VISI RAKSTI

Vecāku pabalsta izmaksa 75% apmērā nodarbinātajiem pabalsta saņēmējiem būtu jāturpina arī nākamos trīs gadus, šāda nostāja pausta Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma "Par vecāku pabalsta saņēmēju skaita dinamiku 2025. gada pirmajā pusgadā un izvērtējumu par nepieciešamību saglabāt izmaksu 75 % apmērā pēc 2025. gada 31. decembra" projektā. Ziņojuma saskaņošanai starp iesaistītajām ministrijām jānotiek līdz 2. septembrim. Valdība pabalsta apmēru no 50% līdz 75% šobrīd ir palielinājusi tikai uz šo gadu, bet LM uzskata, ka 75% līmenī pabalsts būtu jāsaglabā arī no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim, atstājot to likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" kā pagaidu regulējumu. Ministrija 2028. gadā veiktu atkārtotu izvērtējumu par vecāku pabalsta saņēmēju, kuri bērna kopšanas laikā ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, dinamiku un nepieciešamību saglabāt vecāku pabalsta izmaksu 75% apmērā kā pastāvīgu regulējumu. Starp nodarbinātajiem vecākiem - pabalstu saņēmējiem - dominē bērnu...

Valdība neatbalsta pieejamās informācijas par stratēģiskā partnera valdes, padomes locekļiem un īpašniekiem sašaurināšanu Uzņēmumu reģistrā (UR). Valdība ir iepazinusies ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pērnā gada marta vēstuli un tai pievienotajiem Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem, kā arī izvērtusi minēto priekšlikumu pamatojumā aktualizētos jautājumus un to risinājuma nepieciešamību. Komisija vēstulē piedāvā sašaurināt UR publiskojamās informācijas apjomu par stratēģiskajiem partneriem. Atbildes vēstulē Saeimai valdība norāda, ka atbalsta priekšlikumos pausto mērķi, taču neatbalsta tā sasniegšanai piedāvāto risinājumu, saredzot tajā vairākus riskus un nepilnības. Tieslietu ministrija (TM) norāda, ka, pieņemot šādus grozījumus, stratēģisko partneru ikdienas darbība tiktu apgrūtināta, kā arī netiktu sasniegts regulējuma mērķis panākt lielāku drošību. Ministrijā uzsver, ka stratēģiskais partneris ir no Aizsardzības industrijas likuma izrietošs koncepts. Šāds partneris ir kapitālsabiedrība, ar ko Aizsardzības ministrija piegādes drošības veicināšanai var veidot stratēģisko partnerību, slēdzot stratēģiskās partnerības līgumu. Šai kapitālsabiedrībai ir jābūt izsniegtai speciālai atļaujai komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātam....

Biznesa konsultāciju pakalpojumi pasaulē ir pieprasīti, to izvēli galvenokārt nosaka pakalpojuma sniedzēju profesionālisms un reputācija, bet atrašanās vieta vai juridiskā piederība netiek uzskatīta par būtisku faktoru. Latvijas eksporta struktūrā nozīmīgu daļu veido pakalpojumu eksports, taču vadības konsultāciju pakalpojumi ir tikai neliela daļa. Lai veicinātu vadības konsultāciju pakalpojumus un piesaistītu to klientus, Latvijai nepieciešams uzlabot konkurētspējas priekšrocības vairākos uzņēmējdarbības vides aspektos. Desmit gadu periodā no 2014. gada līdz 2023. gadam gan Latvijas preču, gan pakalpojumu eksporta pieaugums ir bijis līdzīgs — par apmēram 81%, pakalpojumu eksportam veidojot 25–31% no kopējā eksporta apjoma. Tajā pašā laikā vadības konsultāciju pakalpojumu eksporta apjoms parādījis daudz lielāku pieaugumu (skat. 1. att.), jo šīs jomas uzņēmumu eksports pieaudzis vairāk nekā sešas reizes. !function(){"use strict";window.addEventListener("message",function(a){if(void 0!==a.data["datawrapper-height"]){var e=document.querySelectorAll("iframe");for(var t in a.data["datawrapper-height"])for(var r,i=0;r=e;i++)if(r.contentWindow===a.source){var d=a.data["datawrapper-height"]+"px";r.style.height=d}}})}(); Neapšaubāmi, pagaidām skaitļi ir nelieli, tomēr izmaiņas gadu no gada ir ievērojamas un kopējā tendence ir izteikti pozitīva. Turklāt pēdējie gadi nozarei ir...

Valdība 19. augustā atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK)) un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu. Virsstundu apmaksas apmērs Likumprojekts paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. LBAS atzīst, ka diskusijas starp darba devējiem un arodbiedrībām par piemaksām par virsstundu darbu ilgstoši bijušas asas. Darba devēji vēlējušies piemaksu apmēru samazināt, to nosakot kā 50% pašreizējo 100% vietā. Koplīguma izbeigšana Likumprojektā tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem,...

Finanšu ministrijas paspārnē esošā publisko iepirkumu darba grupa izstrādājusi strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai. Tās mērķis ir nodrošināt maksimālu valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurskatāmību un efektivitāti, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju un ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus publisko iepirkumu pārvaldībā. Atbalstītais publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijs koncentrējas pasūtītājiem nodrošināt maksimālu elastību publisko iepirkumu veikšanā, fokusējoties uz iepirkuma pamatmērķiem, uzsverot ilgtspējas principu piemērošanu un paredzot ievērot tikai ES normatīvajos aktos ietvertās obligātās papildu prasības. Laika gaitā šis fokuss ir zudis, tāpēc Latvijā iepirkumu procedūru sarežģītība un nozaru politiku īstenošanai paredzēto papildu prasību daudzums būtiski ierobežo publisko iepirkumu galveno mērķu sasniegšanu. Arī iesaistīto pušu praktiskā pieredze atklāj, ka iepirkumu procesus nereti raksturo pārmērīga birokrātija, ilgstoša norise un nepietiekama konkurence. Bieži iepirkumos piedalās tikai viens pretendents vai tiek saņemts ierobežots piedāvājumu skaits. Pēc vairāku diskusiju cikla un detalizētas analīzes darba grupa piedāvāja divus iespējamos attīstības scenārijus...

No 2025. gada 1. jūlija īpašā kārtībā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs (piemēram, nodarbojas ar sava dzīvokļa īslaicīgu izīrēšanu) no Nīderlandē reģistrēta nodokļa maksātāja (piemēram, Booking.com) saņem platformas izmantošanas pakalpojumu viesu izmitināšanai. Par 2025. gada jūliju saņemto pakalpojumu šis nodokļa maksātājs ir saņēmis rēķinu (komijas maksa u.c.) 10 EUR apmērā. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) darījumam nav piemērots. Kā aizpildīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) paziņojumu un iemaksāt PVN valsts budžetā? Vispirms vēršam uzmanību, ka šādā kārtībā reģistrētiem nodokļa maksātājiem nav jāsniedz PVN deklarācija, bet aprēķināto PVN jāiemaksā valsts budžetā, iesniedzot paziņojumu par PVN samaksu. Īpašā kārtībā reģistrēts PVN maksātājs aprēķina PVN 21% apmērā par saņemto pakalpojumu – 2,10 EUR (21% no 10 EUR). Lai samaksātu PVN par saņemto platformas izmantošanas pakalpojumu, 20 dienu laikā pēc mēneša, kurā pakalpojums ir saņemts, proti, līdz 2025. gada 20. augustam, īpašā kārtībā reģistrētam PVN maksātājam ir jāiesniedz paziņojums VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)....

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Zemgales apgabaltiesas 04.07.2024. spriedums lietā Nr. C73425323 Faktiskie apstākļi Starp atbildētāju (darba devēju) un tās administrācijas darbiniekiem, t. sk., arī prasītāju, 11.04.2008. noslēgts darba koplīgums, ar kura noslēgšanu spēku zaudēja 14.04.2003. koplīgums. Atbildētāja 22.08.2014. saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstuli, kurā norādīts, ka jāpārskata darba koplīguma regulējums un tajā ietverto nosacījumu atbilstība ārējiem normatīvajiem aktiem, kā arī jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk — Atlīdzības likums) nosacījumi. 12.11.2014. pieņemts darba devēja izstrādāts nolikums, kura noteikumi pasliktināja darbinieku stāvokli, salīdzinot ar darba koplīgumā noteikto. Darbiniece cēla prasību tiesā par neizmaksāto naudas līdzekļu samaksu un darba algas starpības izmaksu, lūdzot tiesu: 1 Prasītāja pieteikumā izvirzīja vairākus naudas prasījumus: 1) pamatojoties uz koplīgumu, darba nespējas lapas «A» starpību 735,18 eiro, ņemot vērā Darba likuma 31....

Tiešsaistes tirdzniecība platformās kā Etsy kļūst arvien populārāka, taču bieži vien rodas jautājumi par ar to saistītajām nodokļu un grāmatvedības prasībām. Eksperti sniedz ieskatu šajos būtiskajos aspektos. Jautājums Esmu Latvijas iedzīvotājs un tirgojos Etsy platformā. Kādas ir galvenās grāmatvedības un nodokļu prasības, kas man jāņem vērā, it īpaši attiecībā uz PVN un informācijas apmaiņu? Atbilde Atbildi sniedz Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs: Tirgojoties Etsy un līdzīgās digitālajās platformās, jāņem vērā vairākas svarīgas prasības, kas attiecas uz grāmatvedību un nodokļiem, it īpaši saistībā ar PVN un automātisko informācijas apmaiņu. Grāmatvedība un VID prasības Rēķinu reģistrēšana: Jūs varat saņemt rēķinus no Etsy, kuri ir jāreģistrē jūsu grāmatvedībā. PVN maksātāja statuss (iepriekš): Ja tirgojāties Etsy, jums obligāti bija jābūt PVN maksātājam. Pat ja jūsu darījumu summa 12 mēnešu periodā nesasniedz ierasto 50 000 eiro slieksni, jāreģistrējas PVN reģistrā, ja esat pašnodarbinātais no Latvijas...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi grozījumus noteikumos, kas nosaka elektronisko sakaru komersantu pienākumu regulāri iesniegt informāciju SPRK, liecina informācija SPRK mājaslapā. Grozījumu projekts paredz būtiskas izmaiņas informācijas iesniegšanas biežumā, īpaši attiecībā uz komersantiem, kuru ietekme uz nozares kopējiem rādītājiem ir neliela. Pamatojoties uz datu analīzi, SPRK ievieš četrus objektīvus kritērijus, pēc kuriem noteikts, kuriem komersantiem informācija būs jāiesniedz reizi divos gados. Šāda pieeja ļaus samazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot uzraudzībai nepieciešamo datu kvalitāti. Tāpat paredzēts svītrot prasību iesniegt informāciju par pārraidāmiem izsaucošiem numuriem, kuru datu mainība un izmantošana uzskatāma par minimālu. Galvenās izmaiņas un ieguvumi, ko paredz izstrādātais grozījumu projekts, ir saistīti ar administratīvā sloga mazināšanu. Vairāk nekā pusei elektronisko sakaru komersantu informācija būs jāiesniedz tikai reizi divos gados. Tāpat ir precizēta informācijas iesniegšanas kārtība, ieviešot objektīvus un salīdzināmus kritērijus, pēc kuriem tiek vērtēta komersantu ietekme uz nozari. SPRK ir izvērtējusi, ka daļai komersantu darbības rādītāji gadu no gada...

Mākslīgais intelekts (MI) ir strauji ienācis dažādās nozarēs, un grāmatvedība nav izņēmums. Tā vairs nav tikai futūristiska vīzija, bet gan realitāte, kas jau pašlaik maina to, kā uzņēmumi strādā ar finansēm. Kā norāda eksperti, MI integrācija grāmatvedībā sola ne tikai ievērojamu efektivitātes pieaugumu, bet arī būtisku grāmatveža lomas transformāciju, pārvēršot to no rutīnas darbu izpildītāja par vērtīgu biznesa stratēģisko partneri. RMS Forum rīkotajā tiešsaistes seminārā «Digitālā transformācija grāmatvedībā» tika aplūkots, kā var efektīvi praksē izmantot MI grāmatvedībā, kā arī tika pārrunāts, kādi patlaban ir galvenie šķēršļi plašākai MI izmantošanai un kādas ir tā nākotnes perspektīvas Latvijā un citur pasaulē. MI kā grāmatveža jaunais palīgs Viens no galvenajiem MI pielietojumiem grāmatveža darbā ir procesu automatizācija, kas ietver tādas agrāk manuālas darbības kā ienākošo rēķinu nolasīšana un ievadīšana grāmatvedības sistēmā, kā arī rēķinu izrakstīšana un to apstrāde. Tas ļaus jau tuvākajos gados mainīt grāmatveža lomu uzņēmumā, kas pagaidām vēl daudzu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par darba devēju ziņojumu un ziņu par darba ņēmējiem aizpildīšanu un iesniegšanu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), stājoties spēkā jaunām prasībām. Pēdējā aktualizācija, kas veikta 2025. gada 13. augustā, ievieš būtisku papildinājumu, kas ietekmēs uzņēmumus, kuri saviem darbiniekiem izmaksā darba ienākumus skaidrā naudā. Galvenā izmaiņa - skaidras naudas izmaksu deklarēšana Būtiskākā un jaunākā izmaiņa VID darba devēju ziņojuma veidlapā ir 16. ailes pievienošana. Šī jaunā aile nosaka, ka darba devējam obligāti jāatzīmē, ja darba ņēmējam darba ienākumi tikuši izmaksāti skaidrā naudā. Šī prasība attiecas uz jebkuru gadījumu, kad pārskata mēnesī ir notikusi skaidras naudas izmaksa, kas veido darba ienākumus, pat ja skaidrā naudā izmaksāta tikai daļa no algas. Atzīme ir jāveic neatkarīgi no skaidrās naudas izmaksas apmēra un secības attiecībā pret bezskaidras naudas pārskaitījumiem. Piemēram, ja alga par mēnesi izmaksāta tajā pašā mēnesī skaidrā naudā, 16. aile jāatzīmē tajā pašā mēnesī. Ja alga izmaksāta nākamajā...

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica. VID nodokļu pārskats un MAIS projekta virzība VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju. Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā. "Lai gan VID ir veicis uzlabojumus MAIS, tomēr VID nodokļu...

Šī gada jūlijā Eiropas Komisija (EK) ir izsludinājusi iniciatīvas “Eiropas uzticēšanās un sadarbības pieeja” (European Trust and Cooperation Approach - ETACA) otro pilotprojekta posmu. Tā ir iniciatīva, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienības (ES) starptautisko uzņēmumu grupu uzņēmumiem mazināt transfertcenu riskus un nodokļu neskaidrības. Otro pilotprojekta posmu plānots uzsākt šī gada septembra beigās, tādēļ līdz tam ikvienas ES dalībvalsts uzņēmums, kas ietilpst kādā starptautisko uzņēmumu grupā un kura kopējie konsolidētie ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro, var pieteikties dalībai šajā pilotprojektā, lai mazinātu riskus un neskaidrības transfertcenu jomā. Plašāka informācija, kā pieteikties dalībai projektā, pieejama EK tīmekļvietnē publicētajās vadlīnijās. Pirmais pilotprojekta posms tika uzsākts jau 2021. gada novembrī ar 14 ES dalībvalstu nodokļu administrāciju un trīs starptautisku uzņēmumu iesaisti. 2024. gada 15. un 16. aprīlī EK rīkoja semināru par pilotprojekta rezultātiem un nākamajiem soļiem, kurā piedalījās 18 dalībvalstu nodokļu administrācijas, tai skaitā arī Latvijas Valsts ieņēmumu dienests. Ņemot vērā dalībvalstu izteikto vēlmi arī...

Raksts ir turpinājums iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2025. gada aprīļa, maija un jūnija numuros. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par trešo valstu piegādātāju dalību publiskajos iepirkumos EST 2025. gada 13. marta spriedums lietā C–266/22 Konkrētais spriedums pieņemts saistībā ar Rumānijas līgumslēdzējas iestādes ARF uzsāktu iepirkuma procedūru par jaunu elektrovilcienu sastāva vienību iegādi un apkopi. Konkursā kā pretendents piedalījās arī konsorcijs jeb piegādātāju apvienība, no kuras viens dalībnieks ir Ķīnas Tautas Republikā reģistrēts uzņēmums. ARF izslēdza no procedūras konsorciju un piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam. Konsorcija izslēgšanas iemesls bija tas, ka konsorcija galvenais uzņēmums neatbilst jēdzienam «ekonomikas dalībnieks», kas definēts Rumānijas normatīvajā aktā, kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, saistībā ar to, ka šī uzņēmuma juridiskā adrese ir Ķīnas Tautas Republikā. Attiecīgais uzņēmums cēla prasību...

Finanšu grāmatvedībā viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas sniedz visaptverošu ieskatu uzņēmuma darbības efektivitātē un gūtajā peļņā vai zaudējumos noteiktā periodā, ir peļņas vai zaudējumu aprēķins (PZA). Šo finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar divām galvenajām shēmām: klasificētu pēc izdevumu veidiem vai klasificētu pēc izdevumu funkcijas. Abas shēmas ir noteiktas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) pielikumos. Lai saprastu uzņēmuma finanšu rezultātus, ir svarīgi izprast PZA veidojošos posteņus un to pamatprincipus, uzsver Mg. oec. Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente, praktizējoša grāmatvede. Ieņēmumu posteņi: Neto apgrozījums – ietver ieņēmumus no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitītas tirdzniecības atlaides, citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi tieši ar apgrozījumu saistīti nodokļi. Šajā postenī norāda ieņēmumus no uzņēmuma pamatdarbības, atsevišķi izceļot ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, ja tāda ir. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi – šeit tiek norādīti dažādi citi ieņēmumi, kas...