JAUNUMI

Saeima 14. oktobrī trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Notariāta likumā un grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, kas turpmāk noteiks zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju biroju tiesisko statusu atbilstoši to faktiskajai saimnieciskajai darbībai. Grozījumi Notariāta likumā paredz, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri. Jaunās izmaiņas zvērināta notāra birojam paredz noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu, kas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Izmaiņas likumā nosaka, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, pirms tam biroja dibinātājam saņemot Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišanu darbības veikšanai. Tieslietu ministrija uzsver, ka zvērināts notārs amata darbību veic savā vārdā un personīgi atbild par savu profesionālo darbību. Tāpat izmaiņas Tiesu izpildītāju likumā nosaka zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Lai reģistrētu zvērinātu tiesu izpildītāja...

Ikgadējā konference "JURIDISKIE ASPEKTI BIZNESĀ", ko tradicionāli rīko RMS-Forum sadarbībā ar juridisko profesiju pārstāvjiem, šogad paredzēta attālināta vebināra formātā un notiks 28. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 12.30. Šī būs jau XII profesionālā konference, un tās tematika saistīta arī ar sabiedrībā patlaban aktuālo Covid-19 pandēmijas laikā risināmo jautājumu loku. Tā, piemēram, konferences darba kārtībā pieteikti tādi temati kā "Darbinieku personas datu apstrāde attālinātā darba gadījumā, t.sk. saistībā ar Covid 19", "Darba tiesības ”Covid-19” ēnā", Korporatīvās pārvaldības principu ieviešana Latvijā un ar to saistīto procesu aktualitātes pamatojums krīzes laikā. Tāpat konferencē paredzēts pievērsties citām aktualitātēm, kuras nav aizēnojusi atkārtotā ārkārtējā situācija valstī un kas daudziem uzņēmumiem ir risināmi dienas kārtībā, kā, piemēram, temati "Kā noskaidrot, vai konkurences pārkāpumi ir reāls drauds Jūsu uzņēmumam?", "Strīdu risināšanas mehānismu efektivitāte strīdos ar valsti", "Centieni regulēt tādas platformas kā Google, Facebook un Amazon". Konferences "JURIDISKIE ASPEKTI BIZNESĀ 2021" moderatore būs Elīna Putniņa, sertificēta nodokļu konsultante,...

Būdama pašnodarbinātā persona, esmu iesniegusi VID apliecinājumu par gaidāmajiem ienākumiem, kas trešajā ceturksnī nesasniegs 1500 eiro. Tomēr no 16. augusta iestājos darbā. Kurš un kādā apmērā maksās minimālās iemaksas, ja mani ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī? Atbilde Beidzoties trešajam ceturksnim, pašnodarbinātā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) deklarāciju, kurā uzrādīts faktiskais ienākums ceturksnī un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pēc likmes 10% (ja faktiskais ienākums nesasniedz 1500 eiro). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nerēķinās pašnodarbinātajai personai minimālās iemaksas, jo bija iesniegts apliecinājums. Aģentūras darbība attiecībā pret pašnodarbināto "izbeigsies" dienā, kad persona kļūst par darba ņēmēju. Par periodu, kas sākās 16. augustā, aģentūrai ir zināma informācija par faktisko iemaksu objektu darbavietā (par darba algu), kā arī, ceturksnim beidzoties, — par pašnodarbinātās personas ienākumiem. Kopš tā laika pienākums veikt minimālās iemaksas (ja VSAOI kopsummā nav veiktas no minimālā iemaksu objekta) gulstas uz darba devēju. Aģentūra šo informāciju par III ceturksni nosūtīs VID līdz 20....

Finanšu ministrs Jānis Reirs 14. oktobrī Saeimā iesniedza Finanšu ministrijas sagatavoto un valdības akceptēto simbolisko "budžeta portfeli", lai jau tradicionāli nodotu 2022. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošos likumprojektus izskatīšanai Saeimā. Ministrs budžeta portfeli nesa jau sesto reizi. Atgādinām, ka 12. oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Budžeta portfeļa nešanu no Finanšu ministrijas uz Saeimu tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu. Turpinot tradīciju, šogad finanšu ministrs uz Saeimu devās ar jaunu budžeta portfeli, kura autors ir tēlnieks Ivars Drulle. Uz portfeļa redzamo Reiņa Kaudzītes teicienu “Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē” 2013. gada Saeimas sēdē atgādināja toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, “ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties”....

Pašvaldības un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji, kuri saņem dotācijas no pašvaldību līdzekļiem, no 25. oktobra nepiemēros pašvaldību noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus pilngadīgām personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, paredz valdības 12. oktobrī pieņemtais grozījums Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Vienlaikus pieņemtais precizējums nenosaka izmaiņas pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija noteikumiem Nr.414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi”. Piemēram, I un II grupas invalīdi, politiski represētie, daudzbērnu ģimenes u.c. noteikumos noteiktās pasažieru kategorijas saņems braukšanas atlaides tāpat kā līdz šim. Joprojām spēkā paliek iepriekš noteiktie drošības pasākumi par regulāru transportlīdzekļa dezinfekciju un salona vēdināšanu, atverot lūkas. Savukārt pasažieriem paliek spēkā obligāta prasība brauciena laikā lietot sejas maskas. Ņemot vērā joprojām augstos epidemioloģiskos riskus, Satiksmes ministrija aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot visus noteiktos drošības pasākumus – ievērot 2 m distanci, mazgāt rokas, vēdināt telpas un lietot...

Apstiprinot grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība 12. oktobrī precizējusi darbības nosacījumos tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā. Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos vēlās vakara stundās publiskās vietās, t.sk. tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek saīsināts darba laiks līdz plkst. 21.00. Šis ierobežojums neattiecas uz pirmās nepieciešamības veikaliem – t.i., pārtikas veikaliem, aptiekām (tai skaitā veterinārajām aptiekām), optikas veikaliem, dzīvnieku barības veikaliem, preses tirdzniecības vietām, higiēnas preču veikaliem, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām, kā arī degvielas uzpildes stacijām, kā arī uz vitāli svarīgajiem saimnieciskajiem pakalpojumiem – t.i., banku, kurpnieku un citiem remonta pakalpojumiem, apģērbu tīrītavām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem līdzņemšanai. Visas pārējās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkst strādāt laika posmā no plkst.6.00 līdz plkst. 21.00. Līdz ar grozījumiem MK rīkojumā arī noteikts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt iekštelpās tikai tad, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek...

Ministru kabinets 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu”. Pie ziņojuma izstrādes no pagājušā gada vidus strādāja darba grupa FM vadībā, iesaistoties vairākām nozaru ministrijām un IKT nozares ekspertiem. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada ieviest elektronisku rēķinu (e-rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem (B2B) un komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G). Jāpiebilst, ka jau pašlaik valsts un pašvaldību iestādēm publiskajos iepirkumos jāspēj pieņemt elektroniskie rēķini, kas atbilst Eiropas Savienībā (ES) noteiktai elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai visā ES teritorijā. E-rēķinu apritei būs jānotiek atbilstoši Eiropas elektronisko dokumentu un e-rēķinu tīklam (PEPPOL), kas vienotā standartā ļauj nosūtīt un saņemt e-rēķinus. Tādējādi tiks panākta ērta un vienveidīga dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, ātrāka un drošāka informācijas aprite starp komersantiem, kā arī vienlaicīga datu nodošana nodokļu administrācijai, kurai turpmāk nebūs nepieciešams šāda veida informāciju pieprasīt no nodokļu...

Uzņēmumam ir iekrāts nodokļu parāds un nav pietiekoši daudz aktīvu, ar kuriem varētu šo parādu segt. Kas notiek tālāk? Kāda ir valdes locekļa atbildība? Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) uzņēmumam nosūtīs brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kurā tiks norādīts, ka uzņēmumam ir nokavētie nodokļu maksājumi, kuriem iestājies izpildes termiņš. Brīdinājumā tiks norādīts, ka uzņēmumam ir saskatāmas maksātnespējas pazīmes un ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 60. panta trešo daļu1 parādniekam, ja tas nespēj nomaksāt valsts budžetā nokavētos nodokļu maksājumus, ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Maksātnespējas likuma 60. panta trešā daļa nosaka, ka parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57. panta pirmās daļas 5., 6. vai 9. punktā2 minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm. Ja uzņēmumam konstatējama maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā pazīme, t.i., parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 458 “Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”, valdība 12. oktobrī lēma paplašināt atbalsta saņēmēju loku – turpmāk atbalstam kapitālieguldījumiem varēs pieteikties arī daļa no vidējo komersantu kategorijas – uzņēmumi ar vismaz 150 darbiniekiem. Atbalsta programmu ievieš Altum, un tā pieejama komersantiem līdz šā gada beigām. Grozījumi atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Pašreizējā redakcijā atbalsts tiek piešķirts komersantiem, kuri nodarbina vizmas 250 darbiniekus vai gada apgrozījums pārsniedz 50 000 000 eiro un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 000 000 eiro. Tomēr praktiskajā piemērošanā ir konstatēti gadījumi, kad pretendents pēc Regulas definīcijas nav uzskatāms par lielo komersantu, bet Latvijas mērogā ir uzskatāms par lielu komersantu ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, taču nevar pieteikties atbalsta saņemšanai. “Mums ir svarīgi visi uzņēmēji, kuri eksportē savas preces un pakalpojumus, un rada cita veida pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Lai...

Ministru kabinets 12. oktobrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu", kas sekmēs ārzemnieku iekļaušanos Latvijas digitālajā vidē un veicinās ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras sakaru attīstību Latvijā, piedāvājot ārzemniekiem elektroniskās identifikācijas līdzekli - ārzemnieka eID karti. Ārzemnieka eID ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecinās tā turētāja identitāti un sekmēs ārzemnieku ekonomisko aktivitāti Latvijā. Valsts nodevas apmērs par ārzemnieka personas apliecības izsniegšanu būs 80 eiro. Ārzemnieka personas apliecību izsniegs divu darbdienu laikā. Veicot iepriekšēju pierakstu pakalpojuma saņemšanai, ārzemnieka eID karti varēs saņemt visās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes klientu apkalpošanas nodaļās Latvijā. Tiek plānota arī ārzemnieka eID kartes noformēšana Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet jārēķinās ar maksājumiem par konsulāro pakalpojumu saņemšanu. Ārzemnieka eID kartē iestrādātie elektroniskās identitātes rīki nodrošinās ārzemniekam iespēju pilnvērtīgi darboties elektroniskajā vidē: izmantot valsts e-pakalpojumus, lietot e-adresi, lai nodrošinātu komunikāciju ar valsts iestādēm,...

Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa pirmās sanāksmes par jaunā likuma grāmatvedības jomā izstrādi sāka organizēt jau 2018. gada pirmajā pusē. Ņemot vērā, ka likums "Par grāmatvedību" attiecas uz plašu subjektu loku, arī darba grupā tika pārstāvētas gan profesionālās organizācijas, kā LRGA, LZRA, gan valsts iestādes — VID, Valsts kase, citas autonomās iestādes un organizācijas, kā FKTK, Latvijas Banka, gan arī augstskolu pārstāvji un citi likuma subjekti. Līdz ar to darba grupās bieži vien bija spraigas diskusijas un plašs piedāvājumu klāsts uzlabot esošo regulējumu atbilstoši laikam un tehnoloģiskajam progresam un novērst neatbilstības ar praksi. 2019. gada izskaņā Ministru kabineta mājaslapā tika publicēts jaunais likumprojekts "Grāmatvedības likums" (turpmāk — GL) ar pievienoto anotāciju, kura plānotais spēkā stāšanas datums bija noteikts 2021. gada 1. janvāris. Diemžēl likumprojekta virzība Saeimas sēdēs ievilkās uz nepilniem diviem gadiem, un Saeimas trešajā lasījumā tas tika pieņemts tikai šā gada 10. jūnijā. Jāpievērš uzmanība, ka anotācija tapa kopā ar likumprojektu...

Piektdien, 8. oktobrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk kā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, kā arī pārējās Eiropas Savienības un OECD dalībvalstis, atbalstīja vienošanos par ambiciozas starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas galvenajiem elementiem un tikpat ambiciozu reformas ieviešanas laika grafiku. Sanāksmes laikā tika panākta plaša vienprātība par paziņojumu divu pīlāru risinājumam attiecībā uz nodokļu uzlikšanas izaicinājumiem, kas radušies ekonomikas digitalizācijas rezultātā un reformas ieviešanas plānu. Paziņojums ietver intensīvu, detalizētu diskusiju rezultātā panāktu vienošanos par divu pīlāru galvenajiem elementiem, no kuriem 1. pīlārs paredz piešķirt nodokļu uzlikšanas tiesības valstij arī situācijās, kad nodokļu maksātājs šajā valstī veic ekonomisko darbību bez fiziskas klātbūtnes. Savukārt 2. pīlāra mērķis ir nodrošināt, lai starptautisko uzņēmumu grupu peļņa tiktu aplikta ar nodokli vismaz minimālā līmenī, tādējādi mazinot agresīvu nodokļu konkurenci starp valstīm. 1. pīlāra regulējums attieksies uz pašiem lielākajiem un pelnošākajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuru kopējais grupas gada apgrozījums pārsniedz 20 miljardus...

Jautājums: Vai darba devējs var ievākt informāciju par amata kandidātu, ja tas nav devis piekrišanu šādai datu apstrādei? Atbildi sniedz Datu valsts inspekcija: Ja personas datu apstrādei ir nodrošināts cits tiesiskais pamats tad var. Nav izslēgti gadījumi kad informācijas iegūšanas pienākumu par jauno darbinieku var noteikt likums (piemēram, attiecībā uz pārbaudi par to, ka inkasatoriem nevar būt iepriekšējas sodāmības), šādu apstrādi var balstīt arī uz pārziņa leģitīmajām interesēm – tomēr šajā gadījumā ir īpaši svarīgi no darba devēja puses veikt rūpīgu līdzsvarošanas testu. Saprotams, ka informācijas par kompānijas finanšu direktoru vākšanai var būt krietni vairāk pamata, kā piemēram, vērtējot kāds ir bijis sētnieka amata kandidāta līdzšinējais dzīvesgājums. Līdzsvarošanas testa veikšana un līdz ar to informācijas izprasīšanas pamatošana būs darba devēja pienākums. Inspekcija vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos būs iespējams pamatot kāpēc ir nepieciešams ievākt informāciju par jaunpieņemamu darbinieku.

2021.gada 28.septembrī Ministru kabinets pieņēma jaunus Ministru kabineta noteikumus Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Noteikumi), kas nosaka virkni epidemioloģiskās drošības pasākumu, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību. Savukārt 2021.gada 8.oktobrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums), kas paredz visā valsts teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim. Līdz ar to Rīkojums, aizstājot uz laiku Noteikumos paredzēto, noteic īpašu regulējumu attiecībā uz personu nodarbinātību, kas tieši ietekmēs gan darba devēju, gan darbinieku (amatpersonu) tiesības un pienākumus, laika posmā no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim, proti, visu ārkārtējās situācijas laiku. Kad jāorganizē attālinātais, kad - klātienes darbs? Attālinātais darbs, kad vien iespējams! ja darbinieks var strādāt attālināti – strādā attālināti darbā klātienē ierodas tikai ar darba devēja pamatotu norīkojumu (tas var būt pa amatiem vai to grupām vai funkcijām) Rīkojums (5.1.1.apakšpunkts) paredz, ka ārkārtējās situācijas...

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzi, kā arī lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas pieauguma un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ministru kabinets lēmis izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no š.g. 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Ārkārtējās situācijas laikā tiek ieviesti pastiprināti drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos. No š.g. 11.oktobra turpmākos trīs mēnešus brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas), izņemot zemāk minētajās pirmās nepieciešamības tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās. Epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā, t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tirdzniecības pakalpojumus var sniegt jebkurā tirdzniecības vietā...