JAUNUMI

No 1. septembra krietni lētāka kļūs komersantu ierakstīšana komercreģistrā, savukārt komersantu reorganizācijas reģistrācijas pakalpojums sadārdzināsies, paredz valdības 24. augustā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 664 "Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu". Ja līdz šim maksa par personālsabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanu komercreģistrā bija 150 eiro, tad pēc grozījumu spēkā stāšanās tā būs divas reizes mazāka - 75 eiro. Vēl lielāks maksas samazinājums paredzēts par akciju sabiedrību un Eiropas komercsabiedrību ierakstīšanu komercreģistrā - no līdzšinējiem 350 eiro uz 85 eiro. Savukārt izmaksas par komersanta reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā vairākās pozīcijās paaugstinātas - piemēram, par reorganizācijas līguma (lēmuma) projekta vai tā grozījumu reģistrēšanu (pievienošanu lietai) pašreizējo 18 eiro vietā turpmāk būs jāmaksā 75 eiro. Nelielākas cenu izmaiņas paredzētas vēl citās cenrāža pozīcijās. Izmaiņas veiktas, lai regulējumu saskaņotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20....

Izlasīju, ka minimālais VSAOI objekts pēc 1. jūlija ir 1500 eiro ceturksnī, bet, ja nodokļu maksātājs neiesniedz VID apliecinājumu par prognozēto ienākumu zem 1500 eiro, tad minimāli jāsamaksā 3 × 170 eiro. Vai tiešām, saņemot 1000 eiro ceturksnī, obligātās minimālās iemaksas būtu jāveic tikai 10% apmērā, nevis 510 eiro? Atbilde Pirmkārt, apliecinājumu par prognozējamajiem ienākumiem, kas nesasniedz ceturksnī trīs minimālās mēnešalgas, drīkst iesniegt VID tikai tāds saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais), kas vienlaikus nav darba ņēmējs. Minētā norma neattiecas uz personu, kura ir darba ņēmēja pie viena vai vairākiem darba devējiem, jo maza ceturkšņa ienākuma gadījumā par viņu minimālās iemaksas koleģiāli maksās darba devējs (–i). Arī iemaksu summa, kas norādīta jautājumā, atbilst darba ņēmēja statusam (170,45 = 34,09% no 500 eiro), par kuru VID apliecinājums nav iesniedzams. Arī gadījumā, kad persona ir darba ņēmēja un pašnodarbinātā, tad VSA likums neparedz apliecinājuma iesniegšanu. Otrkārt, no jautājuma nav skaidrs, vai atlīdzība 1000 eiro ir saņemta...

Lai atbalstītu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam un Baltijas kapitāla tirgu attīstību, valdība 24. augustā apstiprināja Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi. Fonds darbosies kā specializēts finanšu starpnieks, kas veic ieguldījumus uzņēmumā pirms publiskā piedāvājuma, būtiski atbalstot publiskā piedāvājuma līdzekļu vākšanu un tiešu iekļaušanu tirgū. Atbalsts būs pieejams pelnošiem uzņēmumiem ar uzņēmuma vērtību no 5 līdz 100 miljoniem eiro. Fonda ieguldījumi būs iespējami gan sākotnējos publiskos vai privātajos piedāvājumos, gan pirms publiskā piedāvājuma posmā ar nolūku noteiktā laika periodā iekļaut uzņēmumu publiskā kapitāla tirgū. Vietējā kapitāla tirgus attīstība un MVU piekļuves finansējumam atvieglošana ir kopīga Baltijas valstu prioritāte, kas ietverta 2017. gadā parakstītajā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu ministru saprašanās memorandā par reģionālā kapitāla tirgus attīstību Baltijā. Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveide notiek sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmu, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un KPMG Baltics konsorciju. Fondu finansēs no Eiropas Savienības fondu...

Administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk — ATR) ietvaros notikusi pašvaldību apvienošana. Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 pašvaldību vietā. ATR ietvaros tiek mainīta arī attiecīgo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdales kārtība pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas. Saistībā ar ATR lieto šādus terminus: reorganizējamā pašvaldība (apvienojamā pašvaldība) — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas nodod tai piekrītošās institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības iegūstošajai pašvaldībai; iegūstošā pašvaldība — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas pārņem tai piekrītošās reorganizējamās pašvaldības institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības; atbildīgā pašvaldība — pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem 01.01.2021. Šī pašvaldība ir gan atbildīgā pašvaldība, gan reorganizējamā jeb apvienojamā, gan iegūstošā pašvaldība. ATR ietvaros pašvaldības un to institūcijas: veic inventarizāciju; nodod vai pieņem aktīvus/pasīvus bez atlīdzības; sagatavo slēguma pārskatus. Inventarizācija Pirms reorganizācijas atbilstoši normatīvajiem aktiem jāveic visu nododamo objektu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu "Pienākums reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par iegādātām precēm pirms reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā", ņemot vērā šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka diemžēl nebija informēta par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 57. panta pirmo daļu, kas paredz nodokļa maksātājam reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, ja kārtējā kalendāra gada laikā veicis preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, līdz ar to līdz šim mirklim Iesniedzēja nebija sekojusi līdzi iegādāto preču kopējai vērtībai un laikus reģistrējusies PVN maksātāju reģistrā. Iesniegumu PVN maksātāju reģistram iesniedzēja iesniedza šī gada 18. februārī. Minēto preču iegādes vērtību iesniedzēja ir pārsniegusi 2020. gada 22. septembrī. Ņemot vērā, ka kopējā preču iegāde kalendārajā gadā bija 13 179,43 eiro vērtībā, pēc 10 000 eiro robežas sasniegšanas laika posmā no 2020. gada 22. septembra...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko radītāju prognozēm, plānotajiem nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumiem un prioritārajiem pasākumiem 2022. – 2024. gadam, uzskata, ka nav skaidrības par to, kā Latvija plāno sasniegt noteiktos tautsaimniecības attīstības mērķus. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Nākamais gads ir būtisks ekonomikas atveseļošanai, krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanai un ekonomikas transformācijai. Lai radītu augstas pievienotās vērtības produktus un veicinātu Latvijas rūpniecības eksportu, jāpanāk ievērojams uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabojums, kā arī jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Tikai šādi spēsim sasniegt ambiciozos Latvijas klimatneitralitātes un digitalizācijas mērķus un efektīvi risināt pandēmijas radītos izaicinājumus.” Darba devēji uzsver, ka nākamā gada un vidējā termiņa budžeta ietvaros stingri jāvadās pēc valsts attīstības dokumentos noteiktajiem stratēģiskajiem plāniem līdzsvarotai izaugsmei, konkurētspējai un nozaru attīstībai. LDDK aicina valdību un politiķus pieņemt atbildīgus lēmumus un ievērot ilgtspējīgu valdības parādu līdz 50% no IKP. Analizējot 2022. gada valsts budžeta izdevumus,...

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus. Ja rudenī būs jāievieš jaunus atbalsta instrumentus, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP. Krīzes monitoringa ziņojumā norādīts, ka valsts konsolidētā budžeta deficīts šī gada 13. augustā sasniedza 1,23 miljardus eiro; gadu atpakaļ deficīts bija tikai 362 miljoni, jeb par 870 miljoniem eiro mazāk. FDP jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr...

Lai personai, kurai ir sniegta palīdzība, būtu tiesības atgūt izdevumus apstākļos, kad rēķinu par viņai sniegto juridisko palīdzību ir samaksājis kāds cits, nepietiek secināt, ka advokāta piestādīto rēķinu kāda persona ir samaksājusi, būtiski ir arī konstatēt, ka personai, kura prasa atlīdzinājumu, ir radušies izdevumi sakarā ar to, ka viņa naudu ir atdevusi vai viņai radušās parādsaistības. Šādos gadījumos tiesai jāpārliecinās par to, ka pieteicējam zaudējumi ar lielu ticamību radīsies, piemēram, noskaidrojot, vai sabiedrība attiecīgos izdevumus ir iegrāmatojusi kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, kas veikti pieteicēja labā, pamatojoties uz attiecīgo aizdevuma līgumu un, vai sabiedrības gada pārskatā ir uzrādīti aizdevumi kā tādi, šādu secinājumu izdarījis Latvijas Republikas senāts, izspriešot lietu SKA-471/2021 (A420160919). Ja izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, faktiski ir uzņēmusies cita persona, pieteicējam parādsaistības nav radušās un viņam nav tiesību saņemt atlīdzinājumu par šiem izdevumiem. Minētajā lietā pieteicējs tika apsūdzēts, pamatojoties uz Krimināllikuma 197. pantu, bet Latgales apgabaltiesa pieteicēju...

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā. Sadarbībā ar finanšu nozari tika izvērtēta iespēja ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma. Ieviešot minēto pasākumu, sasniedzamais mērķis ir atvieglot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus. Ņemot vērā minēto, lai radītu motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazinātu administratīvo slogu, ierobežotu ēnu ekonomiku, radītu modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku, tādējādi sekmējot mazā biznesa attīstību, ir nepieciešams izstrādāt un ieviest vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu tikai vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros. Sākotnēji vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Tādējādi papildus tika veikti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai tajā noteiktu regulējumu par mikrouzņēmumu nodokļa iekasēšanu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu. Vispārējais regulējums Sakarā ar to, ka vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts ne vien MUN maksātājiem, bet arī citiem režīmiem, likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikts vienkāršotā...

Valdība 17. augustā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus Nr. 551 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība””. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Ministru kabineta noteikumi Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” nosaka vairākas prasības budžeta iestāžu gada pārskata sagatavošanai, kas vairs nav nepieciešamas, veicot uzlabojumus Valsts kases e-pakalpojumā “ePārskati” un izvērtējot sniedzamās informācijas apjomu un lietderību. Ar grozījumiem paredzēts izslēgt prasību finanšu pārskata skaidrojumā sniegt informāciju par darījumu, kas ir vienāds ar 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā vai lielāks. Izvērtējot 2019. gada pārskatā sniegto informāciju, secināts, ka šī informācija bieži pārklājas, atkārtojas un rada neizpratni gada pārskata lietotājiem. Turpmāk paredzēts, ka gada pārskatā sniedz informāciju tikai par būtiskām finanšu pārskata posteņu izmaiņām, kas ietver arī darījumus, kas vienādi vai lielāki par 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā. Tāpat tiek precizēts "Naudas plūsmas pārskata" un "Pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem" posteņu skaidrojumā...

Eiropas Savienība (ES) sākusi Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma piešķiršanas procedūru, un kopumā šī fonda ietvaros Latvijai tuvāko gadu laikā būs pieejami 1,82 miljardi eiro. Par to, kur šo naudu plānots ieguldīt un ko ar to paveikt, Finanšu ministrijas organizētā preses konferencē 14. jūlijā informēja ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī izglītības un zinātnes ministri. Latvija ir viena no pirmajām 12 ES dalībvalstīm, kuru izstrādātais ekonomikas atjaunošanas un noturības plāns guvis ne vien pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) novērtējumu, bet arī ES finanšu ministru apstiprinājumu. Tas nozīmē, ka jau augustā sekos līguma noslēgšana ar EK, pēc kura Latvija varēs saņemt avansa maksājumu 13% apmērā no plānā paredzētā finansējuma apjoma (237 miljoni eiro). Turpmākie maksājumi tiks saņemti atbilstoši tam, kā tiks īstenotas plānā paredzētās reformas un kā veiktas investīcijas (kur paredzēti arī konkrēti sasniedzamie rezultāti), preses konferences ievadā atklāja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Eiropas Atveseļošanas fonda mērķis ir ES dalībvalstu ekonomikas atjaunošana...

Vienus no skarbākajiem ierobežojumiem pandēmijas laikā nācies piedzīvot mazumtirdzniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. No 2020. gada decembra līdz 2021. gada aprīļa sākumam bija slēgta lielākā daļa klātienes nepārtikas preču veikalu. Kā šādu situāciju biznesā var pārdzīvot? Cik lielā mērā iespējams klātienes tirdzniecību aizstāt ar tirdzniecību attālināti, un cik pilnvērtīgu kompensāciju sniedz valdības piedāvātie atbalsta instrumenti? Par šiem un citiem jautājumiem Covid–19 krīzes ietekmes pētīšanai veltītajā žurnāla Bilance publikāciju cikla otrajā intervijā runājam ar būvmateriālu tirgotāja SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes locekli Denisu Petrovu. Kādas izmaiņas Covid–19 pandēmijas laiks ieviesa uzņēmuma Kurši ikdienas darba organizācijā? Kā izjutāt krīzes laika ietekmi uz jūsu uzņēmumu un būvmateriālu tirdzniecības jomu kopumā? Šeit jārunā atsevišķi par pirmo pandēmijas vilni 2020. gada pavasarī un otro — pagājušajā ziemā. Pirmajā vilnī būvmateriālu tirdzniecība netika ierobežota, un mēs turpinājām strādāt. Izaicinājums gan bija nepieļaut vīrusa izplatīšanos veikalu darbinieku vidū. Jau pirms valdības ieviestajiem standartiem uzņēmumā bija izstrādāts drošas iepirkšanās koncepts, kas...

Valdības sēdē 17. augustā izskatīti Labklājības ministrijas sagatavotie "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru". Noteikumi nosaka obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajiem un tā noteikšanas kārtību; obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšanas kārtību un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo apmēru un maksimālā apmēra noteikšanas kārtību. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, arī turpmāk paredzēts saglabāt līdzšinējo kārtību, ka personām, kuras kalendāra gadā ir vairākos sociāli apdrošinātas personas statusos (obligāti apdrošinātās personas statusā, brīvprātīgi apdrošinātās personas statusā), piemērot vienu iemaksu objekta maksimālo apmēru. Jaunajos noteikumos ir iekļautas normas, kas precīzi regulē obligātā iemaksu objekta maksimālā apmēra aprēķinu, t.i., aprēķina formulas un noapaļošana. Noteikumi paredz arī noteikt brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo apmēru - Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga mēnesī. Lai izvairītos no gadījumiem, kad persona piesakās brīvprātīgai apdrošināšanai dažas dienas mēnesī, bet apdrošināšanas stāžā personai tiek ieskaitīts pilns kalendārais mēnesis, brīvprātīgo iemaksu objekts...

Jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāks studijas 2021. gada rudens semestrī, būs iespēja pieteikties stipendijai “Studētgods”, kas noteikta 160 eiro apmērā 10 mēnešus gadā. To paredz 17. augustā valdībā apstiprinātie Ministru Kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr.740 "Noteikumi par stipendijām". Uz stipendiju varēs pretendēt ikviens students, kas būs imatrikulēts 1.kursā koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē gan valsts, gan privātajās augstskolās un koledžās vai atjaunosies studijās 2021.gada rudens semestrī pēc studiju pārtraukuma koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē. Stipendijas piešķiršanai izvirzīti vairāki nosacījumi. Tā, centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā jābūt ne zemākiem par 30%, bet latviešu valodā ne zemākiem par 40%. Savukārt studiju laikā vidējai svērtajai atzīmei jābūt 6 un augstāk, studentam jābūt sekmīgam un bez akadēmiskiem parādiem. Kritēriji tiks pārskatīti reizi semestrī, nākamā pieteikšanās stipendijām – februārī. Pieteikties stipendijai “Studētgods” varēs, izmantojot e-latvija pakalpojumu www.latvija.lv, pieteikšanās no septembra sākuma līdz 20. septembrim....

Labklājības ministrija sagatavojusi Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2021.–2023. gadam, kuru 17. augustā izskatīja un pieņēma valdība. Lai veicinātu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi uzņēmumos, kā arī nodarbināto darba mūža pagarināšanos, plānā paredzēta dažādu apmācību un semināru organizēšana, kā arī praktisku informatīvo materiālu un videomateriālu izstrāde par dažādiem riskiem darbā un citiem ar darba aizsardzību saistītiem jautājumiem. Iecerēts arī nodrošināt atbalstu uzņēmumiem, īpaši mazajiem uzņēmumiem, drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveidošanā. Lai atvieglotu uzņēmumiem darba aizsardzības prasību ieviešanu, plānā iekļauta konsultāciju sniegšana bīstamo nozaru uzņēmumiem, kas jau šobrīd tiek nodrošināta Valsts darba inspekcijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros. Plānā paredzēts veicināt arodslimību preventīvu novēršanu un arodslimību agrīnu diagnosticēšanu. Šī uzdevuma ietvaros tiek nodrošināta arodslimību ārstu un citu veselības aprūpes speciālistu zināšanu pilnveidošana, kā arī darba devēju, nodarbināto un darba aizsardzības speciālistu informēšana par veselības veicināšanu darbā. Ņemot vērā attālinātā darba,...