JAUNUMI

Vai jūsu uzņēmumā ir cilvēks, kurš vienmēr visu zina līdz pēdējam centam, atrod risinājumu pat šķietami neiespējamās situācijās un saglabā mieru, kad tuvojas atskaišu termiņš? Tas ir jūsu grāmatvedis – uzņēmuma finanšu sirds un smadzenes. Grāmatveži ir tie, kas uztur kārtību ciparu pasaulē, rūpējas, lai uzņēmums elpotu droši un stabilā ritmā. Tieši no grāmatveža precizitātes, atbildīguma un erudīcijas lielā mērā atkarīga uzņēmuma pastāvēšana un veiksmīga attīstība. Grāmatvedis ir cilvēks, kas diendienā klusībā dara ļoti svarīgu darbu, bet ne vienmēr par to tiek atbilstoši pamanīts un novērtēts. Viņi ir precīzi, atbildīgi, zinoši – un ļoti bieži nepamanīti varoņi. Tagad ir brīdis to mainīt! Žurnāls “BILANCE” aicina pieteikt savējo grāmatvedi konkursam “Gada grāmatvedis 2025” – lai pateiktu paldies un parādītu, cik nozīmīgs ir šis darbs. Varbūt tieši jūsu nominētais grāmatvedis kļūs par godpilnās balvas saņēmēju un stāsies uz skatuves žurnāla "Bilance" rīkotās konferences svinīgajā...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2025. gada 20. maijā spriedumā lietā SKC–192/2025 sniedzis nozīmīgas atziņas par darba devēja pienākumu konkretizēt darbinieka darba vietu gadījumos, kad darba līgumā paredzēta iespēja darbinieku nodarbināt dažādās vietās, un uzteikuma termiņa aprēķināšanu darbinieka ilgstoša pārkāpuma gadījumā. Lietas apstākļi Starp darba devēju un darbinieci bija noslēgts darba līgums, atbilstoši kuram darbinieces darba vieta atradās uzņēmuma struktūrvienībās vai klientu telpās saskaņā ar darba devēja noslēgtajiem līgumiem. Darba devējs vērsās tiesā ar prasību par darba līguma izbeigšanu, norādot, ka darbiniece būtiski pārkāpusi darba līguma noteikumus — bez attaisnojoša iemesla ilgstoši nav ieradusies darbā. Savukārt darbiniece iesniedza pretprasību, lūdzot piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, pamatojot to ar apstākli, ka faktiskā situācija bijusi uzskatāma par dīkstāvi darba devēja vainas dēļ, jo viņai netika piešķirti darba uzdevumi un norādīta konkrēta darba vieta. Tāpat darbiniece lūdza piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 2000 EUR apmērā sakarā ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma un...

Cesija, kas pēc būtības ir kreditoru maiņa bez parādnieka piekrišanas, ir kļuvusi par būtisku finanšu instrumentu uzņēmējdarbībā. Prasījuma tiesību cesija tiek realizēta, kreditoram slēdzot līgumu ar trešo personu – cesionāru. Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu, līguma slēgšana neprasa parādnieka piedalīšanos, un cesija ir spēkā, pat ja parādnieks par to neko nezina. Tomēr uzņēmumiem, kas veic šādus darījumus, ir vitāli svarīgi saprast to ietekmi uz uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 13. oktobrī sagatavotajā metodiskajā materiālā skaidro, kā pareizi piemērot UIN normas, it īpaši attiecībā uz zaudējumiem, kas rodas cesijas rezultātā. Cesijas zaudējumi un UIN bāze UIN aprēķināšanas vajadzībām ir noteikts, ka negūtie ienākumi no cesijā nodotām tiesībām (t.i., zaudējumi) standarta gadījumā tiek pieskaitīti izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka tie tiek iekļauti UIN bāzē un aplikti ar nodokli. Tomēr pastāv būtiski izņēmumi, kas ļauj šos zaudējumus neaplikt ar UIN. Lai negūtie ienākumi no cesijā...

Latvijā tiks palielināti maksājumi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, paredz parlamentāriešu otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka licencēts pārvaldnieks par licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 2500 eiro. Līdz šim Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā nebija noteikta maksa par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Savukārt persona par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 1500 eiro, kamēr līdz šim maksa bija 250 eiro. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemti vērā plānotie grozījumi attiecībā uz papildu prasību noteikšanu reģistrēta pārvaldnieka akcionāriem un amatpersonām, un prognozētā Latvijas Bankas resursu apmēra palielināšanās, veicot šo prasību ievērošanas uzraudzību. Vienlaikus grozījumi paredz mazāku maksu par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu, nekā licencētajiem, ņemot vērā, ka izskatāmo dokumentu apmērs un sarežģītība atšķiras. Likumprojekts arī paredz, ka reģistrēts pārvaldnieks Latvijas Bankai maksās 2000 eiro gadā līdzšinējo 900 eiro gadā vietā. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemts...

Finanšu ministrija (FM) 15. oktobrī Saeimā iesniedza likumprojektu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kas ir galvenais likumprojekts valsts budžeta likumprojektu paketē. Kopumā 2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē plānots iekļaut teju 50 likumprojektus. Saeimas ārkārtas sēdē 16. oktobra likumprojekts tika nodots izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Jaunā budžeta projekta pirmais lasījums plānots 5. novembrī, bet galīgajā lasījumā Saeima tā izskatīšanu paredzējusi sākt 3. decembrī. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm būs viena no pirmajām, kas sasniegs Hāgas samitā nospraustos mērķus – 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. “Mēs varam būt piemērs citām valstīm, kā rīkoties ātri un izlēmīgi, lai nekavējoties stiprinātu savas aizsardzības spējas atbilstoši apstākļiem reģionā,” pauda D. Mieriņa, atzīmējot, ka būtiska uzmanība jāvelta veselības aprūpei, kas ir svarīga iekšējai drošībai. Nododot 2026. gada valsts budžeta projektu Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka nākamā gada budžetā lielāks...

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Apdrošināšanas līguma likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, lai uzlabotu apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Iecerēts pilnveidot apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot apdrošinājuma ņēmēju, īpaši fizisko personu, izpratni par apdrošināšanas līgumiem, to saturu un piemērošanu. Pamats šīm izmaiņām ir 2024. gada jūlija plūdi, kad vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji atteicās izmaksāt kompensācijas, pamatojoties uz normatīvu interpretāciju. Minētais precedents izgaismoja nepieciešamību pēc skaidrāka un caurskatāmāka tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu augstāku patērētāju interešu aizsardzību un viennozīmīgu prasību piemērošanu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā. Likumprojekti paredz vairākus būtiskus uzlabojumus, norāda EM. Pirmkārt, likumā būs noteikts, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem, kas paredzēti fiziskām personām, jābūt sagatavotiem vienkāršajā valodā, ievērojot to, ka noteikumos ietveramā informācija ir saprotama personām, kurām nav speciālu zināšanu tieslietās vai finanšu pakalpojumos. Tekstā terminiem jābūt skaidri definētiem, tekstam jābūt loģiski strukturētam, teikumiem jābūt vienkāršiem, kā arī jālieto citi vienkāršās valodas...

Latvijas Republikas Senāts, 2025. gada 28. jūlijā, skatot lietu Nr. A420275118, SKA55/2025, apstiprinājis, ka trīs gadu termiņš, pēc kura izbeigšanās no jauna izdarīts pārkāpums vairs nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, skaitāms no pabeigtā nodokļu auditā konstatēta iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža, nevis tā konstatēšanas brīža. Lietas būtība VID veica SIA Liepaja Property pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) auditu. Tā rezultātā ar VID lēmumu kasācijas sūdzības pieteicējai papildus aprēķināts PVN, nokavējuma nauda un soda nauda un noteikts nesegto zaudējumu samazinājums. Lēmumā citstarp secināts, ka pieteicējas nodokļu pārkāpumi likuma «Par nodokļiem un nodevām» 32.4 panta otrās daļas izpratnē ir kvalificējami kā atkārtoti, kas ir pamats soda naudas apmēra divkāršošanai. Lietā ir strīds par pārkāpuma izdarīšanas brīdi: vai trīs gadu termiņš atkārtota pārkāpuma konstatēšanai skaitāms no galīgā administratīvā akta spēkā stāšanās, vai no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas brīža? Senātam kasācijas tiesvedības ietvaros bija jāpārbauda, vai...

Finanšu pasaulē aktuālāks kļūst jautājums par kriptoaktīvu ieguldīšanu uzņēmuma pamatkapitālā. Arī Latvijā pirmie uzņēmumi jau izmantojuši šo iespēju. To veicinājuši 2024. gada 14. novembrī pieņemtie grozījumi Komerclikumā, kas stājas spēkā 2024. gada 30. decembrī un ar kuriem atļauts izmantot kriptoaktīvus kā mantisko ieguldījumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitālā. Minētie grozījumi pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA). Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmums pamatkapitālu apmaksā ar kriptoaktīviem, ar kādiem riskiem un citām niansēm jārēķinās, izvēloties pamatkapitālam šādu aktīvu? Kriptoaktīvu unikalitāte un likviditāte Kā skaidro Reinis Sokolovs, advokātu biroja VILGERTS partneris, Korporatīvo tiesību prakses vadītājs, Latvijas tiesību aktu izpratnē kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin vai Ethereum, tiek uzskatīts par mantu jeb aktīvu. Tas ir nevis maksāšanas līdzeklis, bet gan prece. Kriptoaktīvu ieguldīšana uzņēmuma pamatkapitālā sniedz būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar parastajiem mantiskajiem ieguldījumiem. “Tradicionāli uzņēmuma pamatkapitālā bieži kā mantiskais ieguldījums tiek norādītas mēbeles, datortehnika vai tamlīdzīgi priekšmeti. Šādi aktīvi ir...

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā un nodevis atkārtotai izskatīšanai lietu, kurā prasītāja – fiziska persona – bija vērsusies tiesā pret divām juridiskām personām, lūdzot atcelt līgumu, ar kuru viņa bija pārdevusi sev piederošo dzīvokļa īpašumu vienai no atbildētājām, un pilnībā atjaunot viņas īpašuma tiesības uz pārdoto dzīvokli. Apgabaltiesa bija apmierinājusi prasītājas apelācijas sūdzību un atzinusi gan sākotnējo īpašuma pirkuma līgumu, gan atbildētāju vēlāk noslēgto savstarpējo līgumu par spēkā neesošiem. Senāts norāda, ka, atzīstot sākotnējo nekustamā īpašuma atsavinājuma darījumu par spēkā neesošu, nevar bez atsevišķas analīzes izdarīt vispārinātu secinājumu, ka arī visi turpmākie darījumi ar šo nekustamo īpašumu nav spēkā. It īpaši jāņem vērā labticīga ieguvēja aizsardzības princips un jāpārliecinās, vai jaunais īpašnieks īpašumu ieguvis labā ticībā. Lai gan prasītāja bija norādījusi uz vairākiem apstākļiem, kādēļ otrā atbildētāja nevarētu būt atzīstama par labticīgu ieguvēju, piemēram, atbildētāju savstarpējā līguma noslēgšanu bez peļņas nolūka un nespēju ticami izskaidrot, kā nonākts līdz...

Transportlīdzekļiem no 15. oktobra jāreģistrējas elektroniskajā rindā pirms Latvijas ārējās robežas šķērsošanas, informē Satiksmes ministrija (SM). Transportlīdzekļu reģistrēšana notiks konkrētā sistēmā "lvrobeza.lv" un "lvborder.lv". Elektroniskā rindas rezervācija tiks veikta robežšķērsošanas vietās "Grebņeva", "Pāternieki", "Terehova". Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāvji norādīja, ka kopš 1. oktobra, kad sāka darboties elektroniskās rindas rezervācijas sistēma, kopumā ir veiktas vairāk nekā 3250 rezervācijas. Tostarp gandrīz puse no rezervācijām veiktas robežas šķērsošanai Terehovā, 1000 rezervāciju - robežas šķērsošanai Grebņevā, bet 900 rezervāciju - Pāterniekos. Galvenokārt rinda rezervēta kravas transportlīdzekļiem ar kravu, kā arī kravas transportam ar prioritāti. Rindā reģistrēti gandrīz 1000 vieglie transportlīdzekļi un motocikli, kā arī vairāk nekā 30 autobusi, informēja LVRTC. Maksa par pakalpojumu viena transportlīdzekļa reģistrēšanai elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā noteikta 9,3 eiro apmērā. Pienākums reģistrēt robežšķērsošanas laiku elektroniskajā rindā no 15. oktobra būs visiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vēlas šķērsot Latvijas ārējo robežu, izņemot transportlīdzekļus, uz kuriem attieksies likumā noteiktie izņēmumi, piemēram,...

Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 17. jūnija spriedumā lietā Nr. A420175521, SKA–82/2025 izskatījis jautājumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no juridiskās personas valdes locekļa, ja juridiskā persona beigusi pastāvēt, ir izslēgta no komercreģistra un nodokļu parādi ir dzēsti. Lietas būtība Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņēma lēmumu, ka fiziskajai personai — bijušajam SIA Can–USA valdes loceklim — ir jāatlīdzina budžetam SIA Can–USA nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedza 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (2021. gadā minimālā alga bija 500 EUR). VID lēmums pamatots ar to, ka ir izpildījušies likuma «Par nodokļiem un nodevām» 60. panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5. punktā noteikti kritēriji, kas ir par pamatu nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanai no juridiskās personas valdes locekļa. Izskatāmajā gadījumā VID pieņēmis lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu no SIA Can–USA. Lēmumi paziņoti SIA Can–USA. Sastādīts akts par piedziņas neiespējamību no SIA Can–USA un nosūtīts brīdinājums par maksātnespējas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu ienākumam no kriptoaktīvu (virtuālās valūtas) pārdošanas, veicot būtiskus precizējumus, kas skar regulējumu un atsevišķu darījumu veidu aplikšanu ar nodokli. Jaunākais materiāls ir aktualizēts 2025. gada 14. oktobrī, atšķirībā no vecākā, kas tika aktualizēts 2025. gada 15. aprīlī. Precizējumi ienākuma veidos Jaunajā versijā sniegti plašāki piemēri par ienākumu kvalifikāciju: Saimnieciskā darbība: Ienākumu no saimnieciskās darbības piemēros ir skaidri iekļauti “non-fungible tokens (NFT)”. Kriptoaktīvu, kuru pats ražoja (ģenerēja), tajā skaitā NFT, pārdošana tiek uzskatīta par ienākumu no saimnieciskās darbības. Kapitāla pieaugums: Jauno ienākumu veidu sarakstā, kas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, ir pievienoti kriptoaktīvi, kas nopelnīti par citu kriptoaktīvu ieguldīšanu biržā. Izmaiņas iegādes vērtības noteikšanā dāvinājumu un mantojuma gadījumos Jaunākajā materiālā ir papildināti noteikumi par kriptoaktīvu iegādes vērtības noteikšanu, ja tie iegūti dāvinājuma vai mantojuma ceļā: Dāvinājumi: Ja kriptoaktīvs saņemts dāvinājumā no personas, ar kuru nesaista radniecība, un dāvinājuma...

No 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielinās piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru, paredz otrdien, 14. oktobrī, valdībā atbalstītie grozījumi DRN likumā. Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%. Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN likme kūdrai 3,5 eiro par tonnu tiks piemērota no 2027. gada. Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027. gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību. Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā veido 10,7% no visām SEG emisijām Latvijas bilancē. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, viena tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25 eiro SEG emisiju ekvivalentā....

Valdība otrdien, 14. oktobrī, atbalstīja 77 747 eiro pārdalīšanu Tieslietu ministrijas budžetā, lai pilnveidotu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru. Šādi tiktu nodrošināta ziņu reģistrācija un to publisku pieejamība par Latvijas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētu tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem. Uzņēmumu reģistram jau šogad tika piešķirts finansējums 10 350 eiro apmērā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra pilnveidošanas darbiem. Šogad tika pilnveidots 2024. gadā izstrādātais juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra risinājums, ieviešot funkcionalitāti notāru lēmumu ģenerēšanai, lēmumu automatizētai izsūtīšanai pieteicējam, kā arī lai minētajā reģistrā iekļautu datus par nekustamā īpašuma īpašnieku - ārvalstu juridisko personu vai juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem atbilstoši grozījumiem Zemesgrāmatu likumā un grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Tāpat tika pilnveidota juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra informācijas publiskā pieejamība informācijas izsniegšanas tīmekļvietnē un datu izplatīšanas servisos. Lasiet arī: Vai dalībnieku sapulci valdes vietā ir tiesīgi sasaukt arī komercsabiedrības...

Latvijā ir vairāk par pusmiljonu dažādu pensiju (un atlīdzību) saņēmēju. Rakstā apkopota informācija par pensijas kapitāla veidošanas pamatiem, tai skaitā par pensijas kapitāla izmaiņas īpatnībām, kā arī paskaidrotas dažas būtiskas nianses, kuras jāņem vērā, lai senioru pieņemtie lēmumi būtu pamatoti, savlaicīgi un turpmāk viņiem labvēlīgi. Diemžēl bieži mūsu ļaudis neorientējas likumdošanā, kas būtiski ietekmē viņu vitālas intereses. Statistikas dati liecina, ka ap 20% strādājošo pensionāru nezināja, ka viņiem ir tiesības pieprasīt pārrēķināt pensiju saistībā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas, kā arī pēc indeksācijas. Vēl daļa kādreiz zināja, bet «aizmirsa» par šo pasākumu. Citiem pietrūka laika iesnieguma rakstīšanai… Kārtējā pensiju pārskatīšana (indeksācija) šogad kā parasti notika 1. oktobrī. Kā veidojas pensijas kapitāls? Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» 18. punkts nosaka, ka fiziskās personas pensijas kapitāls (PK)...