesionālās izglītības vai augstākās izglītības iestādēs, rosinājuši pilnveidot izglītības sistēmu; savas zināšanas apkopojuši publikācijās, grāmatās, mācību līdzekļos; ir aktīvi lektori, padomu sniedzēji ikdienā... Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, jo iespējas, kā veicināt nozares prestižu un attīstību, ir daudzveidīgas. Vienlaikus varat...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 1. augustā sagatavoja spriedumu lietā Nr. C–665/23, IL pret Veracash SAS1, kurā tika skatīts jautājums par maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumu «bez liekas kavēšanās» informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju par maksājumu instrumenta (maksājuma kartes) nozaudēšanu, zādzību, nelikumīgu piesavināšanos vai neatļautu izmantošanu. Rakstā aplūkota lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 1 Sprieduma pilns teksts pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=303005&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=7833511 2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK ( 2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK. Šī Direktīva no 2018. gada 13. janvāra ir atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2015/2366. Lietā interpretēts Direktīvas 2007/642 (tā dēvētā pirmā Maksājumu pakalpojumu direktīva) 58. pants, 60. panta 1. punkts un 61. panta 2. punkts, kontekstā ar pienākumu maksātāja pakalpojuma lietotājam paziņot maksājumu pakalpojumu sniedzējam par neautorizētu maksājuma...

Kredīta devējiem kredītinformācijas birojā informācija par klientu un viņa saistībām būs jāiesniedz trīs dienu laikā. To paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. maija noteikumos Nr. 327 "Noteikumi par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamām ziņām par maksājuma saistībām"", kas 21. oktobrī izskatīts un atbalstīts valdības sēdē. Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja pienākumu minēto informāciju iesniegt ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc klienta (tai skaitā galvinieka) līguma spēkā stāšanās datuma. Laika periods tiek saīsināts, lai samazinātu iespēju, ka bankām un citiem kreditoriem nav pieejama aktuālā informācija par patērētāja noslēgtajām saistībām un spējām atmaksāt kredītus. Tādējādi tiks veicināta arī patērētāju aizsardzība un samazināts to gadījumu skaits, kad patērētājs cieš finansiālus zaudējumus, jo īsā laika periodā ir saņēmis vairākus kredītus, par kuru eksistenci kreditori nav savstarpēji informēti, Veicot patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanu, kredītu devējiem būs obligāts pienākums sniegt pašiem un savstarpēji apmainīties ar informāciju par kredītu ņēmēja...

Vai dalība tiesas procesā bez advokāta un nespēja pieslēgties tiesas sēdei MS Teams platformā ir tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums? Kuram jāpierāda, ka bijušas tehniskas problēmas pieslēgties tiesas sēdei? Cik svarīgi ir laikus iesniegt tiesā pierādījumus un kādas sekas, jo to neizdara? Senāta 24.02.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771704523, Nr. SKC–306/2025 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla prasību tiesā pret darba devēju par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu iepriekšējā darbā pie atbildētājas un vidējās izpeļņas par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību apmierināja, savukārt apelācijas instances tiesa prasību noraidīja. Darbinieks iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka tikušas liegtas viņa Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk — Konvencija) 6. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo viņam vajadzējis aizstāvēt sevi bez advokāta, tādējādi viņš saskāries ar grūtībām izprast juridiskās procedūras un ievērot likumā paredzētos termiņus. Turklāt tādu tehnisku problēmu dēļ, kuras bijušas...

Lai paaugstinātu pasta sūtījumu muitas kontroles procesu efektivitāti un kvalitāti Lidostas muitas kontroles punktā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir īstenojis Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas projektu “Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP”, informē VID. Realizējot projektu, muitas vajadzībām Lidostas muitas kontroles punkta (MKP) pasta terminālī, VAS “Latvijas Pasts” telpās, ir izveidota rentgena iekārtu un konveijera līniju sistēma, kas nodrošina standarta pasta paku un liela izmēra sūtījumu skenēšanu, integrētu attēlu un datu apstrādi, kā arī uzlabo fiziskās kontroles veikšanas iespējas. Muitas kontroles vajadzībām izstrādātā programmatūra, darbojoties sasaistē ar “Latvijas Pasta” datu apstrādes sistēmu, ir nodrošinājusi iespēju automatizēt atsevišķus muitas kontroles procesa posmus, to kopumā padarot efektīvāku. Īstenojot projektu, muitas amatpersonām ir izveidotas arī speciāli aprīkotas darba vietas – mobilie darba galdi, kur tiek veikta skenēto attēlu analīzes rezultātā padziļinātajai kontrolei novirzīto sūtījumu pārbaude. Sūtījumu kontroles efektivitātes uzlabošanai projekta īstenošanas laikā tika nodrošinātas specializētās mācības Lidostas MKP amatpersonām. Jaunā...

Lai nodrošinātu plašāku atbalsta pieejamību un atvieglotu prasības projektu iesniedzējiem divējāda lietojuma jaunu vai būtiski uzlabotu produktu izstrādei, valdības sēdē 21. oktobrī tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 663 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi”". Komersantiem, kas darbojas šajā jomā jeb ražo preces vai piedāvā tehnoloģijas gan civilām, gan militārām vajadzībām, būs iespēja aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības un piesaistīt profesionālas zināšanas un nozares asociāciju ekspertīzi – uz projekta izmaksām attiecināmas būs izmaksas, kas saistītas ar patentiem un citu nemateriālu aktīvu iegūšanu, kā arī izmaksas par nozares ekspertīzi tirgus un tehnoloģiju izpētei, ciktāl tas nepieciešams projekta īstenošanai. “Patlaban Latvijā jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi attīsta produktus, kas izmantojami gan civilajā, gan militārajā sektorā...

Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (ISO 10668 un ISO 20671) un Latvijas, kā arī Eiropas Savienības (ES) normatīvo regulējumu zīmolu iespējams novērtēt naudas izteiksmē, izmantot kā ieguldījumu, atsavināt, ieķīlāt, kā arī nodot lietošanā ar licencēm vai franšīzēm. Būtiski ir divi jautājumi: kā nodrošināt zīmola tiesisko aizsardzību un kā pamatoti noteikt tā ekonomisko vērtību? Par šiem jautājumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Kas jāzina katram uzņēmējam par zīmolu drošību un vērtību» stāstīja Ieva Mona Mackaite, SIA Intellectual Agency vadītāja, patentpilnvarniece, ES preču zīmju un dizainparaugu oficiālā pārstāve, kā arī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) sertificēta intelektuālā īpašuma stratēģe un vērtētāja, zīmolu aizsardzības eksperte. Mūsdienu globālajā tirgū, kur produktu un pakalpojumu reklamēšana, izvēle un iegāde notiek pārsvarā tiešsaistē, zīmols un unikāls dizains kļūst arvien nozīmīgāki. Tāpēc īpaši svarīgi...

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) sagatavojusi "Uzraudzības ziņojumu par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" un aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas. FDP, izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", atzīst - gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti. Tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš – papildu finansējums aizsardzībai ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus. FDP ziņojumā norāda, ka vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.–2028. gadam tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas...

Juridiskas personas likumiskais pienākums atklāt informāciju par patieso labuma guvēju (PLG) ir jāsaprot tā plašākā izpratnē. Likumā ir paredzēti gadījumi, kad informācijas atklāšana par PLG guvēju izpaužas kā juridiskās personas apliecinājums, ka PLG, kas atbilstu likumā paredzētajai definīcijai, noskaidrot nav iespējams, norāda Latvijas Republikas Senāts lietā SKC-836/2025. Līdz ar to ne visos gadījumos Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos reģistros reģistrētai juridiskajai personai būs norādīts kāds PLG. Nostiprinājuma lūguma iesniedzēji – fiziskā un juridiskā persona – bija lūguši nostiprināt juridiskās personas kā pircējas īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu. Juridiskās personas pienākums šādos gadījumos ir atklāt savu PLG - tas ir regulēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļ legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums). UR datu bāzē pieejamās ziņās nebija iespējams konstatēt, ka šī juridiskā persona būtu reģistrējusi savu PLG. Tāpēc Latgales rajona tiesas tiesnesis šo nostiprinājuma lūgumu bija atstājis bez ievērības, jo nav iespējams izpildīt Zemesgrāmatu likumā paredzēto prasību pārliecināties par PLG reģistrāciju....

Lai nodrošinātu aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs, Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums". Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”) pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Likumā noteikta aizsardzība pret stratēģiskajām tiesvedībām jau vairākus gadus tiek īstenota, piemēram, Lietuvā. Minētās direktīvas ieviešanai ir izstrādāti arī saistīti grozījumi Civilprocesa likumā, kuros tiks pārņemtas direktīvas normas, ko nevar pārņemt Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā, kā arī detalizētāk regulēti atsevišķi procesuālie jautājumi, tostarp procesuālo garantiju piemērošanas kārtība. Likumprojekti līdz 29. oktobrim nodoti sabiedrības apspriešanai. Likumprojekta "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" anotācijā norādīts, ka stratēģiskas tiesvedības ir pēdējos gados arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā (ES). Ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto...